Attiecības, uz kurām var paļauties

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr.11:1)

Kas tad šeit ir teikts? Ticība ir atkarīga no tā, kas cerams...?!? Vai Tu saproti to? Es nē!

Ieskatoties šī teksta orģinālā (tekstu pirms vairāk kā 1900 gadiem rakstīja sengrieķu valodā) mēs varam lasīt, ka “Ticība ir ‘hypostasis’…”

 

Sengrieķu valodas eksperti (“The Vocabulary of the Greek Testament” by Moulton and Milligan p.659) saka, ka termins hypostasis apzīmē īpašumtiesības apliecinošu dokumentu. Pārtulkojot to vienkāršā latviešu sarunu valodā – “es tev dodu tik daudz naudu/pārtiku - tu man ēzeli/māju/zemi...” Tātad līgums, jeb pamatojums, ka es saņemšu kaut ko… un kā tiks atrisināts konflikts, ja es nesaņemu to ko cerēju.

 

Pāvils šeit tieši tā ari ir domājis – ticība ir pamatošanas/bāzēšanās uz to, kas ir

apsolīts... Un tas ir droši – pat ja to vēl neredzam...

Un tā es, balstoties uz Pāvilu, uzdrošinos apgalvot, ka ticība ir tādas attiecības, uz kurām mēs varam paļauties. Ja Tev ir šādas attiecības, Tu vari paļauties… pat ja visu nevar redzēt/aptaustīt.

 

Dievs grib veidot ar mums attiecības… un Viņš saprot – lai mēs uzticētos Viņam, ar sevi ir jāiepazīstina. Dievs neprasa/negrib aklu ticību. Viņš grib mums tik daudz ko piedāvāt, bet pirms tam Viņš vēlas, lai mēs zinātu par Viņu ko vairāk...

Dievs mums vēlas paskaidrot: “Tāds es esmu... to es darīšu...”

Viņš vēlas, lai arī Tu mācītos uzticēties, balstoties uz tiem pierādījumiem, kurus Viņš  Tev dod!