svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (1)

Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. (1.Kor. 3:8)
Baznīcas izaugsmes konsultants Džims Vaidemans (Jim Wideman) akcentē dažas atziņas, kuras var izmantot, ja esi vadītājs:
  1. Cilvēku mērķi un vajadzības pirmajā vietā. Tu esi organizācijas/uzņēmuma daļa, nevis visuma centrs. Padomā par to, kā Tava rīcība ietekmēs citus. Esi uzmanīgs! Pievērs uzmanību grūtībām un neveiksmēm, ko piedzīvo cilvēki Tev blakus. Atrodi veidus, kā atvieglot viņu slodzi, pat ja viņi Tev to neprasa.
  2. Palīdzi citiem uzvarēt. Ļauj citam gūt uzvaras vārtus, kamēr Tu tikai atdevi rezultatīvu piespēli. Pieturi bumbu, kamēr kāds pārvietojas līdz iespējai gūt vārtus. Pieņemt moto: "Tas nav svarīgi, kurš saņem atzinību." Esi gatavs uzņemties vainu un pārmetumus. Vienmēr dalies ar uzvarām. "Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt" (Mark.3:24), ja Tu esi vienā laivā ar citiem, tad gremdējot citus, arī Tev nav izredzes izdzīvot.
  3. Komunikācija pirmajā vietā. Uzturi kontaktus, pavadi laiku kopā ar saviem cilvēkiem, investē kolēģos… un atzīsti, ja arī Tev ir nepieciešama palīdzība. Esi atvērts konstruktīvai kritikai un padomiem. Vadītāju mentors Riks Teits (Rick Tate) saka: "Uzklausīt atsauksmes ir čempionu brokastis." Labs vadītājs māk klausīties.
  4. Neuztver visu personīgi. Līderība, pēc definīcijas, ir par "citiem". Ja sāksi domāt, tas viss ir par "tevi", Tu zaudēsi perspektīvu.
  5. Atdod visu, kas Tev ir. Timoteja mentors ap.Pāvils sacīja: "Centies būt ... krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties..." (2.Tim.2:15). Labs vadītājs pilnvaro citus. Lao-Tzu teica: "... beigu beigās labākā vadītāja cilvēki teiks: "Mēs to paveicām paši."

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Raksturs - skaistums, kas saglabājas

Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs. (1.Pēt. 3:3-4) 
Sabiedrisko attiecību nodaļa kādā skaistumkopšanas produktu uzņēmumā lūdza saviem klientiem atsūtītu attēlus kopā ar īsu aprakstu par visskaistāko sievieti, kādu viņi pazīst. Akcijas rezultātā kompānija saņēma tūkstošiem vēstuļu.
Kāda darbinieka uzmanību piesaistīja viena no tām un viņš to nosūtīja tālāk kompānijas prezidentam. Vēstuli bija rakstījis zēns no nelabvēlīgas ģimenes, kurš dzīvoja kādas pilsētas ļoti nabadzīgā rajonā. Vēstulē, kurā bija daudz pareizrakstības kļūdas, bija rakstīts apmēram tā:
“Skaista sieviete dzīvo netālo no manis. Es apmeklēju viņu katru dienu. Viņa liek man justies kā svarīgākajam pasaulē. Mēs spēlējam dambreti un viņa uzklausa manas problēmas. Viņa saprot mani... Kad es eju projām, viņa vienmēr pasaka, ka ir lepna par mani… Šis foto rāda, ka viņa ir skaistākā sieviete pasaulē, un es ceru, ka kādu dienu es apprecēšos un mana sieva būs tāda kā viņa..."
Kad prezidents lūdza parādīt sievietes fotogrāfiju, viņa sekretāre pasniedza attēlu, kurā bija redzama smaidoša bezzobaina veca sieviete sēžot ratiņkrēslā. Viņas pelēkie mati un grumbu izvagotā seja bija kaut kādā veidā absolūts pretstats viņas zibošajām acīm.
"Mēs nevaram izmantot šīs sievietes foto," prezidents smaidot sacīja. "Viņa pasaulei liks domāt, ka mūsu produkti nav nepieciešami lai būt skaista..."

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

Nekad nenodod uzticību

Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē (Sal.pam. 11:12)
Mums visiem reizēm ir vajadzīgs plecs uz kura izraudāties. Kad cīnāmies ar kādu sliktu ieradumu vai atkarību, mums ir nepieciešama droša vieta, kur varam doties un būt pārliecināti, ka būsim mīlēti, saprasti, atbalstīti... un ka par mums lūgs Dievu. Ja tie, kas ir ievainoti vai sāpināti nevar atrast šo palīdzību baznīcā, kur tad lai viņi iet? Uzticības nodevība ir šausmīgs grēks.
"Bet tas, ko es teicu, bija taisnība," Tu iebildīsi. Ļoti iespējams… un tad? "Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj" (Sal.pam. 11:13). Ievēro vārdus "atklāj" un “noslēpj”.
Hipokrāta zvērestā ir šāds teikums: "Ja man ārstējot vai neārstējot gadītos redzēt vai dzirdēt par cilvēku dzīvi kaut ko, kas nevienam nebūtu jāzina, es par to klusēšu un, glabājot noslēpumu, nekad nevienam to neteikšu." Hipokrāta zvērestu dod ārsti un citi speciālisti, kuru pienākumos ietilps būt īpaši uzticamiem. Bet tam būtu jābūt saistošam ikvienam no mums! Kā tu justos, ja ārsts, padomdevējs, ministrs vai uzticams draugs pieviltu Tavu uzticību un atklātu sabiedrībai Tavus intīmos noslēpumus? Nebūtu sāpināts? Nejustos nodots?
Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo arvien vairāk mēs saprotam, ka sabiedrībā īpaši trūkst cilvēku, kas var būt uzticami, kas māk turēt muti ciet. Ja Tev tiktu lūgts noteikt kādas personas piemērotību svarīgam un atbildīgam pienākumam, vai spēja saglabāt uzticību nebūtu Tava saraksta augšpusē? Šeit ir daži pamatnoteikumi, lai dzīvē saglabātu apkārtējo uzticību: (a) ne tik daudz runāt, bet lūgt par to Dievu; (b) tā vietā, lai kritizētu, meklēt kaut ko labu; (c) neizgāst savas dusmas, bet parādīt žēlastību.
Kā Tu izturēsies pret citiem, nosaka to, ko Dievs darīs ar Tevi!