svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Rīkoties saskaņā ar Dieva padomiem... un piedzīvot svētības

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu... (Jāņa 10:10) 
Izmantojot savu privāto māju kā demonstrācijas vietu, TV ziņu reportieris Brendons Brūks (Brandon Brooks) mācīja skatītājiem kā aizsargāt savu māju no laupītāju iebrukuma. Viņš uzstāda dubultās slēdzenes visām durvīm un nodrošināja logus, lai tos nevarētu atvērt no ārpuses, kā arī uzstādīja sarežģītu signalizācijas sistēmu. Tomēr viņš nebija ņēmis vērā, ka arī zagļi bija skatījušies šīs TV pārraides un tā ieguvuši pilnīgu informāciju par visu drošības sistēmas darbību; kā arī pilnīgu dzīvokļa plānojumu ar skaidru priekšstatu kur atrodas visas vērtīgās lietas. Nākamajā nedēļā, kad Brūks atradās TV studijā, zagļi pilnībā iztīrīja viņa māju… jo tas taču ir tas, ko zagļi dara...!
Sātans ir zaglis! Jēzus teica, ka sātans nāk tikai "lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai ... būtu dzīvība un pārpilnība."
Henrijs Blekabijs (Henry T. Blackaby) raksta tā: "Kopš Ievas un Ādama laikiem, cilvēkiem vienmēr ir bijis jāizvēlas, kam ticēt. Sātans centās viņus pārliecināt, ka nepakļaušanās Dievam dotu iespēju piedzīvot un saņemt vairāk. Apsolītā ‘vairāk’ vietā, viņš nolaupīja visu, kas tiem bija, un visu savu atlikušo dzīvi Ieva un Ādams piedzīvoja tikai mazu daļu no svētībām, kuras Dievs bija paredzējis viņiem dot. ... Tagad pasaule cenšas pārliecināt Tevi, ka Tu atradīsi dzīves piepildījumu, ja pieņemsi tās standartus morāles, laulības, bērnu audzināšanas un savu karjeras veidošanai... Ja Tu tam sāc tā kā piekrist, tad nekad nepieredzēsi tās svētības, ko Dievs Tev ir gatavs dot. Grēks nes nāvi (Rom.6:23)... Jēzus vēlas, lai Tu dzīvotu savu dzīvi drošībā zinot, ka esi Viņa mīļotais bērns. Ja Tu līdz šim neesi piedzīvojis Viņa mīlestību, prieku un mieru, tad Tu nez kāpēc esi samierinājies ar kaut ko daudz mazāk nekā Dievs to vēlējās. Ja Tu centies saprast, kāpēc neesi laimīgs un dzīvespriecīgs savā dzīvē... apsoli sev, ka Tu nesamierināsies ar kaut ko mazāku kā Dieva ir iecerējis. Tā vietā, lai izvēlētos šīs pasaules ceļu ... uzklausīt Glābēja balsi un ... atrodi īsto dzīves piepildījumu. Piedzīvo svētības, kuras Dievs vēlas Tev dot."

svētdiena, 2012. gada 23. decembris

Parādīt žēlastību

... Viņā mums dota ... piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības... (Efez.1:7) 
Vai esi ievērojis, cik ātri Tu izsaki spriedumu par citu trūkumiem, tajā pat laikā pieļaujot daudz lielākas kļūdas savā dzīvē?
Pāvils runā par "bagāto žēlastību", ko Dievs dod mums. Bet mēs nelietīgi izmantojam šo žēlastību, ja atsakāmies to attiecināt arī uz citiem. Jēzus teica: "...un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus..." (Mark.11:25). Tev nav tiesības izlemt, kurus pārkāpumi Tu kādam piedosi, un kurus Tu paturēsi mūžīgi nepiedotus pret kādu. Mums ir pavēlēts "...mīlēt žēlastību..." (Mihas 6:8). Tas nozīmē, ka to ir jātiecas sasniegt, tam ir jākļūst par mūsu mērķi.
Nav pareizi teikt, "es piedošu viņam tad, kad viņš būs pierādījis, ka ir to pelnījis." Bibliska piedošana nav ar nosacījumu, tā nevar tikt nopelnīta, nevar pienākties kādam... un Tu nevari tirgoties par to. Jēzus teica: "...bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet..." (Mat.10:8).
Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam, ka viņam izdari lielu pretimnākšanu un pakalpojumu. Tomēr patiesībā Tu neizdari pakalpojumu citam pat tad, ja esi piedevis – viņam tik un tā būs Dieva priekšā jāatbild par izdarīto. Tomēr tas nav Tavs darbs, lai piespiestu kādu atbildēt.
Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam nepelnīti, viņam ar to tiek dota iespēja neko nemainīt. Piedošana nenozīmē, ka attiecības paliks tādas pašas kā iepriekš. Tas bieži prasa ļoti ilgu laiku, lai atjaunotu uzticību un pārliecinātos, ka nožēla ir bijusi patiesa. Patiesībā, ja nodarījums ir bijis ļaunprātīgs vai Tu esi juties apdraudēts – piedod!, bet saglabā drošu distanci.
Varbūt Tu domā, ka ātra piedošana ļaus viņam Tevi sāpināt atkal. Patiesība ir tā, ka visiem ir brīva iespēja darīt jebko atkal un atkal... tāpat kā Tev ir iespēja parādītu žēlastību pat tad, ja pārkāpējs nav to lūdzis vai izrādījis kaut mazāko grēku nožēlu.

svētdiena, 2012. gada 16. decembris

Kā sagatavoties (3)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 
Ievēro vēl divas lietas, kuras Naomija mācīja Rutei, gatavojot tikšanos ar Boāsu:
  1. Pārliecinies, ka esi pareizajā vietā. Naomija sacīja Rutei: "...noej uz piedarbu..." (Rutes 3:3). Kāpēc? Jo tā ir vieta, kur Boāss bija! Lai saņemtu to, ko Dievs ir Tev ieplānojis, Tev garīgi ir jābūt īstajā vietā. Sātans centīsies Tev iedvest, ka esi necienīgs. Viņš mēģinās pārliecināt Tevi palikt tur, kur esi... un klausīties tos, kas grib Tev neļaut nokļūt tur, kur Dievs vēlas, lai Tu būtu. Sātans liks Tev šaubīties, pat ja Tu esi īstajā vietā. Netici viņa meliem! Kad Dievs aicina Tevi, Viņš arī dod Tev vajadzīgo spēku un spējas. Viņš izmanto Tevi Tev pašam par svētību.
  2. Pārliecinies, vai rīkojies īstajā laikā. "...bet nerādies tam vīram, pirms..." (Rutes 3:3). Rute bija ļoti gaidījusi šo brīdi, bet tagad viņai bija jāmācās būt klusai un gaidīt, jo cilvēks, caur kuru Dievs plānoja viņu svētī, gulēja. Reizēm ir grūti saprast – kā citi var būt vienaldzīgi par to, kas Tevi ir tā saviļņojis, par ko Tu priecājies, vai ko Tu gaidi. Bet Dievs dažreiz saka: "Pagaidi..." Un tad ir jāiemācās nesteigties un nesteidzināt notikumus pirms noliktā laika. Dievs mūs aicina atcerēties, ka tas, ko Viņš organizē “...īstenosies noteiktā laikā, un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos ... tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks" (Habak. 2:3). Dievs reizēm neatbild tad, kad Tu domā Viņam tas ir jādara, bet tad, kad ir Viņa noteiktais laiks… un tas ir ideāli labākais laiks. Dievam krājumā ir svētības, kuras ir paredzētas konkrēti Tev. Kad būs īstais laiks – Viņš tās vēlas dot tieši Tev.

svētdiena, 2012. gada 9. decembris

Kā sagatavoties (2)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 
Lai palīdzētu Rutei sagatavoties satikties ar nākamo vīru, Naomija mācīja viņai divus svarīgus veiksmīgas dzīves principus:
  1. Ir jābūt pareizai attieksmei. Naomija sacīja Rutei: "...svaidies..." (Rutes 3:3). Laikos, par kuriem stāsta šis Bībeles stāsts, cilvēki ierīvējās ar eļļu, lai atsvaidzinātos un sakoptu sevi. Tātad Rutei bija pareiza attieksme. Ja Tu lūdz, lai atrastu labu darbu, piemērotu dzīvesdraugu vai labvēlīgu iznākumu kādā konkrētā jomā... bet tas nenotiek uzreiz, nevajag automātiski visā vainot Sātanu. Vispirms pārbaudi savu attieksmi! "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Lai iegūtu pareizo rezultātu, Tev ir nepieciešama īstā pieeja.
  2. Ir jābūt gatavam. Naomija ieteica Rutei: "...uzvelc savas jaunās drēbes..." (Rutes 3:3). Bet kāpēc īpaši apģērbties, ja vēl nav skaidrs kas notiks? Tāpēc, ka Dievs svētī cilvēkus, kuri ir tam sagatavojušies! Arī Tev ir jābūt jau gatavam, kad pienāks Tavs laiks. Šis stāsts mums māca, cik svarīgi ir visu rūpīgi pārdomāt… un būt gatavam kļūt pozitīvi pamanāmam. Un runa jau nav tikai par burtisku apģērbu (kaut gan arī tas ir labi!) – Tev ir jāapzinās, ka Tava gatavība var likt Tev izcelties uz citu ‘negatavo’ fona. Tas ir labi! Tava prioritāte taču nav saņemt cilvēku aplausus, bet gan Dieva. Svarīgi, lai Tev ir noteikts mērķis, pretējā gadījumā būs liels kārdinājums meklēt aizbildinājumus un izskaidrot, kāpēc Tu esi tik ļoti atšķirīgs no visiem pārējiem. Kad zini, kur Dievs Tevi ved, Tev būs vienaldzīgs viss pārējais. Patiesībā, kad citi redzēs un ievēros Tavu gatavību, viņiem nevajadzētu būt nekādām šaubām par Tavu galamērķi.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Kā sagatavoties (1)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 
Ieskatoties instrukcijās, kādas Naomija deva Rutei, pirms viņa devās pie sava topošā vīra (tiem, kuri nav ļoti pazīstami ar šo stāstu, iesaku izlasīt visu Rutes grāmatu!), Tu pamanīsi, ka dzīvei saskaņā ar Dieva plānu, ir daži pamatprincipi. Ja Tu tos sapratīsi, viss nostāsies savās vietās. Tātad:
  1. Vispirms pārliecinies, ka tā patiešām ir Dieva griba Tavā dzīvē. Rutes mērķis nebija apprecēties ar jebkuru... viņa domāja par vienu konkrētu cilvēku. Un tāpēc, ka Naomi bija izdarījusi savu mājasdarbu, viņa varēja dot padomu Rutei kur viņu atrast: "...Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā" (Rutes 3:2). Pirms sākt lūgt Dieva iejaukšanos, rūpīgi pārdomā ko Tu patiešām vēlies. Vai esi pārliecināts, ka tas ir tas, ko vēlas arī Viņš? Ja tas nav saskaņots ar Dievu – labāk nemaz nesāc to. Necenties pēc kaut kā tikai tāpēc, ka tas izskatās labi kāda cita dzīvē. Dievam ir plāns tieši priekš Tevis, kas ir unikāls un īpašs. Meklē Dieva padomu un Viņš to Tev atklās.
  2. Tiec galā ar savu pagātni. Naomija sacīja Rutei: "...Tādēļ mazgājies..." (Rutes 3:3). Lai iegūtu Boāsa labvēlību, Rute nevarēja tuvoties viņam izskatoties un smaržojot kā svešiniece no bada piemeklētās Moāba zemes. Viņai vajadzēja atstāt aiz sevis savu pagātni, lai tā nesabojātu viņas nākotni. Dievs arī Tev vēlas atvērt durvis uz jaunām iespējām, tomēr, kamēr nebūsi atrisinājis un nolicis savas vecās problēmas, Tu nevarēsiet ieiet caur tām. Tu nevarēsi saņemt to, ko Dievs ir Tev sagatavojis, ja joprojām būsi pārņemts ar saviem plāniem, ar savām domām, ar saviem priekšstatiem. Vai tas prasītu sešus mēnešus vai sešus gadus – sakārto savu emocionālo, intelektuālo un morālo bagāžu. Dievs saka: "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..." (Jesajas 43:18-19).

svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Lai Dievs uzdāvina Tev pasauli

Mac. R.Eimanis 
Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu... IEPRIECINAIT cits citu ar šiem vārdiem! (1.Tes.4:13-14,18) 
Kad pieminam savus mirušos, ko dzīvē pazinām, kādas ir mūsu sajūtas? Skumjas? Pārdomas? Bet vai ir arī prieks? Jā tieši prieks...
Kas nosaka tavu pasauli? Kas nosaka, kad Tu esi priecīgs, kad bēdīgs? Kā Tu izlem, kad krist izmisumā, un kad saņemties un sākt dzīvot citādāk? Kas nosaka mūsu sajūtas domājot par nāvi? Vai mūsu acis, kas redz mirušo miesu, un kapu kopiņas? Vai mūsu sirdis, kas jūt šķiršanās skumjas? Ja tā, tad mums neatliek nekas cits, kā sērot. Sērot visas dzīves garumā, jo Tavu dzīvi nosaki tikai Tu pats. Tavas sajūtas un vēlmes. Bet ieklausies, pirms sākt sērot: “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,’ saka Tas Kungs.” (Jes. 55: 8) Tātad tas, ko jūtam un domājam mēs, vienmēr nav patiesība. Ja es piemēram, jūtos vientuļš, tas vēl nenozīmē, ka tāds esmu. Ja jūtos noskumis, tas nenozīmē, ka man nav citu iespēju.
Atcerēsimies, kā tika radīta šī pasaule? Caur vārdu. Dievs sacīja un viss radās! Viņš radīja pasauli ap mums un mūs pašus caur savu vārdu. Bet tāpat arī tagad katram vajag, lai Dievs rada pasauli ar savu vārdu. Katru dienu. Kad dzīvojam ne vairs tikai saskaņā ar to, ko saka mūsu prāts vai sajūtas, bet mācamies ik dienu dzīvot saskaņā ar to, ko saka Dievs. Saskaņā ar Viņa vārdiem. Kristus sacīja: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”
Tas nav viegli dzīvot saskaņā ar Dieva vārdiem, redzēt pasauli tādu, kā Dievs tev to atklāj. Jo Viņš atklāj daudz skumjas un postu. Viņš atklāj, ka daudzi cilvēki ir velna varā, un domā tikai par savu kārību apmierināšanu. Viņš atklāj, ka arī es neesmu tik labs, cik vajadzētu. Viņš atklāj, ka cilvēki daudz vairāk klausa savām izjūtām kā Dieva vārdam: “...zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi” (Rom.1: 21,22). Ja klausu Viņam, ne savām sajūtām, tad tieku dzīts uz grēksūdzi, jo pats nespēju sakārtot savu dzīvi, pēc Dieva kārtības.
Un tomēr, tā ir neiedomājama svētība, ja manu pasauli nosaka Dieva vārds! Tad arī katrs dievkalpojums iegūst citu jēgu. Tad es šeit esmu, lai Dieva vārds rada jaunu realitāti! Tad es saņemu svētību ne tādēļ, ka tā jūtos, bet tādēļ, ka Viņš to saka. Varu kalpot citiem, jo viņš to saka. Esmu Dieva bērns ne tāpēc, ka jūtu, bet tāpēc, ka Viņš atklāj. Nāve mani nebiedē, ne tāpēc, ka esmu par to stiprāks, bet Viņš to saka. Jā, bērēs es redzu, kādu mīļu cilvēku nekustīgi guļam, bez dzīvības; jā, kapos es redzu daudz kapu kopiņas, bet es neļaušos skumjām, jo Dievs saka: “nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā” (Jāņa. 5: 28,29). Es paļaušos uz Dieva vārdu, ne uz savām sajūtām.
Sāc katru dienu ar Dieva vārdu nevis savām sajūtām! Viņš grib tev uzdāvināt pasauli!
Visu mācītāja R.Eimaņa rakstu varat lasīt šeit: http://mezaparka.lelb.lv

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Dari labāko iespējamo savai pilsētai… savai valstij!

Rūpējieties par ...[savas] pilsētas labklājību ... un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jer.29:7) 
Vai Tu esi apmierināts ar to vietu/apstākļiem savā dzīvē, kur atrodies? Vai varbūt Tu ilgojies būt kaut kur citā vietā/laikā? 
Dievam priekš Tevis ir kāds padoms (tikai ļoti iespējams tas ir kaut kas tāds, ko Tu nemaz negribi dzirdēt). Tas ir padoms, kuru Viņš deva caur pravieti Jeremiju cilvēkiem, kuri bija vergi Babilonijā, kuri bija aizvesti tālu prom no visa tā, kas tiem bija tuvs, mīļš un dārgs. Dievs toreiz teica: "...celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!" (Jer.29:5-7 Jaunais tulkojums).
Ebreji bija trimdā, jo Dievs bija pieļāvis, ka tos aizved gūstā. Vai nevarētu būt, ka arī Tu esi savā dzīvē tur, kur Tu esi šodien, jo Dievam ir kāds plāns? Varbūt Viņš ir nolicis Tevi tur , kur Tu esi, lai caur Tevi svētītu tos, kas ir Tev blakus? Tā vietā, lai plānotu savu dzīvi sākt no jauna kaut kur citur; lai cerētu, ka kāda fantastiska sagadīšanās vai apstākļi visu izmainīs, varbūt būtu vērts sākt ieguldīt savu laiku, spēkus un arī līdzekļus attiecībās ar Taviem līdzcilvēkiem? Varbūt tas var kardināli izmainīt un uzlabot arī Tavu dzīvi? Kāpēc? Tāpēc, ka kad viņi tiks svētīti, arī Tu būsi svētīts! Kā mēs zinām? Jo Jēzus teica: "Dodiet, tad jums taps dots: ... jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūk.6:38). 
Marta Vašingtona (Martha Washington) reiz teica: "Es joprojām esmu apņēmusies būt jautra un laimīga jebkurā dzīves situācijā. Es esmu sapratusi, ka lielākā daļa mūsu dzīves laimes vai nelaimes brīžu ir atkarīga no mūsu attieksmes... un nevis no apstākļiem..." Tas izklausās gandrīz tāpat kā to rakstīja apustulis Pāvils: "...Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu." (Filip.4:12).
Ja Tu vēlies nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot ar sajūtu, ka tas ir nozīmīgi – sāc darīt maksimāli labāko iespējamo tur, kur Dievs Tevi ir aicinājis to darīt.

svētdiena, 2012. gada 11. novembris

Padomā par saviem paradumiem

... [viņi] rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem... (2.Ķēn.17:34)
Dievs teica: "Un tā līdz šai dienai [viņi]... rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara ... pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis..." (2.Ķēn.17:34). Ir jāsaprot – jebkurš ieradums kuram Tu ļausi dominēt savā dzīvē, agri vai vēlu pilnībā kontrolēs Tavu dzīvi. Ja parunāsi ar kādu, kurš atgūstas no smagas atkarības, Tu gandrīz vienmēr dzirdēsi: “...es tikai tad kļuvu gatavs mainīties, kad biju nonācis pašā apakšā.“ Pazudušais dēls parasti nav gatavs nākt mājās, kamēr nav zaudējis visu! Bet tam tā nav jābūt Tavā dzīvē.
Debesu Tēvs ar nepacietību gaida jebkuru no mums. Atceries, Tu esi Visaugstākā bērns; jebkura verdzība vai nebrīve Tev ir nedabiska. Tomēr, Tu nekad nebūsi pilnīgi brīvs, ja ĻAUSI kaut kam Tevi saistīt. Lai arī kas ir Tavas važas – kādas vielas, attiecības vai nesakārtota dzīve – nekas nemainīsies, kamēr Tavs prāts nebūs atbrīvots no veco domu un ieradumu dzelžainā satvēriena, un nebūs Dieva Vārda atjaunots (Rom.12:2). Tātad, sāc ieviest jaunus paradumus, jo tas, ko Tu sāksi konsekventi darīt, agrāk vai vēlāk kļūs par Tavu pastāvīgu ieradumu.
Sāc ar Bībeles lasīšanas ieradumu. Ielieciet to kā pašu pirmo savā ‘izdarīt’ sarakstā. Jo Dieva Vārdi ir “dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina" (Sal.Pam.4:22).
Ieplāno īpašu laiku lūgšanām, citādi viss pārējais ‘ļoti svarīgais’ aizņems visu Tavu laiku. Lūgšanā Dievs Tev atklās kā Viņš jūtas un ko domā par lietām. Vai Tu uzskati, ka vari atļauties dzīvot bez Viņa padoma?
Apmeklē baznīcu regulāri, atbalsti tur kalpošanu ar savām finansēm, realizē tur savas garīgās dāvanas un sāc ieguldīt laiku un enerģiju attiecībās, kas stiprinās Tevi garīgi. Dievs Savā namā atklāj tādas lietas, kuras Viņš nesaka nekur citur.
Tavi ikdienas dzīve ir tā, kas veido Tavu nākotni. Ja Tu vēlies zināt, kāda tā varētu būt – pievērs uzmanību saviem paradumiem!

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Veselīgas mācības nozīme

Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību… (Tit.2:1)
Šodien ‘veselīga mācība’ jeb bibliskas doktrīnas tiek aizstātas ar ‘man TĀ patīk’ teoloģiju,… un mēs (Baznīca!) reizēm izsakām bažas par to.
Lidmašīnu piloti lido pēc ļoti stingri noteiktiem un fiksētiem likumiem. Ķirurgi izdara operācijas vadoties pēc ļoti konkrēti noteiktiem priekšrakstiem. Vai Tu neesi priecīgs, ka lielākā daļa no viņiem domā, ka noteikumi ir svarīgi?
Ir stāsts par kādu psiholoģijas studentu, kurš būdams armijā, reiz tika norīkots dežurēt virtuvē. Tur strādādams, viņš nolēma pārbaudīt dažādu kareivju viedokli par aprikozēm. Vispirms viņš ieņēma negatīvu nostāju: "Jūs nevēlaties aprikozes, vai ne?" Deviņdesmit procenti teica: “Nē!” Tad viņš izmēģināja pozitīvo pieeju: "Jūs vēlaties aprikozes, jā?" Vairāk nekā puse teica: “Jā!” Pēc tam viņš mēģināja ‘vai nu tā, vai tā’ tehniku: "Vai jūs vēlētos vienu aprikožu porciju vai divas?" Neskatoties uz to, ka lielākai daļai no viņiem aprikozes nebija mīļākais ēdiens, četrdesmit procenti paņēma divas porcijas un piecdesmit procenti paņēma vienu. Tikai desmit procenti tomēr atteicās no aprikozēm.
Esi ļoti uzmanīgs, ja Tev nav noteikta uzskatu sistēma vienā vai otrā jautājumā – Tu vari nevilšus sākt akli sekot kāds cita viedoklim.
Pāvils ļoti nopietni pamācīja Timoteju: "...sludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt gan laikā, gan nelaikā, atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei. Viņi novērsīs savas ausis no patiesības un pievērsīsies mītiem..." (2.Tim.4:2-4 Jaunais tulkojums).
Kad Tavas mirkļa sajūtas nevarēs būt drošs pamats lēmumu pieņemšanai, tad ‘veselīga mācība’ var būt šis pamats. Mūsu sajūtas balstās uz emocijām, savukārt bibliska doktrīna balstās uz mūžīgā Dieva Vārda mācībām.

svētdiena, 2012. gada 28. oktobris

Šoreiz nelielas pārdomas par Tobita grāmatu...

Tagad Tobita grāmata (vai kā to sauc latīņu izdevuma Bībeles –Tobijas grāmata) ir atrodama arī jaunajā latviešu valodas tulkojuma Bībelē kopā ar citām deiterokanoniskajām grāmatām. Grāmatas semītiskā izcelsme un nosaukums (Tobiah - טוֹבִיָּה, kas nozīmē "Kungs ir mans labums") ir zināma jau kopš senatnes. Vārds pats par sevi ir daudzkārt lietots Bībelē (piemēram, 2.Laik.17:8, Ezr.2:60, Zah.6:10). Salīdzinoši nesen atklātie pieci rokrakstu ruļļi ar fragmentiem no Tobita grāmatas (4QTob - gan ebreju un aramiešu valodas teksti atrasti starp Nāves jūras rokrakstiem no Kumrānas 4.alas) ir no jauna pievērsuši grāmatai īpašu uzmanību.
Lai arī grāmatā aprakstītie notikumi norisinās astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, tiek uzskatīts, ka grāmata ir sarakstīta pēc Ezras grāmatas un tāpēc arī nav iekļauta īsākajā ebreju kanona variantā. Tomēr grāmata bija daļa no Vecās Derības sengrieķu valodā (Septuaginta), un vienmēr ir tikusi uzskatīta kā iedvesmojoša gan katoļu, gan Austrumu pareizticīgo baznīcās.
Grāmata ir reliģiska novele, kas atklāj ebrejisku romantiku un ir ļoti aizraujošs stāsts. Stāsta varonis ir tēvs, kuru sauc Tobits (Τωβίτ - Grieķu Septuagintas tekstā) un viņa dēls Tobijs (vai Tobias - Τωβίας, Septuagintas tekstā). Stāsts mūs iepazīstina ar Tobitu, izraēlieti no Ziemeļu Karalistes, kurš ir ticis izraidīts uz Ninivi. Šis darbīgais un bagātais vīrs pēkšņi kļūst akls. Tad mēs tiekam iepazīstināti ar Saru mēdiešu zemē, kurai arī neklājas viegli. Atbildot viņu lūgšanām, Dievs kā palīgu sūta eņģeli Rafaēlu. Tikumīgais Tobita dēls Tobijs dodas ceļojumā kopā ar Rafaēlu uz mēdiešu zemi sava nevarīgā tēva vietā... un tas atnes laimi gan tēvam, gan Sārai, gan arī pašam.
Grāmatas galvenais vēstījums ir: Dievs ir gan taisnīgs, gan arī suverēns; ciešanas nav sods; savukārt Dieva nodoms ilgtermiņā ir atalgot viņam uzticīgos. Lasītājs tiek aicināts uzticēties Dievam un dzīvot saskaņā ar Viņa noteikumiem. Grāmata cenšas būt daudzveidīga padomu un dzīves principu atklājēja – gan iepazīstina ar laulības svētumu, gan stāsta par eņģeļu aizbildniecību, gan māca cienīt vecākus, gan īpaši uzsvar lūgšanas nozīmi mūsu ikdienas dzīvēs.
Visbeidzot – grāmata tiešām ir viens no visvairāk apburošajiem ebreju rakstu paraugiem, kas ir daļa no vēstures grāmatām Vecajā Derībā, un tagad visiem lasītājiem ir pieejama arī latviešu valodā.
Meklējiet grāmatnicās jauno latviešu tulkojuma Bībeli.
Elektronisko versija visām platformām tiek piedāvāta kā OliveTree BibleReader brīvprogrammas modulis priekš Android, Blackberry, iPhone, iPad, Nokia (Symbian^5) viedtālruņiem.
Pirkt varat šeit, vairāk informācijas šeit.

svētdiena, 2012. gada 21. oktobris

Pie laimīgas laulības ir jāpiestrādā

...ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība... bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas... (1.Kor.13:2)
Bijušais ASV Izglītības sekretārs Viljams Benets (William Bennett) apmeklēja kādu laulības ceremoniju, kura nenotika baznīcā. Visa cita starpā līgava un līgavainis izteica savus solījumus palikt kopā, "kamēr mīlestība turpināsies"(!). V.Benets raksta: "Es nosūtīju viņiem papīra šķīvīšus kā kāzu dāvanu..." 
Ja Tu vēlies, lai Tava laulība ir laimīga un spēj pārvarēt dažādus attiecību sarežģījumus, ir jāņem vērā sekojošās četras lietas:
  1. Uzņemies atbildību par savu laimi. Vainojot savu dzīvesbiedru, Tu vienkārši neesi godīgs pret sevi un nebūsi gatavs mainīt savu nepareizo uzvedību. Laime ir rūpīgs darbs visas dzīves garumā. Labu attiecību pamatā ir veselīga pašapziņa un attiecības ar Dievu.
  2. Esi draugs. Vai nav savādi, cik viegli mēs pieņemam mūsu draugus tādus, kādi viņi ir… taču ir tik grūti to darīt attiecībās ar cilvēku, kuru esam apprecējuši? Vai Tavs dzīves partneris nav pelnījis vismaz tādu pašu cieņu, lojalitāti, pacietību, pateicību un atzinību kādu Tu dot citiem? 
  3. Veido kopīgus mērķus. Cilvēkam vienmēr vajag kaut ko plānot un tad rūpīgi strādāt, lai to sasniegtu. Ja to darīsi kopā ar dzīvesdraugu, tas bagātinās jūsu attiecības un ļaus sasniegt augstāku uzticēšanās līmeni. Tātad, kāds ir JŪSU nākamais mērķis?
  4. Esi drosmīgs. Teodors Rubins (Dr.Theodore Rubin) raksta: "Problēma nav tas, ka ir problēmas (tās ir un būs!). Patiesībā problēma ir uzskats, ka ja ir problēmas, tad tā ir problēma!" Šeit virs zemes nav ideālas dzīves situācijas. Ir vajadzīga drosme, lai Tu būtu gatavs visam, kas vien būs jāpiedzīvo. Un vēl lielāka drosme ir vajadzīga, lai atzītu, ka tas, ko Tu nevarēsi atrisināt ar gudrību, spēku vai izveicību, ir atrisināms ar mīlestību!
Sāc strādāt pie savas laimīgās laulības jau šodien!

svētdiena, 2012. gada 14. oktobris

Tiekties pēc progresa, nevis pilnības

... jums rakstīt man nav par apgrūtinājumu... (Filip.3:1) 
Vai esi padomājis, cik bieži cilvēki, kurus Tu apbrīno, darīja lietas nepareizi, pa pusei pareizi, gandrīz labi, pirms viņiem izdevās? Kļūdas ir nepatīkamā, bet tomēr neizbēgama progresa sastāvdaļa.
Tieši tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: "... to pašu jums rakstīt man nav par apgrūtinājumu, bet jums ir par stiprinājumu" (Filip.3:1). Viņš saprata, ka ir jādzird atkal un atkal... un jācenšas atkal un atkal, lai beigu beigās kaut kas izdotos patiešām labi.
Pārtrauc salīdzināt sevi ar citiem. Bībele saka: "... kas paši sevi liela… sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi" (2.Kor.10:12). Kā tajā Kristus stāstītajā līdzībā – dažiem no mums ir dots pieckārtīgi, dažiem divkārt un dažiem tikai viens. Tavs talants, ne Tavas vēlmes nosaka Tavu potenciālu. Tas cilvēks, kuram bija dots mazāk, bet kurš darīja labāko iespējamo, saņēma to pašu uzslavu ("labi paveikts!") kā tas, kuram bija pieckārtīgi. Nepatikšanās nokļuva tā persona, kas baidījās riskēt. Tava lielākā kļūda var būt nevēlēšanās kļūdīties!
Džons Maksvels (John Maxwell) raksta: "Tavi panākumi ir atkarīgi no Tavas apņemšanās vingrināties. Konsekventa labā praktizēšana noved pie reāli laba rezultāta. Tas Tev ir it kā asinīs. Gudri cilvēki to saprot... un ievēro ļoti stingu disciplīna, lai kaut ko sasniegtu."
Ja Tu vēlies saprast, kas padara dažus cilvēkus veiksmīgākus par citiem, Tu atklāsi, ka visa panākumu atslēga slēpjas šajos trīs vārdos: “vēl mazliet vairāk.” Veiksmīgi cilvēki dara to, ko no viņiem sagaida... plus vēl mazliet vairāk.
Tātad, šodienas padoms ir – tiecies panākt progresu, ne pilnību!

svētdiena, 2012. gada 7. oktobris

Labāka rītdiena...

... tiem, kas skumst..., dāvāt ... prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā... (Jes.61:3) 
Ķīniešu valodā vārda "krīze" simbols ir ļoti interesants. Tas sevī ietver gan briesmas, gan iespējas. Ja risks ir liels un cerība uz pozitīvu rezultātu apšaubāma, risinājums var izrādīties jauna iespēja, par spīti piedzīvotajām problēmām. 
Tomēr reālā dziedināšana nevar sākties, kamēr Tu neatzīsti faktus un savas sāpes. Tas nozīmē darīt to, ko darīja Dāvids - atzīties visā Dievam: "Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī?" (Ps.13:3).
Tāpat kā griezt ar skalpeli ir pirmais nepieciešamais solis, lai dziedētu augoni, tā arī atzīt patiesību ir pirmais solis, lai izkļūtu no krīzes. Tie, kuri nenolaiž rokas pie pirmajām problēmām drīz vien saprot, ka ir cerības un sapņi, kuri vairs nepiepildīsies. Tad viņi saprot, ka ir jomas, kurās vajadzīgas korekcijas. Visbeidzot viņi ir gatavi izstrādāt plānu nākotnei.
Sākumā Tu jutīsies kā "nekas nekad nebūs tā kā agrāk..." Tas ir normāli. Tev ļoti iespējams ir nepieciešams veikt korekcijas tajā, kā Tu strādā, kur pavadi savu brīvo laiku un kā Tu attiecies pret savu ģimeni un draugiem. Dzīves problēmas un izaicinājumi mēdz destabilizēt Tavu pasauli. Tomēr tas arī liek Tev dziļāk un nopietnāk ielūkoties sevī un atrast slēptās spēku rezerves, par kurām Tu pat nezināji. Tādā brīdī Tu varbūt nejuties ļoti drosmīgs vai cerību pārņemts, tomēr tas nenozīmē, ka Tev nebūtu pamata ticēt “laimīgām beigām”. Pat ja Tu nejūties ļoti spēcīgs, Tu vari smelties spēkus no Tā, Kurš tāds ir.
"Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos..." (Ps.18:3).
Atzīsti to kā ir patiesībā. Atrodi Dievu tajā. Seko Viņam... un Viņš dos Tev labāku rītdienu.

svētdiena, 2012. gada 30. septembris

Parādīt atzinību

...Jozua, Nūna dēls, kas stāv tavā priekšā ... stiprini viņu... (5.Moz.1:38) 
Tiem dažiem, kurus varētu raksturot kā "vienmēr-par-sevi-pārliecinātus", vajag maz vai nemaz iedrošinošu atzinību; mums pārējiem to vajag regulāri. Dievs ieteica Mozum parādīt atzinību savam aizstājējam Jozua, jo viņam nāksies uzņemties ļoti īpašu atbildību. Pat Pāvilam bija nepieciešama atzinību. "… mūsu miesai nebija ne mazākās atpūtas, bēdas no visām pusēm: ārā cīņas, iekšā bailes. Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, iepriecināja mūs ar Tita atnākšanu..." (2 Kor.7:5-6).
Ja Tu kādam parādi atzinību, Tu dari Dieva darbu! Mēs bieži domājam brīnišķīgas domas par cilvēkiem, bet nepasakām viņiem to. Atzinība darbojas tikai tad, ja Tu to izsaki!
Reiz kāds psihologs intervēja veiksmīga biznesa magnāta dēlu. Problēma bija tajā, ka jaunais cilvēks atteicās pārņemt ģimenes biznesu pēc sava tēva nāves (kas būtu padarījusi viņu ļoti bagātu). Viņš paskaidroja: "Jums būs grūti saprast attiecības, kādas man bija ar manu tēvu. Viņš bija stingra rakstura cilvēks, kurš visu bija sasniedzis ļoti smagi strādājot. Viņa mērķis bija iemācīt mani pašpaļāvību... un viņš domāja, ka vislabāk to būtu darīt nekad mani neiedrošinot un nepaslavējot. Brīvdienās mēs spēlējām bumbu pagalmā. Ideja bija, ka man ir jānoķer bumbu desmit reizes pēc kārtas. Kad es biju noķēris to astoņas vai deviņas reizes, viņš vienmēr darīja visu iespējamo, lai desmito reizi bumba lidotu man garām. Viņš meta to zemē vai augstu virs manas galvas tā, lai man nebūtu izredžu to noķert." Tad brīdi klusējis, veiksmīgā biznesmeņa dēls turpināja: "Tāpēc es atsakos no visa... es vēlos pats noķert desmito bumbu!" Šis jauneklis uzauga ar sajūtu, ka viņš nekad nebūs pietiekami labs, lai iepriecinātu savu tēvu.
Vai tas neskan pazīstami?
Bībele saka: "Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina" (Sal.Pam.12:25).
Tātad, parādi atzinību tiem, kas ir Tev blakus.

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Turpini vingrināties

Par to gādā…, lai tavs briedums būtu redzams visiem. (1.Tim.4:15) 
Pētījumi rāda, ka vidusmēra cilvēks var divkāršot savu spēju robežas jebkurā jomā, ja viņš sāk regulāri praktizēties visās lietās, kuras šai jomai nepieciešamas; un pārstāj praktizēt visas lietas, kuras tam nav nepieciešamas. Tātad, Tu nebūsi veiksmīgs tad, ja tikai darīsi... Tev ir jādara pareizās lietas īstajā laikā un jādara tas labi.
Džons Maksvels (J.Maxwell) iesaka četrus pamatprincipus, kurus mums (ja vēlamies gūt panākumus) vajadzētu iekļaut mūsu nepieciešamo darbu sarakstā:
  1. Labs skolotājs. Vai Tu esi dzirdējis stāstu par kādu puisi, kurš vēlējās pieteikt savu ēzelīti kādās slavenās zirgu skriešanās sacīkstēs? "Viņš taču nekad uzvarēt," draugi centās viņu atrunāt. "Es zinu," puisis esot atbildējis, "Bet mēs taču arī mācamies, skatoties uz labiem piemēriem..." Arī Tev ir nepieciešams izvēlēties pareizos cilvēkus, no kuriem mācīties (2.Tes.3:7-9).
  2. Ieguldīt visu savu enerģiju. Vai Tu vingrinies tādā veidā, laikā un vietā, kas ļaus Tev sasniegt labākos rezultātus? Vai Tu apzinies kāda ir Tava motivācija motivāciju? Pāvila motivācija bija iespēja “saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos..." (2.Tim.4:8).
  3. Skaidrs mērķis. Esi pārliecināts par to, ko Tu vēlies sasniegt. Vingrināšanās bez konkrēta mērķa ir kā ātrums bez virziena. Pāvila mērķis bija pabeigt "uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus..." (Ap.d.20:24).
  4. Atbilstoši resursi. Lai sagatavotos, Pāvils aicināja Timoteju daudz lasīt (1.Tim.4:13). Kādi resursi Tev ir nepieciešami, lai sasniegtu nosprausto mērķi?
Tu kaut ko sasniegsi tikai tad, ja rūpīgi gatavosies un vingrināsies. Tātad, ko Tu esi jau sasniedzis? Tu tikai sāc? Vai Tu jau piedzīvo strauju progresu? Vai varbūt Tu jau esi sasniedzis savu iespēju robežas?
Zinot, ko esi sasniedzis, vari plānot, kas Tev vēl jādara. Tāpēc turpini vingrināties.

svētdiena, 2012. gada 16. septembris

Dzīve Tevi pārbaudīs (3)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20)
Vai Tu atceraties savu skolas gaitas? Kad pienāca laiks kontroldarbam, skolotājs vēroja klasi klusēdams…
Bībelē tiek aprakstīts par gadījumu, kad Jēzus: ‘... Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties uz Betsaidu,.. Un, kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū..., redzēdams, ka tiem braucot bija grūtības, jo vējš tiem bija pretī, Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams... Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt, jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!" Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, bet tie bija pavisam iztrūkušies’ (Mark.6:45-51).
Manuprāt šis stāsts mums māca, ka:
  1. Reizēm, sekojot Dievam, Tev būs jāiet cauri vētrām. "Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj" (Ps.34:20).
  2. Ja Tu arī nevari redzēt Viņu, Viņa acis joprojām visur seko Tev. Tu nekad nebūsi ārpus Viņa redzesloka, Viņa rūpēm vai Viņa žēlastības.
  3. Viņš nekad Tev nedos uzdevumu, kuru Tu varētu paveikt bez Viņa palīdzības, tāpēc nemaz nesāc mēģināt to paveikt viens pats.
  4. Ja Tu ļausies, bailes kā mākonis pārklās Tavu domāšanu un Tu nepazīsi Viņu, kad Viņš nāk pie Tevis.
  5. Vispirms Viņš runās ar Tevi, tad iejauksies apstākļos, kas Tevi apdraud. Kad Viņš darbosies, Tu piedzīvosi pārdabisku mieru.
  6. Ja Tava laiva ir "vētras vidū", tad labākais vēl ir priekšā!
  7. Pats tumšākais brīdis ir tieši pirms rītausmas. Priecājieties! Saule spīdēs atkal.
Dievs Tevi nepievils...

svētdiena, 2012. gada 9. septembris

Dzīve Tevi pārbaudīs (2)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20) 
Dievs teica Saviem ļaudīm: "… Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, … lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne” (5.Moz.8:2). 
Dzīves pārbaudījumi atklāj, cik labi Tu esi sagatavojies, ko esi iemācījies, un ko Tu darīsi attiecīgos apstākļos. Tas, ko Tu esi iemācījies ir tikai teorija, līdz tam brīdim, kamēr tiec pārbaudīts. Un dzīve Tevi noteikti pārbaudīs! 
Čaks Svindols (Chuck Swindoll) stāsta par kādu putnu vārdā Čipī: "Mazais papagailītis Čipī nekad nevarēja iedomāties, ka ar viņu kaut kas tāds atgadīsies. Viņš mierīgi sēdēja savā būrī un dziedāja, kad pavisam negaidot viņš tika iesūkts… Problēma sākās tad, kad viņa īpašniece nolēma iztīrīt papagailīša būri ar putekļsūcēju. Viņa iebāza uzgali būrī, lai uzsūktu sēklas un spalvas būra apakšā. Tad pēkšņi iezvanījās telefons. Saimniece daudz nedomādama pagriezās, lai atbildētu. Viņa jau tikko gribēja teikt "Labdien", kad… – ssswwwwPPPPP! Čipījs tika iesūkts. Sieviete paspēja tikai noelsties… un tad, ļaujot telefona klausulei izkrist no rokām, metās izslēgt putekļsūcēju. Ar smagu sirdi viņa atvēra putekļsūcēja putekļu maisu.... un tur viņš bija! Apdauzīts, apdullināts, pārklāts ar putekļu kārtu – bet dzīvs. Viņa satvēra putnēnu un steidzās uz vannas istabu. Tur atgrieza krānu un … zem ledus auksta ūdens straumes enerģiski nomazgāja viņu tīru. Tad uztrauktā sieviete izdarīja to, ko katrs līdzjūtīgs mīļ-dzīvnieciņa īpašnieks būtu darījis – viņa paķēra savu matu fēnu un sāka žāvēt savu slapjo, drebošo putniņu ar karstu gaisu..."
Čaks Svindols nobeidz savu stāstu ar vārdiem: "Čipījs kopš tā laika nav vairs daudz dziedājis..."
Dzīve pārbaudīs arī Tevi…, bet neļauj tai nozagt Tavu dziesmu!

svētdiena, 2012. gada 2. septembris

Dzīve Tevi pārbaudīs (1)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20) 
Vai atceraties testus un eksāmenus, kas Tev bija skolā? Tu tos nokārtoji vai arī nē..., bet Tu nevarēji izvairīties no tiem. Dzīvē tas darbojas tieši tāpat. Kad runa ir par dzīves testiem, Tev ir jābūt tam gatavam. 
Jēzus teica: "... kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels" (Mat.7:24-27). 
Viens no vīriem uzcēla savu māju uz klints, jo viņš zināja, ka nav jau jautājums "vai", bet gan "kad" vētra nāks. Otrs uzcēla savu māju uz smiltīm, jo tas bija lētāk un vieglāk. Kad sākās vētra, pirmā māja stāvēja un (ak, kāds brīnums?) otra māja sagāzās... 
Ko Jēzus ar to gribēja pateikt? 
Tavi talanti, Tavas spējas un Tava reputācija var sekmēt Tavas karjeras vai dzīves līmeņa uzlabošanos, bet, ja Tev nebūs stingrs raksturs, Tev būs grūti palikt pie sasniegtā ilgstoši. Vēl vairāk, Tavi uzskati var būt no sirds patiesi un saskaņā ar to, ko citi cilvēki domā, bet, ja Tavas dzīves pamats nav Dieva Vārds, Tu nespēsi palikt nelokāms tad, kad Tev tas būs nepieciešams visvairāk. 
Trīs reizes Bībelē mēs lasām: "... no ticības taisnais dzīvos" (Rom.1:17). Kad dzīve sagādās Tev kādu testu vai eksāmenu, Tev ir jāspēj pacelt galvu un teikt: "Man nav visas atbildes, bet es zinu, ka Dievs ir uzticams, un es uzticos Viņam visā, ko Viņš ir apsolījis Savā Vārdā! "

svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Integritāte (2)

Sirds skaidrība ... lai mani sargā... (Ps.25:21) 
Bībelē ir dažādi stāsti… Ir stāsts par Jāzepu, kurš, lai gan Potifāra sieva viņu vairākkārt centās pavedināt, teica nē. Savukārt Dāvids, nonākot līdzīgos apstākļos, teica jā… Tomēr der ievērot, ka stāsts par Dāvidu tur nebeidzas. Dāvids apprecējās ar Batsebu. Un kad viņu dēls Salamans pieauga un sāka valdīt, "viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi" (1.Ķēn.11:3).
Integritāte var nešķist kaut kas absolūti nepieciešams tagad, bet tās trūkumam var būt tālejošas sekas. Integritāte nozīmē pildīt savas saistības, kaut arī apstākļi, kādos tika dots solījums, ir mainījušies. Kāds gudrs cilvēks reiz ir teicis, ka cilvēka dzīvē integritāte ir tad, kad vārdi un darbi ir saskaņā. Tavi uzskati atspoguļosies Tavā uzvedībā. Tad nebūs nekādas pretrunas starp to, kā Tu izskaties sabiedrības acīs un kas Tu patiesībā esi. Integritāte ir ne tikai kā tiesnesis starp dažādām vērtību sistēmām, tas ir pamats lēmumu pieņemšanai. Tas padara Tevi spējīgu būt līdzsvarotam cilvēks neatkarīgi no katra dzīves sarežģījuma.
Reiz kādam cilvēkam, kurš atsaucās darba sludinājumam, tika lūgts paskaidrot, kāpēc viņš tika atbrīvots iepriekšējā darbavietā. Cilvēks esot atbildējis: "Tādēļ, ka es gribēju ņemt savu darbu mājās." Kad jautāja, kur tad viņš strādāja, cilvēks atbildējis: "Valsts Bankā." Mēs smaidam dzirdot šādus stāstus, bet pētījumi rāda, ka 55% darbinieku neuzticas saviem vadītājiem.
Vai Tu esi uzticams?
Vils Rodžers (Will Rogers) teica: "Cilvēku domāšana mainās nevis citu argumentu, bet personīgu novērojumu dēļ. Cilvēki dara to, ko viņi redz. To, ko viņi dzird, viņi saprot, bet tam, ko viņi redz, cilvēki tic un ir gatavi sekot..."
Par to tad arī runā kāda cilvēka lūgšana, kura ir pierakstīta Bībelē: "Pasargi manu dvēseli ... nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos! Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā..." (Ps.25:20-21).

svētdiena, 2012. gada 19. augusts

Integritāte (1)

Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā... (Ps.26:1)
Lai pasargātu sevi no barbariskiem ziemeļu ordu uzbrukumiem, Ķīnas tauta uzbūvēja Lielo mūri. Tas bija tik liels, ka neviens nevarēja tā vienkārši pārkāpt tam pāri, un bija tik biezs, ka neviens nevarēja izlauzties tam cauri. Mūra celtniecību pabeiguši, viņi nolēma, ka tagad ir laiks baudīt dzīvi. Pirmajos simts Lielā mūra pastāvēšanas gados, Ķīna tika okupēta trīs reizes. Ne reizi ienaidnieks nemēģināja izlauzties cauri mūrim vai kāpt tam pāri... viņi vienkārši uzpirka vārtu sargus un devās iekšā. Tie, kas būvēja mūri tik ļoti paļāvās uz šo akmens sienu, tomēr viņi aizmirsa iemācīt saviem bērniem godīgumu. Tā rezultātā izauga paaudze bez morāles un garīgiem principiem, kas viņus aizsargātu.
Vai esi kādreiz redzējis vētras izlauztu lielu koku, kuram blakus citi lieli koki stāv neskarti? Kāpēc vienu un to pašu vētru daži koki iztur, kamēr citi tiek izrauti ar visām saknēm? Atbildi atradīsi papētot tuvāk koka stumbru un saknes. Uztver domu?
Kad runa ir par Tavu integritāti, ir daži jautājumi par kuriem der regulāri padomāt:
  • Vai es esmu vienmēr tāds pats, neatkarīgi no tā, ar ko es esmu kopā?
  • Vai es esmu gatavs pieņemt lēmumus, kas būs vislabākie priekš citiem, pat ja citādāka izvēle ļautu man iegūt vairāk?
  • Vai var apgalvot, ka es vienmēr palieku uzticīgs saistībām, kuras esmu uzņēmies attiecībās ar Dievu, sevi un citiem?
  • Vai vari teikt tāpat kā psalma autors: "Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās" (Ps.26:1)?
Dzīve reizēm ir kā skrūvspīles: tā Tevi saspiež... Šādos brīžos viss, kas ir Tevī iekšā, nāks ārā. Sevis apliecināšana un savtība (šķiet!) sola daudz, bet rezultātā bieži nākas vilties, savukārt godīgums nekad nesagādās vilšanos.
Tātad, piestrādā pie savas integritātes.

svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Kāda ir Tava attieksme pret cilvēkiem?

...Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10) 
Tiek uzskatīts, ka Viljams Gladstons (William Gladstone) un Bendžamins Dizraeli (Benjamin Disraeli) abi bija lieliski līderi, tomēr tajā pat laikā intensīvi konkurenti.

Gladstons (1809-1898) bija Liberālās partijas vadītājs un, kā tiek uzskatīts, personificēja labākās Viktorijas laika Anglijas īpašības. Visu savas karjeras laiku strādājis kā valsts ierēdnis, viņš bija lielisks orators un spējīgs finansists, kā arī nelokāmas morāles cilvēks. Viņš tika ievēlēts kā Lielbritānijas premjerministrs četras reizes (vienīgais cilvēks Anglijas vēsturē, kas izpelnījies šādu godu). Viņa vadībā Lielbritānijā tika izveidota valsts izglītības sistēma, kā arī tika veikta parlamentārā reforma un piešķirtas balsošanas tiesības ievērojamam skaitam vienkāršo cilvēku.
Dizraeli (1804-1881), kurš kļuva par premjerministru divreiz, bija cita stila vadītājs. Trīsdesmit gadu vecumā viņš ienāca politikā un ieguva reputāciju kā diplomāts un sociālo jautājumu reformētājs. Viņa lielākais sasniegums bija līgums, ar kuru Lielbritānija iegādājās Suecas kanālu.

Abi vīrieši paveica daudz. Bet tas, kas īsti raksturo lielo dažādību, bija viņu pieeja cilvēkiem! Atšķirību vislabāk ilustrē stāsts, kuru atstāstīja kāda sieviete, kurai savā jaunībā bija nācies pusdienot ar abiem valstsvīriem dažādos pasākumos. Kad jautāja par viņas iespaidiem, viņa teica: "Kad es atstāju ēdamistabu pēc pusdienām pie Gladstona kunga, es nodomāju, ka viņš ir gudrākais vīrs Anglijā. Savukārt aizejot pēc pusdienām pie Dizraeli kunga, man bija sajūta, ka es esmu gudrākā sieviete Anglijā."

Kādus svarīgus secinājumus varam izdarīt?
Labi vadītāji cilvēku uzticību, uzticēšanos un draudzību iegūst necenšoties paši nokļūt uzmanības centrā, bet gan to dodot citiem.
Patiesībā, šis princips darbosies ikvienā gadījumā. Tāpēc arī Bībele dod padomu: "Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā."

svētdiena, 2012. gada 5. augusts

Izmet savu veco metramēru!

...viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt... (Ecēh.47:5) 
Pāvils raksta, ka Dievs, "darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam" (Efez.3:20). Tu varbūt bieži nopūties – ar manu izglītības trūkumu, ierobežotajiem ienākumiem, slikto veselību un pagātnes kļūdām… tur nekas nevar izdoties…
Ja Tu sadarbojies ar Dievu, tad labāk nolikt savu veco mērīšanas sistēmu malā!
Pravietim Ecēhiēlam bija vīzija. Viņš redzēja kā upe izplūst no tempļa... "Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja... viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. […] Un viņš man sacīja: "Šis ūdens tek uz rītiem... Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību… Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai..." (Ecēh.47:3-12).
Ievēro, šī upe izplūst no Dieva. Viņš ir Tas, kurš nosaka Tavu nākotni un izlemj par Tavu likteni. Nav svarīgi, kurš bija tas, kas sēja vai pļāva, jo "...Dievs deva spēku augšanai" (1.Kor.3:6).
Kurš nosaka, cik lielā mērā Tu saņemsi svētības? Dievs!
Tāpēc met prom savu veco metramēru!

svētdiena, 2012. gada 29. jūlijs

Atrisini ģimenes problēmas

Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "... un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1.Moz.12:1-3)
Lai tiktu svētītas visas ģimenes virs zemes, Ābrahāmam bija jāsāk ar savu ģimeni.
Pirms kāds cilvēks varēja pretendēt uz vadošo lomu draudzē Jaunās Derības baznīcas laikā, tika pārbaudīta arī viņa mājas dzīve (skat. 1.Tim.3:5). Cilvēki toreiz sprieda apmēram tā – ja kādam nav izdevies tikt galā ar problēmām savas mājas lokā, tad nebūtu prātīgi palielināt viņa ietekmes sfēru. Savukārt, ja Tu vēlies baudīt Dieva svētības savā ģimenē, Tev ir jāiemācās tikt galā ar grūtībām.

Tātad:
  1. Mēģini atcerēties, ka jūs visi esat vienā komandā. Neļauj savai neapmierinātībai (par kaut ko) gāzties pār Taviem mīļajiem. Pārāk bieži mājas ir tā vieta, kur mēs ļaujam emocijām vaļu tad, kad esam noguruši būt 'jauki’.
  2. Pirms runā, ņem vērā visus faktus. Nekas nevar vairāk kaitēt kā izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. "Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties" (Sal.pam.13:3).
  3. Rīkojies ar apdomu. Pārdomā visas savas iespējas... un Tu būsi objektīvāks. Tas ir veids, kā Tu esi apmācīts rīkoties jebkuru problēmu gadījumā savā darbavietā – kāpēc tā nerīkoties savas ģimenes lokā?
  4. Atrodi kaut ko labu katrā situācijā. Skots Peks (Scott Peck) raksta: "Tikai tāpēc, ka ir problēmas, mēs mentāli un garīgi augam. Mēs mācamies, ja par spīti sāpēm, esam gatavi tās risināt." Nav svarīgi, cik slikta šķiet kāda situācija, vienmēr var atrast kaut ko pozitīvu. Meklē to!
  5. Pārliecinies, ka cilvēki Tev blakus zina, ka viņus mīli. Ir taisnība, ka ļoti svarīgi ir atklāt citiem to, kā Tu jūties... tikai tas vienmēr ir jādara smalkjūtīgi. Tomēr vēl svarīgām ir pārliecināties par to, ka Tava ģimene zina, ka Tu viņus mīli. Ja cilvēks jūtas mīlēts, viņš var pārdzīvot gandrīz jebkuru krīzi.
Kā Tu domā – kad Tev vajag Dieva mīlestību visvairāk? Tad, kad Tu esi pelnījis to vismazāk!
Mēģini sekot šim piemēram.

svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

Vai Tu esi pārāk aizņemts?

Taisni tamdēļ es jums rakstīju, ... lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2.Kor.2:9-11)
Uzrunājot ļaunos garus vispasaules konventā, Sātans viņiem teica: "Kamēr kristieši paliekt tuvās attiecībās ar Dievu, mums nav varas pār viņiem!
Lai to mainītu, es ierosinu: (1) rūpējieties lai viņi ir aizņemti ar ne-svarīgām lietām; (2) kārdiniet viņus iztērēt līdzekļus neapdomīgi, lai viņiem nāktos aizņemties; (3) rosiniet viņus strādāt virsstundas un saglabāt bezjēdzīgu dzīvesveidu; (4) atturiet viņus veltīt laiku ģimenēm, lai viņu attiecības mājās neļauj sajust, ka tur ir patvērums; (5) stimulējiet viņu prātus ar televīziju un datoru, lai viņi vairs nevarētu dzirdēt kā Dievs runā ar viņiem; (6) izvietojiet laikrakstus un žurnālus uz viņu kafijas galdiņiem un nakts skapīšiem, lai viņiem nepaliek laika Bībeles lasīšanai; (7) pārpludiniet viņu pastkastītes ar reklāmlapiņām, piedāvājumiem un kā-kļūt-ātri-bagātam shēmām, saglabājiet viņos tiekšanos pēc materiālām lietām; (8) izvietojiet krāšņas modeles televīzijā un uz žurnālu vākiem, lai saglabātu koncentrēšanos uz ārējo izskatu – tas būs veids kā panākt, lai viņi ir neapmierināti ar sevi un saviem dzīvesbiedriem; (9) īpaši pārliecinieties, lai ģimenes partneri ir pārāk noguruši intīmai fiziskai tuvībai – tā mēs panāksim, ka viņiem būs kārdinājums meklēt to citur; (10) akcentējiet Ziemassvētku vecīti un Lieldienu zaķis, tādā veidā jūs novirzīsiet viņu domas no patiesās šo svētku nozīmes; (11) iesaistiet viņus nodarboties ar ‘labām’ lietām, lai viņiem nebūs laika padomāt par mūžīgajām; (12) rosiniet viņiem uzskatīt sevi par pašpietiekamiem, saglabājiet viņos paļaušanos tikai uz saviem spēkiem, lai viņiem nebūtu nekādu iespēju zināt un piedzīvot prieku, ko dod Dieva spēks viņu dzīvēs. Dariet šīs divpadsmit lietas uzticīgi un es apsolu, ka tad mums izdosies!”
Vai Tu esi padomājis kāda ir atšķirība starp – būt aizņemtam un būt veiksmīgam tajā, ko Dieva Tevi ir aicinājis darīt?
Dažreiz mēs esam pārāk aizņemti… kas nozīmē to, ka Sātana plāns joprojām darbojas...

svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs

Mēs katrs esam svarīgi (2)

...cik jauki un cik mīļi, kad [cilvēki] kopā dzīvo vienprātīgi. (Ps.133:1)
Sinerģija ir tad, kad viss kopums ir lielāks nekā atsevišķu sastāvdaļu summa. Lai radītu pozitīvu sinerģiju, ir nepieciešami īstie cilvēki, īstajā vietā, īstajā laikā, koncentrējušies uz pareizo mērķi.
Pēc Otrā pasaules kara, Česters Nimits (Chester Nimitz), ASV jūras spēku operāciju vadītājs, vēlējās saglabāt sabiedrības dzīvu interesi par jūras aviāciju. Tā rezultātā tika izveidota Zilo Eņģeļu Jūras Spēku lidojumu demonstrēšanas eskadra (Blue Angels Navy Flight Demonstration Squadron), kura jau pēc gada demonstrēja savu pirmo izstādi. Līdz pat šai dienai komandai ir ļoti skaidrs mērķis. Viņi atlasa tikai ļoti labi kvalificētus kandidātus. Pēc rūpīgas izvērtēšanas, pilotam ir jāsaņem arī sešpadsmit balsis no jau esošajiem eskadras locekļiem. Ja kaut viens nobalso pret, kandidāts netiek pieņemts. Nekādi iemesli vai paskaidrojumi netiek doti – tāds ir komandas uzticēšanās līmenis un respekts vienam pret otra spriedumiem. Zilo Eņģeļu (Blue Angel) komanda kļūst kā ģimene, un katrs kareivis var uzticēt savu dzīvību saviem biedriem. Komanda netiek sasaukta tikai uz vienu reizi. Katrs ir atbildīgs par savu uzdevuma daļu, un tas prasa apliecināt savu meistarību un pierādīt sevi katru dienu. Tiesības valkāt īpašo komandas zīmolu ir jānopelna. Nekādas īstermiņa saistības netiek pieņemtas.
Vai Tu varētu pretendēt būt Zilo Eņģeļu (Blue Angel) komandā? Vai Tu esi neatkarīgais vienpatis vai komandas spēlētājs? Vai esi uzticīgs un uzticams? Ja gadīsies kādas problēmas, vai citi varēs paļauties uz Tevi? Varēs uzticēt Tev pat savas dzīvības?

svētdiena, 2012. gada 8. jūlijs

Mēs katrs esam svarīgi (1)

Bet Dievs ... ir nolicis ... ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. (1.Kor.12:18)
Vai kādreiz esi mēģinājis salikt puzli, kurai trūkst kāds gabaliņš? Gala rezultāts nav tāds kā gribētos, vai ne?
Kristus Baznīcā, kuru Dievs šodien ceļ, ikvienam ir vieta. Pāvils raksta: "Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi..." (Efez.2:21). Zaru saišķis ir daudz izturīgāks nekā viens zariņš. Tātad, "mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi" (Rom.12:5).
‘Nekalpojošs kristietis’ ir pamatbūtībā pretrunīgs divu nesavienojamu jēdzienu savienojums.
Kad 5.gs p.m.e. Nehemijas vadībā notika Jeruzalemes atjaunošana, tekojieši bija zemnieki, kuri palīdzēja salabot pilsētas mūri, taču "viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā" (Nehem.3:5). Mūrēšana nebija viņu pierasto darbu sarakstā, tāpēc viņi atļāva citiem padarīt smagos celšanas darbus. Tu taču arī zini cilvēkus, kuri piekrīt šai filozofijai!
Nekad nenovērtē par zemu savu no Dieva saņemto uzdevumu. "Bet taisni tie..., kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi" (1.Kor.12:22). Padomā, kas patiesībā ir svarīgāks aicinājums: būt par pasaules lielvalsts līderi, vai sanitāru kādā medicīnas iestādē, vai pat strādāt atkritumu savākšanas kompānijā. Kad 1981.gadā tika sašauts Ronalds Reigans (Ronald Reagan) (lai gan viņš bija superlielvalsts prezidents), tad lielai daļai no ASV iedzīvotāju tā bija "parasta diena". Savukārt, kad atkritumu savācēji bija pasludinājuši streiku (tādus gadījumus esmu dzirdējis vairākkārt), pilsētās sākas haoss, kad visur sāka uzkrāties pūstoši atkritumi.
Svarīgi ir saprast, ka Tev nav jābūt teoloģijas fakultātes absolventam, lai lūgtu Dievu un lasītu Bībeli; nav jābūt pravietim, lai sadzirdētu Dieva aicinājumu; nav jābūt īpaši apmācītam speciālistam, lai palīdzētu cilvēkiem viņu vajadzībās. Ja vēlies darīt lielas lietas priekš Dieva, esi uzticīgs sīkumos (skat. Lūk.16:10). Ja neesi gatavs ziedot laiku un ieguldīt spēkus vienkāršai kalpošanai, Dievs Tevi neaicinās būt par vadītāju!

svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs

Piedalīties skrējienā

... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē... (Ebr.12:1)
Grieķijā ir kāda vieta, kuru tūristi mūsu dienās nereti apmeklē. Tomēr Bībeles sarakstīšanas laikos tas bija kaut kas ļoti populārs. Arī vēstules ebrejiem autors piemin to, kad viņš rakstīja, "... kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Tās bija Istmias spēles (Isthmia) (notika laikā starp Olimpiskajām spēlēm), kur sportisti tika pagodināti kā varoņi, pasniedzot viņiem priežu zaru vainagus.
Lai attīstīt muskuļus, sportisti parasti trenējās pie kājām piesienot atsvarus. Savukārt sacensību dienā tika novilkts viss, lai nekas netraucētu sasniegt labāku rezultātu.
Šo faktu tad arī vēstules autors izmanto, lai ilustrētu kādu svarīgu pamācību. Mēs domājam, ka tas, pie kā esam pieķērušies šajā dzīvē, ir kaut kas ļoti svarīgs. Ja mēs tā nedomātu, tad taču nebūtu nekādu iekšēju cīņu; mūs vienkārši neskartu šīs grēcīgāš pasaules vilinājumi.
Kristīgā dzīve ir sacensības, kas sākas ar dienu, kad Tu pieņem Kristu par savas dzīves centru... un beigsies tad, kad Tu varēsi satikties aci pret aci ar Viņu jau mūžībā.
Lai Tu šķērsotu šo finiša līniju kā uzvarētājs, Tev ir nepieciešams atteikties no:
  1. visa, kas palēnina Tavu izaugsmi. Citiem vārdiem sakot, atteikšanās no tā, kas traucē Tavu garīgo progresu. Un pat ja tas pats par sevi nav nekas nepareizs, tomēr tas kļūst par "lieku svaru" tad, ja traucē Tev piedzīvot Dieva svētības.
  2. jebkā, kas var likt Tav paklupt pirms finiša līniju. Tev ir pastāvīgi jāuzrauga Tavs “Kristum nodošanās līmenis”, Tavas ticības izaugsme, Tavas mājas dzīve, Tavas attiecības, Tavs godīgums, Tava darba ētika, Tavas domas un Tavi paradumi. Dari visu, kas Tev vien iespējams, lai paliktu koncentrējies uz balvu.
Grieķu sportisti saņēma vainagu, kas drīz vien nokalta, bet "...jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1.Pēt.5:4). Vai tādēļ nav vērts piedalīties skrējienā?

svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

Jāņa Kristītāja diena (pēc kristīgā kalendāra)

Māc. K.Zikmanis
Tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu (Lūk.1:76-77)
Jānim Kristītājam bija tik svarīga vieta Jēzus kalpošanā, kā apustulis Jānis par Jāni Kristītāju rakstīja sava evaņģēlija prologā. Pirmie panti Jāņa evaņģēlijā ir ievads evaņģēlijam, un apkopo visas domas, par ko vēlāk tiek rakstīts visā evaņģēlijā. Protams, evaņģēlija centrs ir Jēzus. Uzsvars apustuļa Jāņa rakstos ir Kristus: kas Viņš ir, ko Viņš darīja, un kāda tam nozīme mums.
Kaut uzsvars ir uz Kristu, ieklausieties kādu vietu prologā ieņem Jānis Kristītājs: Es lasīšu no Jāņa evaņģēlija pirmās nodaļas: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva" (Jāņa 1:1-14) Jēzus ir Dieva Vārds. Vārds ir Jēzus un Jēzus bija pie Dieva iesākumā. Jēzus ir Dievs. Apustulis Jānis vēlas, lai no paša sākuma mēs saprotam, kas ir Jēzus.
"Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir." Caur Jēzu viss, kas ir, ir radies. Bez Jēzus nekas šeit nebūtu – ne es, ne Jūs, ne debesis, ne zeme. Jēzus ir iemesls mūsu eksistēšanai. Jēzus ir centrs.
"Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma." Jēzus ir cilvēku gaisma. Jēzus ir tas, kas mūs apgaismo, kas dara mums zināmu par Dievu un par Viņa eksistenci. Jēzus ir cilvēku dzīvība. Jēzus ir tas, kas dod dzīvei jēgu, kas iedvesmo mūs un padara Dieva eksistenci reālu mums. Jēzū ir atklāta visa Dieva godība (Kol.1:19). Jēzus ir Dieva visspožākā gaisma. Tomēr, bieži, kad cilvēki nāk no tumšas istabas gaišā saulē – viņi cieši aizver acis, pagriež seju prom un paceļ roku, lai aizklātu saules spožumu. Tas ir tas pats, kad cilvēki nesagatavoti sastopas ar Jēzus spožumu – viņi to negrib un nepieņem. Tāpēc Jānis raksta, ka Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
Viss līdz šim ir rakstīts par Jēzu, tad pēkšņi mēs dzirdam šos vārdus: "Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis." Kāpēc, kad lasām par Jēzu, pēkšņi dzirdam par cilvēku, vārdā Jānis? Lasīsim tālāk, lai saprastu: "Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu." Jānis nāca, lai liecinātu par Jēzu, lai liecinātu par šo spožo gaismu. Jānis nāca, lai sagatavotu cilvēkus Jēzus pieņemšanai. Jānis nāca, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.

Jēzus ir kristietības centrs. Bez Jēzus nebūtu pestīšana. Tomēr, ja nebūtu Jānis Kristītājs, neviens no mums nebūtu nācis pie Kristus. Pateiksimies Dievam, ka Viņš sūtīja Jāni, lai sagatavotu Jēzum ceļu pie mums un mums pie Viņa. Lūgsim Dievu, lai Viņš lieto mūs, kā Viņš lietoja Jāni, lai vestu cilvēkus Jēzus gaismā.

Visu mācītāja K.Zikmaņa rakstu varat lasīt šeit: www.simanadraudze.lv

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Vai Dievs var Tev uzticēties?

Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4:1-2)
Patiesībā mums nekas tā īsti nepieder - tas viss ir tikai aizdots! Tas bija Dieva īpašums, pirms Tu ieradies šajā pasaulē, un Viņš uzticēs to atkal kādam citam pēc tam, kad Tu vairs nebūsi.
Mūsu savtīgā kultūra saka, ja man tas nepieder, kāpēc man būtu jārūpējas par to? Bet mēs taču dzīvojam ar augstāku standartu, vai ne? Vai nevajadzētu domāt apmēram tā - ja tas pieder Dievam, es centīšos vēl labāk rūpēties par to!
Jēzus stāstīja stāstu par kādu uzņēmēju, kas uzticēja savas bagātības saviem darbiniekiem, kamēr viņš pats dodas atvaļinājumā. Kad uzņēmējs atgriezās, viņš novērtēja savu padoto darbu un atalgoja tos atbilstoši padarītajam. “...Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mat.25:21). Ja Tu maksimāli dari visu labāko (un no sirds) ar to, ko Dievs Tev ir uzticējis, Viņš apsola trīs īpašus apbalvojumus. Pirmkārt, Tu saņemsi atzinību: “...Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!” Otrkārt, Tu saņemsi paaugstinājumu: “...Es tevi iecelšu pār daudzumu…” Visbeidzot, Tu tiks pagodināts ar īpašu ielūgumu uz svinībām: “...Ieej sava kunga priekā.”
Daudziem no mums, nauda ir vislielākais pārbaudījums. “Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūk.16:11). Ir tieša un nepārprotama sakarība starp to, kā Tu izmanto savu naudu un kāda būs Tava dzīves kvalitāte! Ja Tu neesi gatavs ieguldīt sevi par 10% Dieva darbā, kā Tu vari pretendēt uz 100% no Dieva puses? Vai nav tā, ka Tava rīcība ar ‘savu’ naudu ierobežo Dieva iespējas svētīt Tevi vairāk?

svētdiena, 2012. gada 10. jūnijs

Tev ir misija!

Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu... (Lūk.10:3)
Jēzus sūtīja savus mācekļus svarīgā misijā.
Un Viņš viņiem deva norādījumus: "Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu ... un ceļā nesveiciniet neviena..." (Lūk.10:4).

Ievēro trīs lietas, kuras Viņš uzsvēra:
  1. "Neņemiet līdzi ... naudas maku” – nekādas ‘nodrošināšanās’! Dievs vēlas svētīt katru sievieti vai vīrieti, kas saka: “Katru latu, kuru Tu, Dievs, man dosi vairāk kā manas pamatvajadzības, es vēlos izlietot kalpošanai Tev!” Iztēlojies, ka Tu stāvi Kristus soģa krēsla priekšā ar visu savu neieguldīto naudu, nepiepildīto uzdevumu, un neizmantotajām izdevībām, lai kalpotu Kristum. Ko Tu varētu tad Viņam teikt?
  2. "Neņemiet līdzi ... ceļasomu” – nekādas liekas bagāžas! Dieva Vārds saka: "...Tāpēc tad arī … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Viss, kas var piesaistīt Tavu uzmanību, var ietekmēt Tevi, un viss, kam Tu pievērs savu uzmanību, var kontrolēt Tevi. Sātans nevēlas pieļaut Tev pabeigt Tavu uzdevumu, tāpēc Tev ir jāuzmanās, lai saglabātu pareizo fokusu.
  3. "Ceļā nesveiciniet neviena” – neiznieko laiku! Neuzticies attiecībām, kas neveicina Tavas dzīve jēgas piepildījumu. Pāvils bija daudz domājis par šo jautājumu: "... Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to..." (2.Tes.3:14). Laika ir pārāk maz un uzdevums ir pārāk liels. Pirms vairākiem gadu desmitiem rudeņos uz dažām nedēļām mācības skolā atcēla un visi tika nosūtīti uz laukiem, lai ievāktu ražu. Kāpēc? Jo, ja novākšana aizkavētos, tad varētu būt par vēlu… un raža aizietu bojā!

svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Pastaiga pa ūdeni (4)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu ... pie Jēzus. (Mat.14:29)
Ir daudz iemeslu, lai Tu izkāptu no ‘laivas’ un pamēģinātu kaut ko jaunu, vai arī kaut ko tādu, kas var būt Tev neizdevās pirms tam. Tas tad arī ir veids, kā Tu vari ļaut attīstīties Tavai ticībai, kā arī tas ir vienīgais veids kā Tu vari atklāt savu patieso dzīves aicinājumu.
Tomēr ir kāds vissvarīgākais iemesls. "…Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus." (Mat.14:29) Jēzus neatradās laivā - viņš bija uz ūdens! Tu vari attīstīt īstu dziļu ticību tikai tad, ja esi gatavs atstāt drošību, savu komforta zonu, un iet pie Viņa.
Varbūt Tu esi cītīgi strādājis gadiem ilgi, lai radītu pārvaldāmu un sakārtotu dzīvi, saglabājot ilūziju, ka Tu visu kontrolē. Un tagad Dievs ir satricinājis to visu, aicinot Tevi uzticēties Viņam, aicinot Tev pakļaut sevi briesmām, kas ir kā viļņi gatavi pacelties pat virs Tavas galvas.
Dievam ir kāds iemesls to darīt. Viņš vēlas, lai Tu iemācītos būt vairāk atkarīgs no Viņa. Varbūt Tavā dzīvē jau ir bijis tāds dzīves posms, kad Tu, par spīti briesmām, neslēpi savu ticību, kaut arī tas varēja nozīmēt pat atklātu sabiedrības noraidījumu. Varbūt Tu biji gatavs dot, kaut arī tas nozīmēja personīgu upuri, zaudējumus Tev pašam. Varbūt Tu esi kalpojis, pat ja tas Tev lika justies pilnīgi nesaprastam, vai nepiemērotam.
Dažreiz Tu varbūt 'grimi', dažkārt Tev izdevās spert kādus soļus, bet Tu dzīvoji ticībā. Tagad paskaties uz sevi savā ērtajā laivā... Tev nav pat jūras slimība! Patiesībā, tagad Tu pat nejūti vētru, kad tā tuvojas.
Ja Tu tomēr esi gatavs atstāt drošību (laivu!), tad Tevi sagaida divi brīnišķīgi piedzīvojumi. Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdosies (un tā notiks!), tad tomēr Tu nebūsi viens. Jēzus būs, ne vairāk, kā izstieptas rokas attālumā no Tevis. Otrkārt, šad un tad Tev izdosies pastaigāt pa ūdeni. Tas būs fantastiski iedrošinošs piedzīvojums, un sagatavos Tevi darīt vēl lielākas lietas.

svētdiena, 2012. gada 27. maijs

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 
Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...
Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.
Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!
Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!
Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.

svētdiena, 2012. gada 20. maijs

Pastaiga pa ūdeni (2)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)
Kad Pēteris bija pārliecinājies, ka tas ir Jēzus, kurš viņu sauc, viņš atstāja šķietamo drošību laivā un uzticēja sevi Dieva spēkam. Tik tālu bija labi...
"Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" (Mat.14:30). Tātad Tev ir jākoncentrējas uz To Kungu, nevis vētru. Mēs visi zinām, kā tas ir - piedzīvot “lielu vētru". Tu uzsāc kaut ko jaunu - darbu, attiecības, dzīves jēgas meklējumus - pilns cerību... Bet tad Tu sastopies ar vētrām un neveiksmēm. Jēzus sacīja: "...pasaulē jums ir bēdas..." (Jāņa 16:33). Tā tas ir! Tā ir daļa no mūsu katra šīs zemes dzīves ceļojuma! Tev nāksies sajust bailes un tad rīkoties par spīti tām. Izaugsme nozīmē pieņemt jaunus izaicinājumus. Katru reizi, kad Tu to darīsi, Tu piedzīvosi bailes, jo izaugsme un bailes ir kā komplekts.
Tomēr, ar katru reizi, kad Tu atstāj laivu (riskē!), Tu kaut ko iemācies; un tas nozīmē, ka Tu to visticamāk darīsi atkal un atkal. Savukārt, ar katru reizi, kad Tu ‘izkāp’ uz ūdens… un iztiec bez slīkšanas, Tu saproti, ka patiesībā bailēm vairs nav varas pār Tevi.
No otras puses, katru reizi, kad Tu pretojies Dieva balsij un izvēlies palikt laivā, Viņa balss kļūst nedaudz klusāka un klusāka... līdz beidzot Tu vairs vispār to nedzirdi. Vai tāpēc vien, lai tas nenotiktu, nebūtu vērts riskēt?
Turklāt, vajadzētu saprast, ka palikšana ‘laivā’ negarantē Tavu drošību. Tas tikai nozīmē, ka Tu beigu beigās iesi bojā no kaut kā cita. Risinājums mūsu bailēm ir izkāpšana no ‘laivas’ katru dienu nedaudz vairāk un vairāk, kamēr bailes zaudē visu savu ietekmi.

svētdiena, 2012. gada 13. maijs

Pastaiga pa ūdeni (1)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)
Mācekļi kādu nakti bija devušies zvejot, kad pēkšņi sākās vētra. Aptuveni 3:00 (naktī!) viņi izbijušies ievēroja, ka virs ūdens tiem tuvojas kāda figūra. ‘Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja...: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" Un Pēteris Viņam atbildēja...: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus.’ (Mat.14:27-29).
Pirmkārt, šis stāsts mūs aicina pārdomāt to, ka, ja Tas Kungs neliek mums kaut ko darīt, tad varbūt labāk nevajag sākt.
  • Ir kāds stāsts par cilvēku, kurš stāvējis pie debesu vārtiem. Pēteris viņam esot teicis: "Nosauc vienu lielu labu darbu, ko esi darījis." Vīrietis atbildējis: "Nu, kad es redzēju, ka baikeru banda draudēja izrēķināties ar kādu sievieti, es iesitu vienam, otru nogrūdu no moča un trešajam izrāvu viņa auskaru." Ļoti pārsteigtais Pēteris jautājis: "Mēs neko tādu nebijām plānojuši. Kad tad tas notika?" Vīrietis esot atbildējis: “Apmēram pirms 30 sekundēm..."
Lai staigātu pa ūdens virsmu, Tev vispirms ir jāiemācās saskatīt atšķirību starp Dieva balsi un savu impulsiem.
Otrkārt, ir jāsaprot, ka, lai piedzīvotu brīnumu, mums ir jātiek ārā no mūsu komforta zonas. Vai vari iejusties Pētera situācijā? Plosās vētra... un visi baidās… Laiva šķiet tā vieta, kur ir vēl daudzmaz drošība. Vai Tu labprātāk nevēlētos palikt tur? Bet Tu nevari. Dievs Tev ir paredzējis vairāk, nekā vienkārši censties izvairīties no neveiksmēm. Dievs aicina Tev uzticēties un sākt darboties.
Tu vari jautāt: "Kas ir mana laiva?" Tas ir jebkas, kam Tu uzticies tad, kad dzīvē, darbā vai attiecībās kļūst ļoti vētrains. Tava laiva ir tas, kas Tevi tur komforta zonā. Izkāpšana var būt bīstama, tomēr tas var kļūt visbrīnišķīgākais piedzīvojums kāds Tev ir bijis!