svētdiena, 2010. gada 30. maijs

Kristus mūs aicina veidot jaunas attiecības

Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja.
Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!" (Jāņa 8: 3–11)
…Un tās bija perfektas lamatas! Ja Jēzus saka: “Jā, jānomētā!“, tad Viņu tūliņ nosūdz romiešiem. Ja Jēzus saka: “Nē!”, tad farizeji pasludinātu visiem, ka viņš neatzīst Mozu...
Bet Jēzus nesaka neko. Viņš sāk rakstīt smiltīs... un Bībele saka, ka tad kad viņi redz rakstīto, viņi aiziet...
Tad Jēzus pievēršas sievietei un jautā: “Kur tad palika tie, kas tevi apsūdzēja?” Nabaga sieviete, kura, bailēs trīcoša, gaidīja, kad akmeņi sāks triekties pret viņu, paceļ acis un skatās – nav neviena! Visu viņas mūžu neviens viņu nav ņēmis nopietni... un Jēzus, ar mīlestības maigumu acīs, lūkojas viņā, smaida un saka: “Es tevi netiesāšu! Ej un negrēko vairs...”
Kas tas ir? Kas tur notika? Tas ir Jauns Sākums, tās ir Jaunas Attiecības...
Ievēro, ka tajā pašā laikā Jēzus farizeju grēkus rakstīja… smiltīs – viens vēja pūtiens un uzrakstītā vairs nav…
Starp citu, tas ir vienīgais gadījums Jaunajā Derībā, kad Dievs (Jēzus) pats personīgi kaut ko raksta... Bet vai atceries, kur Vecajā Derībā Dievs kaut ko raksta? Pareizi! Dievs pats ar savu roku rakstija “10 derības vārdus” jeb 10 baušļus...
Ko tas mums saka par Dievu? (Baušļi akmenī… Grēki smiltīs!)
Cik bieži mēs, cilvēki, to visu darām otrādi...
Bet tagad atceries – principi ir rakstīti akmenī un mūsu darbi smiltīs!!!
Kristus neatnāca pieķert grēciniekus...
Kristus atnāca atklāt Dieva principus dzīvē un aicināt mūs jaunām attiecibām.

svētdiena, 2010. gada 23. maijs

Trīs reliģijas modeļi (2.daļa)

Tātad ir trīs reliģijas modeļi...
religions Pagāniskais modelis – mums ir kaut kas jādara, lai mainītu Dievu (visās austrumu reliģijās dievu Tu vari atrast sevī – ja pietiekami centīsies...).
Otrais – kristīgais modelis – koncentrēts tikai uz sekām, bet nerunā par cēloņiem... Ja tas Tevi apmierina – slava Dievam! Dzīvo un tici Dievam! 1000 gadu laikmetā debesīs Tev, cerams, ieskaidros kā ir patiesībā!
Trešais modelis – bibliskais – risina ļaunuma cēloņus manī... tas aizskar manu egoismu...
(ar egoisms es saprotu nostāju: Dievs mīl mani, mani, MANI...!!!)

Mēs parasti gribam jautāt – Ak Dievs, kas būs ar mani?
Dievs tad atbild: „Viss būs OK. Tu tiksi izglābts – tikai saproti, ka problēmas šajā pasaule nesākās ar tavu piedzimšanu... un tās nebeigsies ar tavu nāvi...” Tad, kad mēs atveram Bībeli, mēs nedrīkstam meklēt tur tikai to, kas nostiprina/atbalsta mūsu egoismu.
Otrā modeļa reliģijas problēma ir tieši šī – tas apmierina mani...neko neaicina/neliek mainīt... Ja kāds šādā veidā nāk pie Jēzus – ir jau labi, ... bet tas neatrisina grēka problēmu. Mums ir jāsaprot/jāatzīst, ka grēkojam, jo nepazīstam Dievu – un lielākā daļa cilvēces izvēlas neuzticēties Dievam...
Tomēr vai Dievs tāpēc ir neuzticams? vai ar Dievu tāpēc kaut kas nav kārtībā? (Reliģijas jautājumos Tu nevari sekot vairākumam .... ) Dievs vēlas, lai mēs varētu viņam uzticēties... Un ko Dievs dara? Viņš sūta Dēlu, jo bija grēks...
Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi... (Rom. 8:3)

svētdiena, 2010. gada 16. maijs

Trīs reliģijas modeļi (1.daļa)

(1) Mēs esam pārkāpuši Dieva likumus... tāpēc Viņš ir dusmīgs... Mums ir kaut kas jādara, lai mainītu Viņa attieksmi pret mums... un tad, kad mēs to darīsim – Dievs pārstās dusmoties...
Es to saucu par pagānisko modeli... pat ja mums šķiet, ka pielūdzam Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

(2) Cilvēki ir grēkojusi, jo ir pārkāpuši Dieva likumus (10 baušļus)... un Dievs ir par to dusmīgs... taisnība prasa sodu... bet tāpēc, ka Dievs grib mums palīdzēt – Viņš sūta Savu Dēlu un soda To mūsu vietā... Tagad mēs esam aplaimoti...
Es to saucu par pseido-kristīgo modeli.

Kur šeit ir starpība?
Pirmajā gadījumā mums ir jādara...Otrajā gadījumā dara Dievs...
Tomēr es šeit saskatu problēma... Tas ir tā – man ir 2 bērni, no kuriem viens izdara blēņas... tad nu es sodīšu otro, lai pirmais saprot, ka tas bija slikti... Vai tas darbojas?

(3) Mēs grēkojam, jo esam sātana pievilti – nepazīstam Dievu... Ja Dievs mūs atstātu vienus, mēs mirtu... Bet Viņš sūta Jēzu Kristu, kurs atklāj patiesību par Dievu – dod liecību, ka Dievs nav tāds, kādu Viņa ienaidnieki mums cenšas parādīt... Tāpēc daži no mums, dumpiniekiem, sāk uzticēties Viņam... Un Dievs izglābj tos, kas Viņam uzticas... (taisnošana ticībā)!
Lūk, šo es saucu biblisko reliģijas modeli.

Kur ir starpība?
Otrajā variantā viss ir koncentrēts uz sekām – kāpēc mums jāmīl Kristus? ... jo Viņš tika sodīts mūsu vietā... Bet tikai trešais variants runā par cēloņiem...
Kā mēs atsaucamies Dievam? Nu labi, kā vajadzētu/būtu pareizi? Izprotot situāciju un uzticoties, cilvēks ļautos Dieva darbam caur Svēto Garu mūsu dvēselēs! Bet ļoti bieži cilvēki nāk vai nu aiz bailēm vai ari algas dēļ...
Dievs jau to gan zina, jo Viņš mūs ir radījis un zina kādas ir grēka sekas – mūsu daba tagad ir egoistiska! Mūsu motīvi vairumā gadījumu ir egoistiski motīvi! Dievs to ari tā pieņem – tikai problēma ir tad, ja mēs paliekam šādā stāvoklī...
Reliģija ir kaut kas vairāk nekā ēšana, ģērbšanās, sabats, ziedojumi, Bībeles lasīšana, lūgšanu skaitīšana, Baznīcā sēdēšana...
Īsta reliģija izmaina mūsu motīvus!

svētdiena, 2010. gada 9. maijs

Sešpadsmitkārt... Kādam Dievam mēs kalpojam?

… Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit. (Ecēhiēla 18: 31-32)
Mans Dievs ir tāds, kurš ir ieinteresēts mani un Tevi izglābt. Tāpēc Viņš mūs arī audzina...

Ir stāsts Bībelē kā Dievs sūtīja Mozu pie faraona ar ziņu: atlaid manus ļaudis!
Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī." Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu." (2.Moz. 5: 1-)
All_Gizah_Pyramids Mozus atnāk pie faraona: “Dievs sūta tev ziņu – atlaid savus vergus...”
Faraons pat ilgi nedomā: “… kas tas par dievu? Es tādu nezinu... cilvēkus nelaidīšu...”
Tad sarunā iejaucas Dievs: “Atvainojiet! … Ļaujiet, es iepazīstināšu ar sevi!”
Es esmu dzirdējis kā nopietni cilvēki un draudzes locekļi apgalvo, ka faraona atteikšanās bija Dieva zaimošana un tāpēc Dievs sodīja ēģiptiešus. Bet tas nav Bibliski... Dievs kā vienmēr dod informāciju – šajā gadījumā, lai faraons varētu pieņemt lēmumu...
Lai mēs to labāk varētu saprast, atcerēsimies kā cilvēki toreiz domāja?
Pasaules uzskats toreiz bija  – tāpēc, ka jūs esat vergi … mūsu dievi ir stiprāki par jūsējiem. Faraona  pārdomas varēja būt apmēram šādas: “… tas būtu muļķīgi atlaist jūs... mūsu dievi taču ir stiprāki...”
Tāpēc arī Dievs it kā saka: “Labi, ļauj es pieteikšu sevi... (un vienīgā valoda, kuru saprata faraons, izrādijās spēka pozicija).
Cilveki katru dienu iet pielūgt upi... (kad upe pārplūst ~ tā ir svētība) un vienā dienā upe vairs nav svētība... Viņi varēja sākt pārdomāt: „Jā... varbūt mūsu Nīlas dievs nav pats spēcīgākais...”
Visu 10 notikumu (skat. 2.Moz. 7: – 14:) mērķis bija parādīt, ka Dievs ir spēcīgāks par Ēģiptes dieviem (vardes,  saule – tie visi bija dievi... savukārt visi pirmdzimtie automātiski bija saules dieva Ra priesteri). Dievs mīlot audzināja Ēģiptiešus... un arī Izraēla ļaudis. Tie ēģiptieši, kuri neko nebija mācījušies, aizgāja bojā jūrā... Tās bija sekas – viņi nebija ņēmuši vērā Dieva mācību stundu...
Vai cilvēki šodien no tā mācās?

svētdiena, 2010. gada 2. maijs

Piecpadsmitkārt… Dievs lieto spēku pret mums?

Bībele mums ir dota, lai kaut ko pateiktu par Dievu... Par katru Bībeles tekstu ir jāuzdod jautājums – ko tas saka par Dievu?

…ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots. (Cahar. 4:6)

Ko Dievs gribēja ar to pateikt? Reizēm mēs to saprotam tā – ne ar mūsu spēku, ne ar mūsu varu... bet ar Dieva spēku... (bet vai Viņš atrisina problēmu paradot savu spēku?)

Dievs risina problēmas nevis ar Savu spēku, bet ar Savu Garu... Ja tiek paradīts spēks — kas mainās? Nekas! (varbūt kāds sāk baidīties...) Bet uzticēšanās nerodas!
Cilvēki saka labi, labi... es darīšu ko tu saki! ...bet sirds nav manījusies! Bailes kļūst motīvs!

bear Iedomājies, ka Tu ej pa mežu. Pēkšņi - lacis! Tu sāc skriet un noskrien 100 metrus 9 sekundēs. Tu esi pārsteigts un lacis ir pārsteigts (par tik labu rezultātu?)...
Bailes ir motīvs! Adrenalīns nokļūst Tavās asinis un Tu skrien… bet mīlestība nesākas no bailēm!

Tu diezin vai sāksi īpaši mīlēt lāci, kurš Tevi tik pamatīgi nobiedēja…
Mums ir jāsaprot, ka patiesībā grēks ir veids kādā mēs domājam.
Ko mēs parasti sludinām (to laikam sauc par evaņģelizāciju)?

     “...stādieties priekšā, ko Dievs jums ir sagatavojis: jauna Jeruzaleme, zelta ielas,

     dzīvības koks, augli visu gadu... Vai gribi tur nokļūt... ?”
     Atbilde atkarājas no tā, kur Tavs klausītājs dzīvo... ja dzīvo Latvijā dziļos laukos...

     kur jābrien pa dubļiem... naudas nav zālēm... reizēm arī nav īsti ko ēst...

     “Gribam nokļūt uz zelta ielām un tos augļus arī...!!!”
     Bet ja Tavs klausītājs dzīvo Holivudā (Beverly Hils)… “Mums jau tas ir!”
     Tad mēs parast turpinam: “…bet ne jau tikai zelta ielas... Kristus II nākšana…

     būs arī uguns jūra... elle!”
Ja nedarbojas viens — darbojas otrs. Vai nav tā, ka cilvēki bieži kalpo Dievam vai nu atalgojuma dēļ, vai aiz bailēm… Ja mēs cilvēkiem stāstam, ka Jēzus nāks drīz, mums ir jāpasaka, kas tas ir – kas nāks...  Pretējā gadījuma cilvēki var teikt: “Nu un tad?” Mums ir jāpasaka, kas tur ir tik īpašs Jēzū Kristū! Ja kāds nezin/nepazīst Jēzu, kāda nozīme nākšanai?
Kāds misionārs stāstīja, kā viņš aizbrauc uz Āfriku un dod bērniem konfektes… bērni paņem papīrīšus... konfektes nomet zemē...

Ja mēs nezinam/nepazīstam, mēs nevaram novērtēt. Ja tikai sabaidīsim cilvēkus, mēs nepalīdzēsim viņiem! (Kāds ir viens no lielākajiem grēkiem? – dot nepareizu priekšstatu par Dievu...)

Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.(1.Kor.2:2)

Reliģija ir kaut kas vairāk — par ēšanu, neēšanu, iešanu uz baznīcu, naudas došanu, sabata ievērošanu un pat Bībeles lasīšanu...
Īsta reliģija ir attiecības ar Dievu!