Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 

Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...

Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?

Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."

Mūsu atjaunotā miesa

...kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks? (1.Kor.15:35) 

Vai Tu esi kādreiz domājis, kā tad mēs īsti dzīvosim tad, kad Dievs būs pabeidzis Savu šīs pasaules un Debesu Valstības pilnīgas atjaunojošas savienošanas projektu? Kā notiks (Bībelē apsolītā) mirušo augšāmcelšanās? Un kāds tad būs mūsu ķermenis ar kuru mēs tajā pasaulē dzīvosim? Bībele dod mums trīs līdzības, atbildot uz šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, runa ir par anatomiju: "...citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa." (1.Kor.15:39) Tāpat kā zivis ķermenis ir radīts tāds, lai spētu izturēt milzīgo ūdens spiedienu okeānā; kā putni ir brīnišķīgi pielāgoti lidošanai, tāpat arī Tavs atjaunotais ķermenis būs īpaši pielāgots mūžīgai dzīvei (iedomājies – ceļojot ar gaismas ātrumu...).

Otrkārt, runa ir par astronomiju: “Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos..." (1.Kor.15:41-42) Tā pat, kā pētot mēnesi teleskopā, ir grūti spriest par sauli, arī zinot šo to par mūsu ķermeni (tie, kuri nav studējuši medicīnu, var pajautāt savam ģimenes ārstam), ir neiespējami spriest par mūsu atjaunoto bezgrēcīgo ķermeni. Tomēr Bībele skaidri norāda, ka jau ir viens precedents – "...tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs...” (Rom.6:4).

Visbeidzot, runa ir par lauksaimniecību: "Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa..." (1.Kor.15:43-44). Vecais sakšu vārds, kuri lietoja apzīmējot kapus, burtiski nozīmē nozīmē "Dieva aramlauks". Cik brīnišķīgi, kristieši netiek vienkārši aprakti, viņi tiek iestādīti!

Vienā no Anglijas slimnīcām es ieraudzīju interesantu plakātu pie sienas. Tur bija rakstīts apmēram tā: "Vēzis patiesībā nav bīstama slimība: tas nevar sabojāt mīlestību, tas nevar saplēst cerību, tas nevar sagraut ticību, tas nevar apēst Tavu mieru, tas nevar iznīcināt uzticību, tas nevar nogalināt draudzību, tas nevar izslēgt no atmiņas visu labo, tas nevar apklusināt drosmi, tas nevar iebrukt dvēselē, tas nevar sabojāt mūžīgo dzīvību un tas nevar atņemt Tavu augšāmcelšanos”.

Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 

Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!

Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.