svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Runāsim tieši un konkrēti

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... stipri kļūdami ticībā (Kol.2:6-7)
Uzrunājot ticīgos Kolosā, un īpaši pieskaroties viņu dzīvesveidam, Pāvils raksta: "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (Kol.2:6-7).
Trešajā un ceturtajā nodaļā Pāvils kļūst ļoti tiešs un konkrēts: "Jūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi! Lai Kristus vārdi bagāti mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur Viņu pateikdamies Dievam Tēvam.
Jūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu. Jūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli. Jūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc - kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.
Visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds - ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi. Bet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes. Kungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies - arī pār jums ir Kungs debesīs.
Palieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam. Lūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās; lūdziet, lai es varu sludināt kā nākas. Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild." (Kol.3:15-25, 4:1-6 Jaunais Bībeles tulkojums).
Tātad, runājot tieši un konkrēti – kas ir tas, ko Dievs (ar šiem vārdiem Svētajos Rakstos) saka Tev?

svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

Piecas liecības par augšāmcelšanos

...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)
Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).
Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:
Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.
Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.
Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.
Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.
Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.
"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).
Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."
Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Sekojot Jēzus pēdās (2)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)
Jēzus zināja, ka Viņam nav jāpierāda sevi. Pie krusta, skeptiķi teica: “... palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē” (Mat.27:40). Kāda bija Viņa reakcija? Viņš atteicās pieļaut, ka citu komentāri iebiedē Viņu vai maina Viņa plānus. Viņam nevajadzēja apkārtējo apbrīnu vai piekrišanu; Viņam jau bija Viņa Tēva apstiprinājums: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts" (Mat.3:17).
Jēzus netērēja laiku, lai atbildētu Saviem kritiķi. "… Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās" (Mat.27:14). Jēzus atbildēja badacietējiem, nepieciešamībām un tiem, kas Viņu patiesi meklēja, bet ne tiem cilvēki, kuri mēģināja Viņu izaicināt. Tu neko neesi parādā kritiķim! "Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību" (Sal.Pam.23:9). Vai zini, kāpēc nekad nav ticis uzbūvēts piemineklis kādam kritiķim? Jo kritiķi ir skatītāji, nevis darītāji!
Jēzus nekoncentrējās uz pagātni, bet gan uz nākotni. Jēzus māte bija stāvoklī ar Viņu pirms bija precējusies. Un tikai daži cilvēki zināja īsto patiesību. Jēzus uzauga un dzīvoja ar šo faktu, bet Viņš nejuta nepieciešamību to visiem izskaidrot. Pārtrauc sūdzēties, ka Tava ģimene bija slikta un bērnībā bija grūti apstākļi; pārtrauc runāt par savu ierobežoto izglītību vai neizdevušos dzīvi; pārtrauc atkārtot stāstus par tiem, kas Tevi sāpinājuši vai pievīluši, pārtrauc reklamēt Tavas sāpes vai trūkumus. Visi ir cietuši un ir ierobežoti kaut kādā veidā. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..."(Jes.43:18-19). Sātans spriež Tevi domāt par vakardienu, jo tā ir vienīgā informācija, kas viņam ir par Tevi. Jēzus aicina Tevi domāt par rītdienu. Tāpēc, ja Tu vēlies sekot Viņa pēdās, koncentrējies uz to, kas Tev ir priekšā.