Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 

Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.

Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 

Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!

Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.

Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 

Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)

Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).

Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.

Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"

"Jā, kungs," kareivis atbildēja.

"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"

Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."

Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

Plāns lūgšanai

Tāpēc jums būs tā lūgt... (Mat.6:9)

Atbildot uz jautājumiem par lūgšanu būtību, Jēzus mācīja lūgt: "...mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen." (Mat.6:9-13)

Ja arī Tev ir kādi jautājumi, ļoti ieteicams ņemt vērā Jēzus dotos ieteikumus:

"Mūsu Tēvs" - nosaka pamatu Tavām attiecībām ar Dievu. Tas atgādina, ka Tu esi ne tikai daļa no Viņa radīšanas, Tu esi Viņa bērns! Padomā par to! Tev var būt dažādas attiecības dažādās situācijās, bet ja Tu esi kādam tēvs (vai māte), tas vienmēr būs daļa no Tevis.

"Debesīs" - atklāj Tava Dieva būtību. "Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu" (Ps.103:19). To sakot, Tu atzīsti Dieva spēku un Viņa unikālās spējas un potenciālu atbildēt visas Tavas lūgšanas.

"Svētīts lai top Tavs vārds" - atgādina, ka Dievs ir svēts. Tas, ka Tu esi Viņa bērns, nedod Tev tiesības Viņam neklausīt vai pieņemt Viņu kā kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu. “Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!" (Ps.100:4). Tā ir attieksme, kas atklāj to, ka Tu atzīsti Viņa rakstura pamatbūtību.

"Tavs prāts lai notiek" - atgādina par Jēzus lūgšanu Ģetzemanes dārzā: "...Mans Tēvs… tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi..." (Mat.26:39). Kristus māca arī mūs meklēt, izzināt un darīt ne pēc mūsu pašu priekšstatiem un plāniem, bet pēc Dieva prāta. Vai arī Tava lūgšana ir ilgas būt saskaņā ar Tavu Debesu Tēvu?

Padomā par saviem paradumiem

... [viņi] rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem... (2.Ķēn.17:34)

Dievs teica: "Un tā līdz šai dienai [viņi]... rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara ... pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis..." (2.Ķēn.17:34). Ir jāsaprot – jebkurš ieradums kuram Tu ļausi dominēt savā dzīvē, agri vai vēlu pilnībā kontrolēs Tavu dzīvi. Ja parunāsi ar kādu, kurš atgūstas no smagas atkarības, Tu gandrīz vienmēr dzirdēsi: “...es tikai tad kļuvu gatavs mainīties, kad biju nonācis pašā apakšā.“ Pazudušais dēls parasti nav gatavs nākt mājās, kamēr nav zaudējis visu! Bet tam tā nav jābūt Tavā dzīvē.

Debesu Tēvs ar nepacietību gaida jebkuru no mums. Atceries, Tu esi Visaugstākā bērns; jebkura verdzība vai nebrīve Tev ir nedabiska. Tomēr, Tu nekad nebūsi pilnīgi brīvs, ja ĻAUSI kaut kam Tevi saistīt. Lai arī kas ir Tavas važas – kādas vielas, attiecības vai nesakārtota dzīve – nekas nemainīsies, kamēr Tavs prāts nebūs atbrīvots no veco domu un ieradumu dzelžainā satvēriena, un nebūs Dieva Vārda atjaunots (Rom.12:2). Tātad, sāc ieviest jaunus paradumus, jo tas, ko Tu sāksi konsekventi darīt, agrāk vai vēlāk kļūs par Tavu pastāvīgu ieradumu.

Sāc ar Bībeles lasīšanas ieradumu. Ielieciet to kā pašu pirmo savā ‘izdarīt’ sarakstā. Jo Dieva Vārdi ir “dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina" (Sal.Pam.4:22).

Ieplāno īpašu laiku lūgšanām, citādi viss pārējais ‘ļoti svarīgais’ aizņems visu Tavu laiku. Lūgšanā Dievs Tev atklās kā Viņš jūtas un ko domā par lietām. Vai Tu uzskati, ka vari atļauties dzīvot bez Viņa padoma?

Apmeklē baznīcu regulāri, atbalsti tur kalpošanu ar savām finansēm, realizē tur savas garīgās dāvanas un sāc ieguldīt laiku un enerģiju attiecībās, kas stiprinās Tevi garīgi. Dievs Savā namā atklāj tādas lietas, kuras Viņš nesaka nekur citur.

Tavi ikdienas dzīve ir tā, kas veido Tavu nākotni. Ja Tu vēlies zināt, kāda tā varētu būt – pievērs uzmanību saviem paradumiem!