Rūpējieties par ...[savas] pilsētas labklājību ... un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jer.29:7)
Dievam priekš Tevis ir kāds padoms (tikai ļoti iespējams tas ir kaut kas tāds, ko Tu nemaz negribi dzirdēt). Tas ir padoms, kuru Viņš deva caur pravieti Jeremiju cilvēkiem, kuri bija vergi Babilonijā, kuri bija aizvesti tālu prom no visa tā, kas tiem bija tuvs, mīļš un dārgs. Dievs toreiz teica: "...celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!" (Jer.29:5-7 Jaunais tulkojums).
Ebreji bija trimdā, jo Dievs bija pieļāvis, ka tos aizved gūstā. Vai nevarētu būt, ka arī Tu esi savā dzīvē tur, kur Tu esi šodien, jo Dievam ir kāds plāns? Varbūt Viņš ir nolicis Tevi tur , kur Tu esi, lai caur Tevi svētītu tos, kas ir Tev blakus? Tā vietā, lai plānotu savu dzīvi sākt no jauna kaut kur citur; lai cerētu, ka kāda fantastiska sagadīšanās vai apstākļi visu izmainīs, varbūt būtu vērts sākt ieguldīt savu laiku, spēkus un arī līdzekļus attiecībās ar Taviem līdzcilvēkiem? Varbūt tas var kardināli izmainīt un uzlabot arī Tavu dzīvi? Kāpēc? Tāpēc, ka kad viņi tiks svētīti, arī Tu būsi svētīts! Kā mēs zinām? Jo Jēzus teica: "Dodiet, tad jums taps dots: ... jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūk.6:38).
Marta Vašingtona (Martha Washington) reiz teica: "Es joprojām esmu apņēmusies būt jautra un laimīga jebkurā dzīves situācijā. Es esmu sapratusi, ka lielākā daļa mūsu dzīves laimes vai nelaimes brīžu ir atkarīga no mūsu attieksmes... un nevis no apstākļiem..." Tas izklausās gandrīz tāpat kā to rakstīja apustulis Pāvils: "...Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu." (Filip.4:12).
Ja Tu vēlies nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot ar sajūtu, ka tas ir nozīmīgi – sāc darīt maksimāli labāko iespējamo tur, kur Dievs Tevi ir aicinājis to darīt.
