svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 
Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...
Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?
Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."

svētdiena, 2013. gada 23. jūnijs

Mūsu atjaunotā miesa

...kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks? (1.Kor.15:35) 
Vai Tu esi kādreiz domājis, kā tad mēs īsti dzīvosim tad, kad Dievs būs pabeidzis Savu šīs pasaules un Debesu Valstības pilnīgas atjaunojošas savienošanas projektu? Kā notiks (Bībelē apsolītā) mirušo augšāmcelšanās? Un kāds tad būs mūsu ķermenis ar kuru mēs tajā pasaulē dzīvosim? Bībele dod mums trīs līdzības, atbildot uz šādiem jautājumiem.
Pirmkārt, runa ir par anatomiju: "...citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa." (1.Kor.15:39) Tāpat kā zivis ķermenis ir radīts tāds, lai spētu izturēt milzīgo ūdens spiedienu okeānā; kā putni ir brīnišķīgi pielāgoti lidošanai, tāpat arī Tavs atjaunotais ķermenis būs īpaši pielāgots mūžīgai dzīvei (iedomājies – ceļojot ar gaismas ātrumu...).
Otrkārt, runa ir par astronomiju: “Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos..." (1.Kor.15:41-42) Tā pat, kā pētot mēnesi teleskopā, ir grūti spriest par sauli, arī zinot šo to par mūsu ķermeni (tie, kuri nav studējuši medicīnu, var pajautāt savam ģimenes ārstam), ir neiespējami spriest par mūsu atjaunoto bezgrēcīgo ķermeni. Tomēr Bībele skaidri norāda, ka jau ir viens precedents – "...tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs...” (Rom.6:4).
Visbeidzot, runa ir par lauksaimniecību: "Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa..." (1.Kor.15:43-44). Vecais sakšu vārds, kuri lietoja apzīmējot kapus, burtiski nozīmē nozīmē "Dieva aramlauks". Cik brīnišķīgi, kristieši netiek vienkārši aprakti, viņi tiek iestādīti!
Vienā no Anglijas slimnīcām es ieraudzīju interesantu plakātu pie sienas. Tur bija rakstīts apmēram tā: "Vēzis patiesībā nav bīstama slimība: tas nevar sabojāt mīlestību, tas nevar saplēst cerību, tas nevar sagraut ticību, tas nevar apēst Tavu mieru, tas nevar iznīcināt uzticību, tas nevar nogalināt draudzību, tas nevar izslēgt no atmiņas visu labo, tas nevar apklusināt drosmi, tas nevar iebrukt dvēselē, tas nevar sabojāt mūžīgo dzīvību un tas nevar atņemt Tavu augšāmcelšanos”.

svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 
Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!
Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.

svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 
Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)
Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).
Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.
Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"
"Jā, kungs," kareivis atbildēja.
"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"
Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."
Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

svētdiena, 2013. gada 2. jūnijs

Pārbaudījumi veicina briedumu

…[Dievs] jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pet.5:10) 
Stefānija Voilande (Stephanie Voiland) raksta: "Mans draugs ... pavadīja pavadīja vairākus mēnešus meklējot darbu, bet bez rezultāta. Tas viņam atņēma drosmi. Un tomēr viņš atteicās šo gaidīšanas laiku sev atvieglot... Viņš neskatījās televizoru, jo ticēja, ka Dievs ir devis laiku pārdomām par īsto dzīves virzienu. Šajā grūtajā laikā Dievs atklāja Sevi daudz iespaidīgāk un saviļņojošāk, nekā to spētu jebkurš laba darba piedāvājums. Viņš meklēja veidu, kā atbalstīt pašam sevi, kamēr Dievs mācīja uzticēties Viņam. Kamēr mans draugs gaidīja potenciālā darba devēja piedāvājumu, Dievs uzrunāja viņa dvēseli... kamēr viņš meklēja "dievu-džinu-pudelē", kurš uzreiz apmierinātu visas viņa vajadzības, Dievs uzrunāja un aizrāva viņu, atklājot, ka Viņš ir lielāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Galu galā mans draugs atrada darbu un bija pateicīgs... tomēr vēl vairāk pateicīgs viņš bija par iespēju uzzināt kā Dievs mūs vada cauri dažāda veida piedzīvojumiem brīnišķīgāk, kā mēs varētu lūgt vai iedomāties... Dažreiz dzīves izmisuma brīžos, Viņš iejaucas... un mēs saņemam perfektu darbu, fizisku dziedināšanu, nepieciešamos līdzekļus... un gaidīšana ir beigusies. Citreiz Viņš izdara brīnumu ar mums pašiem..."
Zelts tikai tad kļūst vērtīgs, ja visi piemaisījumi ir kausējošās uguns sadedzināti. Dievs izmanto šādus grūtos brīžos, lai, kā pārstrādes procesā, izceltu to labāko daļu no mums. Viņš kontrolē karstumu, jo Viņa mērķis jau nav iznīcināt mūs, bet gan mūs attīstīt. Viņš atklāj to jomu Tavā dzīvē, kur ir nepieciešamas pārmaiņas. Un tad Viņš pastiprina izaugsmes intensitāti. Arī sportisti taču sākt trenēties ar vieglāko svaru, un tad, kļūstot stiprākiem, viņi pārietu uz smagākiem izaicinājumiem. Tev, pieaugot attiecībās ar Kristu, tie šķēršļi, kas reiz šķita nepārvarami, ar laiku būs vienkāršs izaugsmi veicinošs faktors.