Rāda ziņas ar etiķeti Dieva svētības. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Dieva svētības. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 
Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).
Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).
Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.
"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

Četru veidu devēji (4)

...Jāzeps atvēra visas noliktavas un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga (1.Moz.41:56). 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Aplūkosim vienu no tiem tuvāk. 
Klēts cilvēki. Dievs izmantoja Jāzepu, lai veselas tautas pabarotu laikā, kad visā pasaulē valdīja bads. Kad faraona padomnieki nevarēja interpretēt valdnieka sapni, Jāzeps to varēja. Viņš faktiski ieteica faraonam plānu, kas ļautu ne tikai pabarot Ēģiptes iedzīvotājus septiņu bada gadu laikā, bet arī pabarotu tā laika civilizēto pasauli un, protams, padarītu faraonu par daudz bagātāku cilvēku, nekā viņš bija pirms šīs krīzes.
Kad Tu kalpo Dievam, Viņš var sniegt Tev informāciju pat par nākotni. Dievs var dot Tev ne tikai gudrību, lai izdzīvotu, bet pat iespēju uzplaukumam tur, kur citi piedzīvo lejupslīdi. Bet šādas attiecības ar Dievu nevar izveidot vienā nakti!
Jāzepa karjera uz Ēģiptes troni veda cauri gariem kavēšanās un drosmi atņemošiem apvedceļiem. Viņš piedzīvoja savas ģimenes nodevību, kārdinājumus un sava darba devēja sievas apmelojumus, nepelnītus ieslodzījuma gadus, kā arī ilgstoši neatbildētus jautājumus – kad Dievs pildīs savus solījumus. Bet Jāzeps nekad nešaubījās par Dievu. Un arī Tev nav iemesla šaubīties par Dievu! Ja Viņš var ņemt vergu un bijušo cietumnieku Jāzepu un padarīt viņu par senās Ēģiptes premjerministru, tad nekādi šķēršļi nav tik lieli, lai Dievs nevarētu pildīt Savu solījumu arī attiecībā pret Tevi.

Tātad, ja Tu esi naudasmaka persona, pārdomā kā Tev “ir līdz šim klājies" un sāc uzticēt Dievam pirmo vietu Tavos finanšu plānos. Ja Tu esi trauka cilvēks, "nebīsties, ej un..." dod! un Dievs dos Tev atpakaļ. Ja Tu esi grozu cilvēks, tad ieliec Dieva rokās to, kas Tev ir... un skatīties ko Viņš ar To darīs. Ja Tu esi klēts cilvēks ar ilgām sirdī palīdzēt tiem, kas cieš pasaulē Tev apkārt, tad atceries – nekas nevarēs atturēt Dievu darboties caur Tevi.

svētdiena, 2013. gada 22. septembris

Četru veidu devēji (3)

...tie visi... paēda, un salasīja [...] divpadsmit pilnus grozus... (Mark.6:42-43) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz par vienu no tiem tuvāk. 
Grozu cilvēki. Mazs zēns atdeva savas pusdienas Jēzum... un Jēzus to izmantoja, lai pabarotu piecus tūkstošus cilvēkus. Pēc tam Jēzus mācekļi "salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus." Grozu cilvēki spēj saskatīt citu vajadzības kā lielākas, salīdzinot ar viņu pašu, un tad viņi saka: "Kungs, lūk, kas man ir, ņemt to, svētī un izmantot to." Kādā kontrastā (pozitīvā!) bija šis zēns salīdzinot ar Kristus mācekļiem.
Ievēro:
  1. Mācekļi mēģināja aizbēgt no problēmas. "Atlaid tos, ka tie var [...] sev pirkt ko ēst..." (Mark.6:36). Tava ticība aug tikai tad, ja Tu, saskaroties ar problēmām, nebēdz, bet meklē atbildes pie Dieva. Ja Tu tā risini problēmas, tad Tu būsi sagatavojies saņemt to, ko Dievs ir ieplānojis Tev nākotnē.
  2. Viņi neapzinājās tos resursus, kas viņiem bija. Jēzus teica: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait..." (Mark.6:38). Mozum rokās bija tikai nūja, bet tā pavēra Sarkanās jūras ūdeņus. Dāvidam bija linga, bet tā nogāza no kājām milzi. Tu varbūt to vēl nezini, bet Dievs ir jau devis Tev atbildi Tavai vajadzībai. Viņš ir iedevis Tev kaut ko, kas ar Viņa svētību spēj vairoties tad, kad Tu to nodosi Viņa rokās. Atslēgvārdi ir, "ejiet un redziet."
  3. Viņi nenovērtēja mazas iespējas. "Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?" (Jāņa 6:9). Tā vietā, lai gaustos par to, kas Tev nav, skaties uz Dieva bagātību un Viņa vēlmi darboties caur Tevi. "Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs [...] – Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli..." (Cak.4:10). Visās situācijās ņem vērā Dieva Faktoru. Panākumu formula ir = Tu + Dievs!

svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Četru veidu devēji (2)

... milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos... (1.Ķēn.17:14) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz aplūkosim vienu no tiem tuvāk.
Trauka (vai krūzes) cilvēki. Laikā, kad Palestīnā valdīja ļoti postošs bads, Dievs sūtīja pravieti Eliju uz Cārfatu (apdzīvota vieta Sidonā), sakot, ka viņš tur satiks kādu atraitni, kura pravieti pabaros. Kāpēc Dievs nesūta Eliju pie kādas turīgas ģimenes, kam bija lieli pārtikas krājumi? Tāpēc, ka bagātajiem brīnums nebija nepieciešams, brīnumu vajadzēja atraitnei!
Kad Elija lūdza, lai sieviete dod viņam kaut ko ēst, atraitne atbildēja, ka viņa to labprāt darītu, bet viņai "ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē" (1.Ķēn.17:12). Viņai bija tieši tik daudz, lai vienu reizi vēl paēstu; tad viņai un viņas dēlam būs jāmirst badā. Varbūt Tu domā: "Tipisks mācītājs! Viņš atņem pēdējo maizes kumosu un savāc pēdējo santīmu no nabagu kabatas." Nē, šī bija pati apbrīnojamākā diena šīs sievietes dzīvē!
Dievs bija sagatavojis visu, lai nabaga atraitni vadītu Savas Brīnumainās Aizgādības teritorijā. Bet vispirms viņai vajadzēja pārvarēt bailes dot. "Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo... man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā..., jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.'' (1.Ķēn.17:13-14).
Ar ko šis stāsts beidzās? "Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis" (1.Ķēn.17:15-16). Dienu pēc dienas viņa piegāja pie miltu trauka un katru reizi konstatēja, ka tur ir vēl viena sauja miltu. Viņa atklāja, ka tad, kad Tu paklausi Dieva teiktajam, Viņš parūpējas par to, kas Tev patiešām ir nepieciešams.
Vai Tu esi trauka (jeb krūzes) cilvēks? Vai arī Tev ir bail atdot to, kas Tev ir sarūpēts, ieplānots vai atlikts malā ‘katram gadījumam’? Nebaidies. Tu vari uzticēties Dievam! Tad, kad Tu dod Dievam, Viņš ir apsolījis atdot "...pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru..." (Lūk.6:38).

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Četru veidu devēji (1)

Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. (Hag.1:6) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Turpmākā mēneša laikā aplūkosim katru no šiem veidiem tuvāk. 
Naudasmaka cilvēki. Pravieša Hagajas laikā, izraēla tauta bija tik aizņemta ar naudas pelnīšanu, ka viņiem nepietika laika Dievam. Skan pazīstami? Tad pravietis viņiem sacīja: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? ... palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā... Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?" jautā Tas Kungs Cebaots. "Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama.” (Hag.1:4-9). Ja Tu vēlies, lai Dievs būtu ieinteresēts Tavas mājas labklājībā, Tev ir jābūt ieinteresētam Viņa namā. Ja Tu vēlies, lai Dievs svētī Tavu māju, sāc svētīt Viņa namu. Ja Tu vēlies, lai Dievs apsargā Tavu māju, sāc rūpēties par Viņa namu.
Tu varbūt jautā: "Cik daudz tad man vajadzētu dot?" Dievs nosaka minimālo ziedojuma apjomu – viena desmitā daļa no Taviem ienākumiem (3.Moz.27:32).
Ja kāds vēlas dot vairāk, tas var ņemt vērā sekojošus principus:
  • Tavas iespējas. "...tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā, bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis" (Mozus 16:17).
  • Tava vēlēšanās saņemt. Dievs "...dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas [Dievs] arī dos un vairos jūsu sēju..." (2.Kor.9:10).
  • Tava mīlestība. "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta" (Mat.22:37).

svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 
Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.
Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

svētdiena, 2013. gada 17. marts

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 
Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!
Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).
Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).
Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).
Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?
Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.
Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.
Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).
Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

svētdiena, 2013. gada 24. februāris

Dodot gūtais neatņemams

Viņš [Jēzus] pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Ap.d.20:35) 
Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams. (Rainis) 
Vendija Pope (Wendy Pope) raksta: “Kad Dievs mani aicina dot, es ne vienmēr jūtos kā īpaši svētīta. Varbūt arī Tev ir bijusi līdzīga pieredze. Viņš izaicina Tevi rūpēties par kādu ģimeni, kuru ir skārušas nopietnas problēmas vai slimība, bet Tu pēc garas darba dienas tik tikko spēj parūpēties par savu ģimeni. Vai tad, kad Tu jūties gandrīz izsmelts, Viņš aicina Tevi iet un palīdzēt kādai Tavai paziņai pieskatīt bērnus, jo viņai ir vajadzīgs mazs pārtraukums.
Nav svarīgi, kāda ir situācija, kad Dievs aicina mūs kaut ko dot ... vienmēr IR paredzētas svētības arī mums ... Viņa plāni un domas ir augstākas nekā mūsējie. Viņam ir pārredzams viss, un tas, par ko mums būtu jādomā, ir - kā vislabāk paveikt to, ko Viņš mums ir uzdevis... bez liekas sūdzēšanās.
Tev var rasties daudz atrunu jautājumi, kad Viņš mudina Tevi uzlūgt Tavu rupjo un nepieklājīgo kolēģi uz pusdienām ... vai pieteikties aizstāt bērnu svētdienas skolas klases skolotāju, lai dotu viņai iespēju atpūsties.
Galu galā svarīgākais ir (un nav svarīgi - vai Tu par to domā, vai nē) - vai tam ir nozīme mūžības perspektīvā... un vai tas ir nozīmīgi tai personai, kam mēs dodam?
Būtībā, bez Jēzus es esmu egoiste. Es reizēm domāju - nez, kāda veida svētību es saņemšu... naudu, jaunu auto vai labāku dzīvokli? Un tad es kaunos par šīm domām. Šādas domas rodas nepieredzējuša ‘kristieša-iesācēja’galvā, kurš nesaprot, ka svētība ... ir tuvākas attiecības un sadarbošanās ar Vislielāko Devēju, kāds jebkad ir bijis… tuvība ar Jēzu Kristu."

Vai Tu dažkārt dari, dod un kalpo tikai pienākuma dēļ… vai vainas apziņas mudināts... vai arī tāpēc, lai iegūtu citu cilvēku apbrīnu? Došana ir mūsu 'mīlestības uz Dievu' praktiskā atklāsme. Un Viņš vienmēr svētīs mūs tad, kad mēs to darām.
Tāpēc "...ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl..." (2.Kor.9:7). Vai arī Tu vēlies dot ar priecīgu sirdi?

svētdiena, 2012. gada 5. augusts

Izmet savu veco metramēru!

...viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt... (Ecēh.47:5) 
Pāvils raksta, ka Dievs, "darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam" (Efez.3:20). Tu varbūt bieži nopūties – ar manu izglītības trūkumu, ierobežotajiem ienākumiem, slikto veselību un pagātnes kļūdām… tur nekas nevar izdoties…
Ja Tu sadarbojies ar Dievu, tad labāk nolikt savu veco mērīšanas sistēmu malā!
Pravietim Ecēhiēlam bija vīzija. Viņš redzēja kā upe izplūst no tempļa... "Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja... viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. […] Un viņš man sacīja: "Šis ūdens tek uz rītiem... Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību… Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai..." (Ecēh.47:3-12).
Ievēro, šī upe izplūst no Dieva. Viņš ir Tas, kurš nosaka Tavu nākotni un izlemj par Tavu likteni. Nav svarīgi, kurš bija tas, kas sēja vai pļāva, jo "...Dievs deva spēku augšanai" (1.Kor.3:6).
Kurš nosaka, cik lielā mērā Tu saņemsi svētības? Dievs!
Tāpēc met prom savu veco metramēru!

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Vai Dievs var Tev uzticēties?

Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4:1-2)
Patiesībā mums nekas tā īsti nepieder - tas viss ir tikai aizdots! Tas bija Dieva īpašums, pirms Tu ieradies šajā pasaulē, un Viņš uzticēs to atkal kādam citam pēc tam, kad Tu vairs nebūsi.
Mūsu savtīgā kultūra saka, ja man tas nepieder, kāpēc man būtu jārūpējas par to? Bet mēs taču dzīvojam ar augstāku standartu, vai ne? Vai nevajadzētu domāt apmēram tā - ja tas pieder Dievam, es centīšos vēl labāk rūpēties par to!
Jēzus stāstīja stāstu par kādu uzņēmēju, kas uzticēja savas bagātības saviem darbiniekiem, kamēr viņš pats dodas atvaļinājumā. Kad uzņēmējs atgriezās, viņš novērtēja savu padoto darbu un atalgoja tos atbilstoši padarītajam. “...Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mat.25:21). Ja Tu maksimāli dari visu labāko (un no sirds) ar to, ko Dievs Tev ir uzticējis, Viņš apsola trīs īpašus apbalvojumus. Pirmkārt, Tu saņemsi atzinību: “...Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!” Otrkārt, Tu saņemsi paaugstinājumu: “...Es tevi iecelšu pār daudzumu…” Visbeidzot, Tu tiks pagodināts ar īpašu ielūgumu uz svinībām: “...Ieej sava kunga priekā.”
Daudziem no mums, nauda ir vislielākais pārbaudījums. “Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūk.16:11). Ir tieša un nepārprotama sakarība starp to, kā Tu izmanto savu naudu un kāda būs Tava dzīves kvalitāte! Ja Tu neesi gatavs ieguldīt sevi par 10% Dieva darbā, kā Tu vari pretendēt uz 100% no Dieva puses? Vai nav tā, ka Tava rīcība ar ‘savu’ naudu ierobežo Dieva iespējas svētīt Tevi vairāk?