svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Ziemsvētki ir par Kristu

Un ... tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. (Mat.2:11)
Viņš piedzima ļoti vienkāršos apstākļos, bet debesis tajā laikā piepildīja eņģeļu dziesmas. Viņš piedzima kūtī, bet zvaigzne vadīja bagātos un godājamos pat no tūkstošiem kilometru attāluma, lai pielūgtu Viņu. Viņa piedzimšana bija pretrunā ar dzīvības likumus un Viņa nāve bija pretrunā ar nāves likumiem, tomēr nav lielāks brīnums par Viņa piedzimšanu, Viņa dzīvi, nāvi, augšāmcelšanos un par Viņa pamācībām.
Viņam nepiederēja ne labības laiki, ne zivjsaimniecība, tomēr Viņš noorganizēja klātu galdu 5000 (neskaitot sievietes un bērnus)... un maize un zivis palika pat pāri. Viņš nekad netika stāvējis uz dārgiem paklājiem, taču Viņš staigāja pa ūdeni, un tas balstīja Viņu. Viņa Krustā sišana bija noziegumu noziegums, bet raugoties no Dieva redzes viedokļa nav iespējama mazāka cena mūsu atpestīšanai. Kad Viņš nomira, maz bija sērotāju pie Viņa kapa, tomēr melni mākoņi sērojot aizsedza sauli. Tie, kas Viņu sita krustā nenodrebēja par to, ko viņi darīja, kamēr zeme drebēja zem viņu kājām.
Grēks nekad nebija pieskāries Viņam. Korupcijas nespēja saistīt Viņu. Zeme, kas bija slacīta ar Viņa asinīm nespēja pieprasīt Viņa pīšļus. Vairāk nekā trīs gadus viņš sludināja Evaņģēliju. Viņš nesarakstīja nevienu grāmatu, Viņam nebija galvenais birojs lepnā rajonā un Viņš nenodarbojās ar ieguldījumu stratēģisku organizēšanu. Tomēr 2000 gadus vēlāk Viņš ir centrālā figūra cilvēces vēsturē, galvenā tēma visās svētrunās, ass ap kuru viss griežas... un vienīgais cilvēces Pestītājs.
Šajā svētku svinēšanas un dāvanu pasniegšanas laikā, ņemsim piemēru no patiesi gudriem vīriem (no austrumiem), kas "...nometās ceļos un Viņu pielūdza" (Mat.2:11). Atcerēsimies, Ziemsvētki ir par Kristu!

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Vai gaidot Ziemsvētkus jūties vientuļi?

Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis ... un noskumis prāts. (Ps. 34:18)
Ja Tev ir aizdomas, ka Ziemsvētkos vari palikt viens, ļoti iespējams, ka visi raibumi, burzma un skaņas, kas citus gadus radīja prieku, tagad tikai pastiprina skumjās sajūtas. Nav jau burvju-vārdiņa vai arī ‘viens-divi-trīs’ formula, kuru izpildot Tu atgūsi to, ko esi zaudējis. Tas prasa laiku... un Dieva apbrīnojamo žēlastību. Tomēr vēlos piedāvāt dažus padomus, kuri varbūt var Tev palīdzēt:
  1. Neļaujies histērijai. Neiekrīti, noticot mītam, ka visiem citiem vienmēr ir perfekti Ziemsvētki, tikai Tev šogad nebūs... Patiesība ir tāda, ka mēs visi dzīvojam reālā pasaulē, kur valda nereālas prasības un paaugstināta slodze… tad vēl iepirkšanās drudzis, izklaižu reklāmas. Un tam visam klāt nāk sirdssāpes, kuras arī piedzīvo visi. Tieši tāpēc ļoti daudz cilvēku godīgi atzīstas, ka ir atviegloti tad, kad tas ir beidzies.
  2. Tā ir tikai viena diena no 365. Konkrētās 24 stundas taču ir iespējams pavadīt uzticot visu Dievam, jo Viņš ir apsolījis: "... cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!" (5.Moz.33:25).
  3. Nekoncentrēties pašam uz sevi. Tā vieta paskaties apkārt. Varbūt ir kāda trūcīga ģimenei vai sāpināts kaimiņš, kurš gribētu pavadīt dažas stundas kopā ar Tevi. Var jau būt Tu jūties, ka ciemoties pie mazpazīstamiem cilvēkiem būtu pēdējā lieta ko darīt… Tomēr atceries patiesību, ka perspektīvas izmaiņa var radīt miera, prieka un pateicības sajūtu.
  4. Sākt jaunas tradīcijas, it sevišķi, ja piespiedu kārtā ievērotas, vecās Tev liks justies sliktāk. Arī Bībele to iesaka, ka var dzīvot “...aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā” (Filipiešiem 3:13).
Un ja arī pēc tā visa Tu baidies, ka jutīsies vientuļi, tad šeit ir kāds lūgšanas paraugs: "Kungs, Tu zini, manas sirds sāpes. Tavs Vārds saka, ka Tu esi tuvu tiem, kam sagrauztas sirdis. Ļauj man sajust Tavu tuvumu. Palīdzi piedzīvot Tavu reālu klātbūtni, kas aizpildītu tukšumu manī. Palīdzi man tuvoties Tev un tad padari šos Ziemsvētkus par tik brīnišķīgu piedzīvojumu, kāds man vēl nekad nav bijis..."

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Par cipariem domājot... (2)

Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Ps. 39:6)
Runājot par kāda sava drauga bērēm, Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "… [aizgājējs] bija spilgts, daudz un smagi strādājošs, dinamisks kristietis. Viņš palīdzēja uzsākt darboties divām privātām slimnīcām ... bija vietējā futbola asociācijā ... ceļojis ... dziedājis koros visā pasaulē... Bija cilvēks ar ievērojami daudz enerģijas un spēju... Bet neviens nerunā par viņa garīgo ietekmi. Viņš daudzus ieinteresēja par futbolu, taču maz... par Kristu. Mācītājs izvadot neko nerunāja par viņa ieguldījumu ... izņemot to kā viņš kritizēja sprediķi pie baznīcas durvīm. Mirušā sievai un bērniem bija maz ko teikt, jo arī viņi bija saņēmuši maz viņa uzmanību un enerģiju. Iztēlojieties, ko viņš būtu varējis sasniegt, atdodot savu laiku un talantu Dievam...
Ir skumji par to domāt, kad salīdzinu to visu ar kādam citām bērēm, kur es arī piedalījos. Šis cilvēks arī bija pazīstams ... sabiedrībā. Tomēr viņš bija pārdomājis savas dzīves resursus un piedāvājis tos Dievam. Cilvēki nerunāja par viņa panākumiem un ietekmi Globālajā Tirgū, bet runāja par viņa garīgo ietekmi, ... kā viņš norādīja tiem uz Kristu ... viņa ieguldījumu kristīgu misiju vadīšanā un atbalstīšanā ... viņa ilggadējo kalpošanu dievkalpojumos... viņa misijas braucienu uz Moldovu. Viņa ģimene runāja par viņa mīlestību pret Svētajiem Rakstiem... viņa mīlestību pret viņiem... viņa, kā vīra un tēva, uzticību. Es tajā brīdī vēlējos kaut visa draudze varētu būt klātesoša šajās bērēs, lai pieredzētu to, ko Dievs var izdarīt caur kādu cilvēku, kas piedāvā katru savu dienu un savu dzīvi Kristum."
Tātad, cik daudz cilvēku Tu esi vadījis pie Kristus? Kur Tu ieguldi savu laiku, līdzekļus un talantu? Dieva dāvanas nav kā nejaušība, tas ir kā ieguldījums, un Viņš [Dievs] cer saņemt kaut ko atpakaļ. Šajā pasaulē vienīgā iepriekš noteiktā lieta ir stundu skaits diennaktī. Visu izšķir tas, kā Tu tās izmanto...

svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Par cipariem domājot... (1)

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit..., astoņdesmit gadi... Tas paiet ātri... (Ps. 90:10)
Mūsu dvēseles patiesībā nav izsalkušas pēc slavas, komforta, bagātības vai varas. Šie centieni un tieksmes ir mūsu prāta radītas, un rada tik daudz problēmu, ka nevar saprast kā tās atrisināt. Mūsu dvēseles ir izsalkušas pēc nozīmes. Mēs vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu jēga. Psalmists raksta: "Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi…” (Ps.90:10). Astoņdesmit gadi tas ir mazāk kā 30.000 dienas. Padomājiet kā to varētu rēķināt finansiālā ziņā: <30.000 Ls – varētu nopirkt jaunu automašīnu vai izdarīt pirmo iemaksu par māju labā rajonā. Tā nav ĻOTI liela nauda, un kā laiks, tas nav daudz. Neviens no mums nezina, cik daudz gadu mums katram vēl ir atlicis, bet mēs zinām, cik daudz mums ir bijis dots līdz šim. Ja būtu jāuzzīmē Tavas dzīves grafiks, salīdzinot ar mūžību, kā Tu parādītu savu dzīvi? Ījabs savā laikā sacīja: "Manas dienas lido ātrāk nekā audēja spole un izgaist bezcerībā" (Ījaba 7:6), "manas mūža dienas ir jo straujākas bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas" (Ījaba 9:25).
Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "Pusaudži cenšas saskaitīt cik viņiem ir draugu, kādas ir atzīmes, lai iekļūtu kādā koledžā. Koledžas studenti skaita kredīt-stundas... un cik alus viņi var izdzert... Pieaugušie mēra savus panākumus ar guļamistabu skaitu savā mājā un automašīnu skaitu garāžā... vai skaita finansu ieguldījumu ienesīgumu. Lielākā daļa cilvēku pieļauj divas kļūdas... viņi domā, ka vai nu viņiem ir tik daudz laika, ka viņi var atļauties to izšķiest, vai arī tik maz laika, ka viņi nevar paspēt izdarīt kaut ko nozīmīgu, tāpēc nav ko mēģināt. Mūsu dienas ir kā portfelis – visi ir vienāda izmēra, bet dažos ir ielikts kas vērtīgāks, nekā citos." “… kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis." (Sal.pam.12:11). Saskaitīt savas dienas nozīmē atdot tās Dievam un meklēt Viņa vadību savā dzīvē.