Piektkārt… Dievs drīzāk mirst, neka atceļ brīvību!

Tā arī notiek – Kristus mirst...

Mēs jau pārdomājām to, ka grēks, ļaunums ir neloģisks! Secinājums ir, ka ne viss manā dzīvē būs loģisks... un jebkura cenšanās visam atrast iemeslus aizved prom no patiesības...

Dievs drīzāk mirst nekā atceļ brīvību! Secinājums ir ļoti nopietns –Dievs nevar pieņemt lēmumus Tavā vietā...

Šie ir svarīgi jautājumi – nav vērts atvērt Bībeli, kamēr šos jautājumus nesaprotam... Mēs reizēm lūdzam: „Dievs pieņem pareizo lēmumu mana vietā!" Bet Dievs to nevar!

Ir cilvēki, kuri māca – ja kļūsi kristietis, nebūs nekādu problēmu... vai arī – ja tevi vada Svētais Gars, nav problēmu, jo tu zināsi ko, kā un kad darīt... Tā tas nav un nekad nebūs!!!

Nu labim tikai vienreiz Dievs izdarīja izvēli cilvēka vietā... Tu zini to stāstu Ādams tikko radīts, atver acis un skatās apkārt – koki, puķes... Dievs... es... (viņš pat cenšas visu nosaukt vārdos) Un Dievs pēkšņi saka: „Ej gulēt!" Ādams protams nemaz nejūtas noguris: „Nē! Tagad negribu..." Bet Dievs ir nepiekāpīgs: „Vienalga tev jāguļ!!!

Un tad, kad Ādams pamostas, viņš ierauga kaut ko tādu, ka sāk runāt dzejā... Tas ir vienīgais gadījums, kad Dievs izdarīja izvēli Ādama vietā... Un Ādams bija laimīgs līdz mirklim, kad Dievs viņam jautāja: „Kokā trūkt kādi augļi! Tu nezini?" Uz ko Ādams atbildēja: „Jautā sievai, ko Tu man devi..."

Dievs neizdara izvēli mūsu vietā! īsta kristietība neatņems mums to grūto darbu – pieņemt lēmumus...

Kāpēc tas ir grūti? Mēs savā būtībā esam legālisti (bauslībnieki) –ja kāds pieņem labu lēmumu – tu esi labs... bet ja pieņem sliktu lēmumu – tu esi slikts... Jau no agras bērnības mūs māca – labs zēns, laba meitene tā nedara...

Tomēr, ja es izdaru ko sliktu, tas nenozīmē, ka es esmu slikts, jo mana vērtība nav atkarīga no tā ko es daru, bet kas es esmu... Tas ir arī tas, ko mums vajadzētu mācīt saviem bērniem... Nevis – kas tev jādara... Bet - kam tev ir jābūt!!!

Dievs respektē brīvību... Dievs nevar pieņemt lēmumus jūsu vietā... Dievs respektē brīvību pat tad, ja tas nes sāpes un upuri...

Ja nomirst jums tuvs cilvēks... Jums sāp! Bet ja nomirst kāds tur Palestīnā, Haiti vai Irakā...?

Bet tie ari ir Dieva bērni! Dievam sāp vairāk... Dievam sāp visas problēmas, šajā pasaulē... Dievs raud visās bērēs... Dievs skumst par katru vēža slimnieku...

Un Dievs maksā visaugstāko maksu par brīvību!

Ceturtkārt… Kāpēc Dievs nelieto spēku?

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. (Atkl.12:7)

Sātans ir radīta būtne un (nav gluži tāds velniņš ar ragiem un asti) inteliģenta būtne…

Šeit ir pirmais kritiskais, izšķirošais punkts (ir karš debesīs) – Vai tas runā Dievam par labu vai par sliktu... Vai tas runā par Dieva spēku vai vājumu...? (Mums ir jāsaprot, ka tas ir karš bez ieročiem, bez kritušajiem, bez mirušajiem... Tas ir ideju karš...)

Tad kāda ir mūsu atbilde – protams, tas atklāj mums Dieva spēku. Daudzi cilvēki saka – mums vajag stingru vadošu roku, jo brīvība nestrādā... Ja sātans netiek uzreiz sakauts un iznīcināts, kā tas runā par Dieva spēku?

Dievs būtu varējis atrisināt šo problēmu ar spēku... Viņš būtu varējis iznīcināt sātanu... Bet Viņš to nedarīja, tāpēc tas runā par Dieva spēku... Cilvēcīgi šķiet, ka Dievam būtu vieglāk kaut ko darīt sātanam ... Bet kādas būtu sekas?

Nevar atrisināt strīdu, nevar pierādīt taisnību likvidējot kādu pozīciju (kāds no eņģeļiem varētu teikt – varbūt kaut kur sātanam bija taisnība...)!!! Dievs respektē brīvību!!!

Dievs būtu varējis „pieskrūvēt vajadzīgo skrūvīti" sātana prātā, kad tas tikko sāka domāt nepareizi... Bet tad tā nav brīvība – tā ir manipulācija...

Dievs būtu varējis ne tikai likvidēt sātanu (nav vairāk un viss...). Dievs varēja izdzēst sātanu no citu eņģeļu atmiņas (neviens neprasītu – kur tas ar tām idejām palika...). Dievs pat būtu varējis radīt citu eņģeli sātana vietā (izskatītos tieši tāds pats...).

Dievs tā nedara – Kāpēc?

Tā būtu manipulācija (un Dievam tas nav pieņemami...). Tas nozīmētu, ka nav brīvības...

Un Dievs nelieto speku pret sātanu, jo tas neatrisinātu problēmu... Dievs strādā ar pierādījumiem, liecībām... ja jums ir taisnība, jums nav bail no informācijas, no pierādījumiem, no faktiem… Un sātans tagad ir ierobežots uz vienas planētas, jeb “strādā šeit... pierādi kam taisnība… Dievs dod iespēju pierādīt sevi...”

Vai Tu jau tagad neesi sapratis, kuram tad bija taisnība?

Treškārt... Grēks nav loģisks!

Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!

Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."

Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!

Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols]  ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”

Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…

Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...

Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.

Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi...  Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas  notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...

Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...

Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...

Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.

Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)

Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!