svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Lai Dievs uzdāvina Tev pasauli

Mac. R.Eimanis 
Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu... IEPRIECINAIT cits citu ar šiem vārdiem! (1.Tes.4:13-14,18) 
Kad pieminam savus mirušos, ko dzīvē pazinām, kādas ir mūsu sajūtas? Skumjas? Pārdomas? Bet vai ir arī prieks? Jā tieši prieks...
Kas nosaka tavu pasauli? Kas nosaka, kad Tu esi priecīgs, kad bēdīgs? Kā Tu izlem, kad krist izmisumā, un kad saņemties un sākt dzīvot citādāk? Kas nosaka mūsu sajūtas domājot par nāvi? Vai mūsu acis, kas redz mirušo miesu, un kapu kopiņas? Vai mūsu sirdis, kas jūt šķiršanās skumjas? Ja tā, tad mums neatliek nekas cits, kā sērot. Sērot visas dzīves garumā, jo Tavu dzīvi nosaki tikai Tu pats. Tavas sajūtas un vēlmes. Bet ieklausies, pirms sākt sērot: “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,’ saka Tas Kungs.” (Jes. 55: 8) Tātad tas, ko jūtam un domājam mēs, vienmēr nav patiesība. Ja es piemēram, jūtos vientuļš, tas vēl nenozīmē, ka tāds esmu. Ja jūtos noskumis, tas nenozīmē, ka man nav citu iespēju.
Atcerēsimies, kā tika radīta šī pasaule? Caur vārdu. Dievs sacīja un viss radās! Viņš radīja pasauli ap mums un mūs pašus caur savu vārdu. Bet tāpat arī tagad katram vajag, lai Dievs rada pasauli ar savu vārdu. Katru dienu. Kad dzīvojam ne vairs tikai saskaņā ar to, ko saka mūsu prāts vai sajūtas, bet mācamies ik dienu dzīvot saskaņā ar to, ko saka Dievs. Saskaņā ar Viņa vārdiem. Kristus sacīja: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”
Tas nav viegli dzīvot saskaņā ar Dieva vārdiem, redzēt pasauli tādu, kā Dievs tev to atklāj. Jo Viņš atklāj daudz skumjas un postu. Viņš atklāj, ka daudzi cilvēki ir velna varā, un domā tikai par savu kārību apmierināšanu. Viņš atklāj, ka arī es neesmu tik labs, cik vajadzētu. Viņš atklāj, ka cilvēki daudz vairāk klausa savām izjūtām kā Dieva vārdam: “...zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi” (Rom.1: 21,22). Ja klausu Viņam, ne savām sajūtām, tad tieku dzīts uz grēksūdzi, jo pats nespēju sakārtot savu dzīvi, pēc Dieva kārtības.
Un tomēr, tā ir neiedomājama svētība, ja manu pasauli nosaka Dieva vārds! Tad arī katrs dievkalpojums iegūst citu jēgu. Tad es šeit esmu, lai Dieva vārds rada jaunu realitāti! Tad es saņemu svētību ne tādēļ, ka tā jūtos, bet tādēļ, ka Viņš to saka. Varu kalpot citiem, jo viņš to saka. Esmu Dieva bērns ne tāpēc, ka jūtu, bet tāpēc, ka Viņš atklāj. Nāve mani nebiedē, ne tāpēc, ka esmu par to stiprāks, bet Viņš to saka. Jā, bērēs es redzu, kādu mīļu cilvēku nekustīgi guļam, bez dzīvības; jā, kapos es redzu daudz kapu kopiņas, bet es neļaušos skumjām, jo Dievs saka: “nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā” (Jāņa. 5: 28,29). Es paļaušos uz Dieva vārdu, ne uz savām sajūtām.
Sāc katru dienu ar Dieva vārdu nevis savām sajūtām! Viņš grib tev uzdāvināt pasauli!
Visu mācītāja R.Eimaņa rakstu varat lasīt šeit: http://mezaparka.lelb.lv

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Dari labāko iespējamo savai pilsētai… savai valstij!

Rūpējieties par ...[savas] pilsētas labklājību ... un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jer.29:7) 
Vai Tu esi apmierināts ar to vietu/apstākļiem savā dzīvē, kur atrodies? Vai varbūt Tu ilgojies būt kaut kur citā vietā/laikā? 
Dievam priekš Tevis ir kāds padoms (tikai ļoti iespējams tas ir kaut kas tāds, ko Tu nemaz negribi dzirdēt). Tas ir padoms, kuru Viņš deva caur pravieti Jeremiju cilvēkiem, kuri bija vergi Babilonijā, kuri bija aizvesti tālu prom no visa tā, kas tiem bija tuvs, mīļš un dārgs. Dievs toreiz teica: "...celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!" (Jer.29:5-7 Jaunais tulkojums).
Ebreji bija trimdā, jo Dievs bija pieļāvis, ka tos aizved gūstā. Vai nevarētu būt, ka arī Tu esi savā dzīvē tur, kur Tu esi šodien, jo Dievam ir kāds plāns? Varbūt Viņš ir nolicis Tevi tur , kur Tu esi, lai caur Tevi svētītu tos, kas ir Tev blakus? Tā vietā, lai plānotu savu dzīvi sākt no jauna kaut kur citur; lai cerētu, ka kāda fantastiska sagadīšanās vai apstākļi visu izmainīs, varbūt būtu vērts sākt ieguldīt savu laiku, spēkus un arī līdzekļus attiecībās ar Taviem līdzcilvēkiem? Varbūt tas var kardināli izmainīt un uzlabot arī Tavu dzīvi? Kāpēc? Tāpēc, ka kad viņi tiks svētīti, arī Tu būsi svētīts! Kā mēs zinām? Jo Jēzus teica: "Dodiet, tad jums taps dots: ... jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūk.6:38). 
Marta Vašingtona (Martha Washington) reiz teica: "Es joprojām esmu apņēmusies būt jautra un laimīga jebkurā dzīves situācijā. Es esmu sapratusi, ka lielākā daļa mūsu dzīves laimes vai nelaimes brīžu ir atkarīga no mūsu attieksmes... un nevis no apstākļiem..." Tas izklausās gandrīz tāpat kā to rakstīja apustulis Pāvils: "...Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu." (Filip.4:12).
Ja Tu vēlies nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot ar sajūtu, ka tas ir nozīmīgi – sāc darīt maksimāli labāko iespējamo tur, kur Dievs Tevi ir aicinājis to darīt.

svētdiena, 2012. gada 11. novembris

Padomā par saviem paradumiem

... [viņi] rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem... (2.Ķēn.17:34)
Dievs teica: "Un tā līdz šai dienai [viņi]... rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara ... pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis..." (2.Ķēn.17:34). Ir jāsaprot – jebkurš ieradums kuram Tu ļausi dominēt savā dzīvē, agri vai vēlu pilnībā kontrolēs Tavu dzīvi. Ja parunāsi ar kādu, kurš atgūstas no smagas atkarības, Tu gandrīz vienmēr dzirdēsi: “...es tikai tad kļuvu gatavs mainīties, kad biju nonācis pašā apakšā.“ Pazudušais dēls parasti nav gatavs nākt mājās, kamēr nav zaudējis visu! Bet tam tā nav jābūt Tavā dzīvē.
Debesu Tēvs ar nepacietību gaida jebkuru no mums. Atceries, Tu esi Visaugstākā bērns; jebkura verdzība vai nebrīve Tev ir nedabiska. Tomēr, Tu nekad nebūsi pilnīgi brīvs, ja ĻAUSI kaut kam Tevi saistīt. Lai arī kas ir Tavas važas – kādas vielas, attiecības vai nesakārtota dzīve – nekas nemainīsies, kamēr Tavs prāts nebūs atbrīvots no veco domu un ieradumu dzelžainā satvēriena, un nebūs Dieva Vārda atjaunots (Rom.12:2). Tātad, sāc ieviest jaunus paradumus, jo tas, ko Tu sāksi konsekventi darīt, agrāk vai vēlāk kļūs par Tavu pastāvīgu ieradumu.
Sāc ar Bībeles lasīšanas ieradumu. Ielieciet to kā pašu pirmo savā ‘izdarīt’ sarakstā. Jo Dieva Vārdi ir “dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina" (Sal.Pam.4:22).
Ieplāno īpašu laiku lūgšanām, citādi viss pārējais ‘ļoti svarīgais’ aizņems visu Tavu laiku. Lūgšanā Dievs Tev atklās kā Viņš jūtas un ko domā par lietām. Vai Tu uzskati, ka vari atļauties dzīvot bez Viņa padoma?
Apmeklē baznīcu regulāri, atbalsti tur kalpošanu ar savām finansēm, realizē tur savas garīgās dāvanas un sāc ieguldīt laiku un enerģiju attiecībās, kas stiprinās Tevi garīgi. Dievs Savā namā atklāj tādas lietas, kuras Viņš nesaka nekur citur.
Tavi ikdienas dzīve ir tā, kas veido Tavu nākotni. Ja Tu vēlies zināt, kāda tā varētu būt – pievērs uzmanību saviem paradumiem!

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Veselīgas mācības nozīme

Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību… (Tit.2:1)
Šodien ‘veselīga mācība’ jeb bibliskas doktrīnas tiek aizstātas ar ‘man TĀ patīk’ teoloģiju,… un mēs (Baznīca!) reizēm izsakām bažas par to.
Lidmašīnu piloti lido pēc ļoti stingri noteiktiem un fiksētiem likumiem. Ķirurgi izdara operācijas vadoties pēc ļoti konkrēti noteiktiem priekšrakstiem. Vai Tu neesi priecīgs, ka lielākā daļa no viņiem domā, ka noteikumi ir svarīgi?
Ir stāsts par kādu psiholoģijas studentu, kurš būdams armijā, reiz tika norīkots dežurēt virtuvē. Tur strādādams, viņš nolēma pārbaudīt dažādu kareivju viedokli par aprikozēm. Vispirms viņš ieņēma negatīvu nostāju: "Jūs nevēlaties aprikozes, vai ne?" Deviņdesmit procenti teica: “Nē!” Tad viņš izmēģināja pozitīvo pieeju: "Jūs vēlaties aprikozes, jā?" Vairāk nekā puse teica: “Jā!” Pēc tam viņš mēģināja ‘vai nu tā, vai tā’ tehniku: "Vai jūs vēlētos vienu aprikožu porciju vai divas?" Neskatoties uz to, ka lielākai daļai no viņiem aprikozes nebija mīļākais ēdiens, četrdesmit procenti paņēma divas porcijas un piecdesmit procenti paņēma vienu. Tikai desmit procenti tomēr atteicās no aprikozēm.
Esi ļoti uzmanīgs, ja Tev nav noteikta uzskatu sistēma vienā vai otrā jautājumā – Tu vari nevilšus sākt akli sekot kāds cita viedoklim.
Pāvils ļoti nopietni pamācīja Timoteju: "...sludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt gan laikā, gan nelaikā, atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei. Viņi novērsīs savas ausis no patiesības un pievērsīsies mītiem..." (2.Tim.4:2-4 Jaunais tulkojums).
Kad Tavas mirkļa sajūtas nevarēs būt drošs pamats lēmumu pieņemšanai, tad ‘veselīga mācība’ var būt šis pamats. Mūsu sajūtas balstās uz emocijām, savukārt bibliska doktrīna balstās uz mūžīgā Dieva Vārda mācībām.