svētdiena, 2011. gada 7. augusts

Legālisms vai žēlastība? (2)

… mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebr.10:10) 
Skrupuloza “darīt” un “nedarīt” sarakstu ievērošana izaicina mūsu lepnumu un pašpietiekamību, veicinot mītu, ka, ja mēs pietiekami smagi strādāsim, mēs varam nopelnīt Dieva labvēlību. Tādas domāšanas pamatā ir bailes, bet "Dievs nav mums devis bailības garu..." (2.Tim.1:7). "Baiļu nav mīlestībā, ... jo bailēm ir mokas..." (1.Jāņa 4:18). Legālisms ir bailes, ka Dievs nav pietiekami liels, lai piedotu Tavus grēkus. Tās ir bailes, ka ja Tu nedari pareizās lietas pareizajā veidā īstajā laikā, un to nedari perfekti, tad noteikti būs slikti. Džons Valkers raksta: "Tie ir meli, ar elles smaržu! Kad mēs baidāmies no kļūdām, mēs kļūstam bailīgi, un norobežojam sevi no svētībām dzīvē. Mēs ļaujam analizēšanai ietekmēt mūsu lēmumus, kas mūs noved pie klusa izmisuma, ticības dzīves apsīkuma, bailēm rīkoties, pārliecības, ka žēlastība nav priekš mums, bailēm no atraidījuma..." 
Runājot par darbos balstītu reliģiju, Mārtiņš Luters teica: "...Esi grēcinieks un ļauj lai Tavi grēki ir spēcīgi… tikai ļauj Tavai uzticībai Kristum būt spēcīgākai... priecājies Kristū... par uzvaru pār grēku." Nē, Luters necentās attaisnot grēku! Viņš tikai bija ierādījis žēlastībai tās pienācīgo vietu, apliecinot, ka nekas nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības (Rom.8:38-39). Viņš necentās pazemināt likuma statusu, Viņš tikai paaugstināja žēlastību. Žēlastība nozīmē runāt ar Dievu un klausīties Viņa balsi, kad cilvēcīgi šķiet būtu vieglāk vienkārši ieskatīties noteikumu grāmatā. Patiesībā tāpēc, ka “Kristus… iegājis... pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā” (Ebr. 9:24), Viņš ir atbrīvojis mūs no atšķirtības, kas eksistēja grēka dēļ... Un tagad mums var būt attiecības ar Kristu.

svētdiena, 2011. gada 31. jūlijs

Legālisms vai žēlastība? (1)

Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris. (Gal. 2:21) 
Iedomājies ka Tu ieej traumpunktā, bet tur Tev tiek lūgts atstāt telpas, jo Tava asiņošana padara netīru grīdu! 
Jēzus saskārās ka legālistisku domāšanas veids, kad Viņš sabatā dziedināja kādu sievieti. ‘Sinagogas priekšnieks, apskaities ... sāka runāt… :"Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties..."’ (Lūkas 13:14). Ievērot likumu viņam bija svarīgāk, nekā rūpēties par cilvēkiem, kas bija priekšnieka uzdevums.
Maks Lukado raksta: "Visa reliģija iedalās... divās nometnēs: legālisma vai žēlastības pusē. Legālisti uzskata, ka ja Tu izskaties labi, runā labi, un piederi pareizajai cilvēku grupai, Tu tiksi glābts. Ārpuse ir nospodrināta, bet kaut kas trūkst... Pietrūkst prieka. Tā vietā valda vai nu bailes – varbūt nav izdarīts pietiekami; vai arī augstprātība – ka ir darīts pietiekami daudz. Legālisms ir... lēna garīguma nosmacēšana, sapņu amputācija... Legālisms reliģiju saglabā, bet nedod pietiekami spēka izaugsmei. Legālisma pamats ir noteikumi un standarti. Legālismam patiesībā nav vajadzīgs Dievs. Tas meklē kā sasniegt nevainību, jo nav piedošanas. Legālisms ir sistemātisks aizstāvēšanās procesus, kas visu cenšas izskaidrot un pamatot. Tas manu viedokli padara par Tavu problēmu, jo ir taču vieta tikai vienam viedoklim... un uzmini, kurš ir nepareizais? Legālisms pārvērš manu pasaules uzskatu par Tavu izaicinājumu. Tavs pretējais viedoklis liek apšaubīt ne tikai iespējas sadraudzībai ar mani, bet pat manu pestīšanu. Tas padara manu uzskatu par Tavu sasaistītāju. Kristiešiem taču ir jānotur vienota līnija. Tavs uzdevums ir nevis domāt, Tev ir tikai jāsoļo…” 
Bet vai tad pestīšana tomēr nav Dieva bizness? Vai žēlastība nav Viņa ideja, Viņa darbs un Viņa upuris? Viņš taču piedāvā to, kam vien Viņš vēlas un kad Viņš to vēlās. Mūsu uzdevums ir informēt cilvēkus, nevis testēt un pārbaudīt viņus. Pāvils raksta: "… ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris" (Gal.2:21). Paldies Dievam, ka "Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības" (Tit. 3:5).

svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

Iedziļināties Dieva Vārdā


...Tie ... vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos… (Ap.d. 17:11)
Velnam nav īpašu iebildumu, ja Tu izsakies atzinīgi un gudri par Dieva Vārdu..., ja vien Tu nedomā veltīt laiku, lai lasītu un to izpētītu. Cik ilgi Tu runā par Bībeles lasīšanu? ...un kad Tu plāno saņemties un sākt to darīt, kā arī piemērot tās principus savā ikdienas dzīvē?
Dr. Hovards Hendriks raksta: "Ikviens var nākt klajā ar grandiozu shēmu vai plānu pārmaiņām. Daži cilvēki saka, ka viņi vēlas aizsniegt pasauli Kristum. Kādi citi grib studēt katru grāmatu Bībelē nākamo piecu gadu laikā. Kādiem citiem ir plāns iegaumēt simts Bībeles pantus. Kādi citi gatavojas kļūt par Kristum līdzīgiem laulātiem. Brīnišķīgi! Kad jūs plānojat sākt?
Kamēr Tu nezini atbildi, viss, kas Tev ir, ir labi nodomi. Tie ir aptuveni tik pat vērtīgi kā tukšs naudasmaks...
Galu galā, ko labu dod sapnis pasniegt visā pasaulē Evaņģēliju, ja nevari darbabiedriem pastāstīt par saviem piedzīvojumiem ar Kristu? Kā Tu plāno apgūt visu Bībeli, ja nav pat zināms, kuru Bībeles pantu gatavojies lasīt rīt? Kā Tu vari iegaumēt simts pantus, ja nekad neesi pat mēģinājis iegaumēt vienu? Vai nevajadzētu beigt fantazēt par Kristus mīlestības piepildītu laulību, bet sākt ar kaut ko vienkāršu, piemēram, nomazgāt traukus (ja Tu esi vīrs), vai uzslavēt vīru (ja esi sieva)?
Pārāk daudz "labas apņemšanās" paliek tikai labi nodomi, jo mēs runājot par ceļojuma galamērķi, nenorādām kad, kur un kā mēs sāksim spert pirmo soli. Kā kāds ir arī teicis: "Mēs jau neieplānojam izgāšanos, mēs vienkārši neplānojam...""