otrdiena, 2017. gada 20. jūnijs

Evanģēlijs...

Bībelē mēs varam lasīt kā Jēzus pārmet farizejiem viņu cilvēcisko tendenci pārvērst Dievu par vienkāršu objektu:
... Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība [...] Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību... (Jāņa 5:39-40)
Lai kā arī mums to negribētos atzīt, šī tendence ir bieži sastopama arī mūsdienās. Dievs aicina mūs veidot attiecības, bet daudz vienkāršāk ir novienkāršot mūsu piedzīvojumus ar Dievu līdz "drīkst un nedrīkst" saraksta līmenim – ar to taču mēs paši varam tikt galā (ņemot vērā, ka labo darbu sarakstu tad arī sastādām mēs paši).

Tomēr Jēzus neprārprotami norādīja, ka Dzīvība ir atrodama tikai Viņā un nevis grāmatā, kuru studējam. Ja Grāmata (Bībele) nevada pie Jēzus, tad mūsu Bībeles pētīšana ir bezjēdzīga. Būsim godīgi – lai arī daudzi no mums sevi saucam par kristiešiem, kad nonākam līdz pamatjautājumiem, ir tik viegli citēt ticības apliecības un Svēto Rakstu tekstus, bet aiz tā visa pazaudēt Dievu, Kurš ilgojas pēc attiecībām.

Kas tad ir patiesas ticības pamatā?

Es par šo jautājumu esmu daudz domājis, lasījis un pat sācis rakstīt...
Pārdomas tiks publicētas šeit...