svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

Izmanto savu dāvanu (1)

Kad nu mums ... ir dažādas dāvanas, tad lai tās ... izpaužas… (Rom.12:6)
Bībele saka: "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru..." (Rom.12:6). Dievs ir ‘apdāvinājis’ Tevi ar spējām darīt dažas lietas ļoti labi. Tomēr, tas nenozīmē, ka visas durvis Tev automātiski atvērsies, un Tu kļūsi atzīts un slavens vienā naktī. Patiesībā, to ko Tu vari saņemt vienā naktī, Tu vienā naktī vari atkal zaudēt. Vispirms ir nepieciešams saskatīt savas dāvanas, tad izmantot katru iespēju, lai tās attīstītu, mācoties arī no savām kļūdām, un būt pilnīgā skaidrībā, ko tad Dievs ir aicinājis Tev darīt.
Mācoties vidusskolā Sparky neveicās ne latīņu un angļu valodās, ne algebrā un fizikā. Viņš mēģināja spēlēt golfu, bet zaudēja jau pirmajā sezonas spēlē, kā arī zaudēja revanša maču. Viņš bija nesabiedrisks, pārāk kautrīgs. Viņš vidusskolā nekad neuzaicināja kādu meiteni uz randiņu. Tomēr viena lieta Sparky padevās – zīmēšana. Viņš bija lepns par saviem mākslas darbiem, pat ja neviens cits tos neievēroja. Viņš iesniedza savas karikatūras vidusskolas gadagrāmatas redaktoriem, bet tika noraidīts. Tomēr tam visam par spīti, viņš vēlējās būt mākslinieks. Pēc vidusskolas beigšanas viņš nosūtīja savu darbu paraugus uz Walt Disney Studiju... un atkal tika noraidīts. Bet Sparky nepadevās. Viņš nolēma uzzīmēt savu autobiogrāfiju karikatūrās. Un tad visbeidzot viņa karikatūras kļuva populāras. Tika izdotas neskaitāmas grāmatās un televīzijas pārraidēs.
Sparky, kura īstais vārds bija Čārlzs Šulcs (Charles Schulz), ir radījis Peanuts (Zemesrieksti) komiksu sēriju, un ir viens no visu laiku slavenākajiem karikatūristiem. Tāpat kā viņa zīmējumu galvenais varonis Čārlijs Brauns (Charlie Brown), Šulcs šķiet nebija veiksmīgs daudzās jomās, bet viņš attīstīja savu Dieva doto talantu un, atsakoties padoties, sasniedza fantastiskus rezultātus.
Tātad, izmanto arī Tu savu dāvanu.

svētdiena, 2012. gada 22. aprīlis

Zināt to, kas "stāv rakstīts"

...Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts..." (Mat.4:7)
Pēc piedzīvotām svētībām nāk cīņas! Un Jēzus dzīva tam nebija izņēmums. Pēc Viņa kristībām "...Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī" (Mark.1:12). Savukārt četrdesmit dienas vēlāk (kurās Viņš gavēja) Jēzus bija izsalcis. Un tieši tad arī sātans bija klāt un teica: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi" (Mat.4:3).
Tu vari rēķināties, ka ienaidnieks parādīsies brīžos, kad būsi visneaizsargātākais. Un kad tas notiks, tad labāk Tev būtu zināt, ko tad Dieva Vārds faktiski saka (ne tikai dažus fragmentus vai citātus, ko būsi dzirdējis no kāda cita). "Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi ... audzināšanai taisnībā" (2.Tim.3:16).
Cik bieži mēs izvēlamies tās daļas Bībelē, kas atbilst mūsu dzīvesveidam un atbalsta mūsu priekšstatu par teoloģiju, bet tad, kad ienaidnieks sāk manipulēt ar Dieva Vārdu un to izmanto pret Tevi, tad ir nepieciešams, lai Tu varētu teikt: "stāv rakstīts."
Tomēr ir vēl kaut kas, ko nepieciešams ņemt vērā. Bībele saka, ka sātans “uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos... centīsies grozīt svētku laikus un bauslību..." (Dan.7:25). Sātans zina, ka Dieva Vārds ir "… asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu..." (Ebr.4:12), tomēr viņš mēģina iesaistīt Tevi ‘zobenu cīņās’!
Jēzus sātanam atbildēja: “... Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Jēzus zināja, ko Viņa Tēvs bija patiesībā teicis, un tā atteicās ļaut sātanam diktēt savus noteikumus, ieskaitot pat to, ko Viņam vajadzētu ēst.
Kurš izvēlas Tavu šodienas ēdienkarti? Vai Tu esi kā ‘pazudušais dēls’, kurš samierinājās ar cūku ēdiena atliekām, kamēr Tēvs bija gatavs sarīkot viņam dzīres? Saki sātanam: "Atkāpies no Manis, sātan..." (Mat.16:23). Neļauj viņam mānīt Tevi ar puspatiesībām!
Pieķeries pie Dieva Vārda un paliec pie tā!

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Runāsim tieši un konkrēti

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... stipri kļūdami ticībā (Kol.2:6-7)
Uzrunājot ticīgos Kolosā, un īpaši pieskaroties viņu dzīvesveidam, Pāvils raksta: "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (Kol.2:6-7).
Trešajā un ceturtajā nodaļā Pāvils kļūst ļoti tiešs un konkrēts: "Jūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi! Lai Kristus vārdi bagāti mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur Viņu pateikdamies Dievam Tēvam.
Jūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu. Jūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli. Jūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc - kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.
Visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds - ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi. Bet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes. Kungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies - arī pār jums ir Kungs debesīs.
Palieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam. Lūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās; lūdziet, lai es varu sludināt kā nākas. Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild." (Kol.3:15-25, 4:1-6 Jaunais Bībeles tulkojums).
Tātad, runājot tieši un konkrēti – kas ir tas, ko Dievs (ar šiem vārdiem Svētajos Rakstos) saka Tev?

svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

Piecas liecības par augšāmcelšanos

...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)
Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).
Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:
Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.
Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.
Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.
Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.
Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.
"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).
Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."
Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Sekojot Jēzus pēdās (2)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)
Jēzus zināja, ka Viņam nav jāpierāda sevi. Pie krusta, skeptiķi teica: “... palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē” (Mat.27:40). Kāda bija Viņa reakcija? Viņš atteicās pieļaut, ka citu komentāri iebiedē Viņu vai maina Viņa plānus. Viņam nevajadzēja apkārtējo apbrīnu vai piekrišanu; Viņam jau bija Viņa Tēva apstiprinājums: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts" (Mat.3:17).
Jēzus netērēja laiku, lai atbildētu Saviem kritiķi. "… Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās" (Mat.27:14). Jēzus atbildēja badacietējiem, nepieciešamībām un tiem, kas Viņu patiesi meklēja, bet ne tiem cilvēki, kuri mēģināja Viņu izaicināt. Tu neko neesi parādā kritiķim! "Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību" (Sal.Pam.23:9). Vai zini, kāpēc nekad nav ticis uzbūvēts piemineklis kādam kritiķim? Jo kritiķi ir skatītāji, nevis darītāji!
Jēzus nekoncentrējās uz pagātni, bet gan uz nākotni. Jēzus māte bija stāvoklī ar Viņu pirms bija precējusies. Un tikai daži cilvēki zināja īsto patiesību. Jēzus uzauga un dzīvoja ar šo faktu, bet Viņš nejuta nepieciešamību to visiem izskaidrot. Pārtrauc sūdzēties, ka Tava ģimene bija slikta un bērnībā bija grūti apstākļi; pārtrauc runāt par savu ierobežoto izglītību vai neizdevušos dzīvi; pārtrauc atkārtot stāstus par tiem, kas Tevi sāpinājuši vai pievīluši, pārtrauc reklamēt Tavas sāpes vai trūkumus. Visi ir cietuši un ir ierobežoti kaut kādā veidā. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..."(Jes.43:18-19). Sātans spriež Tevi domāt par vakardienu, jo tā ir vienīgā informācija, kas viņam ir par Tevi. Jēzus aicina Tevi domāt par rītdienu. Tāpēc, ja Tu vēlies sekot Viņa pēdās, koncentrējies uz to, kas Tev ir priekšā.