svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

Treškārt... Grēks nav loģisks!

Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!

Car_crash_2 Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."

Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!

Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols]  ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”

Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…

Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...

Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.

Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi..cry-baby.  Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas  notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...

Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...

Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...

Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.

Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)

Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

Otrkārt... Kā Dievs var būt labs Dievs, ja pasaulē viss ir tik slikti?

Jūs man gribat kaut ko stāstīt par Dievu? Paskatieties visapkārt! Visas tās nelaimes, kari un ļaunums… Kā jūs varat ticēt Dievam?Tāpēc pirms mēs kādam varam kaut ko vairāk pastāstīt par Dievu, mums ir jāatbild uz jautājumu par ļaunuma problēmu.

haiti Mēs parasti sakam, ka (1) Dievs ir labs un (2) Dievs ir visvarens. Bet pasaulē ir ļaunums… un parastais secinājums ir – vai nu Dievs nav labs, vai arī Dievs nav visspēcīgs… Kā to atrisināt? (tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem...)

Echeh.28:13-17 ir apraksts par Lucifera krišanu (latin. Lucifer = gaismas nesējs).

Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, (…) līdz kamēr atrada tevī noziegumu. (15.p.)

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Dievs radīja perfektas būtnes... Un ļaunums nav šajā pasaulē tāpēc, ka Dievs būtu kaut kur kļūdījies...

Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. (17.p.)

Tā Lucifers kļuva par Sātanu (no ebreju valodas Sātans – pretinieks, ienaidnieks). Tā bija viņa brīva izvēle. Ja uzmanīgi lasām, varam pamanīt tādu kā pārsteigumu no Dieva puses... un ne jau tāpēc, ka Viszinošais Dievs to nebūtu varējis paredzēt... Pārsteigums ir, ka kāds, kurš nav dievs, grib ieņemt, spēlēt Dieva lomu... (Jes.14:12-14)

Kāpec Sātans saceļas pret Dievu? Tam nav iemesls... Nav loģikas Sātana revolūcijā. Sātanam nebija jāsaceļas… viņš to izvēlējās... Tas ir neizprotami... nav izskaidrojams kā perfekta, nekritusi būtne varēja nostāties pret Dievu... kāpēc viņš to izdarīja...

Kad Dievs radīja būtnes – Viņš tās radīja ar spēju teikt JĀ un arī NĒ. Dieva pamatprincips ir brīvība. Viņš par to ir pārliecināts. Grēks nav loģisks, tam nav iemesla... Tas notika tāpēc, ka ir brīvība...

Daudzi teiks, ka ja brīvība ir vainīga, tad šāda brīvība ir jāizbeidz… Bet tas neatrisina problēmu... Tad Dievam vajadzēja radīt marionetes, robotus – kuri nespēj mīlēt... Vai Tu gribētu dzīvot bez spējas mīlēt?

svētdiena, 2010. gada 17. janvāris

Pirmkārt... Kāpēc manam draugam lasīt Bībeli?

Tradicionālā kristiešu pieeja Bībeles popularizēšanā:

reading Kristietis iesāk apmēram tā: “Tas ir Dieva Vārds...!” Uzrunātais brīnās: “Vai patiešām? Es tam neticu...” Ticīgais ievelk elpu un sāk: “Es to pierādīšu… Tas tika uzrakstīts apmēram 1600 gadu periodā. To darīja 40 dažādi autori. Izej tagad uz ielas un pajautā 40 cilvēkiem, ko viņi domā par nāvi... un Tu saņemsiet 50 dažādas versijas... Bet šeit ir 40 dažādi cilvēki, kuri, lielākā daļā gadījumu, viens otru nepazina. Viņi dzīvoja dažādās vietās, dažādos laikos. Tomēr viņi visi runā pilnīgā vienotībā - kāpēc tas tā ir - tas ir pārdabiski... Vai, piemēram, paskatieties uz pravietojumiem… Tā mums te ir pierādījumi, ka tas ir autoritatīvs Dieva Vārds.” Nabaga uzrunātais tikai spēj māt ar galvu: “O, jā?!?” Tad ticīgais berzē rokas: “Nu tad es parādīšu, ko Bībele māca... Saprati?... Nu tad ej un dari tā!...”

Tas labi darbojās pēdējos paris simtu gadu. 1800ajos gados cilvēki prasīja - kāda ir PATIESĪBA? Tāpēc arī bija svarīgi parādīt, kas tad ir patiesība. Bet tagad pasaule ir mainījusies straujāk, nekā jebkad vēsturē... un šodien šāda autoritatīva pieeja vairs nedarbojas... Šodien cilvēki nav ieinteresēti, kas ir patiesība... Pirmais jautājums, kas ienāk cilvēka prātā, kad viņš sāk domāt par reliģiju ir KAS TUR IR LABS? KO TAS MAN DOS? Šodien cilvēks jautā - kā tas darbojas? Kāds tur ieguvums būtu priekš manis?

Un MŪSU problēma ir, ka mēs neesam gatavi sniegt cilvēkiem atbildi uz viņu uzstādītajiem jautājumiem...

Paldies Dievam, ir vēl kāda cita pieeja Bībelei. Tas pamatā ir ieteikt cilvēkiem lasīt Bībeli nevis tāpēc, ka kāds teica, ka tā vajag, bet tāpēc, ka viņi paši to vēlas... ka tas dos kādu labumu…

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

Bībeles galvenais mērķis ir mūs iepazīstināt ar Dievu

...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:11–13)
Tev nav gadījies sastapt cilvēkus, kuri Tevi uzrunā: “...starp citu, vai Jūs piesaucat Dievu?” Un, ja Tu atbildi: “Jā…”, tad seko nākošais jautajums: “... un kādu vārdu Jūs lietojat?” Ja tagad Tu atbildi apmēram tā: “… Nuu... Dievs Tēvs...”, tad seko strikts aizradījums: “Tas neder! Ir jālieto pareizais vārds!”
Nu ko tad lai mēs darām? Piesaukt vārdu – būsi izglābts!?! Ko nozīmē – piesaukt Tā Kunga Vārdu? Vai tas nozīmē izrunāt pareizās skaņas/burtus? (...protams ir „jāizrunā” pareizi – problēmas universā arī sākās ar sātana slikto izrunu...)
Tomēr problēma jau nav izrunā/skaņās/burtos... Grēks ir neuzticēšanās Dievam...
...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā… (Rom.10:11)
Tātad uzticēties ir svarīgi – tad arī nepaliksim kaunā!
…Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:13)
Lūk mūsu grūtais jautājums – ko tad nozīmē “piesauc … Vārdu – tiek izglābts...”
Tas, ko Dievs no mums sagaida ir uzticēšanās!
Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles… (Rom.10:17)
Ticība sākas ar vēsts klausīšanos… un vēsts tiek dzirdēta/ sadzirdēta/uzņemta no Jēzus vārdiem... Uzticēšanās sākas ar Dieva Vārda lasīšanu... (Klausīšanās tekstā tiek piemineta, jo Pāvila laikā katram nebija pieejama Bībele. Šodien Pāvils rakstītu, ka ticība nāk no Bībeles pētīšanas!)
Kāds ir Bībeles mērķis? Bībeles mērķis ir palīdzēt uzticēties Dievam! Bībeles mērķis ir parādīt – kāds ir Dievs! Tad, kad mēs pazīstam Dievu/zinām Viņu – mēs uzticamies...
Bībeles mērķis nav pateikt, kas man jādara! ...pamatprincipi, protams gan ir, bet ne ikdienas katrs solis. Bībeles mērķis nav atbildēt visus manus jautājumus! Ir jautājumi, kurus Bībele atbild, bet ne visus...
Bībeles galvenais mērķis ir Tevi iepazīstināt ar Dievu un palīdzēt Tev Viņam uzticēties!

svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

Mūsu ticība ir balstīta uz Svēto Rakstu zināšanām…

ReadingtheBible Divi mācekļi iet pa ceļu... un pārrunā sava starpā svarīgas lietas... Pie viņiem pienāk vēl viens vīrs un prasa: “Ko runājat?” Abi mācekļi atbild: “Mēs pārrunājam jaunākās ziņas...” Pienākušais vīrs liekas ieinteresēts: ”...kādas ziņas?” Par tādu jautajumu abiem mācekļiem ir liels brīnums: “Ko? Tu nezini? Nelasi avīzes, neskaties TV? Nezini, kas notika pagājušās nedēļas nogalē? …bija vīrs… mēs viņu uzskatījām par pravieti, bet nu viņš ir miris – viss ir beidzies...”

Vai jūs zinat, kurš bija trešais?

Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. (Lūk.24:13-16)

Ja jums būtu divi mācekļi... un viņi teiktu – mēs uz tevi cerējām, bet nu viss ir pagalam – mēs vairs neko nesaprotam... Ko jūs tad teiktu/darītu?

Man jāatzīstas – es teiktu: “Skatieties uz mani – es tas esmu!! (es jums tagad došu dažas autoritatīvas atbildes...)” Bet ko Jēzus dara?

Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. (Lūk.24:25-27)

Kā Dievs atbild uz mūsu jautājumiem? Viņš izskaidro rakstus!!!(sākot no Mozus un visiem praviešiem...)

Vai varat to saprast? Jēzum ir visa autoritāte (Viņš pats teica pēc augšāmcelšanās, ka Viņam ir “visa vara debesīs un virs zemes”); Jēzum ir visas atbildes... Bet Viņš nedod atbildes ar Savu autoritāti! Tā vietā Jēzus mācekļiem dod principus – Bībeli... un tad mācekļi var paši saprast/nonākt pie atziņas...

Kāpēc Jēzus neteica = lūk es! Jēzus! Dodiet visus jautājumus šurp... Es jums iedošu pareizās atbildes... Kāpēc tā nenotika?

  1. Tas mācekļiem nepalīdzētu (viņi neko neiemācītos);
  2. Nākošajā dienā divi no mācekļiem atkal vēlētos kādu teoloģisku jautājumu... un jauka būtne, baltās drēbēs ar parūku (lai noslēptu radziņus) parādītos un teiktu: “…es jums visu atbildēšu... jautājiet tikai man!”

Varbūt citiem tā nav problēma, bet mani tas mulsina... kā lai es zinu, kura atbilde ir īstā? Vai man jātic tam, ko teica vakar... Vai tam gaišības eņģelim šodien... Kura atbilde ir vairāk autoritatīva?

Atcerieties! Jēzum ir visa autoritāte un visa patiesība! ...bet Viņš to neizmanto, lai atbildētu jautājumus. Jēzus vēlas, lai mūsu ticība būtu balstīta uz rūpīgām un dziļām Dieva Vārda zināšanām...

Mūsu izpratnei jābūt balstītai uz Svētajiem Rakstiem!