svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Ko Bībele saka par slinkumu? – 1

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums, nosaka, ka objekts kustībā turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Tieši tāpat objekts, kurš nekustās, saglabās šo miera stāvokli, ja vien kādi ārēji spēki to neizkustinās. Manuprāt šis likums attiecas arī uz cilvēkiem. Ir tādi, kuri aktīvi darbojas un pieliek pūles, lai uzsāktu projektus, atrastu jaunas iespējas, kamēr citi ir vienaldzīgi un apātiski. Lai pārvarētu tādu cilvēku inerci un viņus ‘iekustinātu’, ir nepieciešama īpaša motivācija. Slinkums, kas ir kļuvis dažiem kā dzīvesveids, protams, ir kārdinājums visiem. Bet Bībeles nostāja ir skaidra – slinkums ir grēks, jo Dievs uzticēja cilvēkam darbu jau pirms ‘grēkā krišanas’.
Ej pie skudras, tu, sliņķi, raugi, kā viņa dara, ņemies gudrībā (Sal.pam.6:6).
Bībelē ir daudz pamācību slinkuma sakarā. Sālamana Pamācību grāmatā (Sakāmvārdu grāmata Bībeles jaunajā tulkojumā) ir atrodami īpaši daudz izteikumi par slinkumu, kā arī brīdinājumi slinkām personām. Sālamana Pamācības mums atklāj, ka slinks cilvēks ienīst darbu:
Sliņķa kūtrums nokauj viņu – neceļas darbam šā rokas" (Sal.pam.21:25),
viņš mīl gulēt:
Durvis grozās savās virās un sliņķis – savā gultā (Sal.pam.26:14),
viņš atrod attaisnojumus savam slinkumam:
Sliņķis saka: uz ceļa ir lauva, lauvu māte staigā ielās (Sal.pam.26:13),
viņš iznieko laiku un enerģiju:
Kas laisks darbā – tas maitātājam miesīgs brālis (Sal.pam.18:9),
viņš uzskata, ka ir ļoti gudrs:
Sliņķis paša acīs gudrāks par septiņiem, kas prot trāpīgi atbildēt.” (Sal.pam.26:16).
Sālamana Pamācību grāmata atklāj arī to, kas ir slinkuma dabīgas sekas: slinks cilvēks ir spiests kalpot citiem (vai arī iekļūst parādos):
Veicīga roka izrīkos, bet šļauga roka pildīs klaušas" (Sal.pam.12:24),
viņa nākotne ir drūma:
Rudenī sliņķis near – vasarā lūko, bet nekā (Sal.pam.20:4),
viņš var nonākt lielā nabadzībā:
Sliņķis alkst, taču neko nedabū, bet veicīgais – tas sāts (Sal.pam.13:4).
Kristietis un slinkums nav savienojami jēdzieni. Lai gan Apustulis Pāvils ļoti nopietni pamāca katru ticīgo, ka
...žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties." (Efez.2:8–9).
Taču tas nenozīmē, ka ticīgais var kļūt slinks, kļūdaini uzskatot, ka Dievs negaida no mums nekādu darbību mūsu dzīves laikā.
Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu (Efez.2:10).
Kristieši netiek glābti no mūžīgā soda par grēkiem pateicoties saviem centieniem vai saviem darbiem, tomēr ir aicināti savu ticību pierādīt ar saviem darbiem (Jēk.2:18,26). Slinkošana ir kaut kas pretējs Dieva piedāvātajam mērķim – labiem darbiem. Un labā ziņa ir tā, ka Dievs dod katram (kas to vēlas) jaunu raksturu, lai pārvarētu savu miesīgo tieksmi – slinkumu (2.Kor.5:17).

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Trīs reliģijas modeļi (2.daļa)

Tātad ir trīs reliģijas modeļi...
religions Pagāniskais modelis – mums ir kaut kas jādara, lai mainītu Dievu (visās austrumu reliģijās dievu Tu vari atrast sevī – ja pietiekami centīsies...).
Otrais – kristīgais modelis – koncentrēts tikai uz sekām, bet nerunā par cēloņiem... Ja tas Tevi apmierina – slava Dievam! Dzīvo un tici Dievam! 1000 gadu laikmetā debesīs Tev, cerams, ieskaidros kā ir patiesībā!
Trešais modelis – bibliskais – risina ļaunuma cēloņus manī... tas aizskar manu egoismu...
(ar egoisms es saprotu nostāju: Dievs mīl mani, mani, MANI...!!!)

Mēs parasti gribam jautāt – Ak Dievs, kas būs ar mani?
Dievs tad atbild: „Viss būs OK. Tu tiksi izglābts – tikai saproti, ka problēmas šajā pasaule nesākās ar tavu piedzimšanu... un tās nebeigsies ar tavu nāvi...” Tad, kad mēs atveram Bībeli, mēs nedrīkstam meklēt tur tikai to, kas nostiprina/atbalsta mūsu egoismu.
Otrā modeļa reliģijas problēma ir tieši šī – tas apmierina mani...neko neaicina/neliek mainīt... Ja kāds šādā veidā nāk pie Jēzus – ir jau labi, ... bet tas neatrisina grēka problēmu. Mums ir jāsaprot/jāatzīst, ka grēkojam, jo nepazīstam Dievu – un lielākā daļa cilvēces izvēlas neuzticēties Dievam...
Tomēr vai Dievs tāpēc ir neuzticams? vai ar Dievu tāpēc kaut kas nav kārtībā? (Reliģijas jautājumos Tu nevari sekot vairākumam .... ) Dievs vēlas, lai mēs varētu viņam uzticēties... Un ko Dievs dara? Viņš sūta Dēlu, jo bija grēks...
Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi... (Rom. 8:3)

svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Trīs reliģijas modeļi (1.daļa)

(1) Mēs esam pārkāpuši Dieva likumus... tāpēc Viņš ir dusmīgs... Mums ir kaut kas jādara, lai mainītu Viņa attieksmi pret mums... un tad, kad mēs to darīsim – Dievs pārstās dusmoties...
Es to saucu par pagānisko modeli... pat ja mums šķiet, ka pielūdzam Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

(2) Cilvēki ir grēkojusi, jo ir pārkāpuši Dieva likumus (10 baušļus)... un Dievs ir par to dusmīgs... taisnība prasa sodu... bet tāpēc, ka Dievs grib mums palīdzēt – Viņš sūta Savu Dēlu un soda To mūsu vietā... Tagad mēs esam aplaimoti...
Es to saucu par pseido-kristīgo modeli.

Kur šeit ir starpība?
Pirmajā gadījumā mums ir jādara...Otrajā gadījumā dara Dievs...
Tomēr es šeit saskatu problēma... Tas ir tā – man ir 2 bērni, no kuriem viens izdara blēņas... tad nu es sodīšu otro, lai pirmais saprot, ka tas bija slikti... Vai tas darbojas?

(3) Mēs grēkojam, jo esam sātana pievilti – nepazīstam Dievu... Ja Dievs mūs atstātu vienus, mēs mirtu... Bet Viņš sūta Jēzu Kristu, kurs atklāj patiesību par Dievu – dod liecību, ka Dievs nav tāds, kādu Viņa ienaidnieki mums cenšas parādīt... Tāpēc daži no mums, dumpiniekiem, sāk uzticēties Viņam... Un Dievs izglābj tos, kas Viņam uzticas... (taisnošana ticībā)!
Lūk, šo es saucu biblisko reliģijas modeli.

Kur ir starpība?
Otrajā variantā viss ir koncentrēts uz sekām – kāpēc mums jāmīl Kristus? ... jo Viņš tika sodīts mūsu vietā... Bet tikai trešais variants runā par cēloņiem...
Kā mēs atsaucamies Dievam? Nu labi, kā vajadzētu/būtu pareizi? Izprotot situāciju un uzticoties, cilvēks ļautos Dieva darbam caur Svēto Garu mūsu dvēselēs! Bet ļoti bieži cilvēki nāk vai nu aiz bailēm vai ari algas dēļ...
Dievs jau to gan zina, jo Viņš mūs ir radījis un zina kādas ir grēka sekas – mūsu daba tagad ir egoistiska! Mūsu motīvi vairumā gadījumu ir egoistiski motīvi! Dievs to ari tā pieņem – tikai problēma ir tad, ja mēs paliekam šādā stāvoklī...
Reliģija ir kaut kas vairāk nekā ēšana, ģērbšanās, sabats, ziedojumi, Bībeles lasīšana, lūgšanu skaitīšana, Baznīcā sēdēšana...
Īsta reliģija izmaina mūsu motīvus!

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Kapēc Bībelē ir šis stāsts?

1.Ķēninu grāmatas 13.nodaļā ir stāsts par jaunu pravieti, kurš ierodas Bētelē un paziņo ķēniņam: “Tas, ko tu dari nav labi; nav labi priekš tevis, tautai... tam var būt sliktas sekas... tev ir visu jāpārdomā un jāpāimagertrauc tā darīt...”

Ķēniņam, protams, tas ne visai labi patīk – kāds saka, kas būtu jādara... Viņš pavēl sargiem: „Sagrābiet viņu...”, bet izstieptā roka vairs nekustas! Piepildās brīnumainā zīme, par ko pravietis bija teicis... Ķēniņš (ļoti savādi) sāk domāt par Dieva vēsti. Protams, vairāk jau ķēniņu uztrauca roka... Tad pravietis lūdz Dievu… un Dievs uzklausa...

Pēc šī piedzīvojuma ķēniņš ir pārmainījies – viņš patiešām grib parunāt ar pravieti... Ķēniņš teica apmēram tā: „Es esmu patiesi priecīgs par visu... par roku... tāpēc uzaicinu uz mielastu... Es rīkoju īpašu mielastu kopā ar tevi!!!” Bet pravietis atbildēja: „Lai tev laba apetīte, bet es neēdīšu!”

Vai varat to saprast? Viņš kaut kā mācēja pateikt ‘NĒ’ ķēniņam tā, ka ķēniņš saprata...

Kāpēc pravietis neēda? Bībele mums atklāj, ka Dievs tā bija noteicis! Tomer stāsts ar to nebeidzās.

Bētelē dzīvoja kāds vecs pravietis... Tā dēli pārnāk mājās un, cits citu pārtraukdami, pastāsta šo piedzīvojumu: “… tu neticēsi, kas notika... atnāca jauns pravietis – pateica ķēniņam TĀDAS lietas... un ķēniņš klausījās... Vecais pravietis klausījās, klausījās un pie sevis nodomāja: „O! Man jāsatiek tas cilvēks!” Tad viņš iekāpa savā BMW un brauca uzmeklēt jauno pravieti...

Panācis jauno pravieti, vecais sāka viņu iztaujāt: “Tu esi tas, kas runāja ar ķēniņu... O! Es arī esmu pravietis... vai mēs varētu parunāties... nāc man līdz uz kafejnīcu...” Tomēr jaunais pravietis ir nevaļīgs: “Nē! Nevaru – es dodos mājās... jo Dievs man teica, lai tā nedaru...”

Vecais pravietis viņu sāka pierunāt: “Ak Dievs tā teica? Man Dievs teica, ka tu nākšot ar mani parunāt...” Tas jauno pravieti nomierināja: “Ak, ja Dievs tagad tā teica! Labi... tad ejam!”

Lai garo stāstu saīsinātu (pa vidu vēl ir Dieva rājiens) – pēc mielasta jaunais pravietis kāpj savā vecajā golfiņā un ... liels kravas furgons..bahh!! (Labi, tur nebija golfiņš un kravas furgons... bet ēzelītis un lauva)

Kāpēc šis stāsts ir ierakstīts Bībelē?

1.Ķēn.13:18 – “…bet viņš meloja!” Vecais pravietis meloja. Mēs to tagad varam izlasīt. Diemzēl jaunais pravietis to nepamanīja…

Šis stāsts ir par lētticīgu pravieti! Dievs negrib, lai mēs būtu lētticīgi... Protams, ka Dievs vēlas, lai mēs ticētu – tomēr… lai nebūtu lētticīgi!

Dievs negrib, lai mēs pieviltos – tāpēc ir šis stāsts!

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Mūsu ticība ir balstīta uz Svēto Rakstu zināšanām…

ReadingtheBible Divi mācekļi iet pa ceļu... un pārrunā sava starpā svarīgas lietas... Pie viņiem pienāk vēl viens vīrs un prasa: “Ko runājat?” Abi mācekļi atbild: “Mēs pārrunājam jaunākās ziņas...” Pienākušais vīrs liekas ieinteresēts: ”...kādas ziņas?” Par tādu jautajumu abiem mācekļiem ir liels brīnums: “Ko? Tu nezini? Nelasi avīzes, neskaties TV? Nezini, kas notika pagājušās nedēļas nogalē? …bija vīrs… mēs viņu uzskatījām par pravieti, bet nu viņš ir miris – viss ir beidzies...”

Vai jūs zinat, kurš bija trešais?

Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. (Lūk.24:13-16)

Ja jums būtu divi mācekļi... un viņi teiktu – mēs uz tevi cerējām, bet nu viss ir pagalam – mēs vairs neko nesaprotam... Ko jūs tad teiktu/darītu?

Man jāatzīstas – es teiktu: “Skatieties uz mani – es tas esmu!! (es jums tagad došu dažas autoritatīvas atbildes...)” Bet ko Jēzus dara?

Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. (Lūk.24:25-27)

Kā Dievs atbild uz mūsu jautājumiem? Viņš izskaidro rakstus!!!(sākot no Mozus un visiem praviešiem...)

Vai varat to saprast? Jēzum ir visa autoritāte (Viņš pats teica pēc augšāmcelšanās, ka Viņam ir “visa vara debesīs un virs zemes”); Jēzum ir visas atbildes... Bet Viņš nedod atbildes ar Savu autoritāti! Tā vietā Jēzus mācekļiem dod principus – Bībeli... un tad mācekļi var paši saprast/nonākt pie atziņas...

Kāpēc Jēzus neteica = lūk es! Jēzus! Dodiet visus jautājumus šurp... Es jums iedošu pareizās atbildes... Kāpēc tā nenotika?

  1. Tas mācekļiem nepalīdzētu (viņi neko neiemācītos);
  2. Nākošajā dienā divi no mācekļiem atkal vēlētos kādu teoloģisku jautājumu... un jauka būtne, baltās drēbēs ar parūku (lai noslēptu radziņus) parādītos un teiktu: “…es jums visu atbildēšu... jautājiet tikai man!”

Varbūt citiem tā nav problēma, bet mani tas mulsina... kā lai es zinu, kura atbilde ir īstā? Vai man jātic tam, ko teica vakar... Vai tam gaišības eņģelim šodien... Kura atbilde ir vairāk autoritatīva?

Atcerieties! Jēzum ir visa autoritāte un visa patiesība! ...bet Viņš to neizmanto, lai atbildētu jautājumus. Jēzus vēlas, lai mūsu ticība būtu balstīta uz rūpīgām un dziļām Dieva Vārda zināšanām...

Mūsu izpratnei jābūt balstītai uz Svētajiem Rakstiem!