svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Astotkārt… Kas tad īsti ir grēks?

canada_thistlePar ko ir svarīgāk uztraukties – cēloņiem vai sekām? Vai mēs ravējot dārzu, vienkārši noraujam usnēm lapas? Tas taču būtu smieklīgi! Bet savā dzīvē, ģimenē vai draudzē mēs tieši tā gribam darīt...
Man cilvēki ir jautājuši, kāpēc nesludinu pret to, ka sievietes velk bikses... Es tad parasti saku, ka tā ir laba ideja, bet es nezinu tādu Bībeles tekstu... es nezinu kur Jēzus būtu sludinājis par vai pret biksēm...  Tā cilvēku izpratnē grēks ir materiāls – grēks ja sieviete baznīcā nāk ar biksēm.
Kāpēc ir bīstami domāt par grēku tikai kā fizisku baušļa (likuma) pārkāpumu?
Jo tad vajag kādu, kurš seko darbiem un soda... (panāk, ka likums tiek izpildīts). Ja ir ceļa zīme, kas norāda ka jābrauc 70km/h, bet visi brauc ar 100km/h,  tad vajag policistu ar radaru...  Runājot par Dieva likumiem – kur ir Dieva policisti un armija? Ja tagad cilvēku apziņā grēks ir tikai taustāms baušļa pārkāpums, tad Dievs kļūst par ,,policistu”, kurš nodarbojas vai nu ar sodīšanu vai balvu piešķiršanu...
Kāds ir secinājums?
Ir jādara viss iespējamais, lai izbēgtu sodam, lai nedegtu ellē... Un ja ļoti pacentīsimies — nokļūsim paradīzē... Bet kur šeit ir attiecības?
Iedomājies – zēns un meitene satiekas… draudzējas… kādā reizē, pastaigājoties mēness apspīdētā parkā, meitene sāk jautāt: ,,Galu galā kādi ir Tavi nākotnes plāni... nu ar mums…?” Un zēns paskatās izbrīnīts un atbild: ,,Vienkārši — vai Tu precēsi mani vai arī es nogalināšu Tevi...” Ja meitene ir normāla, viņa aizmūk no tāda...
Kādas attiecības var būt ar Dievu, ja mēs domājam, kaViņš saka: ,,Vai tu mīli mani, vai es tevi nogalinu...” Tur nekas pozitīvs nav iespējams... Tāpēc arī kristietībā (īstā) nav vietas domām par darīšanu, nedarīšanu, pārkāpšanu, nepārkāpšanu. Ja tas nemainīsies, tad cilvēki arī turpmāk centīsies kaut ko darīt tāpēc, ka bail no uguns...
Vai tas Tevi apmierina? Vai Dievs gribētu tādas attiecības? Kā tas var darboties – ja jādara ir tāpēc, ka jādara... Es bieži brīnos, ka ar tādu mācību vispār kāds vēl ir draudzē.
Jo perfektāki mēs cenšamies būt, jo sliktāk sanāk... Tie, kuri spēlē kādu mūzikas insrumentu sapratīs – ja sākat uzstājoties domāt, ar kuru pirkstu man tagad vajadzēja spēlēt, tad nekas labs neizdosies. Bet jūs varat izdarīt labāk, ja nekoncentrējaties uz izpildes kvalitāti tehniskā plāksnē, bet domājat par jūtām izpildījumā...
Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēkaba 4:17)
Bieži cilvēki saka – es neko sliktu neesmu izdarījis… es neesmu nogalinājis, apzadzis... ar mani viss ir kārtībā...
Stādies priekšā – Tu no rīta ej uz darbu… un redzi, ka kaimiņa māja deg... Tu jau neej un nelej virsū benzīnu... Tu tikai pagriezies un aizej uz darbu...
Kāpēc tas ir grēks? Bībeles teksts runā par jūsu attieksmi, par domāšanu...
… Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. (Rom. 14:23 )
Grēks ir ticības zudums. Grēks ir kaut kas, kas izjauc Tavu uzticēšanos Dievam… izjauc attiecības... Kāds tam ir risinājums?
Kristus aicina mūs ticēt Viņam... uzticēties... izmainīt mūsu domāšanu... (sīkāk nākošajās reizēs...)

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Septītkārt… Kas notika nepareizi?

Marionette_Doll

Tas, ko parasti cilvēki lieto kā argumentu pret Dievu (kur ir Dievs? kāpēc valda ļaunums?), man ir lielākais arguments par Dievu. Jo ja šajā universā viss būtu labi, kā Tu varētu būt drošs, ka Dievs nemanipulē ar Tevi?

Dievs respektē brīvību, viņš mūs pieņem par partneriem... Vai vari stādīties priekšā – visvarenais, visspēcīgais, viszinošais Dievs saka Tev (mazai skudriņai): „Es gribu attiecības ar Tevi...”

Es to nevaru saprast... Kādas var būt attiecības mums (mazajām skudriņām) ar Dievu, kurš paskatās uz mums un visu zina par mums – mūsu pagātni, nākotni... Viņš varētu darīt ar mums visu ko Viņš vēlētos... Bet Dievs saka: ”Es neizmantošu spēku pret Tevi... es dodu Tev brīvību...”

Tad kas notika nepareizi? Kas saplīsa jeb samaitājās... Mūsu Dievs tic brīvībai, bet kur tad ir problēma?

Kā mēs saucam šo problēmu mūsu kristīgajā žargonā? GRĒKS! Kā mēs saucam atrisinājumu? GLĀBŠANA (pestīšanas plāns)... Bet mēs nevaram runāt par atrisinājumu pirms mēs nesaprotam, kas tad patiesībā ir problēma... Mēs nekad nevarēsim izprast, pieņemt un pasniegt citiem atbildi, ja mums nebūs skaidrs jautājums...

Lai saprastu, kas patiesībā ir kristietības būtība, mums ir jāsaprot, kas tad ir universa problēma. Tikai tad, kad ir skaidri slimības simptomi – var ārstēt...

Kas tad ir problēma? Mēs to saucam par grēku... Hmm... bet kas tad ir grēks?

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. 1.Jaņa 3:4

Grēks (‘hamartia’ - grieķu val.) ir, netaisnība (‘anomia’), nelikumība, patvaļa... Ko tas nozīmē? GRĒKS ir veids kādā mēs domājam…

Kur grēks notiek? Prātā! (Padomā – kurā brīdī Ieva „krita grēkā”? Vai tad, kad pieskārās auglim, vai kad nokoda, vai kad norija? Vai varbūt tad, kad stāvēja, skatījās uz koku un domāja – laikam jau tai čūskai taisnība...) Tas savukārt liek domāt par to, ka arī atrisinājumam, jeb glābšanai būs sakars ar domāšanu...

Grēks ir veids kāda mēs domājam! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka grēks nav kaut kas materiāls, fiziski taustāms...

Es esmu uzaudzis draudzē, kur grēks bija materiāls (vielisks), kur valdīja uzskats, ka grēku var izmērīt centimetros... ja puisim mati garāki, tad ir grēks... ja meitenei svārciņi īsāki, atkal grēks... Es atceros tos laikus, kad aizejot uz baznīcu džinsos, varēja saņemt aizrādījumu, ka tas ir nepareizi (grēks?)...

Bet vai tad auduma, apģērba kvalitāte ir grēks? Vai grēks ir kaut kas, ko jūs ieēdat, kam pieskaraties? Grēks ir veids kādā jūs domājat! Grēks nav kaut kas, kas jūs padara fiziski netīrus! Jo tad jūs ejat pie ūdens un nomazgājaties... Grēka problēma ir, ka veids, kādā jūs domājat, ir mainījies! Darbība ir tikai domāšanas sekas...

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. 1.Jaņa 3:4

Tātad katrs, kurš dzīvo bez-likumībā (jo viņš tā domā) – agrāk vai vēlāk pārkāps likumu arī fiziski...

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Sestkārt… Kāpēc tas notiek ar Dievu?

silhoutte-of-desperate-teenager-praying-on-abstract-background Mēs parasti jautājam – kāpēc es? Kāpēc tas notiek ar mani? Bet jājautā – kāpēc tas notiek ar Dievu?

Otrs kritiskais jautajums ir: Kāpēc Dievs kaut ko nedara... Kāpēc Viņš tikai skatās? Kā Viņš var noskatīties, kā badā nomirst 1000 bērnu Somālijā, jo nav ko ēst? Kāpēc Viņš neko nedara? Kāpēc Dievs pieļauj tādu traģēdiju Haiti?

Dievs nedara ne tāpēc, ka Viņam nebūtu pietiekoši daudz spēka... Dievs nebaidās pielietot spēku! Viņš negrib nepareizi izlietot to! Arī Sātans jau nekad nav teicis, ka Dievam nav spēka... (un ja teiktu, cik laika Dievam vajadzētu lai pierādītu pretējo?)

…Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb… Jēk.2:19

Bet sātans apvaino Dievu nepareizā spēka lietošanā! Ja pēc tāda apgalvojuma Dievs kaut ko dara – varbūt sātanam ir taisnība...

Kāpēc tad Dievs nedara? Patiesībā tas nav pareizs jautājums –  mums ir jāsaprot, ka jautājums nav par spēku, bet par raksturu... Un raksturu nevar pierādīt ar spēku...

Piemēram, ja par mani kāds pasaka kaut ko sliktu – es ar dūri... Vai man ir taisnība? Vai drīzāk tas liecina par sliktu raksturu? Man ir padoms tiem, kuri grib iepazīties... Nevajag staigāt katru vakaru mēnesgaismā, bet vajag uz izredzētās meitenes baltās kleitas uzliet ķīseli... jūs daudz ātrāk uzzināsiet, kāda ir jūsu izredzētā...

Tāpēc nav jājautā - kāpēc Dievs neko nedara? Patiesībā jau Viņš neskatās – Viņš dara... Dievs mums atklāj Jēzū Kristū kāds Viņš ir patiesībā (runāsim par to nākošajās reizēs)… citu neko viņš nevar darīt... Jo Dievs nevar lietot tādas metodes, kādas lieto sātans...

Kāda ir Sātana metode? Viņš lieto puspatiesības...

“Labrīt Ieva! kāds jauks laiciņš..."

“Vai!… Labrīt…”

“Man jūs cilvēkus žēl – nebadziņi neēduši staigājat apkārt.”

“Tā jau nav… Mēs esam paēduši… mēs jau neēdam tikai no tā koka, kurā tu sēdi…”

“Nav liela starpība starp – viens koks vai visi... Neticiet visam – Dievs jūs tikai grib pabiedēt...” (skat. 1.Moz.3:1–7)

Sātana mērķis nav panākt, lai Ieva darītu! Viņš nespiež ēst augli... Sātana mērķis ir panākt, lai Ieva sāktu domāt savādāk!!! Jo ja domās savādāk – gan jau arī darīs... Sātans to cenšas panākt apmelojot Dievu...

Tāpēc arī tad, kad Sātans apmelo Dievu – cilvēki novēršas no Dieva. “Ja tāds ir Dievs, tad man nevajag...” Tāpēc nesakiet neko sliktu par cilvēku, kurš saka, ka netic Dievam... Ja jums būtu tikai tāda informācija, kāda ir viņam – jūs arī neticētu...

Un tagad Dievs prasa mums – kurā pusē Tu esi? Uzvarētāja puse ir šeit! Šeit ir pierādījumi! IZVĒLIES! Dievs nebaidās no Taviem jautājumiem... Dievs ir gatavs dot Tev laiku pārdomām... Dievs ir gatavs dot Tev pierādījumus, ja vien Tu vēlies... Tad kurā pusē gribi būt Tu?

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Piektkārt… Dievs drīzāk mirst, neka atceļ brīvību!

3Cross Tā arī notiek – Kristus mirst...

Mēs jau pārdomājām to, ka grēks, ļaunums ir neloģisks! Secinājums ir, ka ne viss manā dzīvē būs loģisks... un jebkura cenšanās visam atrast iemeslus aizved prom no patiesības...

Dievs drīzāk mirst nekā atceļ brīvību! Secinājums ir ļoti nopietns –Dievs nevar pieņemt lēmumus Tavā vietā...

Šie ir svarīgi jautājumi – nav vērts atvērt Bībeli, kamēr šos jautājumus nesaprotam... Mēs reizēm lūdzam: „Dievs pieņem pareizo lēmumu mana vietā!" Bet Dievs to nevar!

Ir cilvēki, kuri māca – ja kļūsi kristietis, nebūs nekādu problēmu... vai arī – ja tevi vada Svētais Gars, nav problēmu, jo tu zināsi ko, kā un kad darīt... Tā tas nav un nekad nebūs!!!

Nu labim tikai vienreiz Dievs izdarīja izvēli cilvēka vietā... Tu zini to stāstu Ādams tikko radīts, atver acis un skatās apkārt – koki, puķes... Dievs... es... (viņš pat cenšas visu nosaukt vārdos) Un Dievs pēkšņi saka: „Ej gulēt!" Ādams protams nemaz nejūtas noguris: „Nē! Tagad negribu..." Bet Dievs ir nepiekāpīgs: „Vienalga tev jāguļ!!!

Un tad, kad Ādams pamostas, viņš ierauga kaut ko tādu, ka sāk runāt dzejā... Tas ir vienīgais gadījums, kad Dievs izdarīja izvēli Ādama vietā... Un Ādams bija laimīgs līdz mirklim, kad Dievs viņam jautāja: „Kokā trūkt kādi augļi! Tu nezini?" Uz ko Ādams atbildēja: „Jautā sievai, ko Tu man devi..."

Dievs neizdara izvēli mūsu vietā! īsta kristietība neatņems mums to grūto darbu – pieņemt lēmumus...

Kāpēc tas ir grūti? Mēs savā būtībā esam legālisti (bauslībnieki) –ja kāds pieņem labu lēmumu – tu esi labs... bet ja pieņem sliktu lēmumu – tu esi slikts... Jau no agras bērnības mūs māca – labs zēns, laba meitene tā nedara...

Tomēr, ja es izdaru ko sliktu, tas nenozīmē, ka es esmu slikts, jo mana vērtība nav atkarīga no tā ko es daru, bet kas es esmu... Tas ir arī tas, ko mums vajadzētu mācīt saviem bērniem... Nevis – kas tev jādara... Bet - kam tev ir jābūt!!!

Dievs respektē brīvību... Dievs nevar pieņemt lēmumus jūsu vietā... Dievs respektē brīvību pat tad, ja tas nes sāpes un upuri...

Ja nomirst jums tuvs cilvēks... Jums sāp! Bet ja nomirst kāds tur Palestīnā, Haiti vai Irakā...?

Bet tie ari ir Dieva bērni! Dievam sāp vairāk... Dievam sāp visas problēmas, šajā pasaulē... Dievs raud visās bērēs... Dievs skumst par katru vēža slimnieku...

Un Dievs maksā visaugstāko maksu par brīvību!

svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

Ceturtkārt… Kāpēc Dievs nelieto spēku?

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. (Atkl.12:7)

Sātans ir radīta būtne un (nav gluži tāds velniņš ar ragiem un asti) inteliģenta būtne…

Guild Wars Šeit ir pirmais kritiskais, izšķirošais punkts (ir karš debesīs) – Vai tas runā Dievam par labu vai par sliktu... Vai tas runā par Dieva spēku vai vājumu...? (Mums ir jāsaprot, ka tas ir karš bez ieročiem, bez kritušajiem, bez mirušajiem... Tas ir ideju karš...)

Tad kāda ir mūsu atbilde – protams, tas atklāj mums Dieva spēku. Daudzi cilvēki saka – mums vajag stingru vadošu roku, jo brīvība nestrādā... Ja sātans netiek uzreiz sakauts un iznīcināts, kā tas runā par Dieva spēku?

Dievs būtu varējis atrisināt šo problēmu ar spēku... Viņš būtu varējis iznīcināt sātanu... Bet Viņš to nedarīja, tāpēc tas runā par Dieva spēku... Cilvēcīgi šķiet, ka Dievam būtu vieglāk kaut ko darīt sātanam ... Bet kādas būtu sekas?

Nevar atrisināt strīdu, nevar pierādīt taisnību likvidējot kādu pozīciju (kāds no eņģeļiem varētu teikt – varbūt kaut kur sātanam bija taisnība...)!!! Dievs respektē brīvību!!!

Dievs būtu varējis „pieskrūvēt vajadzīgo skrūvīti" sātana prātā, kad tas tikko sāka domāt nepareizi... Bet tad tā nav brīvība – tā ir manipulācija...

Dievs būtu varējis ne tikai likvidēt sātanu (nav vairāk un viss...). Dievs varēja izdzēst sātanu no citu eņģeļu atmiņas (neviens neprasītu – kur tas ar tām idejām palika...). Dievs pat būtu varējis radīt citu eņģeli sātana vietā (izskatītos tieši tāds pats...).

Dievs tā nedara – Kāpēc?

Tā būtu manipulācija (un Dievam tas nav pieņemami...). Tas nozīmētu, ka nav brīvības...

Un Dievs nelieto speku pret sātanu, jo tas neatrisinātu problēmu... Dievs strādā ar pierādījumiem, liecībām... ja jums ir taisnība, jums nav bail no informācijas, no pierādījumiem, no faktiem… Un sātans tagad ir ierobežots uz vienas planētas, jeb “strādā šeit... pierādi kam taisnība… Dievs dod iespēju pierādīt sevi...”

Vai Tu jau tagad neesi sapratis, kuram tad bija taisnība?