Trīs reliģijas modeļi (1.daļa)

(1) Mēs esam pārkāpuši Dieva likumus... tāpēc Viņš ir dusmīgs... Mums ir kaut kas jādara, lai mainītu Viņa attieksmi pret mums... un tad, kad mēs to darīsim – Dievs pārstās dusmoties...
Es to saucu par pagānisko modeli... pat ja mums šķiet, ka pielūdzam Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

(2) Cilvēki ir grēkojusi, jo ir pārkāpuši Dieva likumus (10 baušļus)... un Dievs ir par to dusmīgs... taisnība prasa sodu... bet tāpēc, ka Dievs grib mums palīdzēt – Viņš sūta Savu Dēlu un soda To mūsu vietā... Tagad mēs esam aplaimoti...

Es to saucu par pseido-kristīgo modeli.

Kur šeit ir starpība?

Pirmajā gadījumā mums ir jādara...Otrajā gadījumā dara Dievs...

Tomēr es šeit saskatu problēma... Tas ir tā – man ir 2 bērni, no kuriem viens izdara blēņas... tad nu es sodīšu otro, lai pirmais saprot, ka tas bija slikti... Vai tas darbojas?

(3) Mēs grēkojam, jo esam sātana pievilti – nepazīstam Dievu... Ja Dievs mūs atstātu vienus, mēs mirtu... Bet Viņš sūta Jēzu Kristu, kurs atklāj patiesību par Dievu – dod liecību, ka Dievs nav tāds, kādu Viņa ienaidnieki mums cenšas parādīt... Tāpēc daži no mums, dumpiniekiem, sāk uzticēties Viņam... Un Dievs izglābj tos, kas Viņam uzticas... (taisnošana ticībā)!

Lūk, šo es saucu biblisko reliģijas modeli.

Kur ir starpība?

Otrajā variantā viss ir koncentrēts uz sekām – kāpēc mums jāmīl Kristus? ... jo Viņš tika sodīts mūsu vietā... Bet tikai trešais variants runā par cēloņiem...

Kā mēs atsaucamies Dievam? Nu labi, kā vajadzētu/būtu pareizi? Izprotot situāciju un uzticoties, cilvēks ļautos Dieva darbam caur Svēto Garu mūsu dvēselēs! Bet ļoti bieži cilvēki nāk vai nu aiz bailēm vai ari algas dēļ...

Dievs jau to gan zina, jo Viņš mūs ir radījis un zina kādas ir grēka sekas – mūsu daba tagad ir egoistiska! Mūsu motīvi vairumā gadījumu ir egoistiski motīvi! Dievs to ari tā pieņem – tikai problēma ir tad, ja mēs paliekam šādā stāvoklī...

Reliģija ir kaut kas vairāk nekā ēšana, ģērbšanās, sabats, ziedojumi, Bībeles lasīšana, lūgšanu skaitīšana, Baznīcā sēdēšana...
Īsta reliģija izmaina mūsu motīvus!

Kapēc Bībelē ir šis stāsts?

1.Ķēninu grāmatas 13.nodaļā ir stāsts par jaunu pravieti, kurš ierodas Bētelē un paziņo ķēniņam: “Tas, ko tu dari nav labi; nav labi priekš tevis, tautai... tam var būt sliktas sekas... tev ir visu jāpārdomā un jāpārtrauc tā darīt...”

Ķēniņam, protams, tas ne visai labi patīk – kāds saka, kas būtu jādara... Viņš pavēl sargiem: „Sagrābiet viņu...”, bet izstieptā roka vairs nekustas! Piepildās brīnumainā zīme, par ko pravietis bija teicis... Ķēniņš (ļoti savādi) sāk domāt par Dieva vēsti. Protams, vairāk jau ķēniņu uztrauca roka... Tad pravietis lūdz Dievu… un Dievs uzklausa...

Pēc šī piedzīvojuma ķēniņš ir pārmainījies – viņš patiešām grib parunāt ar pravieti... Ķēniņš teica apmēram tā: „Es esmu patiesi priecīgs par visu... par roku... tāpēc uzaicinu uz mielastu... Es rīkoju īpašu mielastu kopā ar tevi!!!” Bet pravietis atbildēja: „Lai tev laba apetīte, bet es neēdīšu!”

Vai varat to saprast? Viņš kaut kā mācēja pateikt ‘NĒ’ ķēniņam tā, ka ķēniņš saprata...

Kāpēc pravietis neēda? Bībele mums atklāj, ka Dievs tā bija noteicis! Tomer stāsts ar to nebeidzās.

Bētelē dzīvoja kāds vecs pravietis... Tā dēli pārnāk mājās un, cits citu pārtraukdami, pastāsta šo piedzīvojumu: “… tu neticēsi, kas notika... atnāca jauns pravietis – pateica ķēniņam TĀDAS lietas... un ķēniņš klausījās... Vecais pravietis klausījās, klausījās un pie sevis nodomāja: „O! Man jāsatiek tas cilvēks!” Tad viņš iekāpa savā BMW un brauca uzmeklēt jauno pravieti...

Panācis jauno pravieti, vecais sāka viņu iztaujāt: “Tu esi tas, kas runāja ar ķēniņu... O! Es arī esmu pravietis... vai mēs varētu parunāties... nāc man līdz uz kafejnīcu...” Tomēr jaunais pravietis ir nevaļīgs: “Nē! Nevaru – es dodos mājās... jo Dievs man teica, lai tā nedaru...”

Vecais pravietis viņu sāka pierunāt: “Ak Dievs tā teica? Man Dievs teica, ka tu nākšot ar mani parunāt...” Tas jauno pravieti nomierināja: “Ak, ja Dievs tagad tā teica! Labi... tad ejam!”

Lai garo stāstu saīsinātu (pa vidu vēl ir Dieva rājiens) – pēc mielasta jaunais pravietis kāpj savā vecajā golfiņā un ... liels kravas furgons..bahh!! (Labi, tur nebija golfiņš un kravas furgons... bet ēzelītis un lauva)

Kāpēc šis stāsts ir ierakstīts Bībelē?

1.Ķēn.13:18 – “…bet viņš meloja!” Vecais pravietis meloja. Mēs to tagad varam izlasīt. Diemzēl jaunais pravietis to nepamanīja…

Šis stāsts ir par lētticīgu pravieti! Dievs negrib, lai mēs būtu lētticīgi... Protams, ka Dievs vēlas, lai mēs ticētu – tomēr… lai nebūtu lētticīgi!

Dievs negrib, lai mēs pieviltos – tāpēc ir šis stāsts!

Mūsu ticība ir balstīta uz Svēto Rakstu zināšanām…

Divi mācekļi iet pa ceļu... un pārrunā sava starpā svarīgas lietas... Pie viņiem pienāk vēl viens vīrs un prasa: “Ko runājat?” Abi mācekļi atbild: “Mēs pārrunājam jaunākās ziņas...” Pienākušais vīrs liekas ieinteresēts: ”...kādas ziņas?” Par tādu jautajumu abiem mācekļiem ir liels brīnums: “Ko? Tu nezini? Nelasi avīzes, neskaties TV? Nezini, kas notika pagājušās nedēļas nogalē? …bija vīrs… mēs viņu uzskatījām par pravieti, bet nu viņš ir miris – viss ir beidzies...”

Vai jūs zinat, kurš bija trešais?

Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. (Lūk.24:13-16)

Ja jums būtu divi mācekļi... un viņi teiktu – mēs uz tevi cerējām, bet nu viss ir pagalam – mēs vairs neko nesaprotam... Ko jūs tad teiktu/darītu?

Man jāatzīstas – es teiktu: “Skatieties uz mani – es tas esmu!! (es jums tagad došu dažas autoritatīvas atbildes...)” Bet ko Jēzus dara?

Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. (Lūk.24:25-27)

Kā Dievs atbild uz mūsu jautājumiem? Viņš izskaidro rakstus!!!(sākot no Mozus un visiem praviešiem...)

Vai varat to saprast? Jēzum ir visa autoritāte (Viņš pats teica pēc augšāmcelšanās, ka Viņam ir “visa vara debesīs un virs zemes”); Jēzum ir visas atbildes... Bet Viņš nedod atbildes ar Savu autoritāti! Tā vietā Jēzus mācekļiem dod principus – Bībeli... un tad mācekļi var paši saprast/nonākt pie atziņas...

Kāpēc Jēzus neteica = lūk es! Jēzus! Dodiet visus jautājumus šurp... Es jums iedošu pareizās atbildes... Kāpēc tā nenotika?

1. Tas mācekļiem nepalīdzētu (viņi neko neiemācītos);
2. Nākošajā dienā divi no mācekļiem atkal vēlētos kādu teoloģisku jautājumu... un jauka būtne, baltās drēbēs ar parūku (lai noslēptu radziņus) parādītos un teiktu: “…es jums visu atbildēšu... jautājiet tikai man!”

Varbūt citiem tā nav problēma, bet mani tas mulsina... kā lai es zinu, kura atbilde ir īstā? Vai man jātic tam, ko teica vakar... Vai tam gaišības eņģelim šodien... Kura atbilde ir vairāk autoritatīva?

Atcerieties! Jēzum ir visa autoritāte un visa patiesība! ...bet Viņš to neizmanto, lai atbildētu jautājumus. Jēzus vēlas, lai mūsu ticība būtu balstīta uz rūpīgām un dziļām Dieva Vārda zināšanām...

Mūsu izpratnei jābūt balstītai uz Svētajiem Rakstiem!