Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 

Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!

Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.

Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 

Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)

Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).

Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.

Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"

"Jā, kungs," kareivis atbildēja.

"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"

Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."

Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

Pārbaudījumi veicina briedumu

…[Dievs] jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pet.5:10) 

Stefānija Voilande (Stephanie Voiland) raksta: "Mans draugs ... pavadīja pavadīja vairākus mēnešus meklējot darbu, bet bez rezultāta. Tas viņam atņēma drosmi. Un tomēr viņš atteicās šo gaidīšanas laiku sev atvieglot... Viņš neskatījās televizoru, jo ticēja, ka Dievs ir devis laiku pārdomām par īsto dzīves virzienu. Šajā grūtajā laikā Dievs atklāja Sevi daudz iespaidīgāk un saviļņojošāk, nekā to spētu jebkurš laba darba piedāvājums. Viņš meklēja veidu, kā atbalstīt pašam sevi, kamēr Dievs mācīja uzticēties Viņam. Kamēr mans draugs gaidīja potenciālā darba devēja piedāvājumu, Dievs uzrunāja viņa dvēseli... kamēr viņš meklēja "dievu-džinu-pudelē", kurš uzreiz apmierinātu visas viņa vajadzības, Dievs uzrunāja un aizrāva viņu, atklājot, ka Viņš ir lielāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Galu galā mans draugs atrada darbu un bija pateicīgs... tomēr vēl vairāk pateicīgs viņš bija par iespēju uzzināt kā Dievs mūs vada cauri dažāda veida piedzīvojumiem brīnišķīgāk, kā mēs varētu lūgt vai iedomāties... Dažreiz dzīves izmisuma brīžos, Viņš iejaucas... un mēs saņemam perfektu darbu, fizisku dziedināšanu, nepieciešamos līdzekļus... un gaidīšana ir beigusies. Citreiz Viņš izdara brīnumu ar mums pašiem..."

Zelts tikai tad kļūst vērtīgs, ja visi piemaisījumi ir kausējošās uguns sadedzināti. Dievs izmanto šādus grūtos brīžos, lai, kā pārstrādes procesā, izceltu to labāko daļu no mums. Viņš kontrolē karstumu, jo Viņa mērķis jau nav iznīcināt mūs, bet gan mūs attīstīt. Viņš atklāj to jomu Tavā dzīvē, kur ir nepieciešamas pārmaiņas. Un tad Viņš pastiprina izaugsmes intensitāti. Arī sportisti taču sākt trenēties ar vieglāko svaru, un tad, kļūstot stiprākiem, viņi pārietu uz smagākiem izaicinājumiem. Tev, pieaugot attiecībās ar Kristu, tie šķēršļi, kas reiz šķita nepārvarami, ar laiku būs vienkāršs izaugsmi veicinošs faktors.