svētdiena, 2011. gada 27. februāris

ap.Pāvils vs. ap.Jēkabs

… mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem… (Rom.3 :28)

… tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva… (Jēk.2:17)

mma-fight Divi, šķiet dažādi, Bībeles teksti… Vai tiešām apustulis Pāvils raksta vienu un apustulis Jēkabs viņam nepiekrīt? Vai viņi runā viens otram pretī?

Ir kristieši, kuri dedzīgi piekrīt vienam no viņiem, tajā pat laikā necenšoties ieklausīties otrā.

Mēģināsim saprast (noteikti iesaku Tev izlasīt Tavā Bible vairāk kaut ko no Pāvila un Jekaba)…

Terminu lietojums:

Ap.Pāvilam ticība ir uzticēšanās Dievam (jeb atkarība no Dieva). Viņam darbi ir bauslības darbi... cenšanās nopelnīt glābšanu.

Ap.Jēkabam ticība ir reliģiska atziņa/pārliecība, kas var būt dzīva vai mirusi. Viņa uztverē darbi ir ārēja ticības apliecināšana. Jēkabam ticība un darbi nav pretēji termini, bet gan viens otru papildina.

Tātad ap.Jēkabs terminus lieto savādāk nekā ap.Pāvils – tas ir jāzina/jāatceras...

Rakstītā nolūks/mērķis:

Ap.Pāvils atbild uz jautājumu – kā mes tiekam glābti? Vai tā ir Dieva dāvana vai nē?

Ap.Jēkabs apskata taisnotas personas dzīvi. Kas notiek pēc tam, kad tu esi pieņēmis Dieva dāvāto pestīšanu... kā dzīvo tāda persona?

Kopīgā nostāja:

Abi ir pret nepareizu likuma izprašanu/izmantošanu/lietošanu.

Un vēl…

Ap.Pāvils rakstīja jūdiem (ar jūdu domāšanu...), kuri lietoja likumu, kā glābšanās

iespēju.

Ap.Jēkabs rakstīja vēlāk, lai palīdzētu tiem, kuri bija pārpratuši Pāvilu... tiem, kuri sāka domāt – nav absolūti nekādas nozīmes ko es daru, kā dzīvoju...

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Ticība ir kaut kas, kas katram ir dots!

Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. (Rom.12:3)
Katram ir dota ticība un, kā Jēzus teica, tas ir pietiekami...
Cilvēki reizēm saka: “Es vispār nevaru ticēt!” Tā nav gluži taisnība! Mēs visi kaut kam ticam... jautājums ir tikai kam!
couch-sack-3 Ceru, ka Tu šo lasot, nestāvi kājās, bet esi ērti apsēdies un iekārojies. Tagad jautājums: vai Tu pirms tam pārbaudīji to uz kā apsēdies? Kāpēc Tu uzticējies? Tu no pieredzes zini, ka parasti lielākajai daļai mēbeļu tur, kur Tu atrodies, var uzticēties.
Ja nopērc aptiekā zāles – vai Tu mājās izdariet ķīmisko analīzi tām... Nē? Tu no pieredzes zini, ka parasti ar aptiekā pirktajām zālēm viss ir karībā… nu vairākumā gadījumu…
Dievs nesagaida no Tevis neko mazāk un neko vairāk. Ticības jomā Viņš no Tevis sagaida to pašu... No pieredzes/pierādījumiem saprast, ka var uzticēties!
     Cilvēks saka: “Es Bībeli palasīju, bet nevaru tam noticēt...”
     “Kāpēc?”
     “Nezinu! Man šķiet, ka kaut kas nav...”

Tāpēc Dievs vēlas, lai mēs būtu godīgi un pieņemtu lēmumus balstoties uz pieredzi!
Gadus atpakaļ padomju propaganda centās apgalvot, ka baznīca ir tiem, kuri nezin... tāpēc, ka nezin – vajag ticību...
Ir pat dzirdēts starp kristiešiem draudzēs, ka ir bīstami  mācīties/studēt, jo var zaudēt ticību... jo tu esi stulbāks, jo svētāks tu esi???

Bet Bībelē ir savādāk! Ticība ir balstīta uz zināšanām/saprašanu...
     Jo vairāk zināšanu, jo stiprāka ticība...
     Jo vairāk Tu zini un pazīsti, jo vairāk uzticies...
Un Dievs taču ir uzticams!

svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Ticība – uz pierādījumu pamata, Tu esi pārliecināts...

cross_1 ... un tad, ja Tu esi pārliecināts, Tu arī vēlies/esi gatavs pieņemt to, ko Dievs dod, ticēt tam, ko Dievs saka, uzklausīt to, ko Dievs vēlas Tev teikt.
Kā mēs varam zināt, ko tad Dievs vēlas lai darām, ko Dievs vēlas, kam lai ticam?
MĒS VARAM TO UZZINĀT UZDODOT JAUTĀJUMUS. Ticība ir balstīta uz pierādījumiem... un tas sevī ietver zināt, ko Dievs vēlas un vēlēšanos to darīt. Bet ja nu ap mani/manī ir tik daudz balsis, kuras iesaka kaut ko: dari to! ... nē to! Ja es gribu zināt Dieva gribu, ja gribu darīt, to ko Viņš vēlas... ir jāuzdod jautājumi! Ticība nozīmē uzdot jautājumus!

Pieņemsim, ka Dievs kādu dienu nosēžas un saka, ka Visi, kam ir jautājumi, drīkst jautāt...
Atnāk pirmais eņģelis: "Dievs, vai Tu esi patvaļīgs/kaprīzs?"
Dievs: "Noteikti Nē!"
Turpat ir arī otrais eņģelis: "Vai Tu nemelo, kad saki, ka ja neticam Tev – mirsim..."
Dievs: "Kā Tu tā vari domāt?"
Trešais eņģelis, jau bailīgāk: "Vai tā ir patiesība, ka Tu esi nepiedodošs?"
Dievs (sākoties zemestrīcei, parādoties ugunij no debesīm): "Kā tu vari jautāt tādu jautājumu?"
Pēc brīža, kad zemestrīce jau pierimusi, Dievs atkal pievēršas sanākušajiem: "Vai ir vēl kādi jautājumi?"
Vai jums gribētos vēl ko jautāt? Vai, ejot projām, jūs teiktu: "O! Man tagad viss ir skaidrs, tagad es saprotu!" Vai jūs apmierinātu šāda saruna? – Mani nē!

Kā Dievs atbild uz mūsu jautājumiem?
Ja jau Dievs vēlas, lai visi izglābjas, kāpēc Viņš neuzraksta kaut kur debesīs: ES ESMU DIEVS... ES EKSISTĒJU... TICIET MAN! Viņš to nedara, jo nākošā dienā sātans/velns uzrakstītu: NETICIET – VIŅŠ MELO! Šajā pasaulē apgalvojums vai norādījums neko nepierāda. Nevar pierādīt kaut ko apgalvojot... vai ar spēku...
Ja Dievs sakārtotu zvaigznes, lai tās katru nakti spīd uzrakstā SĀTANS – KRĀPNIEKS, ko tas mainītu?
Šajā blogā komentāros kāds ieraksta: tas viss bija meli...
Es: Nē, nebija viss...
Vai tas kaut ko atrisina?

Sātans apvaino Dievu – pasaka kaut ko sliktu par Dievu... Dievs: Nē, tā nav! Cik pārliecinoši tas ir? Ko tad Dievs dara, lai pierādītu kam taisnība?
Viņš sāk garu (gadsimtiem) procesu kurā cenšas saviem cilvēkiem parādīt – lūk tāds es esmu!

Dievs sāk izskaidrošanu un mācīšanu...
1) vispirms tautai (tā noorganizē noslēgtu klubiņu);
2) tad sūta Dēlu...
Kāpēc Kristus nāca uz mūsu zemi? Viņš nāca, lai parādītu – kāds ir Dievs!

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Kas ir ticība…

Jēzus atbildēja viņiem: “... Patiesi es jums saku: ja jūsu ticība būs kā sinepju graudiņš un jūs pateiksiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, tad tas pārcelsies, un nekas nebūs jums neiespējams…” (Mat.17: 20)
Par ko šeit tiek runāts? Par ticību...
Kurš ir mūsu lielākais ticības piemērs? Protams, Kristus!
Cik kalnus Kristus pārcēla? Hmm...
Tātad – vai Kristus šeit runā par literāriem/reāliem kalniem?
Par ko tad Kristus runā?
Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību! Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu. (Lūk.17: 5-6)
Vai Kristus runā par koku stādīšanu?
Vai Viņš runā par kalnu pārcelšanu?
Kristus runā par ticības kvalitāti, nevis kvantitāti!
Runājot par ticību nav vairāk vai mazāk! Jautājums ir vai Tu tici un kam Tu tici? ”... ja ir tik daudz cik sinepju graudiņš...”, tad ir pietiekami...
Ja Tu ej pa dzīvi un Tev priekšā ir liels problēmu kalns (nu tāds kurmju rakuma lielumā) ...dzīve ir grūta – ko lai dara?
Jēzus cenšas pateikt, ka ticībā Tu vari atrast ceļu ap/pāri/caur visām problēmām! Nekāds problēmu kalns nav šķērslis ticībai!
(turpinājums sekos)