svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Divpadsmitkārt… Grēka sekas vai sods?

envelope-cash460x300 Tavs darba devējs tad, kad būtu jāmaksā algu, pienāk Tev klāt, iedod aploksni un saka: ,,Šomēness algu Tev nepārskaitīsim… Tomēr te ir dāvana no manis!” Tu noteikti atbildētu: ”Paldies par dāvanu! Bet kur ir mana alga?”

Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, valda grēks... un mēs grēkojam…

Ko lai Dievs tagad dara?

Dievam ir mūs jāaudzina (jeb jāsoda, ja vēlamies tā formulēt), lai izvairītos no dabīgajām sekām/algas – no nāves…

Bet par kādu nāvi tad mēs šeit runājam? Bībele apskata divas nāves. Viena ir tā, kuru piedzīvo visi, kas dzīvo virs zemes. Kāds nomirst 85-95 gadu vecumā, jo ķermenis vairs nestrādā, cits 13 gadu vecumā nomirst ar leikēmiju, cits 30 gadu vecumā jo vēzis..., cits 3 gadu vecumā, jo piedzeries šoferis sabrauca…

Vai 3gadīgais ir grēcīgāks par 95gadīgo?

Pirmā nāve nav saistīta ar mūsu personīgo grēcīgumu, jo mēs dzīvojam pasaulē, kur ir piedzērušies šoferi un slimības. Mēs esam radītas būtnes – dzīvība nav mūsos pašos. Mēs esam atkarīgi no Radītāja...

Tomēr Dieva Vārds (Bībele) piemin arī otru nāvi (jeb elli vai mūžīgu pazušanu…).

Tātad grēka alga ir nāve… (Rom.6:23)

Alga ir dabīgas sekas… Sods ir mākslīgas sekas… Bet par ko tad īsti iet runa?

Skaidrāks var kļūt, ja izlasam tekstu līdz galam:

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6:23)

Mūžīgajai dzīvībai tiek pretstatīta nāve. Un vienkārša loģika ļauj spriest, ka runa šeit ir par mūžīgo nāvi (jeb elli, ja vēlaties). Grēka alga/sekas ir mūžīga nāve… Un Dievs uztraucas tieši par to!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Vienpadsmitkārt… Nepareizas attiecības ar cilvēkiem ir sekas nepareizām attiecībām ar Dievu

10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
11 Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
12 Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.
13 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām.
14 Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.
15 Viņu kājas steidzas izliet asinis,
16 posts un bēdas ir uz viņu ceļiem,
17 un miera ceļa viņi nepazīst,
18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā! (Rom.3:10-18)
Šis teksts ir citāti no Psalmiem (apmēram 3000 gadu vecs teksts)…
Bet pavēro – kas šeit ir teikts… Nevienam nav pareizas attiecības ar Dievu... un rezultāts – ko viņi dara?
Tas, ko mēs darām ir rezultāts mūsu attiecībām ar Dievu. Tāpēc, ka mūsu attiecības ar Dievu ir sarautas, arī mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem ir nepareizas. Es esmu dzirdējis, ka cilvēki saka – manas attiecības ar Dievu ir tikai mana problēma... Daļēji tas reizēm ir taisnība, piemēram, pieņemt lēmumu uz kuru baznīcu iet... Tomēr mēs dzīvojam sabiedrībā – jebkuras cilvēku attiecības ietekmē citus...
21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23 un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.
26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.
28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.
29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību,
30 kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem,
31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.
32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo. (Rom.1:21-32)
Kas tad ir problēma? Nepazīt/nezināt Dievu, tas ir grēks... ja nav attiecības, tad tiek darīts grēks...
Kas ir jādara, lai izmainītu vai uzlabotu attiecības?
Daudzi domā, ka attiecības vispār nav svarīgas – ir tikai jācenšas ar likumu/principu
ievērošanu izpelnīties… tomēr tie ir maldi. Ir jāiegūst jauns redzējums par Dievu – tad arī būs jaunas attiecības... Tāpēc arī nav tik daudz jārunā ko ēst, ko dzert, ko vilkt mugurā, vai to drīkst — to nē... vairāk ir jārunā par Dievu... Un tā nav tikai mūsdienu ,,jaunā mācība”, pat ne tikai Jaunas Derības mācība...
Jo Israēls traucas savā nepakļāvīgajā spītībā kā neprātīga un niķīga govs; vai gan tādēļ Tas Kungs liks viņiem ganīties kā jēram plašā tuksnešainā zemē? Efraims ir pievienojies elka dievu pielūdzējiem; lai tad viņš arī iet… (Hoz.4:16-17)
Viņi nebūt nedomā par to, lai atgrieztos pie sava Dieva, jo viņu sirdī mājo nešķīstības un netiklības gars un viņi nepazīst un neatzīst To Kungu… (Hoz.5: 4)
Ievēro – nepazīst un neatzīst Dievu (vārdam ‘atzīt’ ebreju valodā nozīme ir tuvas, pat intīmas attiecības)…
Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mat.7: 23)
Kā šo saprast? Kristus teica, ka mūsu visu galvas mati pat ir saskaitīti (Mat.10:30)… Kā var teikt – es zinu pat matus... un — es nepazīstu... Tas nozīmē, ka nav tuvas intīmas attiecības! Un nevar būt attiecības tikai no vienas puses... Dievs, protams, rūpējas — pat matu skaitu zina... Bet attiecības/atsaukšanās ir vajadzīga arī no cilvēka puses… un tas sevī ietver visu mūsu personību...
Mums ir apsolīts, ka pateicoties Kristum, mūsu attiecības var tikt sakārtotas...
Vai Tu vēlies, lai Tavas attiecības ar Dievu tiktu sakārtotas?

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

Desmitkārt… Dot nepatiesu liecību ir grēks!

Bībelē ir stāsts par tautu tuksnesi... un sacelšanos pret Mozu. Ļaudis ir izsalkuši un nav ūdens... Dzimst pat ideja labāk iet atpakaļ uz Ēģipti...

1 Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta.
2 Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu.
3 Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: "Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā!
4 Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!"
6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem.
7 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
8 "Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus."
9 Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10 Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: "Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?"
11 Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!" (4.Moz. 20: 1—12 )

Patiesībā sacelšanās ir ne tikai pret Mozu, bet arī pret Dievu...

Mozus īsti nezina ko darīt un griežas pie Dieva: ,,Dievs man ir problēma...” Dievs viņam atbild: ,,Neuztraucies, mēs problēmu atrisināsim... Es vienmēr rūpējos par savu bērnu vajadzībām un parūpēšos arī šoreiz... Mozu, netaisi nekādu skandālu, ej pie klints un mierīgā balsi uzrunā klinti...”

Bet Mozus pieiet pie klints, paņem savu nūju un sit klinti un saka:

“Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?” (10.p.)

Un tagad kritisks jautājums – kā Tu saproti, ko tad Dievs te saka?

“Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!” (12.p.)

Neesi ticējis? Bet Mozus bija 40 dienas/naktis kalnā pie Dieva – kā lai saprot to, ka tagad netic? Viņš taču ticēja Dievam... Bet Dievs saka – neesi ticējis...

Kāpēc Mozus neiegāja apsolītajā zemē?

IEVĒRO — Dievs nesaka: ”Tāpēc, ka nepaklausījāt…” !!!

“Stingro ticīgo” (kā viņi paši sevi uzskata, lai gan pareizāk būtu - darbu reliģijas piekritēji) vēlēšanās būtu kaut tur būtu rakstīts – tāpēc, ka siti klinti — tapēc, ka nepaklausīji...

Bet Dievs nerunā par rīcību... Dievs runā par uzticības pazaudēšanu. Tu mani atklāji citiem nepareizā gaismā!

Cilvēki Mozu uzskatīja par autoritāti – viņi zināja, ka Mozus ir runājis ar Dievu... Un tagad tauta redzēja cik dusmīga ir Dieva uzticības persona... Ko viņi tagad domāja par Dievu?

“Tāpēc, ka tu mani nostādīji nepareizā gaismā, tu neieiesi apsolītajā zemē!”

Vai Tu zini, kurš ir pats smagākais grēks? – paradīt Dievu nepareizā gaismā!

Problēma universā ienāca ar to, ka sātans nepareizi pasniedza/parādīja Dievu  citiem... Sātans Dievu apmeloja un nostādīja nepareizā gaismā...

Tad, kad mēs runājam par savu ticību, kad liecinām — Vai viss ir kārtībā ar Dieva pasniegšanu... Kādu Dievu redz tie cilvēki, kuri klausās Tevī un redz Tavu dzīvi? Vai cilvēki nedomā – cik labi, ka es neesmu tajā draudzē!

Tāpēc arī Mozus neiegāja apsolītajā zemē...

Protams, Dievs viņam piedeva... Dievs Mozu uzmodināja no mirušajiem... Dievs Mozu sūtīja stiprināt Kristu... Nav jau problēma Dieva attieksmē pret Mozu...

Lielākais grēks ir uzticības pazaudēšana un Dieva nostādīšana nepareizā gaismā!

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Devītkārt… Dieva attieksme pret Tevi nav mainījusies

Tātad grēks ir uzticības laušana. Grēks nozīmē sabojātas, izjukušas attiecības... Kad Tu grēko – Tu neuzticies Dievam...
handsJa grēks ir sabojātas attiecības, tad kurš virziens tas ir: Dievs – cilvēks vai cilvēks – Dievs?
Dieva mīlestība ir beznosacījumu mīlestība – tātad tā nemainās apstākļu ietekmē... Dieva attiecības pret mums nav mainījušās grēka dēļ!!! Izjukušas ir attiecības cilvēks – Dievs
Dievs nekad nesaka: „Es Tevi mīlu, bet…! Es Tevi mīlu, bet vispirms..." Dieva attieksme nekad nemainās…
Vai esi gatavs svarīgam atklājumiem/secinājumiem?
Tu neko nevari darīt, lai Dievs Tevi mīlētu vairāk…
Piemēram, vai Dievs mīl Tevi vairāk tāpēc, ka ievēro sabatu, nezodz un nepārkāp laulību?
Tu neko nevari izdarīt, lai Dievs Tevi mīlētu mazāk...
Dievs aicina mūs mainīt mūsu attieksmi pret Viņu. Tas arī ir patiesas religijas mērķis – mainīt mūsu attieksmi pret Dievu. Piemērām, vai esi padomajis kāpēc mēs lūdzam Dievu, kāds ir lūgšanas mērķis? Varbūt mainīt Dievu? Ja pietiekami ilgi lūgsimies, vai Dievs beigās teiks: “Nu labi, es to negribēju, bet tāpēc, ka lūdzi, lai tiek...”
Lūgšanas iemesls ir mainīt manu attieksmi pret Dievu. Lūgšanas mērķis jau nav piespiest Dievu pieņemt manu viedokli... bet lai es varētu pieņemt Dieva viedokli un uzticēties Viņam.
Kāds ir Kristus kā Augstā priestera darba mērķis? Kāpēc Viņš to dara? Vai Viņa mērķis ir pateikt Dievam – esi nu labs pret cilvēkiem... Es tur biju! Tur uz zemes nav viegli... tāpēc esi labs pret viņiem...
Vai Augstā priestera kalpošanas mērķis ir izmainīt Dieva attieksmi pret mums?
Bet ieklausies šajā:
Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā. (l.Tim. 2:3-6)
Dieva attieksme pret mums nav mainījusies!
Tanī dienā jūs lūgsit Manā Vārdā, un Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums. Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva. (Jāna 16:26-27)
Vienīgā problēma ir mūsu uzticība vai neuzticība… Grēks ir sacelšanās, neuzticības domas mūsos... Bet Dievs mūs mīl joprojām! Un Viņš mūs mudina no jauna veidot uzticēšanās attiecības ar Viņu!
Kristus ir Tas, kurš mūs aicina, sauc atjaunot paļāvību, uzticēšanos Dievam.
Vai tas Tevi nepārliecina?