svētdiena, 2013. gada 29. decembris

Labākā dāvana

…es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm… (Lūk.2:10) 
Lai cik tas nebūtu savādi, daudziem cilvēkiem Ziemsvētki ir skumjš laiks.
Džons Valkers (Jon Walker) raksta: "Es reiz sēžot ātrās ēdināšanas restorānā vēroju kā maza meitenīte kopā ar savu māti svinēja Ziemassvētkus. Dāvana bija nolikta uz galdiņa malas, bet viņas uzmanība bija pievērsta mātei: “Man Tevis pietrūkst, māmiņ…” "Man Tevis arī pietrūkst, bērniņ…”, viņas māte atbildēja. Pie blakus galdiņa sieviete neuzbāzīgi, tomēr rūpīgi vēroja māti ar meitu. Izmantojot manas žurnālista novērošanas spējas, es ātri visu sapratu. Sieviete pie blakus galdiņa bija sociālais darbinieks, kura uzraudzīja strukturētu mātes un bērna tikšanos, kas darīja visu iespējamo, lai svinētu Ziemassvētkus... Dažas minūtes vēlāk ieradās audžuvecāki un aizveda mazo meitenīti uz mājām. Māte palika viena…
Ir Ziemassvētku tumšā pusē, kuru mēs reti ievērojam un pieminam. Mēs biežāk veidojam nostalģisku fantāziju, kas reti atbilst realitātei lielākajā daļā gadījumu. Daudziem Ziemassvētku laiks saistās ar spriedzi, nevis vizuļiem. Daudziem brīvdienas ir tikai vēl viens iemesls, lai māmiņa piedzertos… vai tētis ir prom – kopā ar savu jauno ģimeni. Ziemassvētki daudziem ir vēl viens atgādinājums, ka tas, kuru mēs mīlam, ir tālu prom, un varbūt nekad nenāks atpakaļ… Pašnāvību skaits decembrī ir ārkārtīgi augsts, depresija pārņem lielāko daļu cilvēkus. Ziemassvētki sāpina daudz vairāk cilvēku, nekā mēs spējam iedomāties.
Priekš tiem, kas ir noguruši no tukšu cerību un viltus fantāzijas Ziemassvētkiem, tomēr ir kādas labas ziņas – Dievs ir ar mums…"
Jēzus nāca uz šo zemi, lai tomēr nodrošinātu “lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm”. Un neatkarīgi no Tavas situācijas vai sajūtām, Ziemsvētki ir labākā dāvana, kādu vien Tu varētu saņemt, jo: (1) Tas ir pats dārgākais, ko Tu jebkad varētu saņemt, jo Jēzus par to samaksāja ar savu dzīvību. (2) Tā ir vienīgā dāvana, kas darbojas mūžīgi. (3) Tu to vari sākt lietot tagad un turpināt izbaudīt visu savu dzīvi.

svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Nepazaudē Ziemsvētkus

Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? (Mat.2:2) 
Matejs to visu apraksta tā: "Kad Jēzus piedzima…, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš?” … Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas:zeltu, vīraku un mirres…” (Mateja 2:1-11).
Tu vari doties ceļojumā 24 decembrī un, ja Tu ceļosi rietumu virzienā un darīsi to ar lidmašīnu (pietiekami ātri), tad ieradīsies Austrālijā 26 decembrī, kaut arī ceļā nebūsi pavadījis divas dienas (tāpēc, ka datuma maiņas līnija!), tādā veidā pazaudējot Ziemsvētkus. Bet Tu vari arī palikt mājās un tomēr to pazaudēt – jūtoties izsmelts, salauzts, priecīgs, ka tas ir beidzies, un nepiedzīvojis nekādu prieku… Neļauj tam tā notikt! Tā vietā Tu vari izmēģināt kaut ko pavisam atšķirīgu. Pirms ienirt dāvanu došanas, svinēšanas vai TV skatīšanās akcijā, saaicini savus tuviniekus pie sevis un izlasi viņiem Bībeles Ziemsvētku stāstu. Ja Tev ir bērni, tad viņi to nekad neaizmirsīs.
Tā pat varētu kļūt par brīnišķīgu tradīciju, kuru mēs varētu nodot no paaudze paaudzē: (1) Pārlasot Bībeles stāstus, pārrunāsim savā starpā – vai cilvēks ir bagāts kā Austrumu gudrais, vai pat trūcīgs kā Betlēmes gani – Jēzus mīl visus. Tavam sociālajam statusam nav nekādas nozīmes, jo Viņš vērtē Tevi tādu, kāds Tu esi. (2) Pastāstīsim viens otram, ka tad, kad Jēzus atnāk, Viņš nekad patiesībā mūs neatstāj. Bībele varam lasīt: "Pats Dievs taču ir sacījis: es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu, – tā ka mēs varam droši teikt: Kungs ir mans palīgs…” (Ebrejiem 13:5-6). (3) Atgādināsim viens otram, ka visi Bībeles pravietojumi par Kristus pirmo atnākšanu piepildījās apbrīnojami precīzi, un pravietojumi par Viņa otro atnākšanu piepildās tieši tagad… Tātad, ja arī mēs vēlamies rīkoties gudri, tad meklēsim Viņu, būsim gatavi kalpot Viņam un ar nepacietību gaidīsim, kad Viņš atkal atnāks.

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 
Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).
Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).
Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.
"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).

svētdiena, 2013. gada 8. decembris

Es nekaunos (2)

Es nekaunos evaņģēlija… (Rom.1:16) 
Kā sekotājs Kristus jūs varat teikt: "Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic…” (Rom.1:16). Evaņģēlijs nav izglītošanās vai izklaidēšanās, bet gan pestīšana. Evaņģēlijs nav reformācija vai rehabilitācija, bet glābšana no grēka un soda. Bībele saka: "Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns…” (2.Kor.5:17). Tas nav kā veca automašīna ar jaunu sveču komplektu, jaunu karburatoru vai jaunām priekšējā stikla slotiņām, tas ir pavisam jauns modelis. Ievēro apustuļa Pāvila teikto: “…ikvienam, kas tic…” Tad, kad Tu pilnībā uzticies Kristum, Tev ir piedoti visi grēki, Tu esi ietērpts Kristus taisnībā, Tu pilnībā esi pieņemams Dieva acīs – kvalificēts debesīm.
Tu varbūt jautā: "Cik garām ir jābūt lūgšanām par pestīšanu?”
Zaglis pie krusta lūdzās tikai vienu teikumu garu lūgšanu: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.” (Lūk.23:42). Arī muitnieks templī lūdza tikai vienu frāzi: "Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs.” (Lūk.18:13). Pēterim grimstot Galilejas jūrā, bija laiks tikai īsam izsaucienam: “Kungs, glāb mani!” (Mat.14:30). Un labā ziņa ir tā, ka Kristus izglāba viņus visus.
Tu varbūt jautā: "Kā es varu saņemt šo dzīvi mainošo spēku?”
To var saņemt ticībā! “…ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu. Tādēļ Raksti saka: ikviens, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.” (Rom.10:10-11).

svētdiena, 2013. gada 1. decembris

Es nekaunos (1)

Tie raugās viņā un staro, to sejas nemulsīs kaunā (Ps.34:6) 
Psalma autors raksta: "Tie raugās viņā [Kungā] un staro, to sejas nemulsīs kaunā.” Ja Tu esi Kristus sekotājs, tad tam vajadzētu būt arī Tavam piedzīvojumam. Ja Tu esi izvēlējies uzticēties Jēzum Kristum, tad Tu vari teikt: "Es nekaunos…” par:
  1. Viņa dzimšanu. Marija bija Jēzus māte, bet Dievs bija Viņa tēvs. Tāpēc Viņam nepiemita ne iedzimtais grēks, ne arī praktizētais grēks. Šī iemesla dēļ Viņš atbilst visām Dieva prasībām būt par mūsu Pestītāju.
  2. Viņa brīnumiem. Viņš nekad pieprasīja naudu par brīnumu. Neviens pārdabiskais darbs netika veikts ar savtīgiem vai ārišķīgiem nolūkiem, bet tikai tāpēc, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. 
  3. Viņa sludināšanu. Pat Jēzus oponentiem bija jāatzīst, ka "... neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46). Citu cilvēku vārdi mūs informē, bet Viņa vārdi mūs pārveido.
  4. Viņa apgalvojumiem. Viņš teica: "... Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu..." (Jāņa 14:9). Tu vari redzēt visu Dieva pilnību Jēzus Kristus personā.
  5. Viņa nāvi. Viņš nesa Tavu kaunu. Tu biji morāli un garīgi bankrotējis. Bet Viņš pie krusta apmierināja visas Dieva prasības pret Tevi. Tavā debesu kontā ir rakstīts: “pilnībā apmaksāts”. 
  6. Viņa augšāmcelšanos. Jēzus Kristus nomira pie krusta, tika guldīts kapā… bet tur nepalika. Viņš augšāmcēlās un atgriezās debesīs. Viņš ir apsolījis arī Tev, ka ja "...es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet…” (Jāņa 14:19).
  7. Viņa starpniecību. Iztēlojies – tajā brīdī, kad esi pakritis, Viņš stāv Dieva priekšā pārstāvot Tevi, piedāvājot savas asinis par Tavu grēku salīdzināšanu. Ja Tu to tagad vari saskatīt, tad noteikti būsi gatavs teikt: "Man nav kauns par Jēzu Kristu!”

svētdiena, 2013. gada 24. novembris

Ko mēs mācamies grūtos brīžos

... mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību... (Rom.5:3) 
Mēs visi ilgojamies saņemt "dzīvības vainagu”, ko Tas Kungs ir apsolījis (Jēk.1:12), tomēr mēs negribam piedzīvot problēmas un pārbaudījumus (kas tomēr attīsta un nostiprina mūsu raksturu (Rom.5:3-4)).
Lūk, ko Tu vari mācīties piedzīvojot grūtus laikus:
Paļāvīgu prieku. "Ikreiz, kad pār jums … nāk dažnedažādi kārdinājumi, uzņemiet to ar vislielāko prieku" (Jēk.1:2). Dieva ir ar Tevi. Viņš piepildīs Tevi ar Savu prieku, ja vien Tu to vēlēsies. Tāpēc samazini žēlošanās sadaļu savās lūgšanas un iekļauj pāris ‘aleluja'. Atcerieties, ka sāpes virs mūsu zemes ir nenovēršamas, bet ciešanas nav obligātas.
Jaunas iespējas. Psalmists rakstīja: “... Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis…” (Ps.4:1 -1965). Lielāko daļu pieredzes un patiesības, par ko esam visvairāk pārliecināti, mēs esam iemācījušies piedzīvojot grūtības un sāpes. Mūsu lielākais progress sākās mūsu lielāko problēmu brīžos. Tas ir tāpēc, ka Dievs mūs nekad neatstāj un stiprina tajā situācijā, kādā atrodamies.
Jaunu atklāsmi. Bībelē varam lasīt: "Tumsā atspīdēja gaisma sirdsskaidrajiem – žēlīga, žēlsirdīga un taisnīga..." (Ps.112:4). Mums nav viegli saprast, cik maz mēs patiesībā zinām, līdz brīdim, kad ejam cauri dzīves tumšākajiem un grūtākajiem… un tad Dievs pēkšņi ieslēdz gaismu.
Patiesu izturību. Apustulis Jēkabs raksta: "...Redzi, zemkopis sagaida zemes vērtīgos augļus, ar lielu pacietību gaidīdams, līdz zeme būs saņēmusi gan agro pavasara lietu, gan pēdējās rudens lietavas. Esiet arī jūs pacietīgi, stipriniet savas sirdis..." (Jēk.5:7-8). Tu nevari saīsināt gadalaikus vai arī panākt ražas ātrāku nogatavošanos, tāpēc, esi pacietīgs. Un pievērst uzmanību – kamēr Tu gaidi, Dievs darbojas!
Brūss Vilkinsons (Bruce Wilkinson) raksta: "Ticības pārbaudījumi un grūtības ir tas, kas mudina Tevi uzticēt Dievam kaut ko patiešām vērtīgu, pat ja Tev ir visas tiesības to nedarīt."

svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Pirms uzsākt ko jaunu (3)

...Svētajam Garam un mums ir paticis... (Ap.d.15:28) 
Ļaujies Dieva vadībai. Tik ilgi, kamēr Tu turpināsi ieklausīties cilvēkos, kuru pasaules uzskats un viedoklis nesakrīt ar Dieva Vārdu un Dieva gribu, Tu piedzīvosi vienu vilšanos pēc otras, kā arī tā arī neko patiesībā nesasniegsi. Ja ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas var ietekmēt Tavu un apkārtējo nākotni, tad ir jācenšas darīt viss iespējamais, lai sadzirdētu Dievu. Tev ir jābūt gatavam ieklausīties atsauksmēs. Kāpēc? Tāpēc, ka ja Tu neesi gatavs mācīties, Tu nepiedzīvosi izaugsmi. Tikai ņem vērā, ka sabiedrības vairākuma viedoklis var būt noderīgs ikdienišķos jautājumos, tomēr, ja runa iet par Dieva dotu vīziju, tad pirmkārt un galvenokārt Tev vajadzētu ieklausīties Dieva ieteikumos.
Tu varbūt saki: "Vai tad nav svarīgi nodrošināt viedokļu daudzveidību lēmumu pieņemšanā vadības jautājumos?" Protams, pat vislabākie vadītāji nespēj saskatīt un paredzēt visu, un gudrākie no viņiem pieaicina cilvēkus, kas ir eksperti kādā specifiskā jomās. Tomēr der atcerēties, ka Dievs ir labākais eksperts visās jomās.
"Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: 'Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti…' (Ap.d.15:1). Kāds tam bija rezultāts? “…Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Barnaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi…” (Ap.d.15:2). Kā apustuļi atrisināja šo problēmu? Viņi teica: “…Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums, un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību…” (Ap.d.15:8-9). Tad, pēc apspriedes un lūgšanām, apustuļi uzrakstīja vēstuli visiem ieinteresētajiem draudzē: “...Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo…” (Ap.d.15:28). Un kāds bija rezultāts? “…draudze priecājās par labo pamācību…” (Ap.d.15:31).

svētdiena, 2013. gada 10. novembris

Pirms uzsākt ko jaunu (2)

...lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs… (2.Moz.33:13) 
Iepazīsti cilvēkus. Nav bijis neviens vadītājs, kam būtu bijušas tik daudz problēmas ar cilvēkiem (kurus ir jāvada), kā tas bija Mozum ar Izraēla draudzi tuksnesī. Pēc Sarkanās jūras šķērsošanas viņš bija tik laimīgs, ka uzrakstīja dziesmu, lai svinētu šo iespaidīgo uzvaru. Tomēr nedaudz vēlāk, kad sūdzības, iebildumi un žēlošanās nāca no visām pusēm, viņš teica Dievam, ka tagad viņš gribētu mirt.
Tas man atgādina stāstu par to kā viens mācītājs reiz jautāja otram: "Cik daudz aktīvi draudzes locekļi ir Tavā draudzē?” Otrs esot atbildējis: "Pieci simti. Puse no tiem aktīvi strādā kopā ar mani, otra puse aktīvi darbojas pret mani." Mācītāji, dažādi cilvēki jūsu draudzēs ir Dieva aicināti dažādām lomām un kalpošanām Lielajā Dieva Plānā, kuru Dievs jums ir devis. Daži cilvēki jums patiks, daži jums nepatiks. Bet jūs esat aicināti vadīt tos visus, tāpēc cenšaties iepazīt viņus.
Guļot savā nāves gultā, sentēvs Jēkabs pravietoja par katru no saviem divpadsmit dēliem. Viņš izteica viņiem atklāsmi par katra raksturu un katra nākotni. Viņš teica, ka Rūbens ir bijis nepaklausīgs, Simeonam un Levijam ir nosliece uz dusmām, Jūda ir dzimis ar lieliskām vadītāja spējām, Zebulons ir spējīgs ievērojamai izaugsmei, Izašars ir gatavs uzņemties lielu slodzi, Dans ir pārāk straujš attiecībās ar cilvēkiem, Gads ir cīnītājs, kurš viegli nepadosies, Ašers ir labas pavāra spējas, Naftalim ir apbrīnojamas pedagoga spējas, Jāzeps ir viegli ievainojams, bet tas viņu var padarīt stiprāku nekā jebkad agrāk, un Benjamins ir ļoti darbīgs un zina kā daudz sasniegt uzņēmējdarbībā (skat. 1.Moz.49:).
Lai veiksmīgi vadītu cilvēkus, Tev viņi ir jāpazīst. Tādēļ lūdzies "...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs…" (2.Moz.33:13).

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

Pirms uzsākt ko jaunu (1)

Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu... tā jums būs taisīt. (2.Moz.25:9) 
Vispirms griezies pie Dieva pēc plāna. Dievs teica Mozum: "Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt.” (2.Moz.25:9). Dievs zina, kas Tev nākotnē būs nepieciešams, Tu to nezini. Viņš sagatavoja Noa katastrofai vairāk kā simts gadus pirms plūdi sākās. Dievs atklāja Jāzepam visu nepieciešamo septiņus gadus pirms krīzes, lai pabarotu Ēģipti bada laikā. Bez Dieva vadības, labākais, kas Tev atliek, ir minējumi un prognozes.
"Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.“ (2.Moz.24:17-18). Mozus vairāk nekā mēnesi pavadīja Dieva klātbūtnē gaidot norādījumus. Kāpēc? Tāpēc, ka tam, ko viņš gatavojās veidot, bija jāapmierina Dieva tautas vajadzības uz paaudžu paaudzēm.
Ja arī Tev ir nopietns nodoms vai plāns, meklē laiku un vietu lūgšanām. Pasaki tiem, kas Tev ir apkārt: "Es neesmu gatavs turpināt, kamēr es nedzirdēšu kaut ko no Dieva, kamēr nesaņemšu darbības plānu no Viņa!”
Kad Dievs kaut ko aicina darīt, tad Viņš arī rūpējas par resursiem un iespējām. Bet tad, ja Viņš nedod rīkojumu, un Tu tomēr nolem to darīt, Tev būs jātiek galā pašam! Kāpēc? Jo visticamāk Tev nebūs drosmes un pārliecības saukt Viņu palīgā tad, kad viss būs sagājis greizi un būs nepieciešama palīdzība. Ja Tu nesāc pareizā veidā, tad nav īpaša iemesla cerēt, ka viss tālāk arī notiks labi un pareizi.
Tu varbūt saki: "Bet es neesmu kaut kas īpašs. Kāpēc gan Dievs runās ar tādu kā es?" Tas ir tāpēc, ka Dievs tur Savus solījumus… un Viņa solījums ir: “…ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots” (Jēk.1:5).

svētdiena, 2013. gada 27. oktobris

Tu vari tuvoties Dievam bez bailēm

...tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai... (Mat.27:51) 
Tā bija viena īpaša diena gadā (“salīdzināšanas diena”), kad augstais priesteris, Vecās Derības kalpošanas laikā, varēja ieiet aiz biezā aizkara svētnīcā, kas atdalīja svēto vietu no vissvētākās vietas. Viņš devās tur, kur bija Dieva klātbūtne. Tas, kas augstajam priesterim ļāva tur ieiet, bija fakts, ka upura jēra asinis bija uz salīdzināšanās vāka, zem kura atradās liecības šķirsts. Pats Dievs to tā bija noteicis (skat. 2.Moz. un 3.Moz. grāmatas). Tu varbūt jautā: “Kas atradās liecības šķirstā?” Desmit baušļi – kurus mēs visi esam pārkāpuši. Tīri simboliski skatoties, vienīgais veids, kā Dievs varēja apskatīt pierādījumus par Savas tautas vainu, bija caur upura jēra asinīm.
Tagad ātri domās pārceļamies no simboliem pie realitātes. Brīdī, kad Jēzus nomira pie krusta, tempļa aizkars pārplīsa divās daļās no pašas augšas līdz lejai. Tieši tad arī viss mainījās…
Neskatoties uz neveiksmēm un nepilnībām, Tu tagad vari tuvoties svētajam Dievam. Tu vari droši jautāt, kas vien Tev ir nepieciešams, zinot, ka Tavi grēki ir pārklāti ar Jēzus asinīm. "Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī." (Ebr.4:16). Tev ir garantēta Dieva īpaša uzmanība, ja Tu tuvojies Viņam sakot: "Es nāku Jēzus vārdā, atsaucoties uz Viņa izlieto asiņu nopelnu..." Tas darbojas kā kreditēšanas programma. Ja arī Tu esi viens no Dieva bērniem, kurus Viņš “izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā” (Kol.1:13), tad Tev ir perfekts kredītreitings. Tātad, pat ja Tevi māc šaubas un reizēm šķiet, ka esi necienīgs un nederīgs, Tu vari lūgt ticībā un vari ticēt, ka "...Viņa [Kristus] dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis" (Kol.1:14).

svētdiena, 2013. gada 20. oktobris

Ījaba pārliecība (2)

Es zinu ... miesā es skatīšu Dievu! (Ījaba 19:26) 
Ījabs savu ticības apliecību noslēdz ar vārdiem: "Es zinu, ... kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu!" (Ījaba 19:26). Kad Kristus atgriezīsies, Tavs ķermenis (ja arī gadījumā būsi guldīts kapā) tiks aizstāts ar krāšņu, augšāmceltā-Kristus ķermenim līdzīgu, formu. Un tādā veidā tad arī Dieva Vārda solījums būs izpildīts: "Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo ... zeme atlaidīs mirušo ēnas" (Jesajas 26:19).
No visām reliģijām virs Zemes, kristietība ir vienīgā, kura garantē augšāmcelšanos Tavam ķermenim. Un tas ir tāpēc, ka Kristus, mūsu Līderis, ir vienīgais, kurš ne tikai apsolīja uzcelties no miroņiem, bet arī izpildīja šo solījumu. Tāpēc neskumsti tad, kad Tu saproti, ka reiz tiksi guldīts kapā – jo tās nav beigas.
Apustulis Pāvils raksta: "Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.” (1.Kor.15:51-54). Tajā dienā ticības vietā būs personīgs piedzīvojums.
Kad kāda maza zēna gaisa pūķis uzlidoja tik augstu, ka zemo mākoņu dēļ vairs nebija redzams, cilvēks, kurš stāvēja turpat blakus, viņam jautāja: "Kā Tu zini, ka tas joprojām ir tur?" Satverot vēl ciešāk virves galu, kuru viņš turēja rokās, mazais zēns atbildēja: "Tāpēc, ka es jūtu kā tas rausta saiti un grib izrauties!"
Vai Tu nejūti, ka kaut kas velk Tevi uz debesu pusi?

svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 
Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:
  1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
  2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
  3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.
Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).

svētdiena, 2013. gada 6. oktobris

Neiztirgo to, kas ir Tavs

Lai Kungs pasargā! Es lai tev atdotu sava tēva mantojumu? (1.Ķēn.21:3) 
Bībelē ir stāsts: "...jizreēlietim Nābotam bija vīnadārzs Jizreēlā blakus Samarijas ķēniņa Ahāba pilij. Un Ahābs teica Nābotam: “Atdod man savu vīnadārzu, man tur būs sakņu dārzs, jo tas ir tieši blakus manam namam, bet es tev tā vietā došu labāku vīnadārzu, un, ja gribi, es tev došu tā vērtību sudrabā!” Nābots sacīja Ahābam: “Lai Kungs pasargā! Es lai tev atdotu sava tēva mantojumu?” (1.Ķēn.21:1-3).
Sava, no tēviem un vectēviem mantotā, īpašuma aizstāvēšana prasīja Nābota paša dzīvību. Šodien mūsu tēvu un vectēvu ticība piedzīvo pieaugošu uzbrukumu gan skolas programmās, gan popkultūrā, gan sabiedrībā kopumā. Svēto Rakstu principi, kuri mūs ir vadījuši jau paaudzēm, tagad tiek apstrīdēti un šīs pasaules vareno “Ahabu” grauti. Bībele par to mūs jau ir brīdinājusi iepriekš, aicinot mūs būt modriem, ...tomēr nebaidīties. Dievs beigu-laika baznīcai deva vēstījumu: "Nebīsties no tā, kas tev būs jāizcieš! ... Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu" (Atkl.2:10).
Nābots atteicās iztirgot to, kas likumīgi piederēja viņam. Viņš atteicās samainīt savas dzimtas vērtības pret kaut ko, kas varētu būt ‘labāks’. Viņš atteicās piekāpties, lai iegūtu šīs pasaules vareno un ietekmīgo labvēlību. Lūk tas ir piemērs arī Tev. Tā arī stāvi nešaubīgi, balstoties uz Dieva Vārdu, un atsakies padoties. Sapulcini ap sevi savu ģimeni un skaidri paziņo: "... bet es un mans nams – mēs kalposim Kungam" (Jozuas 24:15).

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

Četru veidu devēji (4)

...Jāzeps atvēra visas noliktavas un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga (1.Moz.41:56). 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Aplūkosim vienu no tiem tuvāk. 
Klēts cilvēki. Dievs izmantoja Jāzepu, lai veselas tautas pabarotu laikā, kad visā pasaulē valdīja bads. Kad faraona padomnieki nevarēja interpretēt valdnieka sapni, Jāzeps to varēja. Viņš faktiski ieteica faraonam plānu, kas ļautu ne tikai pabarot Ēģiptes iedzīvotājus septiņu bada gadu laikā, bet arī pabarotu tā laika civilizēto pasauli un, protams, padarītu faraonu par daudz bagātāku cilvēku, nekā viņš bija pirms šīs krīzes.
Kad Tu kalpo Dievam, Viņš var sniegt Tev informāciju pat par nākotni. Dievs var dot Tev ne tikai gudrību, lai izdzīvotu, bet pat iespēju uzplaukumam tur, kur citi piedzīvo lejupslīdi. Bet šādas attiecības ar Dievu nevar izveidot vienā nakti!
Jāzepa karjera uz Ēģiptes troni veda cauri gariem kavēšanās un drosmi atņemošiem apvedceļiem. Viņš piedzīvoja savas ģimenes nodevību, kārdinājumus un sava darba devēja sievas apmelojumus, nepelnītus ieslodzījuma gadus, kā arī ilgstoši neatbildētus jautājumus – kad Dievs pildīs savus solījumus. Bet Jāzeps nekad nešaubījās par Dievu. Un arī Tev nav iemesla šaubīties par Dievu! Ja Viņš var ņemt vergu un bijušo cietumnieku Jāzepu un padarīt viņu par senās Ēģiptes premjerministru, tad nekādi šķēršļi nav tik lieli, lai Dievs nevarētu pildīt Savu solījumu arī attiecībā pret Tevi.

Tātad, ja Tu esi naudasmaka persona, pārdomā kā Tev “ir līdz šim klājies" un sāc uzticēt Dievam pirmo vietu Tavos finanšu plānos. Ja Tu esi trauka cilvēks, "nebīsties, ej un..." dod! un Dievs dos Tev atpakaļ. Ja Tu esi grozu cilvēks, tad ieliec Dieva rokās to, kas Tev ir... un skatīties ko Viņš ar To darīs. Ja Tu esi klēts cilvēks ar ilgām sirdī palīdzēt tiem, kas cieš pasaulē Tev apkārt, tad atceries – nekas nevarēs atturēt Dievu darboties caur Tevi.

svētdiena, 2013. gada 22. septembris

Četru veidu devēji (3)

...tie visi... paēda, un salasīja [...] divpadsmit pilnus grozus... (Mark.6:42-43) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz par vienu no tiem tuvāk. 
Grozu cilvēki. Mazs zēns atdeva savas pusdienas Jēzum... un Jēzus to izmantoja, lai pabarotu piecus tūkstošus cilvēkus. Pēc tam Jēzus mācekļi "salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus." Grozu cilvēki spēj saskatīt citu vajadzības kā lielākas, salīdzinot ar viņu pašu, un tad viņi saka: "Kungs, lūk, kas man ir, ņemt to, svētī un izmantot to." Kādā kontrastā (pozitīvā!) bija šis zēns salīdzinot ar Kristus mācekļiem.
Ievēro:
  1. Mācekļi mēģināja aizbēgt no problēmas. "Atlaid tos, ka tie var [...] sev pirkt ko ēst..." (Mark.6:36). Tava ticība aug tikai tad, ja Tu, saskaroties ar problēmām, nebēdz, bet meklē atbildes pie Dieva. Ja Tu tā risini problēmas, tad Tu būsi sagatavojies saņemt to, ko Dievs ir ieplānojis Tev nākotnē.
  2. Viņi neapzinājās tos resursus, kas viņiem bija. Jēzus teica: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait..." (Mark.6:38). Mozum rokās bija tikai nūja, bet tā pavēra Sarkanās jūras ūdeņus. Dāvidam bija linga, bet tā nogāza no kājām milzi. Tu varbūt to vēl nezini, bet Dievs ir jau devis Tev atbildi Tavai vajadzībai. Viņš ir iedevis Tev kaut ko, kas ar Viņa svētību spēj vairoties tad, kad Tu to nodosi Viņa rokās. Atslēgvārdi ir, "ejiet un redziet."
  3. Viņi nenovērtēja mazas iespējas. "Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?" (Jāņa 6:9). Tā vietā, lai gaustos par to, kas Tev nav, skaties uz Dieva bagātību un Viņa vēlmi darboties caur Tevi. "Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs [...] – Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli..." (Cak.4:10). Visās situācijās ņem vērā Dieva Faktoru. Panākumu formula ir = Tu + Dievs!

svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Četru veidu devēji (2)

... milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos... (1.Ķēn.17:14) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz aplūkosim vienu no tiem tuvāk.
Trauka (vai krūzes) cilvēki. Laikā, kad Palestīnā valdīja ļoti postošs bads, Dievs sūtīja pravieti Eliju uz Cārfatu (apdzīvota vieta Sidonā), sakot, ka viņš tur satiks kādu atraitni, kura pravieti pabaros. Kāpēc Dievs nesūta Eliju pie kādas turīgas ģimenes, kam bija lieli pārtikas krājumi? Tāpēc, ka bagātajiem brīnums nebija nepieciešams, brīnumu vajadzēja atraitnei!
Kad Elija lūdza, lai sieviete dod viņam kaut ko ēst, atraitne atbildēja, ka viņa to labprāt darītu, bet viņai "ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē" (1.Ķēn.17:12). Viņai bija tieši tik daudz, lai vienu reizi vēl paēstu; tad viņai un viņas dēlam būs jāmirst badā. Varbūt Tu domā: "Tipisks mācītājs! Viņš atņem pēdējo maizes kumosu un savāc pēdējo santīmu no nabagu kabatas." Nē, šī bija pati apbrīnojamākā diena šīs sievietes dzīvē!
Dievs bija sagatavojis visu, lai nabaga atraitni vadītu Savas Brīnumainās Aizgādības teritorijā. Bet vispirms viņai vajadzēja pārvarēt bailes dot. "Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo... man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā..., jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.'' (1.Ķēn.17:13-14).
Ar ko šis stāsts beidzās? "Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis" (1.Ķēn.17:15-16). Dienu pēc dienas viņa piegāja pie miltu trauka un katru reizi konstatēja, ka tur ir vēl viena sauja miltu. Viņa atklāja, ka tad, kad Tu paklausi Dieva teiktajam, Viņš parūpējas par to, kas Tev patiešām ir nepieciešams.
Vai Tu esi trauka (jeb krūzes) cilvēks? Vai arī Tev ir bail atdot to, kas Tev ir sarūpēts, ieplānots vai atlikts malā ‘katram gadījumam’? Nebaidies. Tu vari uzticēties Dievam! Tad, kad Tu dod Dievam, Viņš ir apsolījis atdot "...pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru..." (Lūk.6:38).

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Četru veidu devēji (1)

Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. (Hag.1:6) 
Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Turpmākā mēneša laikā aplūkosim katru no šiem veidiem tuvāk. 
Naudasmaka cilvēki. Pravieša Hagajas laikā, izraēla tauta bija tik aizņemta ar naudas pelnīšanu, ka viņiem nepietika laika Dievam. Skan pazīstami? Tad pravietis viņiem sacīja: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? ... palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā... Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?" jautā Tas Kungs Cebaots. "Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama.” (Hag.1:4-9). Ja Tu vēlies, lai Dievs būtu ieinteresēts Tavas mājas labklājībā, Tev ir jābūt ieinteresētam Viņa namā. Ja Tu vēlies, lai Dievs svētī Tavu māju, sāc svētīt Viņa namu. Ja Tu vēlies, lai Dievs apsargā Tavu māju, sāc rūpēties par Viņa namu.
Tu varbūt jautā: "Cik daudz tad man vajadzētu dot?" Dievs nosaka minimālo ziedojuma apjomu – viena desmitā daļa no Taviem ienākumiem (3.Moz.27:32).
Ja kāds vēlas dot vairāk, tas var ņemt vērā sekojošus principus:
  • Tavas iespējas. "...tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā, bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis" (Mozus 16:17).
  • Tava vēlēšanās saņemt. Dievs "...dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas [Dievs] arī dos un vairos jūsu sēju..." (2.Kor.9:10).
  • Tava mīlestība. "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta" (Mat.22:37).

svētdiena, 2013. gada 1. septembris

Kā dzīvot?

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā... (Jēk.1:12)
Šeit būs trīs svarīgi dzīves padomi:
  1. Esi neatlaidīgs. Kembels Morgans (G.Campbell Morgan) raksta par kādu vīrieti, kuram viņa veikals pilnībā nodega. Nākamajā rītā viņš sāka iekārtot pārdošanas vietu kūpošo drupu vidū un blakus novietoja uzrakstu ‘Zaudēju visu, izņemot sievu, bērnus un cerību – rīt no rīta veikals darbosies kā parasti’. Ja esi pakritis, nepaliec guļot, bet celies augšā! "Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu..." (Jēk.1:12)
  2. Apzinies mērķi. Helēna Kellere (Helen Keller) raksta: "Daudziem cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par to, kas veido patiesu laimi. Laime nav sasniedzama koncentrējoties uz savu vajadzību apmierināšanu, bet gan kalpojot cēliem mērķiem." Jēzus mācīja: "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu..." (Marka 10:45). Nelūdz, lai Dievs Tev dod došanas prieku; vienkārši sāc dot un Tava sirds sāks pukstēt ziedošanās ritmā. Kamēr Tu esi gatavs būt sējējs, Dievs dos Tev nepieciešamo sēklas daudzumu (2.Kor.9:10).
  3. Nepazaudē perspektīvu. Tava vilšanās var izrādīties Dieva dots uzdevums. "Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu." (Sal.Pam.16:9). Vai zini, kā veidojas pērle? Kad smilšu grauds iekļūst gliemja čaulā, tas ap to sāk veidot koncentriskus perlamutru slāņus, kamēr 3 - 5 gadu laikā izveidojas pērle. Kāds dzejnieks raksta: "Šis stāsts ir ar morāli – vai tas nav lieliski, ko austere var izdarīt ar kumosu smilšu? Un ko mēs varētu paveikt, ja mēs tikai sāktu – ar tām lietām, kas nedod mums mieru." Vai Tu skaties pareizā perspektīvā? Centies saredzēt Dieva plānu tajā, ko Tu šodien piedzīvo!

svētdiena, 2013. gada 25. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (3)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Ja Tev nāk prātā doma mainīt savu bērnu, tad vispirms sāc ar sevi! Citu mainīšana tāpat parasti nedarbojas. Pusaudži uztver šādus centienus ar lielām aizdomām: "Tātad es neesmu Tev pieņemams?" Vienīgais rezultāts šādiem mēģinājumiem būs Tava pusaudža pārvēršanās par “brīvības cīnītāju”, kam cēlonis būs Tavi centieni viņu koriģēt.
Labākais veids, kā kaut ko mainīt, ir mainīt veidu kā Tu pret to izturies. Ja Tu izmaini savus ‘dejas’ soļus, tad visa deja izmainīsies. Un tas darbojas ne tikai burtiski dejojot. Šādā veidā Tu būsi mainījis to, kā citi ir spiesti reaģēt uz Tevi. Ja tas, ko Tu parasti dari, vairs nestrādā, pārtrauc to un sāc rīkoties savādāk! Tev nav jāuztraucas vai jaunais veids ir perfekts risinājums. Vienkārša apstāšanās nogurdinošas un nomācošas konfliktu ‘dejas’ vidu uzlabos Tavu pašsajūtu, samazinās stresu un palīdzēs iegūt laiku, lai atrast ceļu uz efektīvāku stratēģiju. Tava šķendēšanās tikai liek Tavam bērnam jautāt: "Kāpēc Tu man vienmēr uzkasies?" Un šāda strīda turpināšana tikai novirza visus no patiesajām problēmām. Samazini spriedzi! Apliecini savam bērnam, ka Tu vērtē viņa viedokli... un tas palielinās varbūtību uz panākumiem.
Pusaudža prāts darbojas savādāk kā pieaugušajiem. Viņi nav traki, viņi tikai cenšas tikt galā ar strauji mainīgo ķīmiju. Bija laiks, kad tika uzskatīts, ka, līdz ar piecu gadu vecuma sasniegšanu, smadzeņu attīstība ir pabeigta. Izrādās, ka tas ir nepareizi! Tagad mēs zinām, ka vissarežģītākā attīstība notiek tieši pusaudžu vecumā. Pusaudžu smadzenēs veidojas spontāni savienojumi starp neironiem, kas bez brīdinājuma un apzināta iemesla atstāj Tavu bērnu pārbagātu, jaunu emociju varā, kuras viņi nesaprot un vēl nav iemācījušies kontrolēt. Tāpēc arī viņi uzvedas neracionāli, nekonsekventi, neparedzami un kaitinoši. Tavs uzdevums ir mēģināt viņus saprast un kļūt par nomierinošu atbalstu. "Grūtie gadi" pāries. To piedzīvojot, lūdz, jo "gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16).

svētdiena, 2013. gada 18. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (2)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16) 
Vecāki atcerieties, jūs ietekmējat savu bērns vairāk nekā jebkas cits šajā pasaulē! Jūs domājat: "Bet viņš, šķiet, pievērš tik maz uzmanības man, salīdzinot ar viņa draugiem!"
Pusaudzim viņa vienaudži ir ļoti svarīgi un ietekmīgi, tāpēc, ja Tu esi noraidoši aizspriedumains pret viņiem, Tu tikai palielināsi draugu negatīvo spiedienu uz savu bērnu. Tava pusaudža pretestība nebūt nenozīmē, ka viņš nepiekrīt Tavam viedoklim, vai domā, ka Tev nav taisnība. Viņš vienkārši piedzīvo divas, ļoti spēcīgas un dzīves uztveri veidojošas, dabīgas tendences.
Pirmkārt, lai attīstītu veselīgu sociālo pieredzi pusaudžiem ir nepieciešamas attiecības ar vienaudžiem. Izrādīšanās "krutiem" draugu priekšā veicina šīs attiecības, tāpēc viņi, nevēlas atzīt pieaugušo ietekmi. Neuztver to personīgi, jo problēma ir viņu pieaugošās vajadzības, nevis Tu.
Otrkārt, normāla attīstība spiežot pusaudzi kļūt arvien neatkarīgākam. Viņu “sacelšanās” parasti ir vēlēšanās būt neatkarīgiem, nevis būtiskas domstarpības ar pieaugušajiem. Šīs Dieva paredzētās un dotās tendences palīdz sagatavoties brīdim, kad viņi "atstās tēvu un māti ... un tie kļūs par vienu miesu" ar kādu citu uz visu mūžu (1.Moz.2:24). Svarīgi ir izprast šo dabisko plūsmu pusaudžu attīstībā un necensties to apslāpēt.
Tu vari censties atbalstīt savu pusaudzi, palīdzot viņam atrast konstruktīvus veidus, kā izteikt viņa jauno vēlmi pēc pašnoteikšanās. Problēma jau nav Tavi uzskati vai domas, bet gan tas, ko Tu ar to dari. Tu taču vari vienmēr palikt racionāls, mīlošs, atbalstošs, un pacietīgi aicināt uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Dievs arī Tavam bērnam dos laiku pārvērtēt savas vērtības, uzskatus un attieksmi. Un tad lūdziet, lai "... no tā viņš [vai viņa] neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis." (Sal.Pam.22:6).

svētdiena, 2013. gada 11. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (1)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Vai Tavā ģimenē ir pusaudzis? Laipni lūdzam “grūto gadu” pulciņā! Ar to nav jāsaprot, ka Tu esi pie kaut kā vainīgs – Tu tikai esi māte/tēvs, māsa/brālis vai vecmāmiņa/vectētiņš pusaudzim. Tu varbūt domā: "Bet viņai/viņam ir tikai desmit, vai tad viņa/viņš nav vēl bērns?" Tur nekā nevar darīt – tagad bērni attīstās ātrāk! Pubertāte tagad iestājas starp desmit un divpadsmit gadiem, un labiem vecākiem šo paātrināto ģenētiski rosināto procesu saprast ir ļoti svarīgi.
Šeit ir dažas noderīgas idejas:
  1. Dažas no līdz šim lietotām audzināšanas metodēm vairs nedarbosies. Kas labi nostrādāja ar bērniem, kamēr tie bija mazi, tagad vairs nederēs. Vai atceries, kā balss toņa paaugstināšana, rosināja septiņus gadus veca bērna tūlītēju paklausību? Pamēģini to ar savu hormonu iekasēto pusaudzi... un gatavojies kaujai. Pusaudžu ķīmiskais stāvoklis prasa ignorēt veco loģiku. Lai uzzinātu, kas darbojas šajā vecumā, lūdz Dievam gudrību un rīkojies, pamatojoties uz to, kas darbojas. Ja Tu izturēsies pret tīņiem kā pret maziem bērniem, Tu neko nepanāksi.
  2. Tas, kas nenotiek pats no sevis, to var iemācīties. Tiem "veiksmīgajiem vecākiem", par kuriem Tu esi dzirdējis, šī patiesība ir vai nu bijusi skaidra jau pašā sākumā un tāpēc viņi tagad tiek galā tīri vienkārši, vai arī viņiem to nākas iemācīties “sāpīgā veidā.” Tas nav viegli. Tu to apgūsti vispirms izdarot “tā ne-visai”, tad darot labāk... un tad lūdzot Dievu, lai varētu darīt to, ko Tu pats nespēj. Un Dievs Tev palīdzēs!
  3. Tava vienīgā neizlabojamā kļūda ir tā, kuru Tu nevēlies neatzīst. Tavi bērni zina, ka Tu neesi nevainojams, un viņi ar to tiks galā – viņi sapratīs. Viņi arī zina, ka nav nemaz tik viegli ir to atzīt, tāpēc viņi ātri piedos. Tas nozīmē tikai vienu – aizmirsti par nekļūdīgā tēlošanu. Vienkārši parādi viņiem praktiski, pazemīgi un konstruktīvi, kā rīkoties sarežģītās situācijās!

svētdiena, 2013. gada 4. augusts

patria potestas

... [jūs] esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu... (Rom.8:15 jaun.tulk.) 
Pāvila laikabiedri ļoti labi saprata viņa pieminēto romiešu adoptācijas principu, ar kuru Pāvils vēlas ilustrēt svētības, kas iegūstamas Dieva ģimenē. Romiešu ģimenē tēvam bija absolūtas kontroles tiesības pār saviem bērniem jebkurā vecumā. Juridiski tas saucās 'patria potestas'. Romiešu adoptācija bija divpakāpju process, kas pārcēla bērnu piederību no viena patria potestas pie cita.
  1. Atbrīvošana. Šis solis iekļāva simbolisku pārdošanu, kur īstais tēvs divreiz "pārdod" un "atpērk" savu bērnu, un ja trešo reizi viņš nepirka tos atpakaļ, ar to tad arī beidzās viņa kā tēva tiesības.
  2. Attaisnošana. Tad jaunais audžutēvs iepazīstināja romiešu tiesnesi ar savu lietu, kurš likumīgi nodeva bērnu viņa patria potestas.
Arī mūsu piederība ir pārcelta no sātana pakļautības uz mūsu Debesu Tēva svētīto patria potestas. Vēstules Romiešiem astotajā nodaļā apustulis Pāvils parāda šādas adopcijas priekšrocības:
  • pieņemtā persona zaudēja visas tiesības savā vecajā ģimenē un ieguva jaunu tēvu, kā arī visas likumīgās savas jaunās ģimenes locekļa tiesības;
  • pieņemtais kļuva mantinieks saviem jaunā tēva īpašumiem. Ja jaunajā ģimenē bija jau citas māsas un brāļi, tad viņi visi kļuva par kop-mantinieki;
  • visi adoptētā parādi tika pilnīgi atcelti, juridiskie ieraksti par nodarījumiem vēsturē tika dzēsti, pagātnei nebija nekādas ietekmes uz jauno dzīvi;
  • tika prasīts, lai septiņi pilsoņi tiktu pieaicināti būt šīs adopcijas juridiskās likumības liecinieki. Ja adoptētā leģitimitāti vai tiesības tiktu kādreiz apstrīdētas, katrs no šiem lieciniekiem tad varētu liecināt par pieņemtā likumīgo stāvokli.
Mēs varam būt īpaši pateicīgi Dievam, jo "Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni" (Rom.8:16). Ne mazāk, ne vairāk kā pats Svētais Gars apstiprina mūsu piederību Dieva ģimenē.

svētdiena, 2013. gada 28. jūlijs

Tam, kur Tu atrodies, ir nozīme

Un Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams: jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ... griezieties pret... (5.Moz.2:3) 
Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar Tavām spējām, Viņa ieplānoto laiku un Tavu atrašanos īstajā vietā. Bet ir trīs lietas, kas var traucēt tam labi izdoties: (1) Tavas bailes no neveiksmes, (2) Tava nevēlēšanās atstāt savu komforta zonu, un (3) Tava pārlieku liela iespaidošanās no citu viedokļiem.
Ebreju tuksneša klejojumu laikā pienāca brīdis, kad Dievs sacīja: "... jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem..." (5.Moz.2:3). Tādos brīžos ir ļoti svarīgi, ka Tu saki Dievam jā! un esi gatavs doties tālāk uzticoties Viņam.
Lielā bada laikā Dievs sacīja pravietim Elijam: "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi." Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē... Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra (1.Ķēn.17:3-6).
Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar vietu. Piemēram, par Jēzu ir teikts, ka Viņam "bija jāiet caur Samariju..." (Jāņa 4:4). Kāpēc? Tāpēc, lai aprunātos ar sievieti, kura bija izredzēta, lai pavēstītu savai pilsētai Labo Vēsti (evaņģēliju).
Patiesībā jau nav pareizi, ka mēs dodamies, kur mums pašiem patīk. Dievs vēlas Tevi īpaši svētīt tad, kad Tu esi tur, kur Viņš vēlas, lai Tu būtu. Dievs ir apsolījis īpaši svētīt savus ļaudis, bet dažreiz Viņam ir Tevi jāpārvieto, lai Tu patiešām Tev domāto svētību saņemtu. Tam, kur Tu atrodies, ir liela nozīme!

svētdiena, 2013. gada 21. jūlijs

Kāds ir Tavs motīvs?

... jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus. (1.Sam.2:3) 
Kāda sieviete man stāstīja, ka reiz pie viņas durvīm pieklauvējis kāds cilvēks. Kad viņa atvēra durvis, sieviete tur ieraudzīja kādu kungu ar ļoti skumju sejas izteiksmi. "Man žēl jūs traucēt," viņš teica. "Bet es vācu naudu ļoti neveiksmīgai ģimenei jums kaimiņos. Vīrs šajā ģimenē ir bez darba, bērni ir izsalkuši, komunālie pakalpojumi drīz tiks atslēgti, un kas ir pats sliktākais... viņi drīz tiks izlikti no sava dzīvokļa, jo viņiem nav ar ko samaksāt par īri..." Sieviete jau bija gatava steigties istabā pēc naudas maka, bet durvīs vēl pagriezās un teica skumjajam vīrietim: "Es būšu priecīga mazliet palīdzēt. Bet kas Jūs viņiem esat?" Skumjais vīrietis atbildēja: "Es esmu viņu dzīvokļa saimnieks..."
Skaidrs, ka šis cilvēks bija vairāk aizņemts ar savām interesēm (nezaudēt naudu), nekā nopietni vēlējās palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tas, ko viņš darīja, nebija nelikumīgi, bet tas bija nepareizi. Aizbildinoties ar līdzjūtību, viņš rīkojās absolūti savtīgi. Kāds ir Tavs motīvs?
Bībelē ir aprakstīti cilvēki Jēzus laikā (farizeji), kuri lūdza, gavēja un ziedoja naudu nabagiem, bet viņi to darīja, lai izrādītos citu priekšā. Jēzus Kalna svētrunā mācīja: "Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā... kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta... kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos..." (Mat.6:1-5). Jēzus mācīja, ka vienīgais pieņemamais gadījums, kad citi cilvēki varētu pievērst jums uzmanību ir tad, kad “tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs" (Mat.5:16). Tavam mērķim vienmēr ir jābūt tam, lai Dievs izskatās labi, ne Tu pats.
Pārbaudi savus sirds motīvus – vai Tu dari labas lietas ar labiem vai sliktiem motīviem? "Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus..."

svētdiena, 2013. gada 14. jūlijs

Vecāki, tas ir jūsu darba apraksts

Piekodini tos [Dieva Vārdus] saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies (5.Moz.6:7) 
Ābrahāmam bija brāļadēls (vārdā Lats), kurš, kaut arī bija ļoti veiksmīgs biznesā, tomēr pazaudēja savu ģimeni. Kā tas varēja notikt?
Tāpēc, ka:
  1. viņš bija izvēlējies nepareizus uzsvarus – materiālie panākumi svarīgāki par garīgajiem panākumiem;
  2. viņš bija izvēlējies nepareizu vidi – viņš domāja, ka viņa bērni varētu dzīvot Sodomas pilsētā un tas viņus nekādi ietekmēs;
  3. viņam bija nepareizs priekšstats – viņš domāja, ka varēs izmainīt savus apkārtējos, piedāvājot tiem kompromisus;
  4. viņš bija nepareizs piemēru – viņš domāja, ka viņa ģimene varētu sekot viņa norādījumiem (nesekojot viņa dzīvesveidam;
  5. viņš pieļāva nepareizas attiecības – viņš neiedomājās/nesaprata (līdz bija pārāk vēlu) cik daudz Sodoma bija ietekmējusi viņa ģimeni (1.Moz.19:1-29).
Ja Tu domā, ka vari dzīvot pēc grēcīgās pasaules paradumiem un gaidīt, lai Tavi bērni sekotu Dieva, Tu muļķo pats sevi. Tā vietā, lai skaisti runātu par apaviem, kurus Tu vēlies, lai Tavi bērni valkātu, valkā arī pats tos! Parādi piemēru! Ārpus Tava (kā vecāku) ietekmes loka, Tavu bērnu dzīvē eksistē četri lielākie ietekmējošie faktori: viņu vienaudži, internets, mediji un mūzika. Un šie visi četri faktori strādā vai nu Tavā labā vai pret Tevi. Tu saki: "Bet es tagad esmu ļoti aizņemts..." Tad izdomā kā nebūt tik aizņemtam! Pārdomā savas prioritātes. Tava bērna raksturs tiek formēts tieši tagad... un jautājums ir: kas to formē?
Dieva Vārds skaidri un noteikti saka, ka sekojošās sešas lietas veido Tavu (kā mātes/tēva) darba aprakstu:
  • dod viņiem norādījumus (5.Moz.6:6-7);
  • apmāci viņus (Sal.pam.22:6);
  • rūpējies par viņiem (2.Kor.12:14);
  • audzini viņus (Efez.6:4);
  • disciplinē viņus (1.Tim.3:4);
  • mīli viņus (Titus 2:4).
Tātad, Tev nav neviena lielāka atbildība kā šī!

svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 
Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.
Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 
Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...
Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?
Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."

svētdiena, 2013. gada 23. jūnijs

Mūsu atjaunotā miesa

...kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks? (1.Kor.15:35) 
Vai Tu esi kādreiz domājis, kā tad mēs īsti dzīvosim tad, kad Dievs būs pabeidzis Savu šīs pasaules un Debesu Valstības pilnīgas atjaunojošas savienošanas projektu? Kā notiks (Bībelē apsolītā) mirušo augšāmcelšanās? Un kāds tad būs mūsu ķermenis ar kuru mēs tajā pasaulē dzīvosim? Bībele dod mums trīs līdzības, atbildot uz šādiem jautājumiem.
Pirmkārt, runa ir par anatomiju: "...citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa." (1.Kor.15:39) Tāpat kā zivis ķermenis ir radīts tāds, lai spētu izturēt milzīgo ūdens spiedienu okeānā; kā putni ir brīnišķīgi pielāgoti lidošanai, tāpat arī Tavs atjaunotais ķermenis būs īpaši pielāgots mūžīgai dzīvei (iedomājies – ceļojot ar gaismas ātrumu...).
Otrkārt, runa ir par astronomiju: “Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos..." (1.Kor.15:41-42) Tā pat, kā pētot mēnesi teleskopā, ir grūti spriest par sauli, arī zinot šo to par mūsu ķermeni (tie, kuri nav studējuši medicīnu, var pajautāt savam ģimenes ārstam), ir neiespējami spriest par mūsu atjaunoto bezgrēcīgo ķermeni. Tomēr Bībele skaidri norāda, ka jau ir viens precedents – "...tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs...” (Rom.6:4).
Visbeidzot, runa ir par lauksaimniecību: "Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa..." (1.Kor.15:43-44). Vecais sakšu vārds, kuri lietoja apzīmējot kapus, burtiski nozīmē nozīmē "Dieva aramlauks". Cik brīnišķīgi, kristieši netiek vienkārši aprakti, viņi tiek iestādīti!
Vienā no Anglijas slimnīcām es ieraudzīju interesantu plakātu pie sienas. Tur bija rakstīts apmēram tā: "Vēzis patiesībā nav bīstama slimība: tas nevar sabojāt mīlestību, tas nevar saplēst cerību, tas nevar sagraut ticību, tas nevar apēst Tavu mieru, tas nevar iznīcināt uzticību, tas nevar nogalināt draudzību, tas nevar izslēgt no atmiņas visu labo, tas nevar apklusināt drosmi, tas nevar iebrukt dvēselē, tas nevar sabojāt mūžīgo dzīvību un tas nevar atņemt Tavu augšāmcelšanos”.

svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 
Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!
Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.

svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 
Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)
Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).
Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.
Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"
"Jā, kungs," kareivis atbildēja.
"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"
Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."
Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

svētdiena, 2013. gada 2. jūnijs

Pārbaudījumi veicina briedumu

…[Dievs] jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pet.5:10) 
Stefānija Voilande (Stephanie Voiland) raksta: "Mans draugs ... pavadīja pavadīja vairākus mēnešus meklējot darbu, bet bez rezultāta. Tas viņam atņēma drosmi. Un tomēr viņš atteicās šo gaidīšanas laiku sev atvieglot... Viņš neskatījās televizoru, jo ticēja, ka Dievs ir devis laiku pārdomām par īsto dzīves virzienu. Šajā grūtajā laikā Dievs atklāja Sevi daudz iespaidīgāk un saviļņojošāk, nekā to spētu jebkurš laba darba piedāvājums. Viņš meklēja veidu, kā atbalstīt pašam sevi, kamēr Dievs mācīja uzticēties Viņam. Kamēr mans draugs gaidīja potenciālā darba devēja piedāvājumu, Dievs uzrunāja viņa dvēseli... kamēr viņš meklēja "dievu-džinu-pudelē", kurš uzreiz apmierinātu visas viņa vajadzības, Dievs uzrunāja un aizrāva viņu, atklājot, ka Viņš ir lielāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Galu galā mans draugs atrada darbu un bija pateicīgs... tomēr vēl vairāk pateicīgs viņš bija par iespēju uzzināt kā Dievs mūs vada cauri dažāda veida piedzīvojumiem brīnišķīgāk, kā mēs varētu lūgt vai iedomāties... Dažreiz dzīves izmisuma brīžos, Viņš iejaucas... un mēs saņemam perfektu darbu, fizisku dziedināšanu, nepieciešamos līdzekļus... un gaidīšana ir beigusies. Citreiz Viņš izdara brīnumu ar mums pašiem..."
Zelts tikai tad kļūst vērtīgs, ja visi piemaisījumi ir kausējošās uguns sadedzināti. Dievs izmanto šādus grūtos brīžos, lai, kā pārstrādes procesā, izceltu to labāko daļu no mums. Viņš kontrolē karstumu, jo Viņa mērķis jau nav iznīcināt mūs, bet gan mūs attīstīt. Viņš atklāj to jomu Tavā dzīvē, kur ir nepieciešamas pārmaiņas. Un tad Viņš pastiprina izaugsmes intensitāti. Arī sportisti taču sākt trenēties ar vieglāko svaru, un tad, kļūstot stiprākiem, viņi pārietu uz smagākiem izaicinājumiem. Tev, pieaugot attiecībās ar Kristu, tie šķēršļi, kas reiz šķita nepārvarami, ar laiku būs vienkāršs izaugsmi veicinošs faktors.

svētdiena, 2013. gada 26. maijs

Sper vēl vienu soli

Mēs tiekam vajāti, tomēr neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt. (2.Kor.4:9 jaun.tulk.) 
Neveiksme ir kā sitiens pakrūtē. Un ja tas notiek atkārtoti, vilinoši šķiet vienkārši padoties. Tomēr tas nav pareizais risinājums. Neveiksme nepadara Tevi par zaudētāju – padošanās gan.
H.E.Džensens (H.E.Jensen) ir teicis: "Cilvēks-uzvarētājs, iespējams tika diskvalificēts vairākas reizes, bet viņš ‘nedzirdēja’ tiesnesis." Dzīve, kurā nebūtu neveiksmes, varētu šķist droša, tomēr tā veicina garlaicību, apātiju un zemu pašcieņu. Vai esi ievērojis, ka velns nekad Tev atgādina par to, ko Tu esi iemācījies? Nē, viņš vēlas, lai Tu saglabātu atmiņā sāpīgas detaļas. Pareizā pieeja ir gūt mācību… un tad aizmirst detaļas. Laba rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams balstīties uz to, ko Tu esi iemācījies, un tad virzīties uz priekšu.
Teologs Brūks Vestkots (Brooke Foss Westcott) raksta: "Īpaši gadījumi nerada varoņus un gļēvuļus, tie vienkārši tos atklāj... Klusi, līdzīgi kā mostoties no miega, mēs pieaugam stiprāki vai vājāki, līdz beidzot kāda krīze parāda to, par ko mēs esam kļuvuši. Tu jau savā dzīvē esi piedzīvojis neveiksmi daudzas reizes, lai arī visticamāk Tu to neatceries. Tu pakriti tajā pirmajā reizē, kad mācījies staigāt. Tu pamatīgi aizrijies ar ūdeni, kad pirmo reizi mēģināji peldēt. Vai Tu precīzi trāpīji bumbai pirmajā reizē, kad centies trāpīt vārtos? Labākie sportisti, kurus tagad visi apbrīno, ir piedzīvojuši daudz vairāk neveiksmes kā Tu. Stīvu Džobsu atlaida no darba viņa paša veidotajā kompānijā, un tikai pēc gadiem viņš tur spēja atgriezties un panākt fantastiskus rezultātus. Angļu rakstnieks Džons Krisejs (John Creasey) piedzīvoja 753 noraidījumus pirms kļuva slavens un publicēja 564 grāmatas." (Šis raksts bija publicēts The Wall Street Journal)
H. Džeksons Brauns (H.Jackson Brown) dod mums divus noteikumus kā nebūt zaudētājiem. Pirmais - sper vēl vienu soli. Otrais noteikums - ja Tu nevari doties tālāk, skatiet noteikumu numur viens.

svētdiena, 2013. gada 19. maijs

Sabalansēt ģimeni un karjeru

Bīskapam pienākas būt… tādam, kas labi valda savu namu… (1.Tim.3:2-4) 
Ģimenes vajadzību un karjeras izaicinājumu sabalansēšana liek izdarīt grūtas, nesavtīgas izvēles. Ja Tu izdarīsi pareizās, tad varēsi piedzīvot patiesu prieku bez mazākās nožēlas.
Džons Ortbergs (John Ortberg) raksta: "Mans draugs ir profesionāls mūziķis. Jau daudzus gadus viņš savu dzīvi pavada “uz ceļa”. Viņš ir kļuvis patiesi veiksmīgs mākslinieks. Arī tad, kad jau trīs gadus viņš bija tēvs, aptuveni pusi savas dzīves joprojām viņš pavadīja pārbraucienos. Kad viņa meita bija aptuveni gadu veca, viņa tik tikko pazina savu tēvu. Tad viņš saprata, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt... tomēr tas bija tik biedējoši. Ja nu viņa kā mūziķa karjera cietīs? Ko tad, ja veltot vairāk laika ģimenei, dzīve kļūs grūtāka? Tad viņš izšķīrās pieņemt izaicinājumu būt par universitātes mūzikas nodaļas vadītāju. Tagad viņš joprojām muzicē, bet ceļojumos laiku pavadīt nākas tikai reizēm. Viņa attiecības ar viņa meitu ir kļuvušas par patiesu dzīves prieka avotu, par kaut ko tādu, ko viņš citādi nekad nebūtu varējis piedzīvot. Viņam nācās atteiktie no dažiem saviem sapņiem, tomēr, kopš meitas piedzimšanas, viņš ir ierakstījis visvairāk pārdoto CD albumu un ticis nominēts Grammy balvai. Tomēr vissvarīgākais viņam ir apziņa, ka viņa meita izaugs pazīstot un piedzīvojot ikdienas attiecības ar savu tēvu. Viņa mūža sasniegums būs nosaukums, kas viņam nozīmē daudz vairāk nekā jebkuri citi tituli… šis tituls ir "tētis!" 
Bībele saka, ka labam vadītājam ir jābūt tādam, "...kas labi valda savu namu... " (1.Tim.3:4). Ar to netiek domāta valdonība, bet gan gudra lēmumu pieņemšana. Un tas neattiecas tikai uz vadītājiem, tas attiecas uz mums visiem!

svētdiena, 2013. gada 12. maijs

Novērtē savu sievu

Krietna sieva... par pērlēm tai daudz augstāka cena! (Sal.pam.31:10 jaunais tulk.) 
Vai Tev ir kaut mazākā nojausma, cik patiesībā grūti un smagi Tava sieva strādā, lai būtu laba māte?
Vai vari iztēloties sekojošo: Tev ir jāsamainās lomām ar Tavu sievu (vieglāk to iztēloties būs tiem, kas ir precējušies). Tev ir jāsāk patiesi rūpēties par taviem diviem vai trīs bērniem. Katrs bērns ir jāved uz divu sporta veidu treniņiem, kā arī papildus vēl uz mūziku vai deju nodarbībām. Nekādi čipši un kola..., bet jāgatavo veselīgs ēdiens... tam papildus Tev jāseko, lai visi bērni izpildītu mājasdarbus, jāpalīdz viņiem ar zinātniski-pētnieciskiem projektiem, jāmazgā veļu, jāsaplāno iepirkšanās, jāsamaksā rēķini (pat ja nepietiek naudas), jāatceras visas draugu un radinieku dzimšanas dienas (jānosūta vismaz apsveikuma kartiņas). Turklāt katrs bērns ir jāved arī pie friziera, ārsta un zobārsta, jācep tortes visos svētkos, jāpadomā par ziediem, kā arī jāspēj saglabāt savu māju vai dzīvokli daudzmaz kārtībā uzņemt ciemiņus jebkurā laikā. Tu varētu skatīties televizoru tikai tad, kad bērni ir jau gultā, un visi sīkie mājas darbiņi ir apdarīti. Tajā pat laikā Tev būtu jāsaglabā pietiekami daudz enerģijas, lai būtu gatavs intimitātei ar savu laulāto jebkurā brīdi. Tev būtu jābūt izskatīgam un labi koptam, jāiet uz baznīcu vismaz reizi nedēļā, jālasa priekšā bērniem, katru vakaru jānoskaita lūgšana kopā ar viņiem, jau laicīgi jāpagatavo brokastis un jāpārliecinās, ka viņi skaisti tērpušies, paspēj uz skolu. Reizi gadā Tev iedotu pusvītušu tulpi un iztaujātu par Tavu bērnu auguma, svara, apavu izmēriem, iecienītāko krāsu, dziesmām, dzērieniem un rotaļlietām... Un (tad seko labākā daļa) ja Tu to visu daudz maz labi būtu paveicis, tad varētu turpināt tādā pat veidā nākošos 18-21 gadus!
Tātad, vai Tu joprojām domā, ka vēlētos mainīties vietām ar savu sievu?
Bībele saka: "Vīri, mīliet savas sievas..." (Efez.5:25), jo laba sieva “...ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.” (Sal.pam.31:10)

svētdiena, 2013. gada 5. maijs

Pie tā ir jāpiestrādā

[Mīlestība] apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1.Kor.13:7) 
Klāra Nulle (Clara Null) raksta: "Kādās kāzās mana mazmeita Melisa jautāja, kāpēc līgava vienmēr tērpjas baltā. Un es atbildēju, ka baltā ir laimes krāsa... un šodien ir laimīgākā diena viņas dzīvē. Bet tad Melisas nākamais jautājums bija, kāpēc līgavainis tērpjas melnā?

Laulības patiesībā veiksmīgi ‘darbojas’ tikai tad, ja "pie tā piestrādā."
Trīs principi Tavas laulības stiprināšanai:
  1. Kļūsti labs klausītājs. Jēzus teica: "Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties" (Lūkas 8:18). Dažreiz vissvarīgākā lieta, attiecībās ar Tavu partneri, ir dzirdēt, kas netiek pateikts tieši, tāpēc iemācies klausīties starp rindiņām. Reizēm vienkārši "būt klāt” nav pietiekami, Tavam dzīvesdraugam ir jājūt, ka esi dzirdējis un sapratis. Kad tas notiks, viņa vai viņš būs atvērti pieņemt arī to, kas Tev ir sakāms.
  2. Runājiet "apliecinādami patiesību mīlestībā..." (Efez.4:15 jaunais tulk.). Nevienam nepatīk tikt nepārtraukti pamācītam. Tomēr, ja tas, kuru mīlam ir uz absolūti nepareiza ceļa, mīlestība atradīs iespēju runāt par to. Laulības mūsu sabiedrībā izjūk, jo tiek pārkāptas uzticēšanās robežas, nav integritātes, patiesība tiek sagrozīta, tiek pieļauta manipulācija, savtība nosaka un kontrolē mērķus, un netiek ieguldīts pietiekami daudz laika attiecību uzlabošanai.
  3. Vienmēr saskati un ceri uz labāko. Mīlestība ir tā, kas redzot mūsu vissliktākos brīžus, nekad neaizmirst labāko bijušo un iespējamo. Mīlestība ir tā, kas domā, ka Tu esi mazliet labāks, nekā Tu tiešām esi. Mīlestība būs gatava runāt ar Tevi bezgalīgi, vai arī vienkārši sēdēt klusumā, ja tas būs nepieciešams. Mīlestība ir laimīgāka par Taviem panākumiem, nekā Tu pats esi. Mīlestība nemēģina uzzināt vairāk, rīkoties gudrāk vai būt par pastāvīgu skolotāju. Mīlestība klausās pat tad, ja tas, kas Tev ir sakāms nav īpaši interesanti. Tas ir tāpēc, ka mīlestība uzskata, ka Tu esi svarīgs!

svētdiena, 2013. gada 28. aprīlis

Ko darīt ar nenoteiktību (3)

Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā… (Ps.32:8) 
Dr.Džons Maksvels (Dr.John Maxwell) norāda, ka, lai gūtu panākumus nenoteiktības apstākļos, Tev ir jābūt spējīgam paveikt šādas lietas:
  1. Izprast savu pārliecinātības koeficientu. Atceries savu pēdējo lielo lēmumu, kas beigu beigās izrādījās pareizs. Cik pārliecināts Tu biji? Astoņdesmit procenti? Piecdesmit procenti? Ja Tavi labākie lēmumi parasti tiek pieņemti pie 75 procentiem pārliecības, tad tas ir Tavs "pārliecinātības koeficients." Kad Tu kādā konkrētā gadījumā esi sasniedzis šo pārliecinātības līmeni, pietiek pārdomāt un apspriesties, jo ir pienācis laiks sākt darboties.
  2. Paust savu nenoteiktību ar pārliecību. Nekad nedomā, ka veiksmīgie cilvēki, kurus Tu zini, pieņem lēmumus bez vilcināšanās. Nē, viņi vienkārši saprata, ka ar katru nākošo soli, tiks iegūta arī nākošā atbilde. Tā vietā, lai izliektos, ka zini vairāk nekā Tu dari, sāc praktizēt atklātību un godīgumu, kas veicinās brīvu ideju apmaiņu. Ja Tu kaut ko nezini, tā arī saki: "Es nezinu, bet es mēģināšu noskaidrot."
  3. Palīdzi citiem ar padomu. Ķēniņš Salamans rakstīja vairāk par padomu meklēšanu, kā jebkurš cits autors Bībelē. Vai viņam kā ķēniņam bija nepieciešams labs padoms? Jā, pilnīgi noteikti! Atceries, tikai tie, kuri ir gatavi pazemīgi to atzīt, būs patiesi veiksmīgi.
  4. Panākumus tiek noteikts pēc rezultāta, nevis procesa. Katrs labs sporta treneris dodas uz spēli ar konkrētu plānu, taču viņš ir gatavs to mainīt, lai uzvarētu. Lieto zīmuli, lai pierakstītu savus plānus, bet savu vīziju un mērķi raksti ar tinti! Labi vadītāji, tāpat kā labi treneri, bieži vien ir spiesti atcelt vai grozīt kaut ko no saviem plāniem, lai nodrošinātu rezultātu. Tie, kas to ir sapratuši, ir tie, kuri sasniedz savu galamērķi.