svētdiena, 2013. gada 29. decembris

Labākā dāvana

…es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm… (Lūk.2:10) 
Lai cik tas nebūtu savādi, daudziem cilvēkiem Ziemsvētki ir skumjš laiks.
Džons Valkers (Jon Walker) raksta: "Es reiz sēžot ātrās ēdināšanas restorānā vēroju kā maza meitenīte kopā ar savu māti svinēja Ziemassvētkus. Dāvana bija nolikta uz galdiņa malas, bet viņas uzmanība bija pievērsta mātei: “Man Tevis pietrūkst, māmiņ…” "Man Tevis arī pietrūkst, bērniņ…”, viņas māte atbildēja. Pie blakus galdiņa sieviete neuzbāzīgi, tomēr rūpīgi vēroja māti ar meitu. Izmantojot manas žurnālista novērošanas spējas, es ātri visu sapratu. Sieviete pie blakus galdiņa bija sociālais darbinieks, kura uzraudzīja strukturētu mātes un bērna tikšanos, kas darīja visu iespējamo, lai svinētu Ziemassvētkus... Dažas minūtes vēlāk ieradās audžuvecāki un aizveda mazo meitenīti uz mājām. Māte palika viena…
Ir Ziemassvētku tumšā pusē, kuru mēs reti ievērojam un pieminam. Mēs biežāk veidojam nostalģisku fantāziju, kas reti atbilst realitātei lielākajā daļā gadījumu. Daudziem Ziemassvētku laiks saistās ar spriedzi, nevis vizuļiem. Daudziem brīvdienas ir tikai vēl viens iemesls, lai māmiņa piedzertos… vai tētis ir prom – kopā ar savu jauno ģimeni. Ziemassvētki daudziem ir vēl viens atgādinājums, ka tas, kuru mēs mīlam, ir tālu prom, un varbūt nekad nenāks atpakaļ… Pašnāvību skaits decembrī ir ārkārtīgi augsts, depresija pārņem lielāko daļu cilvēkus. Ziemassvētki sāpina daudz vairāk cilvēku, nekā mēs spējam iedomāties.
Priekš tiem, kas ir noguruši no tukšu cerību un viltus fantāzijas Ziemassvētkiem, tomēr ir kādas labas ziņas – Dievs ir ar mums…"
Jēzus nāca uz šo zemi, lai tomēr nodrošinātu “lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm”. Un neatkarīgi no Tavas situācijas vai sajūtām, Ziemsvētki ir labākā dāvana, kādu vien Tu varētu saņemt, jo: (1) Tas ir pats dārgākais, ko Tu jebkad varētu saņemt, jo Jēzus par to samaksāja ar savu dzīvību. (2) Tā ir vienīgā dāvana, kas darbojas mūžīgi. (3) Tu to vari sākt lietot tagad un turpināt izbaudīt visu savu dzīvi.

svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Nepazaudē Ziemsvētkus

Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? (Mat.2:2) 
Matejs to visu apraksta tā: "Kad Jēzus piedzima…, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš?” … Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas:zeltu, vīraku un mirres…” (Mateja 2:1-11).
Tu vari doties ceļojumā 24 decembrī un, ja Tu ceļosi rietumu virzienā un darīsi to ar lidmašīnu (pietiekami ātri), tad ieradīsies Austrālijā 26 decembrī, kaut arī ceļā nebūsi pavadījis divas dienas (tāpēc, ka datuma maiņas līnija!), tādā veidā pazaudējot Ziemsvētkus. Bet Tu vari arī palikt mājās un tomēr to pazaudēt – jūtoties izsmelts, salauzts, priecīgs, ka tas ir beidzies, un nepiedzīvojis nekādu prieku… Neļauj tam tā notikt! Tā vietā Tu vari izmēģināt kaut ko pavisam atšķirīgu. Pirms ienirt dāvanu došanas, svinēšanas vai TV skatīšanās akcijā, saaicini savus tuviniekus pie sevis un izlasi viņiem Bībeles Ziemsvētku stāstu. Ja Tev ir bērni, tad viņi to nekad neaizmirsīs.
Tā pat varētu kļūt par brīnišķīgu tradīciju, kuru mēs varētu nodot no paaudze paaudzē: (1) Pārlasot Bībeles stāstus, pārrunāsim savā starpā – vai cilvēks ir bagāts kā Austrumu gudrais, vai pat trūcīgs kā Betlēmes gani – Jēzus mīl visus. Tavam sociālajam statusam nav nekādas nozīmes, jo Viņš vērtē Tevi tādu, kāds Tu esi. (2) Pastāstīsim viens otram, ka tad, kad Jēzus atnāk, Viņš nekad patiesībā mūs neatstāj. Bībele varam lasīt: "Pats Dievs taču ir sacījis: es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu, – tā ka mēs varam droši teikt: Kungs ir mans palīgs…” (Ebrejiem 13:5-6). (3) Atgādināsim viens otram, ka visi Bībeles pravietojumi par Kristus pirmo atnākšanu piepildījās apbrīnojami precīzi, un pravietojumi par Viņa otro atnākšanu piepildās tieši tagad… Tātad, ja arī mēs vēlamies rīkoties gudri, tad meklēsim Viņu, būsim gatavi kalpot Viņam un ar nepacietību gaidīsim, kad Viņš atkal atnāks.

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 
Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).
Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).
Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.
"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).