Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 

Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)

Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).

Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.

Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"

"Jā, kungs," kareivis atbildēja.

"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"

Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."

Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

Pārbaudījumi veicina briedumu

…[Dievs] jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pet.5:10) 

Stefānija Voilande (Stephanie Voiland) raksta: "Mans draugs ... pavadīja pavadīja vairākus mēnešus meklējot darbu, bet bez rezultāta. Tas viņam atņēma drosmi. Un tomēr viņš atteicās šo gaidīšanas laiku sev atvieglot... Viņš neskatījās televizoru, jo ticēja, ka Dievs ir devis laiku pārdomām par īsto dzīves virzienu. Šajā grūtajā laikā Dievs atklāja Sevi daudz iespaidīgāk un saviļņojošāk, nekā to spētu jebkurš laba darba piedāvājums. Viņš meklēja veidu, kā atbalstīt pašam sevi, kamēr Dievs mācīja uzticēties Viņam. Kamēr mans draugs gaidīja potenciālā darba devēja piedāvājumu, Dievs uzrunāja viņa dvēseli... kamēr viņš meklēja "dievu-džinu-pudelē", kurš uzreiz apmierinātu visas viņa vajadzības, Dievs uzrunāja un aizrāva viņu, atklājot, ka Viņš ir lielāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Galu galā mans draugs atrada darbu un bija pateicīgs... tomēr vēl vairāk pateicīgs viņš bija par iespēju uzzināt kā Dievs mūs vada cauri dažāda veida piedzīvojumiem brīnišķīgāk, kā mēs varētu lūgt vai iedomāties... Dažreiz dzīves izmisuma brīžos, Viņš iejaucas... un mēs saņemam perfektu darbu, fizisku dziedināšanu, nepieciešamos līdzekļus... un gaidīšana ir beigusies. Citreiz Viņš izdara brīnumu ar mums pašiem..."

Zelts tikai tad kļūst vērtīgs, ja visi piemaisījumi ir kausējošās uguns sadedzināti. Dievs izmanto šādus grūtos brīžos, lai, kā pārstrādes procesā, izceltu to labāko daļu no mums. Viņš kontrolē karstumu, jo Viņa mērķis jau nav iznīcināt mūs, bet gan mūs attīstīt. Viņš atklāj to jomu Tavā dzīvē, kur ir nepieciešamas pārmaiņas. Un tad Viņš pastiprina izaugsmes intensitāti. Arī sportisti taču sākt trenēties ar vieglāko svaru, un tad, kļūstot stiprākiem, viņi pārietu uz smagākiem izaicinājumiem. Tev, pieaugot attiecībās ar Kristu, tie šķēršļi, kas reiz šķita nepārvarami, ar laiku būs vienkāršs izaugsmi veicinošs faktors.

Sper vēl vienu soli

Mēs tiekam vajāti, tomēr neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt. (2.Kor.4:9 jaun.tulk.) 

Neveiksme ir kā sitiens pakrūtē. Un ja tas notiek atkārtoti, vilinoši šķiet vienkārši padoties. Tomēr tas nav pareizais risinājums. Neveiksme nepadara Tevi par zaudētāju – padošanās gan.

H.E.Džensens (H.E.Jensen) ir teicis: "Cilvēks-uzvarētājs, iespējams tika diskvalificēts vairākas reizes, bet viņš ‘nedzirdēja’ tiesnesis." Dzīve, kurā nebūtu neveiksmes, varētu šķist droša, tomēr tā veicina garlaicību, apātiju un zemu pašcieņu. Vai esi ievērojis, ka velns nekad Tev atgādina par to, ko Tu esi iemācījies? Nē, viņš vēlas, lai Tu saglabātu atmiņā sāpīgas detaļas. Pareizā pieeja ir gūt mācību… un tad aizmirst detaļas. Laba rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams balstīties uz to, ko Tu esi iemācījies, un tad virzīties uz priekšu.

Teologs Brūks Vestkots (Brooke Foss Westcott) raksta: "Īpaši gadījumi nerada varoņus un gļēvuļus, tie vienkārši tos atklāj... Klusi, līdzīgi kā mostoties no miega, mēs pieaugam stiprāki vai vājāki, līdz beidzot kāda krīze parāda to, par ko mēs esam kļuvuši. Tu jau savā dzīvē esi piedzīvojis neveiksmi daudzas reizes, lai arī visticamāk Tu to neatceries. Tu pakriti tajā pirmajā reizē, kad mācījies staigāt. Tu pamatīgi aizrijies ar ūdeni, kad pirmo reizi mēģināji peldēt. Vai Tu precīzi trāpīji bumbai pirmajā reizē, kad centies trāpīt vārtos? Labākie sportisti, kurus tagad visi apbrīno, ir piedzīvojuši daudz vairāk neveiksmes kā Tu. Stīvu Džobsu atlaida no darba viņa paša veidotajā kompānijā, un tikai pēc gadiem viņš tur spēja atgriezties un panākt fantastiskus rezultātus. Angļu rakstnieks Džons Krisejs (John Creasey) piedzīvoja 753 noraidījumus pirms kļuva slavens un publicēja 564 grāmatas." (Šis raksts bija publicēts The Wall Street Journal)

H. Džeksons Brauns (H.Jackson Brown) dod mums divus noteikumus kā nebūt zaudētājiem. Pirmais - sper vēl vienu soli. Otrais noteikums - ja Tu nevari doties tālāk, skatiet noteikumu numur viens.