svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Integritāte (2)

Sirds skaidrība ... lai mani sargā... (Ps.25:21) 
Bībelē ir dažādi stāsti… Ir stāsts par Jāzepu, kurš, lai gan Potifāra sieva viņu vairākkārt centās pavedināt, teica nē. Savukārt Dāvids, nonākot līdzīgos apstākļos, teica jā… Tomēr der ievērot, ka stāsts par Dāvidu tur nebeidzas. Dāvids apprecējās ar Batsebu. Un kad viņu dēls Salamans pieauga un sāka valdīt, "viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi" (1.Ķēn.11:3).
Integritāte var nešķist kaut kas absolūti nepieciešams tagad, bet tās trūkumam var būt tālejošas sekas. Integritāte nozīmē pildīt savas saistības, kaut arī apstākļi, kādos tika dots solījums, ir mainījušies. Kāds gudrs cilvēks reiz ir teicis, ka cilvēka dzīvē integritāte ir tad, kad vārdi un darbi ir saskaņā. Tavi uzskati atspoguļosies Tavā uzvedībā. Tad nebūs nekādas pretrunas starp to, kā Tu izskaties sabiedrības acīs un kas Tu patiesībā esi. Integritāte ir ne tikai kā tiesnesis starp dažādām vērtību sistēmām, tas ir pamats lēmumu pieņemšanai. Tas padara Tevi spējīgu būt līdzsvarotam cilvēks neatkarīgi no katra dzīves sarežģījuma.
Reiz kādam cilvēkam, kurš atsaucās darba sludinājumam, tika lūgts paskaidrot, kāpēc viņš tika atbrīvots iepriekšējā darbavietā. Cilvēks esot atbildējis: "Tādēļ, ka es gribēju ņemt savu darbu mājās." Kad jautāja, kur tad viņš strādāja, cilvēks atbildējis: "Valsts Bankā." Mēs smaidam dzirdot šādus stāstus, bet pētījumi rāda, ka 55% darbinieku neuzticas saviem vadītājiem.
Vai Tu esi uzticams?
Vils Rodžers (Will Rogers) teica: "Cilvēku domāšana mainās nevis citu argumentu, bet personīgu novērojumu dēļ. Cilvēki dara to, ko viņi redz. To, ko viņi dzird, viņi saprot, bet tam, ko viņi redz, cilvēki tic un ir gatavi sekot..."
Par to tad arī runā kāda cilvēka lūgšana, kura ir pierakstīta Bībelē: "Pasargi manu dvēseli ... nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos! Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā..." (Ps.25:20-21).

svētdiena, 2012. gada 19. augusts

Integritāte (1)

Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā... (Ps.26:1)
Lai pasargātu sevi no barbariskiem ziemeļu ordu uzbrukumiem, Ķīnas tauta uzbūvēja Lielo mūri. Tas bija tik liels, ka neviens nevarēja tā vienkārši pārkāpt tam pāri, un bija tik biezs, ka neviens nevarēja izlauzties tam cauri. Mūra celtniecību pabeiguši, viņi nolēma, ka tagad ir laiks baudīt dzīvi. Pirmajos simts Lielā mūra pastāvēšanas gados, Ķīna tika okupēta trīs reizes. Ne reizi ienaidnieks nemēģināja izlauzties cauri mūrim vai kāpt tam pāri... viņi vienkārši uzpirka vārtu sargus un devās iekšā. Tie, kas būvēja mūri tik ļoti paļāvās uz šo akmens sienu, tomēr viņi aizmirsa iemācīt saviem bērniem godīgumu. Tā rezultātā izauga paaudze bez morāles un garīgiem principiem, kas viņus aizsargātu.
Vai esi kādreiz redzējis vētras izlauztu lielu koku, kuram blakus citi lieli koki stāv neskarti? Kāpēc vienu un to pašu vētru daži koki iztur, kamēr citi tiek izrauti ar visām saknēm? Atbildi atradīsi papētot tuvāk koka stumbru un saknes. Uztver domu?
Kad runa ir par Tavu integritāti, ir daži jautājumi par kuriem der regulāri padomāt:
  • Vai es esmu vienmēr tāds pats, neatkarīgi no tā, ar ko es esmu kopā?
  • Vai es esmu gatavs pieņemt lēmumus, kas būs vislabākie priekš citiem, pat ja citādāka izvēle ļautu man iegūt vairāk?
  • Vai var apgalvot, ka es vienmēr palieku uzticīgs saistībām, kuras esmu uzņēmies attiecībās ar Dievu, sevi un citiem?
  • Vai vari teikt tāpat kā psalma autors: "Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās" (Ps.26:1)?
Dzīve reizēm ir kā skrūvspīles: tā Tevi saspiež... Šādos brīžos viss, kas ir Tevī iekšā, nāks ārā. Sevis apliecināšana un savtība (šķiet!) sola daudz, bet rezultātā bieži nākas vilties, savukārt godīgums nekad nesagādās vilšanos.
Tātad, piestrādā pie savas integritātes.

svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Kāda ir Tava attieksme pret cilvēkiem?

...Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10) 
Tiek uzskatīts, ka Viljams Gladstons (William Gladstone) un Bendžamins Dizraeli (Benjamin Disraeli) abi bija lieliski līderi, tomēr tajā pat laikā intensīvi konkurenti.

Gladstons (1809-1898) bija Liberālās partijas vadītājs un, kā tiek uzskatīts, personificēja labākās Viktorijas laika Anglijas īpašības. Visu savas karjeras laiku strādājis kā valsts ierēdnis, viņš bija lielisks orators un spējīgs finansists, kā arī nelokāmas morāles cilvēks. Viņš tika ievēlēts kā Lielbritānijas premjerministrs četras reizes (vienīgais cilvēks Anglijas vēsturē, kas izpelnījies šādu godu). Viņa vadībā Lielbritānijā tika izveidota valsts izglītības sistēma, kā arī tika veikta parlamentārā reforma un piešķirtas balsošanas tiesības ievērojamam skaitam vienkāršo cilvēku.
Dizraeli (1804-1881), kurš kļuva par premjerministru divreiz, bija cita stila vadītājs. Trīsdesmit gadu vecumā viņš ienāca politikā un ieguva reputāciju kā diplomāts un sociālo jautājumu reformētājs. Viņa lielākais sasniegums bija līgums, ar kuru Lielbritānija iegādājās Suecas kanālu.

Abi vīrieši paveica daudz. Bet tas, kas īsti raksturo lielo dažādību, bija viņu pieeja cilvēkiem! Atšķirību vislabāk ilustrē stāsts, kuru atstāstīja kāda sieviete, kurai savā jaunībā bija nācies pusdienot ar abiem valstsvīriem dažādos pasākumos. Kad jautāja par viņas iespaidiem, viņa teica: "Kad es atstāju ēdamistabu pēc pusdienām pie Gladstona kunga, es nodomāju, ka viņš ir gudrākais vīrs Anglijā. Savukārt aizejot pēc pusdienām pie Dizraeli kunga, man bija sajūta, ka es esmu gudrākā sieviete Anglijā."

Kādus svarīgus secinājumus varam izdarīt?
Labi vadītāji cilvēku uzticību, uzticēšanos un draudzību iegūst necenšoties paši nokļūt uzmanības centrā, bet gan to dodot citiem.
Patiesībā, šis princips darbosies ikvienā gadījumā. Tāpēc arī Bībele dod padomu: "Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā."

svētdiena, 2012. gada 5. augusts

Izmet savu veco metramēru!

...viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt... (Ecēh.47:5) 
Pāvils raksta, ka Dievs, "darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam" (Efez.3:20). Tu varbūt bieži nopūties – ar manu izglītības trūkumu, ierobežotajiem ienākumiem, slikto veselību un pagātnes kļūdām… tur nekas nevar izdoties…
Ja Tu sadarbojies ar Dievu, tad labāk nolikt savu veco mērīšanas sistēmu malā!
Pravietim Ecēhiēlam bija vīzija. Viņš redzēja kā upe izplūst no tempļa... "Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja... viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. […] Un viņš man sacīja: "Šis ūdens tek uz rītiem... Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību… Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai..." (Ecēh.47:3-12).
Ievēro, šī upe izplūst no Dieva. Viņš ir Tas, kurš nosaka Tavu nākotni un izlemj par Tavu likteni. Nav svarīgi, kurš bija tas, kas sēja vai pļāva, jo "...Dievs deva spēku augšanai" (1.Kor.3:6).
Kurš nosaka, cik lielā mērā Tu saņemsi svētības? Dievs!
Tāpēc met prom savu veco metramēru!