Rāda ziņas ar etiķeti Bībele. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Bībele. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2012. gada 11. novembris

Padomā par saviem paradumiem

... [viņi] rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem... (2.Ķēn.17:34)
Dievs teica: "Un tā līdz šai dienai [viņi]... rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara ... pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis..." (2.Ķēn.17:34). Ir jāsaprot – jebkurš ieradums kuram Tu ļausi dominēt savā dzīvē, agri vai vēlu pilnībā kontrolēs Tavu dzīvi. Ja parunāsi ar kādu, kurš atgūstas no smagas atkarības, Tu gandrīz vienmēr dzirdēsi: “...es tikai tad kļuvu gatavs mainīties, kad biju nonācis pašā apakšā.“ Pazudušais dēls parasti nav gatavs nākt mājās, kamēr nav zaudējis visu! Bet tam tā nav jābūt Tavā dzīvē.
Debesu Tēvs ar nepacietību gaida jebkuru no mums. Atceries, Tu esi Visaugstākā bērns; jebkura verdzība vai nebrīve Tev ir nedabiska. Tomēr, Tu nekad nebūsi pilnīgi brīvs, ja ĻAUSI kaut kam Tevi saistīt. Lai arī kas ir Tavas važas – kādas vielas, attiecības vai nesakārtota dzīve – nekas nemainīsies, kamēr Tavs prāts nebūs atbrīvots no veco domu un ieradumu dzelžainā satvēriena, un nebūs Dieva Vārda atjaunots (Rom.12:2). Tātad, sāc ieviest jaunus paradumus, jo tas, ko Tu sāksi konsekventi darīt, agrāk vai vēlāk kļūs par Tavu pastāvīgu ieradumu.
Sāc ar Bībeles lasīšanas ieradumu. Ielieciet to kā pašu pirmo savā ‘izdarīt’ sarakstā. Jo Dieva Vārdi ir “dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina" (Sal.Pam.4:22).
Ieplāno īpašu laiku lūgšanām, citādi viss pārējais ‘ļoti svarīgais’ aizņems visu Tavu laiku. Lūgšanā Dievs Tev atklās kā Viņš jūtas un ko domā par lietām. Vai Tu uzskati, ka vari atļauties dzīvot bez Viņa padoma?
Apmeklē baznīcu regulāri, atbalsti tur kalpošanu ar savām finansēm, realizē tur savas garīgās dāvanas un sāc ieguldīt laiku un enerģiju attiecībās, kas stiprinās Tevi garīgi. Dievs Savā namā atklāj tādas lietas, kuras Viņš nesaka nekur citur.
Tavi ikdienas dzīve ir tā, kas veido Tavu nākotni. Ja Tu vēlies zināt, kāda tā varētu būt – pievērs uzmanību saviem paradumiem!

svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Kāda ir Tava attieksme pret cilvēkiem?

...Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10) 
Tiek uzskatīts, ka Viljams Gladstons (William Gladstone) un Bendžamins Dizraeli (Benjamin Disraeli) abi bija lieliski līderi, tomēr tajā pat laikā intensīvi konkurenti.

Gladstons (1809-1898) bija Liberālās partijas vadītājs un, kā tiek uzskatīts, personificēja labākās Viktorijas laika Anglijas īpašības. Visu savas karjeras laiku strādājis kā valsts ierēdnis, viņš bija lielisks orators un spējīgs finansists, kā arī nelokāmas morāles cilvēks. Viņš tika ievēlēts kā Lielbritānijas premjerministrs četras reizes (vienīgais cilvēks Anglijas vēsturē, kas izpelnījies šādu godu). Viņa vadībā Lielbritānijā tika izveidota valsts izglītības sistēma, kā arī tika veikta parlamentārā reforma un piešķirtas balsošanas tiesības ievērojamam skaitam vienkāršo cilvēku.
Dizraeli (1804-1881), kurš kļuva par premjerministru divreiz, bija cita stila vadītājs. Trīsdesmit gadu vecumā viņš ienāca politikā un ieguva reputāciju kā diplomāts un sociālo jautājumu reformētājs. Viņa lielākais sasniegums bija līgums, ar kuru Lielbritānija iegādājās Suecas kanālu.

Abi vīrieši paveica daudz. Bet tas, kas īsti raksturo lielo dažādību, bija viņu pieeja cilvēkiem! Atšķirību vislabāk ilustrē stāsts, kuru atstāstīja kāda sieviete, kurai savā jaunībā bija nācies pusdienot ar abiem valstsvīriem dažādos pasākumos. Kad jautāja par viņas iespaidiem, viņa teica: "Kad es atstāju ēdamistabu pēc pusdienām pie Gladstona kunga, es nodomāju, ka viņš ir gudrākais vīrs Anglijā. Savukārt aizejot pēc pusdienām pie Dizraeli kunga, man bija sajūta, ka es esmu gudrākā sieviete Anglijā."

Kādus svarīgus secinājumus varam izdarīt?
Labi vadītāji cilvēku uzticību, uzticēšanos un draudzību iegūst necenšoties paši nokļūt uzmanības centrā, bet gan to dodot citiem.
Patiesībā, šis princips darbosies ikvienā gadījumā. Tāpēc arī Bībele dod padomu: "Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā."

svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

Izmanto savu dāvanu (1)

Kad nu mums ... ir dažādas dāvanas, tad lai tās ... izpaužas… (Rom.12:6)
Bībele saka: "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru..." (Rom.12:6). Dievs ir ‘apdāvinājis’ Tevi ar spējām darīt dažas lietas ļoti labi. Tomēr, tas nenozīmē, ka visas durvis Tev automātiski atvērsies, un Tu kļūsi atzīts un slavens vienā naktī. Patiesībā, to ko Tu vari saņemt vienā naktī, Tu vienā naktī vari atkal zaudēt. Vispirms ir nepieciešams saskatīt savas dāvanas, tad izmantot katru iespēju, lai tās attīstītu, mācoties arī no savām kļūdām, un būt pilnīgā skaidrībā, ko tad Dievs ir aicinājis Tev darīt.
Mācoties vidusskolā Sparky neveicās ne latīņu un angļu valodās, ne algebrā un fizikā. Viņš mēģināja spēlēt golfu, bet zaudēja jau pirmajā sezonas spēlē, kā arī zaudēja revanša maču. Viņš bija nesabiedrisks, pārāk kautrīgs. Viņš vidusskolā nekad neuzaicināja kādu meiteni uz randiņu. Tomēr viena lieta Sparky padevās – zīmēšana. Viņš bija lepns par saviem mākslas darbiem, pat ja neviens cits tos neievēroja. Viņš iesniedza savas karikatūras vidusskolas gadagrāmatas redaktoriem, bet tika noraidīts. Tomēr tam visam par spīti, viņš vēlējās būt mākslinieks. Pēc vidusskolas beigšanas viņš nosūtīja savu darbu paraugus uz Walt Disney Studiju... un atkal tika noraidīts. Bet Sparky nepadevās. Viņš nolēma uzzīmēt savu autobiogrāfiju karikatūrās. Un tad visbeidzot viņa karikatūras kļuva populāras. Tika izdotas neskaitāmas grāmatās un televīzijas pārraidēs.
Sparky, kura īstais vārds bija Čārlzs Šulcs (Charles Schulz), ir radījis Peanuts (Zemesrieksti) komiksu sēriju, un ir viens no visu laiku slavenākajiem karikatūristiem. Tāpat kā viņa zīmējumu galvenais varonis Čārlijs Brauns (Charlie Brown), Šulcs šķiet nebija veiksmīgs daudzās jomās, bet viņš attīstīja savu Dieva doto talantu un, atsakoties padoties, sasniedza fantastiskus rezultātus.
Tātad, izmanto arī Tu savu dāvanu.

svētdiena, 2012. gada 22. aprīlis

Zināt to, kas "stāv rakstīts"

...Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts..." (Mat.4:7)
Pēc piedzīvotām svētībām nāk cīņas! Un Jēzus dzīva tam nebija izņēmums. Pēc Viņa kristībām "...Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī" (Mark.1:12). Savukārt četrdesmit dienas vēlāk (kurās Viņš gavēja) Jēzus bija izsalcis. Un tieši tad arī sātans bija klāt un teica: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi" (Mat.4:3).
Tu vari rēķināties, ka ienaidnieks parādīsies brīžos, kad būsi visneaizsargātākais. Un kad tas notiks, tad labāk Tev būtu zināt, ko tad Dieva Vārds faktiski saka (ne tikai dažus fragmentus vai citātus, ko būsi dzirdējis no kāda cita). "Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi ... audzināšanai taisnībā" (2.Tim.3:16).
Cik bieži mēs izvēlamies tās daļas Bībelē, kas atbilst mūsu dzīvesveidam un atbalsta mūsu priekšstatu par teoloģiju, bet tad, kad ienaidnieks sāk manipulēt ar Dieva Vārdu un to izmanto pret Tevi, tad ir nepieciešams, lai Tu varētu teikt: "stāv rakstīts."
Tomēr ir vēl kaut kas, ko nepieciešams ņemt vērā. Bībele saka, ka sātans “uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos... centīsies grozīt svētku laikus un bauslību..." (Dan.7:25). Sātans zina, ka Dieva Vārds ir "… asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu..." (Ebr.4:12), tomēr viņš mēģina iesaistīt Tevi ‘zobenu cīņās’!
Jēzus sātanam atbildēja: “... Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Jēzus zināja, ko Viņa Tēvs bija patiesībā teicis, un tā atteicās ļaut sātanam diktēt savus noteikumus, ieskaitot pat to, ko Viņam vajadzētu ēst.
Kurš izvēlas Tavu šodienas ēdienkarti? Vai Tu esi kā ‘pazudušais dēls’, kurš samierinājās ar cūku ēdiena atliekām, kamēr Tēvs bija gatavs sarīkot viņam dzīres? Saki sātanam: "Atkāpies no Manis, sātan..." (Mat.16:23). Neļauj viņam mānīt Tevi ar puspatiesībām!
Pieķeries pie Dieva Vārda un paliec pie tā!

svētdiena, 2011. gada 5. jūnijs

Ko Bībele saka par slinkumu? – 2

Mūsu atjaunotā būtība mīlestībā pret mūsu Glābēju ir tā, kas mūs motivē būt uzcītīgiem, čakliem un produktīviem, jo Viņš mūs ir atbrīvojis no “grēka verdzības”. Mūsu nosliece uz slinkumu (kopā ar visām citām grēka izpausmēm) ir aizstāta ar vēlmi dzīvot dievbijīgu dzīvi:
Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā… (Efez.4:28).
Mūsu egoistiskās tieksmes ir aizstātas ar vēlmi rūpēties par savu ģimeni:
Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo (1.Tim.5:8);
tāpat rūpēties arī par citiem Dieva bērniem:
Jūs zināt, ka šīs manas rokas ir kalpojušas manām un to vajadzībām, kas bijuši kopā ar mani. Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko viņš sacījis:svētīgāk ir dot nekā ņemt…” (Ap.d.20:34-35).
Bībele – Dieva Vārds atklāj kristiešiem paredzēto dzīves standartu:
Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja vien nepadosimies. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, īpaši tiem, kas ticībā pieder pie mūsu saimes… (Galat.6:9-10).
Visu, ko jūs darāt, to dariet no sirds – ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu:jūs esat Kunga Kristus kalpi… (Kolos.3:23-24).
Dievs nav netaisns un neaizmirst to jūsu darbu un mīlestību, ko esat izrādījuši gan iepriekš, gan tagad, kalpodami ticīgajiem viņa vārdā… (Ebr.6:10).
Vai visi kristieši jau tagad ir sasnieguši šo standartu? Nē! Bet fakts, ka mums vēl ir ļoti daudz jomās nepieciešama Dieva žēlastība un Dieva spēks, nenozīmē, ka mums nevajadzētu tiekties pēc tā.

Apustulis Pāvils ir mūsu piemērs:
Šis noslēpums ir Kristus jūsos – dievišķās godības cerība, ko mēs pasludinām, mudinot un mācot cilvēkus visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Šā mērķa dēļ es pūlos un cīnos tik daudz, cik viņš manī darbojas ar savu varenību (Kolos.1:27-29).
Pat tad, kad beigsies šī grēcīgā pasaule un Dievs visu atkal sakārtos perfektu (kā tas bija Sākumā), mūsu kalpošana Dievam turpināsies (Atk.22:3). Brīvi no slimībām un bēdām (pat no grēcīgā slinkuma) – svētie slavēs Kungu mūžīgi mūžos.
Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā (1.Kor.15:58).

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Ko Bībele saka par slinkumu? – 1

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums, nosaka, ka objekts kustībā turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Tieši tāpat objekts, kurš nekustās, saglabās šo miera stāvokli, ja vien kādi ārēji spēki to neizkustinās. Manuprāt šis likums attiecas arī uz cilvēkiem. Ir tādi, kuri aktīvi darbojas un pieliek pūles, lai uzsāktu projektus, atrastu jaunas iespējas, kamēr citi ir vienaldzīgi un apātiski. Lai pārvarētu tādu cilvēku inerci un viņus ‘iekustinātu’, ir nepieciešama īpaša motivācija. Slinkums, kas ir kļuvis dažiem kā dzīvesveids, protams, ir kārdinājums visiem. Bet Bībeles nostāja ir skaidra – slinkums ir grēks, jo Dievs uzticēja cilvēkam darbu jau pirms ‘grēkā krišanas’.
Ej pie skudras, tu, sliņķi, raugi, kā viņa dara, ņemies gudrībā (Sal.pam.6:6).
Bībelē ir daudz pamācību slinkuma sakarā. Sālamana Pamācību grāmatā (Sakāmvārdu grāmata Bībeles jaunajā tulkojumā) ir atrodami īpaši daudz izteikumi par slinkumu, kā arī brīdinājumi slinkām personām. Sālamana Pamācības mums atklāj, ka slinks cilvēks ienīst darbu:
Sliņķa kūtrums nokauj viņu – neceļas darbam šā rokas" (Sal.pam.21:25),
viņš mīl gulēt:
Durvis grozās savās virās un sliņķis – savā gultā (Sal.pam.26:14),
viņš atrod attaisnojumus savam slinkumam:
Sliņķis saka: uz ceļa ir lauva, lauvu māte staigā ielās (Sal.pam.26:13),
viņš iznieko laiku un enerģiju:
Kas laisks darbā – tas maitātājam miesīgs brālis (Sal.pam.18:9),
viņš uzskata, ka ir ļoti gudrs:
Sliņķis paša acīs gudrāks par septiņiem, kas prot trāpīgi atbildēt.” (Sal.pam.26:16).
Sālamana Pamācību grāmata atklāj arī to, kas ir slinkuma dabīgas sekas: slinks cilvēks ir spiests kalpot citiem (vai arī iekļūst parādos):
Veicīga roka izrīkos, bet šļauga roka pildīs klaušas" (Sal.pam.12:24),
viņa nākotne ir drūma:
Rudenī sliņķis near – vasarā lūko, bet nekā (Sal.pam.20:4),
viņš var nonākt lielā nabadzībā:
Sliņķis alkst, taču neko nedabū, bet veicīgais – tas sāts (Sal.pam.13:4).
Kristietis un slinkums nav savienojami jēdzieni. Lai gan Apustulis Pāvils ļoti nopietni pamāca katru ticīgo, ka
...žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties." (Efez.2:8–9).
Taču tas nenozīmē, ka ticīgais var kļūt slinks, kļūdaini uzskatot, ka Dievs negaida no mums nekādu darbību mūsu dzīves laikā.
Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu (Efez.2:10).
Kristieši netiek glābti no mūžīgā soda par grēkiem pateicoties saviem centieniem vai saviem darbiem, tomēr ir aicināti savu ticību pierādīt ar saviem darbiem (Jēk.2:18,26). Slinkošana ir kaut kas pretējs Dieva piedāvātajam mērķim – labiem darbiem. Un labā ziņa ir tā, ka Dievs dod katram (kas to vēlas) jaunu raksturu, lai pārvarētu savu miesīgo tieksmi – slinkumu (2.Kor.5:17).