Ījaba pārliecība (2)

Es zinu ... miesā es skatīšu Dievu! (Ījaba 19:26) 

Ījabs savu ticības apliecību noslēdz ar vārdiem: "Es zinu, ... kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu!" (Ījaba 19:26). Kad Kristus atgriezīsies, Tavs ķermenis (ja arī gadījumā būsi guldīts kapā) tiks aizstāts ar krāšņu, augšāmceltā-Kristus ķermenim līdzīgu, formu. Un tādā veidā tad arī Dieva Vārda solījums būs izpildīts: "Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo ... zeme atlaidīs mirušo ēnas" (Jesajas 26:19).

No visām reliģijām virs Zemes, kristietība ir vienīgā, kura garantē augšāmcelšanos Tavam ķermenim. Un tas ir tāpēc, ka Kristus, mūsu Līderis, ir vienīgais, kurš ne tikai apsolīja uzcelties no miroņiem, bet arī izpildīja šo solījumu. Tāpēc neskumsti tad, kad Tu saproti, ka reiz tiksi guldīts kapā – jo tās nav beigas.

Apustulis Pāvils raksta: "Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.” (1.Kor.15:51-54). Tajā dienā ticības vietā būs personīgs piedzīvojums.

Kad kāda maza zēna gaisa pūķis uzlidoja tik augstu, ka zemo mākoņu dēļ vairs nebija redzams, cilvēks, kurš stāvēja turpat blakus, viņam jautāja: "Kā Tu zini, ka tas joprojām ir tur?" Satverot vēl ciešāk virves galu, kuru viņš turēja rokās, mazais zēns atbildēja: "Tāpēc, ka es jūtu kā tas rausta saiti un grib izrauties!"

Vai Tu nejūti, ka kaut kas velk Tevi uz debesu pusi?

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 

Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:

1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.

Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).

Pastaiga pa ūdeni (4)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu ... pie Jēzus. (Mat.14:29)

Ir daudz iemeslu, lai Tu izkāptu no ‘laivas’ un pamēģinātu kaut ko jaunu, vai arī kaut ko tādu, kas var būt Tev neizdevās pirms tam. Tas tad arī ir veids, kā Tu vari ļaut attīstīties Tavai ticībai, kā arī tas ir vienīgais veids kā Tu vari atklāt savu patieso dzīves aicinājumu.

Tomēr ir kāds vissvarīgākais iemesls. "…Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus." (Mat.14:29) Jēzus neatradās laivā - viņš bija uz ūdens! Tu vari attīstīt īstu dziļu ticību tikai tad, ja esi gatavs atstāt drošību, savu komforta zonu, un iet pie Viņa.

Varbūt Tu esi cītīgi strādājis gadiem ilgi, lai radītu pārvaldāmu un sakārtotu dzīvi, saglabājot ilūziju, ka Tu visu kontrolē. Un tagad Dievs ir satricinājis to visu, aicinot Tevi uzticēties Viņam, aicinot Tev pakļaut sevi briesmām, kas ir kā viļņi gatavi pacelties pat virs Tavas galvas.

Dievam ir kāds iemesls to darīt. Viņš vēlas, lai Tu iemācītos būt vairāk atkarīgs no Viņa. Varbūt Tavā dzīvē jau ir bijis tāds dzīves posms, kad Tu, par spīti briesmām, neslēpi savu ticību, kaut arī tas varēja nozīmēt pat atklātu sabiedrības noraidījumu. Varbūt Tu biji gatavs dot, kaut arī tas nozīmēja personīgu upuri, zaudējumus Tev pašam. Varbūt Tu esi kalpojis, pat ja tas Tev lika justies pilnīgi nesaprastam, vai nepiemērotam.

Dažreiz Tu varbūt 'grimi', dažkārt Tev izdevās spert kādus soļus, bet Tu dzīvoji ticībā. Tagad paskaties uz sevi savā ērtajā laivā... Tev nav pat jūras slimība! Patiesībā, tagad Tu pat nejūti vētru, kad tā tuvojas.

Ja Tu tomēr esi gatavs atstāt drošību (laivu!), tad Tevi sagaida divi brīnišķīgi piedzīvojumi. Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdosies (un tā notiks!), tad tomēr Tu nebūsi viens. Jēzus būs, ne vairāk, kā izstieptas rokas attālumā no Tevis. Otrkārt, šad un tad Tev izdosies pastaigāt pa ūdeni. Tas būs fantastiski iedrošinošs piedzīvojums, un sagatavos Tevi darīt vēl lielākas lietas.

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 

Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...

Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.

Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!

Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!

Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.

Pastaiga pa ūdeni (2)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)

Kad Pēteris bija pārliecinājies, ka tas ir Jēzus, kurš viņu sauc, viņš atstāja šķietamo drošību laivā un uzticēja sevi Dieva spēkam. Tik tālu bija labi...

"Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" (Mat.14:30). Tātad Tev ir jākoncentrējas uz To Kungu, nevis vētru. Mēs visi zinām, kā tas ir - piedzīvot “lielu vētru". Tu uzsāc kaut ko jaunu - darbu, attiecības, dzīves jēgas meklējumus - pilns cerību... Bet tad Tu sastopies ar vētrām un neveiksmēm. Jēzus sacīja: "...pasaulē jums ir bēdas..." (Jāņa 16:33). Tā tas ir! Tā ir daļa no mūsu katra šīs zemes dzīves ceļojuma! Tev nāksies sajust bailes un tad rīkoties par spīti tām. Izaugsme nozīmē pieņemt jaunus izaicinājumus. Katru reizi, kad Tu to darīsi, Tu piedzīvosi bailes, jo izaugsme un bailes ir kā komplekts.

Tomēr, ar katru reizi, kad Tu atstāj laivu (riskē!), Tu kaut ko iemācies; un tas nozīmē, ka Tu to visticamāk darīsi atkal un atkal. Savukārt, ar katru reizi, kad Tu ‘izkāp’ uz ūdens… un iztiec bez slīkšanas, Tu saproti, ka patiesībā bailēm vairs nav varas pār Tevi.

No otras puses, katru reizi, kad Tu pretojies Dieva balsij un izvēlies palikt laivā, Viņa balss kļūst nedaudz klusāka un klusāka... līdz beidzot Tu vairs vispār to nedzirdi. Vai tāpēc vien, lai tas nenotiktu, nebūtu vērts riskēt?

Turklāt, vajadzētu saprast, ka palikšana ‘laivā’ negarantē Tavu drošību. Tas tikai nozīmē, ka Tu beigu beigās iesi bojā no kaut kā cita. Risinājums mūsu bailēm ir izkāpšana no ‘laivas’ katru dienu nedaudz vairāk un vairāk, kamēr bailes zaudē visu savu ietekmi.

Pastaiga pa ūdeni (1)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)

Mācekļi kādu nakti bija devušies zvejot, kad pēkšņi sākās vētra. Aptuveni 3:00 (naktī!) viņi izbijušies ievēroja, ka virs ūdens tiem tuvojas kāda figūra. ‘Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja...: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" Un Pēteris Viņam atbildēja...: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus.’ (Mat.14:27-29).

Pirmkārt, šis stāsts mūs aicina pārdomāt to, ka, ja Tas Kungs neliek mums kaut ko darīt, tad varbūt labāk nevajag sākt.

• Ir kāds stāsts par cilvēku, kurš stāvējis pie debesu vārtiem. Pēteris viņam esot teicis: "Nosauc vienu lielu labu darbu, ko esi darījis." Vīrietis atbildējis: "Nu, kad es redzēju, ka baikeru banda draudēja izrēķināties ar kādu sievieti, es iesitu vienam, otru nogrūdu no moča un trešajam izrāvu viņa auskaru." Ļoti pārsteigtais Pēteris jautājis: "Mēs neko tādu nebijām plānojuši. Kad tad tas notika?" Vīrietis esot atbildējis: “Apmēram pirms 30 sekundēm..."

Lai staigātu pa ūdens virsmu, Tev vispirms ir jāiemācās saskatīt atšķirību starp Dieva balsi un savu impulsiem.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka, lai piedzīvotu brīnumu, mums ir jātiek ārā no mūsu komforta zonas. Vai vari iejusties Pētera situācijā? Plosās vētra... un visi baidās… Laiva šķiet tā vieta, kur ir vēl daudzmaz drošība. Vai Tu labprātāk nevēlētos palikt tur? Bet Tu nevari. Dievs Tev ir paredzējis vairāk, nekā vienkārši censties izvairīties no neveiksmēm. Dievs aicina Tev uzticēties un sākt darboties.

Tu vari jautāt: "Kas ir mana laiva?" Tas ir jebkas, kam Tu uzticies tad, kad dzīvē, darbā vai attiecībās kļūst ļoti vētrains. Tava laiva ir tas, kas Tevi tur komforta zonā. Izkāpšana var būt bīstama, tomēr tas var kļūt visbrīnišķīgākais piedzīvojums kāds Tev ir bijis!

Runāsim tieši un konkrēti

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... stipri kļūdami ticībā (Kol.2:6-7)

Uzrunājot ticīgos Kolosā, un īpaši pieskaroties viņu dzīvesveidam, Pāvils raksta: "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (Kol.2:6-7).

Trešajā un ceturtajā nodaļā Pāvils kļūst ļoti tiešs un konkrēts: "Jūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi! Lai Kristus vārdi bagāti mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur Viņu pateikdamies Dievam Tēvam.

Jūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu. Jūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli. Jūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc - kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.

Visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds - ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi. Bet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes. Kungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies - arī pār jums ir Kungs debesīs.

Palieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam. Lūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās; lūdziet, lai es varu sludināt kā nākas. Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild." (Kol.3:15-25, 4:1-6 Jaunais Bībeles tulkojums).

Tātad, runājot tieši un konkrēti – kas ir tas, ko Dievs (ar šiem vārdiem Svētajos Rakstos) saka Tev?

Piecas liecības par augšāmcelšanos

...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)

Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).

Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:

Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.

Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.

Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.

Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.

Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.

"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).

Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."

Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!