Kāds ir Tavs došanas motīvs?

Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs... (Mat.6:1)

Kad Tu palīdzi/ziedo, Dievs debesīs ņem vērā divas lietas: a) Tavas iespējas – cik daudz līdzekļu Tev ir; b) Tavus motīvus – kāpēc Tu dod?

“Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." (Mat.6:1-4).

Nākošie divi stāsti precīzi ilustrē to, ko Jēzus domāja sakot šos vārdus.

Pirmais stāsts: 1977. gadā kāda ģimene piekrita ziedot trim miljonus dolāru, lai paplašinātu zoodārzu Ņujorkas Centrālajā Parkā (Central Park Zoo). Taču problēmas radās tāpēc, ka piecu centimetru liela plāksnīte, kurā tiktu atzīmēts dāvinātāju vārds, viņiem nebija pietiekami liela. Kā arī, ģimenei, kas ziedoja pusmiljonu dolāru trīsdesmit gadiem senāk, lai izveidotu sākotnējo zoodārzu, bija lielāka plāksne. Tika izteikts ierosinājums, ka sākotnējo sponsoru vārdi jāaizstāj ar jaunu naudas ziedotāju vārdiem. Tomēr, kad parka komisija atteicās to darīt, ģimene atcēla savu ziedojumu…

Otrais stāsts: Čarlzs Sperdžens (Charles Spurgeon) un viņa sieva turēja vistas. Olas bija daudz un varētu tikt atdotas citiem, bet ģimene atteicās dāvināt olas. Pat tuviem radiniekiem tika teikts: "Jūs olas varat dabūt, bet jums ir jāmaksā par tām." Tā rezultātā Sperdženu ģimene tika uzskatīta kā sevišķi mantkārīgi cilvēki. Tikai pēc Sperdžena kundzes nāves atklājās visas stāsta detaļas. Izrādās, ka VISI ieņēmumi no olu peļņas tika atdoti, lai atbalstītu kādas divas vecas atraitnes. Sperdženiem šķita svarīgāk, ko par viņu dzīvi domā Dievs, nevis ko par viņiem runā apkārtējie cilvēki.
Iesākoties Adventa laikam, padomā – kas Tev ir svarīgākais?

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (3)

Bet… jūsu vidū būs būt ... vadonim kā tādam, kas kalpo. (Lūk. 22:26)

Mihaels Bruners (Michael Bruner) raksta par to, kā būdams koledžas students, viņš apmeklēja lekciju, ko lasīja bijušais ASV ģenerālprokurors: ‘Pēc lekcijas es piegāju pie viņa, lai pajautātu, vai mēs varētu tikties un izdzert kādu kafiju... Mani kursabiedri bija šokēti, kad viņš teica: "Kā būtu ar rītdienu" ... Mēs tikāmies un runājām kādu stundu ... Es apbēru viņu ar jautājumiem. Kādus slavenus cilvēkus viņš ir saticis? Kā tas bija būt Ģenerālprokuroram 60tajos? ... Kad es viņam pajautāju, kurš ir bijis slavenākais cilvēks kādu viņš jebkad ir saticis, viņš sacīja: "Es nedomāju par cilvēkiem šādās kategorijās..." Un tad viņš man pateica kaut ko tādu, ko es nekad neaizmirsīšu: "Necenties dzīvē būt slavens vai liels, tā vietā centies darīt lielas lietas. Ja Tu tieksies pēc diženuma, Tavs diženums nomirs kopā ar Tevi. Bet, ja Tu tieksies darīt lielas lietas, Tavs ieguldījums turpinās dzīvot. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir būt kā kalpam. Vadi citus kalpojot viņiem, un Tu varēsi paveikt lielas lietas." Es biju pārāk nezinošs par kristietību, lai zinātu, ka viņš ņema šos vārdus no Rakstiem ... Jēzus bija kalpojošas vadības iemiesojums. Viņš ne tikai pateica mācekļiem, ko viņiem vajadzētu darīt, bet darīja to kopā ar viņiem ... Kad es tajā rītā izgāju no viesnicas un gaidīju ielas malā lai to šķērsotu, kāds akls cilvēks ar savu suni stāvēja man līdzās. Es skatījos uz skaisto suni un apbrīnoju viņa darbošanos... Suņa vienīgais mērķis dzīvē ir kalpot savam saimniekam... Kad luksoforā iedegās zaļā gaisma, suns maigi vilka [viņu] pāri ielai ... Dievs sūtīja mani dzīves līdzību. Es sapratu tā rīta mācību, ko nekad neaizmirsīšu – centies paveikt lielas lietas (ne iegūt slavu)… un vislabāk vadīt var kalpojot.’

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (2)

...kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. (Mat. 20:26)

Maks Andersons (Mac Anderson) raksta: “Tāpat kā katram cilvēkam, arī man ir šaubas, bailes un vilšanās... Tomēr kā līderiem, mums ir jākontrolē mūsu attieksme... mēs nevaram nenovērtēt kāda ietekme ir mūsu rīcībai un attieksmei. Vinstons Čerčils (W.Churchill) teica: ‘Lai būtu vadītājs, ir cena, kas jāmaksā… tas ir pienākums... palikt pozitīvam, vai jums tas patīk vai ne…’ Labs vadītājs sāk, pirms ir redzami panākumi... necenšas izvairīties no konfrontācijas... stāsta par savām kļūdām un atzīst tās, pirms kāds cits tās ir atklājis un sācis par tām runāt. Viņš meklē iespējas, lai atzīmētu, ko viņa kolēģi dara īpaši labi, un priecājas par katru mazāko uzlabojumu. Viņš necieš aprunāšanu (nedara pats, ne arī ļauj citiem)... ir ļoti konkrēts savās prasībās... novērtē atbildību... dara to, kas ir jādara, nevis to, kas ir populārs vai ērti.”

Kādas asociācijas vārds "sulainis" izsauc Tavā prātā? Vai tas ir kāds, kurš strādā “aiz skatuves”? Vai tas varētu būt Tavs personīgais asistents, kas rūpējas, lai Tu izskaties labi? Varbūt tie bija Tavi vecāki, kuri smagi strādāja, lai Tu varētu pabeigt augstskolu?

Čarlzs Stenlijs (Charles Stanley) saka: "Labi darbinieki ir mums visapkārt, bet, diemžēl, mēs bieži viņus uztvertam kā kaut ko pašsaprotamu. Tā ir netaisnība, kas mums jālabo ne tikai viņu, bet mūsu pašu dēļ. Viņu uzticīgā kalpošana sniedz neizsakāmu svētību... Kur vien Jāzeps gāja, cilvēki, kam viņš kalpoja, tika svētīti. Potifars nebija dievbijīgs vīrs, bet viņa stāvoklis uzplauka Jāzepa dēļ. Atrod cilvēkus Tavā dzīvē, kas ir kā Dieva dāvana Tev, un pavadi laiku kopā ar viņiem... Ja gadījumā Tu “pacel deguns augšā“ satiekoties ar kādu, kas dara "kalpa darbu", Tu sabojā attiecības, kas var burtiski mainīt visu Tavu dzīvi."

Katram no mums ir potenciāls būt ne gluži slavenam, bet gan lielam, jo patiess diženums nāk kalpojot!