svētdiena, 2011. gada 27. marts

Attiecības, uz kurām var paļauties

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr.11:1)

Kas tad šeit ir teikts? Ticība ir atkarīga no tā, kas cerams...?!? Vai Tu saproti to? Es nē!

Ieskatoties šī teksta orģinālā (tekstu pirms vairāk kā 1900 gadiem rakstīja sengrieķu valodā) mēs varam lasīt, ka “Ticība ir ‘hypostasis’…”

 

scroll1 Sengrieķu valodas eksperti (“The Vocabulary of the Greek Testament” by Moulton and Milligan p.659) saka, ka termins hypostasis apzīmē īpašumtiesības apliecinošu dokumentu. Pārtulkojot to vienkāršā latviešu sarunu valodā – “es tev dodu tik daudz naudu/pārtiku - tu man ēzeli/māju/zemi...” Tātad līgums, jeb pamatojums, ka es saņemšu kaut ko… un kā tiks atrisināts konflikts, ja es nesaņemu to ko cerēju.

 

Pāvils šeit tieši tā ari ir domājis – ticība ir pamatošanas/bāzēšanās uz to, kas ir

apsolīts... Un tas ir droši – pat ja to vēl neredzam...

Un tā es, balstoties uz Pāvilu, uzdrošinos apgalvot, ka ticība ir tādas attiecības, uz kurām mēs varam paļauties. Ja Tev ir šādas attiecības, Tu vari paļauties… pat ja visu nevar redzēt/aptaustīt.

 

Dievs grib veidot ar mums attiecības… un Viņš saprot – lai mēs uzticētos Viņam, ar sevi ir jāiepazīstina. Dievs neprasa/negrib aklu ticību. Viņš grib mums tik daudz ko piedāvāt, bet pirms tam Viņš vēlas, lai mēs zinātu par Viņu ko vairāk...

Dievs mums vēlas paskaidrot: “Tāds es esmu... to es darīšu...”

Viņš vēlas, lai arī Tu mācītos uzticēties, balstoties uz tiem pierādījumiem, kurus Viņš  Tev dod!

svētdiena, 2011. gada 20. marts

Vai uzdot jautājumus ir pareizi?

question_mark Kādu dienu mācekļi saka: "Ahā! Jēzus ir Dieva Dēls!" Trīs gadus Jēzus staigāja, gulēja, strādāja kopā ar viņiem... un tas pārliecināja mācekļus! Viņi beidzot saprata… Un tad pēkšņi Jēzus saka: "Tagad man laiks aiziet... Es aizeju…"
Kāpēc tā?

Kā jūs domājat – vai mums, vai draudzei tas palīdzētu, ja Jēzus būtu Jeruzalemē – sēdētu sanāksmēs? Kā tas būtu, ja Pēteris sludinātu: "Jēzus ir uzmodies! Lūk, te Viņš sēž pirmajā rindā! Vai ir jautājumi? Nav. Tad varam jūs kristīt..."
Kāpēc Kristus saka: Man jāiet pie Tēva! Vai domājat, ka Kristus uztraucās: "Esmu tik ilgi projām... Man jāpalīdz pārvaldīt universu... Dažas planētas pazudīs..." Kāpēc tad Jēzum jāiet projām?

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas...(Jāņa 16:13)
Mācekļi ir atzinuši Jēzu kā Dieva Dēlu. Tagad turpmāk viņi pieņemtu visu ko Jēzus saka, bez jautājumiem (jo Dievs tā saka!). Tāpēc Jēzus saka – man laiks iet projām! Dieva plāns nav, lai mēs kaut ko pieņemtu vienkārši tāpēc, ka Viņš to saka...
Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.(Jāņa 16:5-6 )
Citiem vārdiem sakot – neviens nebrīnās kāpēc? Kristum ir jāaiziet – jo mācekļi vairs neuzdod jautājumus...

Mēs bieži domājam, ka tas, kurš jautā, ir nemiera cēlājs... kurš nejautā ir cēls ticīgais! Bet Jēzus domā savādāk..
Paskatieties, kā Ābrahams jautā un jautā... Ījabs (nevajag citēt draugus) ko saka?–"Kāpēc? (mums tas pat izklausās slikti) Kur ir Dievs?" Bet Dievs uzslavē Ījabu – jo jautāja!... arī Mozus atkal un atkal diskutē/strīdas ar Dievu...
Tāpēc nebaidies jautāt arī Tu!

svētdiena, 2011. gada 13. marts

Bībeles galvenais mērķis ir mūs iepazīstināt ar Dievu

...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:11–13)
Tev nav gadījies sastapt cilvēkus, kuri Tevi uzrunā: “...starp citu, vai Jūs piesaucat Dievu?” Un, ja Tu atbildi: “Jā…”, tad seko nākošais jautajums: “... un kādu vārdu Jūs lietojat?” Ja tagad Tu atbildi apmēram tā: “… Nuu... Dievs Tēvs...”, tad seko strikts aizradījums: “Tas neder! Ir jālieto pareizais vārds!”
Nu ko tad lai mēs darām? Piesaukt vārdu – būsi izglābts!?! Ko nozīmē – piesaukt Tā Kunga Vārdu? Vai tas nozīmē izrunāt pareizās skaņas/burtus? (...protams ir „jāizrunā” pareizi – problēmas universā arī sākās ar sātana slikto izrunu...)
Tomēr problēma jau nav izrunā/skaņās/burtos... Grēks ir neuzticēšanās Dievam...
...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā… (Rom.10:11)
Tātad uzticēties ir svarīgi – tad arī nepaliksim kaunā!
…Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:13)
Lūk mūsu grūtais jautājums – ko tad nozīmē “piesauc … Vārdu – tiek izglābts...”
Tas, ko Dievs no mums sagaida ir uzticēšanās!
Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles… (Rom.10:17)
Ticība sākas ar vēsts klausīšanos… un vēsts tiek dzirdēta/ sadzirdēta/uzņemta no Jēzus vārdiem... Uzticēšanās sākas ar Dieva Vārda lasīšanu... (Klausīšanās tekstā tiek piemineta, jo Pāvila laikā katram nebija pieejama Bībele. Šodien Pāvils rakstītu, ka ticība nāk no Bībeles pētīšanas!)
Kāds ir Bībeles mērķis? Bībeles mērķis ir palīdzēt uzticēties Dievam! Bībeles mērķis ir parādīt – kāds ir Dievs! Tad, kad mēs pazīstam Dievu/zinām Viņu – mēs uzticamies...
Bībeles mērķis nav pateikt, kas man jādara! ...pamatprincipi, protams gan ir, bet ne ikdienas katrs solis. Bībeles mērķis nav atbildēt visus manus jautājumus! Ir jautājumi, kurus Bībele atbild, bet ne visus...
Bībeles galvenais mērķis ir Tevi iepazīstināt ar Dievu un palīdzēt Tev Viņam uzticēties!

Kam uzticēties?

Jūs noteikti atcerieties Bībelē doto padomu būt uzmanīgiem – kurus padomus un pamācības uzklausīt, kuras nē…

270115863_c370424488Ja tajā, ko kāds pravietis māca un stāsta, nav nekādas loģikas; ja pareģojums vai pravietojums, ko viņš saka, nepiepildās; ja viņš apgalvo, ka pārvalda ‘dieva’ spēku, bet nekādi brīnumi nenotiek...

Tad jau viss ir skaidrs, vai ne?

Bet, ja notiek tas, ko saka...

Visu, ko es jums pavēlu, jums būs turēt un darīt; neko tev nebūs pie tā pielikt un nekā no tā atņemt. Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,- tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem… (5.Moz.13:1–4)

Tātad kāds nāk un stāsta jums kaut ko (pat izdara brīnumu!)... un varbūt te nav pat runa par Allāhu, Budu vai Pērkonu…

Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka

…ja mēs nekalpojam un nepielūdzam un neuzticamies Dievam, kāds viņš ir – mēs patiesībā pielūdzam citu dievu...

Tātad ja mums ir nepareizs priekšstats par Dievu – mēs kalpojam elkam! Par to tad runā arī teksts 5.Mozus grāmatā. Ja kāds stāsta nepatiesību par Dievu... – aizmirstiet brīnumus, aizmirstiet pravietojumus un teiktā piepildīšanos...

Sekojiet Tam Kungam, savam Dievam, bīstieties Viņu un turiet Viņa baušļus, klausiet Viņa balsi, kalpojiet Viņam un pieķerieties Viņam. (5.Moz.13:5)

Dievs negrib, ka mēs pieviltos... Dievs nevēlas, lai mēs ātri sekotu katrai jaunai domai... Dievs vēlas, lai mēs patiešām Viņam uzticētos... Dievs vēlas, lai mēs visi izglābtos...