svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Sešpadsmitkārt... Kādam Dievam mēs kalpojam?

… Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit. (Ecēhiēla 18: 31-32)
Mans Dievs ir tāds, kurš ir ieinteresēts mani un Tevi izglābt. Tāpēc Viņš mūs arī audzina...

Ir stāsts Bībelē kā Dievs sūtīja Mozu pie faraona ar ziņu: atlaid manus ļaudis!
Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī." Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu." (2.Moz. 5: 1-)
All_Gizah_Pyramids Mozus atnāk pie faraona: “Dievs sūta tev ziņu – atlaid savus vergus...”
Faraons pat ilgi nedomā: “… kas tas par dievu? Es tādu nezinu... cilvēkus nelaidīšu...”
Tad sarunā iejaucas Dievs: “Atvainojiet! … Ļaujiet, es iepazīstināšu ar sevi!”
Es esmu dzirdējis kā nopietni cilvēki un draudzes locekļi apgalvo, ka faraona atteikšanās bija Dieva zaimošana un tāpēc Dievs sodīja ēģiptiešus. Bet tas nav Bibliski... Dievs kā vienmēr dod informāciju – šajā gadījumā, lai faraons varētu pieņemt lēmumu...
Lai mēs to labāk varētu saprast, atcerēsimies kā cilvēki toreiz domāja?
Pasaules uzskats toreiz bija  – tāpēc, ka jūs esat vergi … mūsu dievi ir stiprāki par jūsējiem. Faraona  pārdomas varēja būt apmēram šādas: “… tas būtu muļķīgi atlaist jūs... mūsu dievi taču ir stiprāki...”
Tāpēc arī Dievs it kā saka: “Labi, ļauj es pieteikšu sevi... (un vienīgā valoda, kuru saprata faraons, izrādijās spēka pozicija).
Cilveki katru dienu iet pielūgt upi... (kad upe pārplūst ~ tā ir svētība) un vienā dienā upe vairs nav svētība... Viņi varēja sākt pārdomāt: „Jā... varbūt mūsu Nīlas dievs nav pats spēcīgākais...”
Visu 10 notikumu (skat. 2.Moz. 7: – 14:) mērķis bija parādīt, ka Dievs ir spēcīgāks par Ēģiptes dieviem (vardes,  saule – tie visi bija dievi... savukārt visi pirmdzimtie automātiski bija saules dieva Ra priesteri). Dievs mīlot audzināja Ēģiptiešus... un arī Izraēla ļaudis. Tie ēģiptieši, kuri neko nebija mācījušies, aizgāja bojā jūrā... Tās bija sekas – viņi nebija ņēmuši vērā Dieva mācību stundu...
Vai cilvēki šodien no tā mācās?

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Piecpadsmitkārt… Dievs lieto spēku pret mums?

Bībele mums ir dota, lai kaut ko pateiktu par Dievu... Par katru Bībeles tekstu ir jāuzdod jautājums – ko tas saka par Dievu?

…ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots. (Cahar. 4:6)

Ko Dievs gribēja ar to pateikt? Reizēm mēs to saprotam tā – ne ar mūsu spēku, ne ar mūsu varu... bet ar Dieva spēku... (bet vai Viņš atrisina problēmu paradot savu spēku?)

Dievs risina problēmas nevis ar Savu spēku, bet ar Savu Garu... Ja tiek paradīts spēks — kas mainās? Nekas! (varbūt kāds sāk baidīties...) Bet uzticēšanās nerodas!
Cilvēki saka labi, labi... es darīšu ko tu saki! ...bet sirds nav manījusies! Bailes kļūst motīvs!

bear Iedomājies, ka Tu ej pa mežu. Pēkšņi - lacis! Tu sāc skriet un noskrien 100 metrus 9 sekundēs. Tu esi pārsteigts un lacis ir pārsteigts (par tik labu rezultātu?)...
Bailes ir motīvs! Adrenalīns nokļūst Tavās asinis un Tu skrien… bet mīlestība nesākas no bailēm!

Tu diezin vai sāksi īpaši mīlēt lāci, kurš Tevi tik pamatīgi nobiedēja…
Mums ir jāsaprot, ka patiesībā grēks ir veids kādā mēs domājam.
Ko mēs parasti sludinām (to laikam sauc par evaņģelizāciju)?

     “...stādieties priekšā, ko Dievs jums ir sagatavojis: jauna Jeruzaleme, zelta ielas,

     dzīvības koks, augli visu gadu... Vai gribi tur nokļūt... ?”
     Atbilde atkarājas no tā, kur Tavs klausītājs dzīvo... ja dzīvo Latvijā dziļos laukos...

     kur jābrien pa dubļiem... naudas nav zālēm... reizēm arī nav īsti ko ēst...

     “Gribam nokļūt uz zelta ielām un tos augļus arī...!!!”
     Bet ja Tavs klausītājs dzīvo Holivudā (Beverly Hils)… “Mums jau tas ir!”
     Tad mēs parast turpinam: “…bet ne jau tikai zelta ielas... Kristus II nākšana…

     būs arī uguns jūra... elle!”
Ja nedarbojas viens — darbojas otrs. Vai nav tā, ka cilvēki bieži kalpo Dievam vai nu atalgojuma dēļ, vai aiz bailēm… Ja mēs cilvēkiem stāstam, ka Jēzus nāks drīz, mums ir jāpasaka, kas tas ir – kas nāks...  Pretējā gadījuma cilvēki var teikt: “Nu un tad?” Mums ir jāpasaka, kas tur ir tik īpašs Jēzū Kristū! Ja kāds nezin/nepazīst Jēzu, kāda nozīme nākšanai?
Kāds misionārs stāstīja, kā viņš aizbrauc uz Āfriku un dod bērniem konfektes… bērni paņem papīrīšus... konfektes nomet zemē...

Ja mēs nezinam/nepazīstam, mēs nevaram novērtēt. Ja tikai sabaidīsim cilvēkus, mēs nepalīdzēsim viņiem! (Kāds ir viens no lielākajiem grēkiem? – dot nepareizu priekšstatu par Dievu...)

Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.(1.Kor.2:2)

Reliģija ir kaut kas vairāk — par ēšanu, neēšanu, iešanu uz baznīcu, naudas došanu, sabata ievērošanu un pat Bībeles lasīšanu...
Īsta reliģija ir attiecības ar Dievu!

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

Četrpadsimtkārt… Grēku plūdi – kāpēc …?

Un Tas Kungs sacīja Noam: “Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī… Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu no zemes virsus visu dzīvo, ko Es biju radījis…” (1.Moz.7:1–4)

noah-flood Tātad plūdi... tas ir sods par grēkiem, vai grēka sekas? Padomāsim –  vai vienmēr, ja es grēkoju, piemēram, kaut ko nozogu, sāk līt lietus? Kāpēc Dievs darīja to ko darīja?
Mums ir jāsaprot, ka vienmēr, kad Dievs kaut ko dara, Viņš riskē... Vai spējat aptvert, cik liels risks bija plūdi? Vēl šodien sātans to izmanto: “Lūk kāds ir Dievs! ... ja kas nepatīk, uzgāž virsū ūdeni...”
Mēs sakām – Nē! Ja gribi zināt kāds ir Dievs, tad lasi evaņģēlijus...
Pareizi! Kristus parādīja – kāds Dievs ir bijis un ir un būs...
Tāpēc ir vēlreiz jāaplūko stāsts par plūdiem, droši vien kaut kas nav labi saprasts...
Ja Tev būtu jāatrisina problēma, ko Tu darītu? Ja tev apkārt ir slikti cilvēki... ja viņi ir ļauni, kā lai palīdz? – Vajag mainīties? Protams! Bet kā to panākt?
Mums reizēm liekas, ka Dievs saka mīliet mani, vai es jūs nogalināšu… Tomēr atcerēsimies, ka tā tas nav..
Arī toreiz – Noa dienās, cilvēkiem bija doti 120 gadi iespējai sagatavoties lai izglābtos... 
Dievs jau neteica – ja nemīlēsiet mani, Es tevi nogalināšu... Dievs pat neteica – mīliet mani!  Dievs tikai informēja visus – vienu dienu Es sūtīšu varenu ūdeni no debesīm (saucas – lietus)! Tas, kurš būs kuģī (bībeles valodā – šķirstā) — būs glābts (un netiks uzdoti nekādi jautājumi...), bet tas, kurš paliks ārpusē — ... noslīks... Ja gribat būt glābti, ejat šķirstā!
Ja pēc šādas informācijas saņemšanas kāds noslīkst plūdos – kura vaina tā ir? Dievs taču deva iespēju izvelēties!
Kad mēs aplūkojam, kādu Bībeles stāstu, mums jāsaprot, ka to apskatīt vajadzētu no mūžības jeb debesu skatu punkta... Bet vai mūsu skatījums par mūžības lietām vienmēr būs korekts?
Galvenais iemesls, kāpēc Dievs sūta plūdus ir nevis tāpēc, ka cilvēks, bet tāpēc, ka universs...
… eņģeļi skatijās uz sātana sacelšanās sekām un teica Dievam: ,,Tev ir kaut kas jādara... un ja Tu būsi tiešs un nepiekāpīgs... tas varētu līdzēt...” Dievs atbildēja: “Labi!” … un notika plūdi! 
Tagad varam mēģināt izdarīt secinājumus: Vai plūdi ir izmeklēšanas tiesa debesis? Vai visi, kuri noslīka plūdos ir pazuduši mūžībai? Vai visi, kuri bija šķirstā būs mūžībā kopā ar Dievu?
Mēs drošu atbildi nevaram atrast..., bet vai tur nevarēja būt kāda 12 gadu veca meitenīte, kura klausījās, ko Noa teica un gribēja kāpt šķirstā... bet tad viņas tēvs saķēra viņu un nelaida… un viņa noslīka...
Vai viņa ir pazudusi uz visu mūžību?
Dievs taču lūkojas sirdis!
                                                                                                                                  (turpinājums sekos…)

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Trīspadsmitkārt... Vai mūžīgā nāve ir sods?

2128816884_9ae8d094fc Es jau pieminēju, ka Dievs rada mākslīgas sekas, jeb audzina mūs... To Viņš dara, lai mēs saprastu, ka kaut ko nedarām pareizi. Arī Bībele to apliecina!
Skumji, bet 99% kristiešu domā, ka tas, kas notiek tagad, ir tā kā nu gadās, bet otrā nāve  lūk ir sods…
Taču nevar būt labas attiecības, ja kāds saka — vai nu mīli mani, vai es tevi nogalinu... Un Dievam pats svarīgākais ir labas attiecības!!!
Padomā, kāds ir Dievs:
Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats. Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma. Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam. (Eceh.1 :26—28)
Godība ir tik varena… (ņemiet vērā, ka mums par debesu lietām ir jārunā ar šīs zemes vārdiem) – bet ja man jāsalīdzina, tas ir kaut kas līdzīgs ugunij…
Tad, kad grēks ienāca šajā pasaulē, Dievs apslēpa godību! Kāpēc? Tāpēc, ka “Dievs ir uguns, kas iznīcina” (Ebr.12 :29).
Ja ir ceļa zīme, kura norāda, ka maksimālais ātrums drīkst būt 40km/h, bet kāds brauc 240km/h, tad viņš neko nevarēs mācīties, jo visticamāk būs miris... Ja Dievs nebūtu apslēpis savu godību no cilvēkiem, kad tie krita grēkā, tad tagad nebūtu vairāk cilvēku... Neviens nevarētu pārdomāt un izdarīt secinājumus...
Ja jūs grēkojat atkal un atkal (piemēram kaut ko nozogat)... arēji jau nekas nemainās... bet iekšēji kaut kas salūzt jūsos... salūzt atkal daļa no tās Dieva līdzības, kādus Viņš mūs radīja…
Sātans, protams, cenšas mūs apmānīt – viņš cenšas mums iegalvot, ka grēkot ir baudīt...
Savukārt Dievs apsola — Es atgriezīšos un visu atkal sakārtošu... Jaunā Jeruzaleme nonāks no Debesīm... un tad:
Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailēs dreb atkritēji: kas no mums var dzīvot postīgā ugunī, kas no mums var pastāvēt mūžīgās liesmās? (Jes. 33:14)
Vienu dienu, kad Jēzus nāks — Dieva godība atklāsies un tiem, kas palikuši grēkā… (viņos kaut kas ir lūzis... lūzis...) viņiem tā ir nepanesama...
Savukārt tiem, kuri tic Jēzum, kuri ir bijuši Viņam tuvu visu savu dzīvi, kuri ir raudzījušies Viņā un kļuvuši Viņam līdzīgāki... Tiem šī Dieva godība būs mūžīgās dzīvības avots!!! Taja pašā godībā taisnie dzīvos... bet ļaunie tajā pašā godībā ies boja!
Jēzum nav divas sejas: (1) ar vienu pusi Viņš saka — 0, nāciet mīļotie... (2) ar otru — bet jūs sliktie... rrr….
Kurš tad patiesībā nolemj, kas notiks? Mēs!
Nenotiek jau tā, ka Jēzus tajā dienā skatīsies uz netaisnajiem... un teiks: “Ahā! Te jūs esat, tagad es jūs sodīšu par visu to ļaunumu... Gabriel! Padod manu uguns metēju!…”
Dievs vienkārši atklās savu godību!!!
Kas ir vissvarīgākais? Attiecības ar Kristu!!!
Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2.Kor.3: 18)
Atsegtam sejām! … spoguļodamies! … topam pārvērsti!
Un tas notiek tagad! Tiešī šodien! Tieši tagad…
Vai Tu to nevēlies?

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Divpadsmitkārt… Grēka sekas vai sods?

envelope-cash460x300 Tavs darba devējs tad, kad būtu jāmaksā algu, pienāk Tev klāt, iedod aploksni un saka: ,,Šomēness algu Tev nepārskaitīsim… Tomēr te ir dāvana no manis!” Tu noteikti atbildētu: ”Paldies par dāvanu! Bet kur ir mana alga?”

Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, valda grēks... un mēs grēkojam…

Ko lai Dievs tagad dara?

Dievam ir mūs jāaudzina (jeb jāsoda, ja vēlamies tā formulēt), lai izvairītos no dabīgajām sekām/algas – no nāves…

Bet par kādu nāvi tad mēs šeit runājam? Bībele apskata divas nāves. Viena ir tā, kuru piedzīvo visi, kas dzīvo virs zemes. Kāds nomirst 85-95 gadu vecumā, jo ķermenis vairs nestrādā, cits 13 gadu vecumā nomirst ar leikēmiju, cits 30 gadu vecumā jo vēzis..., cits 3 gadu vecumā, jo piedzeries šoferis sabrauca…

Vai 3gadīgais ir grēcīgāks par 95gadīgo?

Pirmā nāve nav saistīta ar mūsu personīgo grēcīgumu, jo mēs dzīvojam pasaulē, kur ir piedzērušies šoferi un slimības. Mēs esam radītas būtnes – dzīvība nav mūsos pašos. Mēs esam atkarīgi no Radītāja...

Tomēr Dieva Vārds (Bībele) piemin arī otru nāvi (jeb elli vai mūžīgu pazušanu…).

Tātad grēka alga ir nāve… (Rom.6:23)

Alga ir dabīgas sekas… Sods ir mākslīgas sekas… Bet par ko tad īsti iet runa?

Skaidrāks var kļūt, ja izlasam tekstu līdz galam:

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6:23)

Mūžīgajai dzīvībai tiek pretstatīta nāve. Un vienkārša loģika ļauj spriest, ka runa šeit ir par mūžīgo nāvi (jeb elli, ja vēlaties). Grēka alga/sekas ir mūžīga nāve… Un Dievs uztraucas tieši par to!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Vienpadsmitkārt… Nepareizas attiecības ar cilvēkiem ir sekas nepareizām attiecībām ar Dievu

10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
11 Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
12 Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.
13 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām.
14 Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.
15 Viņu kājas steidzas izliet asinis,
16 posts un bēdas ir uz viņu ceļiem,
17 un miera ceļa viņi nepazīst,
18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā! (Rom.3:10-18)
Šis teksts ir citāti no Psalmiem (apmēram 3000 gadu vecs teksts)…
Bet pavēro – kas šeit ir teikts… Nevienam nav pareizas attiecības ar Dievu... un rezultāts – ko viņi dara?
Tas, ko mēs darām ir rezultāts mūsu attiecībām ar Dievu. Tāpēc, ka mūsu attiecības ar Dievu ir sarautas, arī mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem ir nepareizas. Es esmu dzirdējis, ka cilvēki saka – manas attiecības ar Dievu ir tikai mana problēma... Daļēji tas reizēm ir taisnība, piemēram, pieņemt lēmumu uz kuru baznīcu iet... Tomēr mēs dzīvojam sabiedrībā – jebkuras cilvēku attiecības ietekmē citus...
21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23 un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.
26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.
28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.
29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību,
30 kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem,
31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.
32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo. (Rom.1:21-32)
Kas tad ir problēma? Nepazīt/nezināt Dievu, tas ir grēks... ja nav attiecības, tad tiek darīts grēks...
Kas ir jādara, lai izmainītu vai uzlabotu attiecības?
Daudzi domā, ka attiecības vispār nav svarīgas – ir tikai jācenšas ar likumu/principu
ievērošanu izpelnīties… tomēr tie ir maldi. Ir jāiegūst jauns redzējums par Dievu – tad arī būs jaunas attiecības... Tāpēc arī nav tik daudz jārunā ko ēst, ko dzert, ko vilkt mugurā, vai to drīkst — to nē... vairāk ir jārunā par Dievu... Un tā nav tikai mūsdienu ,,jaunā mācība”, pat ne tikai Jaunas Derības mācība...
Jo Israēls traucas savā nepakļāvīgajā spītībā kā neprātīga un niķīga govs; vai gan tādēļ Tas Kungs liks viņiem ganīties kā jēram plašā tuksnešainā zemē? Efraims ir pievienojies elka dievu pielūdzējiem; lai tad viņš arī iet… (Hoz.4:16-17)
Viņi nebūt nedomā par to, lai atgrieztos pie sava Dieva, jo viņu sirdī mājo nešķīstības un netiklības gars un viņi nepazīst un neatzīst To Kungu… (Hoz.5: 4)
Ievēro – nepazīst un neatzīst Dievu (vārdam ‘atzīt’ ebreju valodā nozīme ir tuvas, pat intīmas attiecības)…
Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mat.7: 23)
Kā šo saprast? Kristus teica, ka mūsu visu galvas mati pat ir saskaitīti (Mat.10:30)… Kā var teikt – es zinu pat matus... un — es nepazīstu... Tas nozīmē, ka nav tuvas intīmas attiecības! Un nevar būt attiecības tikai no vienas puses... Dievs, protams, rūpējas — pat matu skaitu zina... Bet attiecības/atsaukšanās ir vajadzīga arī no cilvēka puses… un tas sevī ietver visu mūsu personību...
Mums ir apsolīts, ka pateicoties Kristum, mūsu attiecības var tikt sakārtotas...
Vai Tu vēlies, lai Tavas attiecības ar Dievu tiktu sakārtotas?

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

Desmitkārt… Dot nepatiesu liecību ir grēks!

Bībelē ir stāsts par tautu tuksnesi... un sacelšanos pret Mozu. Ļaudis ir izsalkuši un nav ūdens... Dzimst pat ideja labāk iet atpakaļ uz Ēģipti...

1 Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta.
2 Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu.
3 Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: "Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā!
4 Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!"
6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem.
7 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
8 "Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus."
9 Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10 Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: "Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?"
11 Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!" (4.Moz. 20: 1—12 )

Patiesībā sacelšanās ir ne tikai pret Mozu, bet arī pret Dievu...

Mozus īsti nezina ko darīt un griežas pie Dieva: ,,Dievs man ir problēma...” Dievs viņam atbild: ,,Neuztraucies, mēs problēmu atrisināsim... Es vienmēr rūpējos par savu bērnu vajadzībām un parūpēšos arī šoreiz... Mozu, netaisi nekādu skandālu, ej pie klints un mierīgā balsi uzrunā klinti...”

Bet Mozus pieiet pie klints, paņem savu nūju un sit klinti un saka:

“Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?” (10.p.)

Un tagad kritisks jautājums – kā Tu saproti, ko tad Dievs te saka?

“Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!” (12.p.)

Neesi ticējis? Bet Mozus bija 40 dienas/naktis kalnā pie Dieva – kā lai saprot to, ka tagad netic? Viņš taču ticēja Dievam... Bet Dievs saka – neesi ticējis...

Kāpēc Mozus neiegāja apsolītajā zemē?

IEVĒRO — Dievs nesaka: ”Tāpēc, ka nepaklausījāt…” !!!

“Stingro ticīgo” (kā viņi paši sevi uzskata, lai gan pareizāk būtu - darbu reliģijas piekritēji) vēlēšanās būtu kaut tur būtu rakstīts – tāpēc, ka siti klinti — tapēc, ka nepaklausīji...

Bet Dievs nerunā par rīcību... Dievs runā par uzticības pazaudēšanu. Tu mani atklāji citiem nepareizā gaismā!

Cilvēki Mozu uzskatīja par autoritāti – viņi zināja, ka Mozus ir runājis ar Dievu... Un tagad tauta redzēja cik dusmīga ir Dieva uzticības persona... Ko viņi tagad domāja par Dievu?

“Tāpēc, ka tu mani nostādīji nepareizā gaismā, tu neieiesi apsolītajā zemē!”

Vai Tu zini, kurš ir pats smagākais grēks? – paradīt Dievu nepareizā gaismā!

Problēma universā ienāca ar to, ka sātans nepareizi pasniedza/parādīja Dievu  citiem... Sātans Dievu apmeloja un nostādīja nepareizā gaismā...

Tad, kad mēs runājam par savu ticību, kad liecinām — Vai viss ir kārtībā ar Dieva pasniegšanu... Kādu Dievu redz tie cilvēki, kuri klausās Tevī un redz Tavu dzīvi? Vai cilvēki nedomā – cik labi, ka es neesmu tajā draudzē!

Tāpēc arī Mozus neiegāja apsolītajā zemē...

Protams, Dievs viņam piedeva... Dievs Mozu uzmodināja no mirušajiem... Dievs Mozu sūtīja stiprināt Kristu... Nav jau problēma Dieva attieksmē pret Mozu...

Lielākais grēks ir uzticības pazaudēšana un Dieva nostādīšana nepareizā gaismā!

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Devītkārt… Dieva attieksme pret Tevi nav mainījusies

Tātad grēks ir uzticības laušana. Grēks nozīmē sabojātas, izjukušas attiecības... Kad Tu grēko – Tu neuzticies Dievam...
handsJa grēks ir sabojātas attiecības, tad kurš virziens tas ir: Dievs – cilvēks vai cilvēks – Dievs?
Dieva mīlestība ir beznosacījumu mīlestība – tātad tā nemainās apstākļu ietekmē... Dieva attiecības pret mums nav mainījušās grēka dēļ!!! Izjukušas ir attiecības cilvēks – Dievs
Dievs nekad nesaka: „Es Tevi mīlu, bet…! Es Tevi mīlu, bet vispirms..." Dieva attieksme nekad nemainās…
Vai esi gatavs svarīgam atklājumiem/secinājumiem?
Tu neko nevari darīt, lai Dievs Tevi mīlētu vairāk…
Piemēram, vai Dievs mīl Tevi vairāk tāpēc, ka ievēro sabatu, nezodz un nepārkāp laulību?
Tu neko nevari izdarīt, lai Dievs Tevi mīlētu mazāk...
Dievs aicina mūs mainīt mūsu attieksmi pret Viņu. Tas arī ir patiesas religijas mērķis – mainīt mūsu attieksmi pret Dievu. Piemērām, vai esi padomajis kāpēc mēs lūdzam Dievu, kāds ir lūgšanas mērķis? Varbūt mainīt Dievu? Ja pietiekami ilgi lūgsimies, vai Dievs beigās teiks: “Nu labi, es to negribēju, bet tāpēc, ka lūdzi, lai tiek...”
Lūgšanas iemesls ir mainīt manu attieksmi pret Dievu. Lūgšanas mērķis jau nav piespiest Dievu pieņemt manu viedokli... bet lai es varētu pieņemt Dieva viedokli un uzticēties Viņam.
Kāds ir Kristus kā Augstā priestera darba mērķis? Kāpēc Viņš to dara? Vai Viņa mērķis ir pateikt Dievam – esi nu labs pret cilvēkiem... Es tur biju! Tur uz zemes nav viegli... tāpēc esi labs pret viņiem...
Vai Augstā priestera kalpošanas mērķis ir izmainīt Dieva attieksmi pret mums?
Bet ieklausies šajā:
Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā. (l.Tim. 2:3-6)
Dieva attieksme pret mums nav mainījusies!
Tanī dienā jūs lūgsit Manā Vārdā, un Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums. Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva. (Jāna 16:26-27)
Vienīgā problēma ir mūsu uzticība vai neuzticība… Grēks ir sacelšanās, neuzticības domas mūsos... Bet Dievs mūs mīl joprojām! Un Viņš mūs mudina no jauna veidot uzticēšanās attiecības ar Viņu!
Kristus ir Tas, kurš mūs aicina, sauc atjaunot paļāvību, uzticēšanos Dievam.
Vai tas Tevi nepārliecina?

svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Astotkārt… Kas tad īsti ir grēks?

canada_thistlePar ko ir svarīgāk uztraukties – cēloņiem vai sekām? Vai mēs ravējot dārzu, vienkārši noraujam usnēm lapas? Tas taču būtu smieklīgi! Bet savā dzīvē, ģimenē vai draudzē mēs tieši tā gribam darīt...
Man cilvēki ir jautājuši, kāpēc nesludinu pret to, ka sievietes velk bikses... Es tad parasti saku, ka tā ir laba ideja, bet es nezinu tādu Bībeles tekstu... es nezinu kur Jēzus būtu sludinājis par vai pret biksēm...  Tā cilvēku izpratnē grēks ir materiāls – grēks ja sieviete baznīcā nāk ar biksēm.
Kāpēc ir bīstami domāt par grēku tikai kā fizisku baušļa (likuma) pārkāpumu?
Jo tad vajag kādu, kurš seko darbiem un soda... (panāk, ka likums tiek izpildīts). Ja ir ceļa zīme, kas norāda ka jābrauc 70km/h, bet visi brauc ar 100km/h,  tad vajag policistu ar radaru...  Runājot par Dieva likumiem – kur ir Dieva policisti un armija? Ja tagad cilvēku apziņā grēks ir tikai taustāms baušļa pārkāpums, tad Dievs kļūst par ,,policistu”, kurš nodarbojas vai nu ar sodīšanu vai balvu piešķiršanu...
Kāds ir secinājums?
Ir jādara viss iespējamais, lai izbēgtu sodam, lai nedegtu ellē... Un ja ļoti pacentīsimies — nokļūsim paradīzē... Bet kur šeit ir attiecības?
Iedomājies – zēns un meitene satiekas… draudzējas… kādā reizē, pastaigājoties mēness apspīdētā parkā, meitene sāk jautāt: ,,Galu galā kādi ir Tavi nākotnes plāni... nu ar mums…?” Un zēns paskatās izbrīnīts un atbild: ,,Vienkārši — vai Tu precēsi mani vai arī es nogalināšu Tevi...” Ja meitene ir normāla, viņa aizmūk no tāda...
Kādas attiecības var būt ar Dievu, ja mēs domājam, kaViņš saka: ,,Vai tu mīli mani, vai es tevi nogalinu...” Tur nekas pozitīvs nav iespējams... Tāpēc arī kristietībā (īstā) nav vietas domām par darīšanu, nedarīšanu, pārkāpšanu, nepārkāpšanu. Ja tas nemainīsies, tad cilvēki arī turpmāk centīsies kaut ko darīt tāpēc, ka bail no uguns...
Vai tas Tevi apmierina? Vai Dievs gribētu tādas attiecības? Kā tas var darboties – ja jādara ir tāpēc, ka jādara... Es bieži brīnos, ka ar tādu mācību vispār kāds vēl ir draudzē.
Jo perfektāki mēs cenšamies būt, jo sliktāk sanāk... Tie, kuri spēlē kādu mūzikas insrumentu sapratīs – ja sākat uzstājoties domāt, ar kuru pirkstu man tagad vajadzēja spēlēt, tad nekas labs neizdosies. Bet jūs varat izdarīt labāk, ja nekoncentrējaties uz izpildes kvalitāti tehniskā plāksnē, bet domājat par jūtām izpildījumā...
Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēkaba 4:17)
Bieži cilvēki saka – es neko sliktu neesmu izdarījis… es neesmu nogalinājis, apzadzis... ar mani viss ir kārtībā...
Stādies priekšā – Tu no rīta ej uz darbu… un redzi, ka kaimiņa māja deg... Tu jau neej un nelej virsū benzīnu... Tu tikai pagriezies un aizej uz darbu...
Kāpēc tas ir grēks? Bībeles teksts runā par jūsu attieksmi, par domāšanu...
… Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. (Rom. 14:23 )
Grēks ir ticības zudums. Grēks ir kaut kas, kas izjauc Tavu uzticēšanos Dievam… izjauc attiecības... Kāds tam ir risinājums?
Kristus aicina mūs ticēt Viņam... uzticēties... izmainīt mūsu domāšanu... (sīkāk nākošajās reizēs...)

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Septītkārt… Kas notika nepareizi?

Marionette_Doll

Tas, ko parasti cilvēki lieto kā argumentu pret Dievu (kur ir Dievs? kāpēc valda ļaunums?), man ir lielākais arguments par Dievu. Jo ja šajā universā viss būtu labi, kā Tu varētu būt drošs, ka Dievs nemanipulē ar Tevi?

Dievs respektē brīvību, viņš mūs pieņem par partneriem... Vai vari stādīties priekšā – visvarenais, visspēcīgais, viszinošais Dievs saka Tev (mazai skudriņai): „Es gribu attiecības ar Tevi...”

Es to nevaru saprast... Kādas var būt attiecības mums (mazajām skudriņām) ar Dievu, kurš paskatās uz mums un visu zina par mums – mūsu pagātni, nākotni... Viņš varētu darīt ar mums visu ko Viņš vēlētos... Bet Dievs saka: ”Es neizmantošu spēku pret Tevi... es dodu Tev brīvību...”

Tad kas notika nepareizi? Kas saplīsa jeb samaitājās... Mūsu Dievs tic brīvībai, bet kur tad ir problēma?

Kā mēs saucam šo problēmu mūsu kristīgajā žargonā? GRĒKS! Kā mēs saucam atrisinājumu? GLĀBŠANA (pestīšanas plāns)... Bet mēs nevaram runāt par atrisinājumu pirms mēs nesaprotam, kas tad patiesībā ir problēma... Mēs nekad nevarēsim izprast, pieņemt un pasniegt citiem atbildi, ja mums nebūs skaidrs jautājums...

Lai saprastu, kas patiesībā ir kristietības būtība, mums ir jāsaprot, kas tad ir universa problēma. Tikai tad, kad ir skaidri slimības simptomi – var ārstēt...

Kas tad ir problēma? Mēs to saucam par grēku... Hmm... bet kas tad ir grēks?

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. 1.Jaņa 3:4

Grēks (‘hamartia’ - grieķu val.) ir, netaisnība (‘anomia’), nelikumība, patvaļa... Ko tas nozīmē? GRĒKS ir veids kādā mēs domājam…

Kur grēks notiek? Prātā! (Padomā – kurā brīdī Ieva „krita grēkā”? Vai tad, kad pieskārās auglim, vai kad nokoda, vai kad norija? Vai varbūt tad, kad stāvēja, skatījās uz koku un domāja – laikam jau tai čūskai taisnība...) Tas savukārt liek domāt par to, ka arī atrisinājumam, jeb glābšanai būs sakars ar domāšanu...

Grēks ir veids kāda mēs domājam! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka grēks nav kaut kas materiāls, fiziski taustāms...

Es esmu uzaudzis draudzē, kur grēks bija materiāls (vielisks), kur valdīja uzskats, ka grēku var izmērīt centimetros... ja puisim mati garāki, tad ir grēks... ja meitenei svārciņi īsāki, atkal grēks... Es atceros tos laikus, kad aizejot uz baznīcu džinsos, varēja saņemt aizrādījumu, ka tas ir nepareizi (grēks?)...

Bet vai tad auduma, apģērba kvalitāte ir grēks? Vai grēks ir kaut kas, ko jūs ieēdat, kam pieskaraties? Grēks ir veids kādā jūs domājat! Grēks nav kaut kas, kas jūs padara fiziski netīrus! Jo tad jūs ejat pie ūdens un nomazgājaties... Grēka problēma ir, ka veids, kādā jūs domājat, ir mainījies! Darbība ir tikai domāšanas sekas...

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. 1.Jaņa 3:4

Tātad katrs, kurš dzīvo bez-likumībā (jo viņš tā domā) – agrāk vai vēlāk pārkāps likumu arī fiziski...

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Sestkārt… Kāpēc tas notiek ar Dievu?

silhoutte-of-desperate-teenager-praying-on-abstract-background Mēs parasti jautājam – kāpēc es? Kāpēc tas notiek ar mani? Bet jājautā – kāpēc tas notiek ar Dievu?

Otrs kritiskais jautajums ir: Kāpēc Dievs kaut ko nedara... Kāpēc Viņš tikai skatās? Kā Viņš var noskatīties, kā badā nomirst 1000 bērnu Somālijā, jo nav ko ēst? Kāpēc Viņš neko nedara? Kāpēc Dievs pieļauj tādu traģēdiju Haiti?

Dievs nedara ne tāpēc, ka Viņam nebūtu pietiekoši daudz spēka... Dievs nebaidās pielietot spēku! Viņš negrib nepareizi izlietot to! Arī Sātans jau nekad nav teicis, ka Dievam nav spēka... (un ja teiktu, cik laika Dievam vajadzētu lai pierādītu pretējo?)

…Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb… Jēk.2:19

Bet sātans apvaino Dievu nepareizā spēka lietošanā! Ja pēc tāda apgalvojuma Dievs kaut ko dara – varbūt sātanam ir taisnība...

Kāpēc tad Dievs nedara? Patiesībā tas nav pareizs jautājums –  mums ir jāsaprot, ka jautājums nav par spēku, bet par raksturu... Un raksturu nevar pierādīt ar spēku...

Piemēram, ja par mani kāds pasaka kaut ko sliktu – es ar dūri... Vai man ir taisnība? Vai drīzāk tas liecina par sliktu raksturu? Man ir padoms tiem, kuri grib iepazīties... Nevajag staigāt katru vakaru mēnesgaismā, bet vajag uz izredzētās meitenes baltās kleitas uzliet ķīseli... jūs daudz ātrāk uzzināsiet, kāda ir jūsu izredzētā...

Tāpēc nav jājautā - kāpēc Dievs neko nedara? Patiesībā jau Viņš neskatās – Viņš dara... Dievs mums atklāj Jēzū Kristū kāds Viņš ir patiesībā (runāsim par to nākošajās reizēs)… citu neko viņš nevar darīt... Jo Dievs nevar lietot tādas metodes, kādas lieto sātans...

Kāda ir Sātana metode? Viņš lieto puspatiesības...

“Labrīt Ieva! kāds jauks laiciņš..."

“Vai!… Labrīt…”

“Man jūs cilvēkus žēl – nebadziņi neēduši staigājat apkārt.”

“Tā jau nav… Mēs esam paēduši… mēs jau neēdam tikai no tā koka, kurā tu sēdi…”

“Nav liela starpība starp – viens koks vai visi... Neticiet visam – Dievs jūs tikai grib pabiedēt...” (skat. 1.Moz.3:1–7)

Sātana mērķis nav panākt, lai Ieva darītu! Viņš nespiež ēst augli... Sātana mērķis ir panākt, lai Ieva sāktu domāt savādāk!!! Jo ja domās savādāk – gan jau arī darīs... Sātans to cenšas panākt apmelojot Dievu...

Tāpēc arī tad, kad Sātans apmelo Dievu – cilvēki novēršas no Dieva. “Ja tāds ir Dievs, tad man nevajag...” Tāpēc nesakiet neko sliktu par cilvēku, kurš saka, ka netic Dievam... Ja jums būtu tikai tāda informācija, kāda ir viņam – jūs arī neticētu...

Un tagad Dievs prasa mums – kurā pusē Tu esi? Uzvarētāja puse ir šeit! Šeit ir pierādījumi! IZVĒLIES! Dievs nebaidās no Taviem jautājumiem... Dievs ir gatavs dot Tev laiku pārdomām... Dievs ir gatavs dot Tev pierādījumus, ja vien Tu vēlies... Tad kurā pusē gribi būt Tu?

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Piektkārt… Dievs drīzāk mirst, neka atceļ brīvību!

3Cross Tā arī notiek – Kristus mirst...

Mēs jau pārdomājām to, ka grēks, ļaunums ir neloģisks! Secinājums ir, ka ne viss manā dzīvē būs loģisks... un jebkura cenšanās visam atrast iemeslus aizved prom no patiesības...

Dievs drīzāk mirst nekā atceļ brīvību! Secinājums ir ļoti nopietns –Dievs nevar pieņemt lēmumus Tavā vietā...

Šie ir svarīgi jautājumi – nav vērts atvērt Bībeli, kamēr šos jautājumus nesaprotam... Mēs reizēm lūdzam: „Dievs pieņem pareizo lēmumu mana vietā!" Bet Dievs to nevar!

Ir cilvēki, kuri māca – ja kļūsi kristietis, nebūs nekādu problēmu... vai arī – ja tevi vada Svētais Gars, nav problēmu, jo tu zināsi ko, kā un kad darīt... Tā tas nav un nekad nebūs!!!

Nu labim tikai vienreiz Dievs izdarīja izvēli cilvēka vietā... Tu zini to stāstu Ādams tikko radīts, atver acis un skatās apkārt – koki, puķes... Dievs... es... (viņš pat cenšas visu nosaukt vārdos) Un Dievs pēkšņi saka: „Ej gulēt!" Ādams protams nemaz nejūtas noguris: „Nē! Tagad negribu..." Bet Dievs ir nepiekāpīgs: „Vienalga tev jāguļ!!!

Un tad, kad Ādams pamostas, viņš ierauga kaut ko tādu, ka sāk runāt dzejā... Tas ir vienīgais gadījums, kad Dievs izdarīja izvēli Ādama vietā... Un Ādams bija laimīgs līdz mirklim, kad Dievs viņam jautāja: „Kokā trūkt kādi augļi! Tu nezini?" Uz ko Ādams atbildēja: „Jautā sievai, ko Tu man devi..."

Dievs neizdara izvēli mūsu vietā! īsta kristietība neatņems mums to grūto darbu – pieņemt lēmumus...

Kāpēc tas ir grūti? Mēs savā būtībā esam legālisti (bauslībnieki) –ja kāds pieņem labu lēmumu – tu esi labs... bet ja pieņem sliktu lēmumu – tu esi slikts... Jau no agras bērnības mūs māca – labs zēns, laba meitene tā nedara...

Tomēr, ja es izdaru ko sliktu, tas nenozīmē, ka es esmu slikts, jo mana vērtība nav atkarīga no tā ko es daru, bet kas es esmu... Tas ir arī tas, ko mums vajadzētu mācīt saviem bērniem... Nevis – kas tev jādara... Bet - kam tev ir jābūt!!!

Dievs respektē brīvību... Dievs nevar pieņemt lēmumus jūsu vietā... Dievs respektē brīvību pat tad, ja tas nes sāpes un upuri...

Ja nomirst jums tuvs cilvēks... Jums sāp! Bet ja nomirst kāds tur Palestīnā, Haiti vai Irakā...?

Bet tie ari ir Dieva bērni! Dievam sāp vairāk... Dievam sāp visas problēmas, šajā pasaulē... Dievs raud visās bērēs... Dievs skumst par katru vēža slimnieku...

Un Dievs maksā visaugstāko maksu par brīvību!

svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

Ceturtkārt… Kāpēc Dievs nelieto spēku?

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. (Atkl.12:7)

Sātans ir radīta būtne un (nav gluži tāds velniņš ar ragiem un asti) inteliģenta būtne…

Guild Wars Šeit ir pirmais kritiskais, izšķirošais punkts (ir karš debesīs) – Vai tas runā Dievam par labu vai par sliktu... Vai tas runā par Dieva spēku vai vājumu...? (Mums ir jāsaprot, ka tas ir karš bez ieročiem, bez kritušajiem, bez mirušajiem... Tas ir ideju karš...)

Tad kāda ir mūsu atbilde – protams, tas atklāj mums Dieva spēku. Daudzi cilvēki saka – mums vajag stingru vadošu roku, jo brīvība nestrādā... Ja sātans netiek uzreiz sakauts un iznīcināts, kā tas runā par Dieva spēku?

Dievs būtu varējis atrisināt šo problēmu ar spēku... Viņš būtu varējis iznīcināt sātanu... Bet Viņš to nedarīja, tāpēc tas runā par Dieva spēku... Cilvēcīgi šķiet, ka Dievam būtu vieglāk kaut ko darīt sātanam ... Bet kādas būtu sekas?

Nevar atrisināt strīdu, nevar pierādīt taisnību likvidējot kādu pozīciju (kāds no eņģeļiem varētu teikt – varbūt kaut kur sātanam bija taisnība...)!!! Dievs respektē brīvību!!!

Dievs būtu varējis „pieskrūvēt vajadzīgo skrūvīti" sātana prātā, kad tas tikko sāka domāt nepareizi... Bet tad tā nav brīvība – tā ir manipulācija...

Dievs būtu varējis ne tikai likvidēt sātanu (nav vairāk un viss...). Dievs varēja izdzēst sātanu no citu eņģeļu atmiņas (neviens neprasītu – kur tas ar tām idejām palika...). Dievs pat būtu varējis radīt citu eņģeli sātana vietā (izskatītos tieši tāds pats...).

Dievs tā nedara – Kāpēc?

Tā būtu manipulācija (un Dievam tas nav pieņemami...). Tas nozīmētu, ka nav brīvības...

Un Dievs nelieto speku pret sātanu, jo tas neatrisinātu problēmu... Dievs strādā ar pierādījumiem, liecībām... ja jums ir taisnība, jums nav bail no informācijas, no pierādījumiem, no faktiem… Un sātans tagad ir ierobežots uz vienas planētas, jeb “strādā šeit... pierādi kam taisnība… Dievs dod iespēju pierādīt sevi...”

Vai Tu jau tagad neesi sapratis, kuram tad bija taisnība?

svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Treškārt... Grēks nav loģisks!

Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!

Car_crash_2 Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."

Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!

Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols]  ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”

Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…

Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...

Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.

Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi..cry-baby.  Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas  notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...

Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...

Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...

Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.

Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)

Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

Otrkārt... Kā Dievs var būt labs Dievs, ja pasaulē viss ir tik slikti?

Jūs man gribat kaut ko stāstīt par Dievu? Paskatieties visapkārt! Visas tās nelaimes, kari un ļaunums… Kā jūs varat ticēt Dievam?Tāpēc pirms mēs kādam varam kaut ko vairāk pastāstīt par Dievu, mums ir jāatbild uz jautājumu par ļaunuma problēmu.

haiti Mēs parasti sakam, ka (1) Dievs ir labs un (2) Dievs ir visvarens. Bet pasaulē ir ļaunums… un parastais secinājums ir – vai nu Dievs nav labs, vai arī Dievs nav visspēcīgs… Kā to atrisināt? (tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem...)

Echeh.28:13-17 ir apraksts par Lucifera krišanu (latin. Lucifer = gaismas nesējs).

Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, (…) līdz kamēr atrada tevī noziegumu. (15.p.)

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Dievs radīja perfektas būtnes... Un ļaunums nav šajā pasaulē tāpēc, ka Dievs būtu kaut kur kļūdījies...

Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. (17.p.)

Tā Lucifers kļuva par Sātanu (no ebreju valodas Sātans – pretinieks, ienaidnieks). Tā bija viņa brīva izvēle. Ja uzmanīgi lasām, varam pamanīt tādu kā pārsteigumu no Dieva puses... un ne jau tāpēc, ka Viszinošais Dievs to nebūtu varējis paredzēt... Pārsteigums ir, ka kāds, kurš nav dievs, grib ieņemt, spēlēt Dieva lomu... (Jes.14:12-14)

Kāpec Sātans saceļas pret Dievu? Tam nav iemesls... Nav loģikas Sātana revolūcijā. Sātanam nebija jāsaceļas… viņš to izvēlējās... Tas ir neizprotami... nav izskaidrojams kā perfekta, nekritusi būtne varēja nostāties pret Dievu... kāpēc viņš to izdarīja...

Kad Dievs radīja būtnes – Viņš tās radīja ar spēju teikt JĀ un arī NĒ. Dieva pamatprincips ir brīvība. Viņš par to ir pārliecināts. Grēks nav loģisks, tam nav iemesla... Tas notika tāpēc, ka ir brīvība...

Daudzi teiks, ka ja brīvība ir vainīga, tad šāda brīvība ir jāizbeidz… Bet tas neatrisina problēmu... Tad Dievam vajadzēja radīt marionetes, robotus – kuri nespēj mīlēt... Vai Tu gribētu dzīvot bez spējas mīlēt?

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Pirmkārt... Kāpēc manam draugam lasīt Bībeli?

Tradicionālā kristiešu pieeja Bībeles popularizēšanā:

reading Kristietis iesāk apmēram tā: “Tas ir Dieva Vārds...!” Uzrunātais brīnās: “Vai patiešām? Es tam neticu...” Ticīgais ievelk elpu un sāk: “Es to pierādīšu… Tas tika uzrakstīts apmēram 1600 gadu periodā. To darīja 40 dažādi autori. Izej tagad uz ielas un pajautā 40 cilvēkiem, ko viņi domā par nāvi... un Tu saņemsiet 50 dažādas versijas... Bet šeit ir 40 dažādi cilvēki, kuri, lielākā daļā gadījumu, viens otru nepazina. Viņi dzīvoja dažādās vietās, dažādos laikos. Tomēr viņi visi runā pilnīgā vienotībā - kāpēc tas tā ir - tas ir pārdabiski... Vai, piemēram, paskatieties uz pravietojumiem… Tā mums te ir pierādījumi, ka tas ir autoritatīvs Dieva Vārds.” Nabaga uzrunātais tikai spēj māt ar galvu: “O, jā?!?” Tad ticīgais berzē rokas: “Nu tad es parādīšu, ko Bībele māca... Saprati?... Nu tad ej un dari tā!...”

Tas labi darbojās pēdējos paris simtu gadu. 1800ajos gados cilvēki prasīja - kāda ir PATIESĪBA? Tāpēc arī bija svarīgi parādīt, kas tad ir patiesība. Bet tagad pasaule ir mainījusies straujāk, nekā jebkad vēsturē... un šodien šāda autoritatīva pieeja vairs nedarbojas... Šodien cilvēki nav ieinteresēti, kas ir patiesība... Pirmais jautājums, kas ienāk cilvēka prātā, kad viņš sāk domāt par reliģiju ir KAS TUR IR LABS? KO TAS MAN DOS? Šodien cilvēks jautā - kā tas darbojas? Kāds tur ieguvums būtu priekš manis?

Un MŪSU problēma ir, ka mēs neesam gatavi sniegt cilvēkiem atbildi uz viņu uzstādītajiem jautājumiem...

Paldies Dievam, ir vēl kāda cita pieeja Bībelei. Tas pamatā ir ieteikt cilvēkiem lasīt Bībeli nevis tāpēc, ka kāds teica, ka tā vajag, bet tāpēc, ka viņi paši to vēlas... ka tas dos kādu labumu…

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

Kas ir Evaņģēlijs?

Es laikam kļūstu vecs... Kāpēc? Tāpēc, ka atkārtoju atkal un atkal vienu un to pašu :)

Bībeles mērķis ir mums stāstīt par Dievu.
    Kā parasti sauc šos stāstus/atklāsmes par Dievu? Pareizi! – Evaņģēlijs (jeb Labā vēsts).
   Kāpēc ir vajadzīga Labā vēsts/evaņģēlijs/stāsti par Dievu? Nē! Ne tāpēc lai būtu ko pirms iemigšanas palasīt. Problēma ir tajā, ka mēs nepazīstam Dievu. Tas bija galvenais iemesls kāpēc Kristus nāca uz šo zemi. Viņš atklajā visiem redzamā veidā – tāds, lūk, ir Dievs! "Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu."

Vēstulē Ebrejiem tiek stāstīts par Kristus kalpošanu debesīs:
Bet galvenais pārrunājamā lietā ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim debesīs, svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks (Ebr.8:1-2)
Vai tas nozīmē, ka Kristus bija atsūtīs izlūkošanas misijā... un tagad atgriezies debesīs nodod informāciju Dievam Tēvam par mums... un nobeigumā saka: "Esi nu labs pret viņiem tur uz Zemes... es tur biju... tas nav viegli... patiesībā viņiem ir pat ļoti grūti, tāpēc esi nu saprotošs... es pastāstīšu cik tas bija briesmīgi... kādu dienu..."
Vai Kristus mērķis ir informēt Dievu? Vai tad Dievs Tēvs kaut ko nezina?

Kristus mērķis bija atklāt Dievu mums!!!
Kristus nāca, lai mēs zinot/pazīstot Dievu, mainītu savu sacelšanās attieksmi... lai mēs varētu sākt uzticēties.
Un Dievs izglābj katru, kas uzticas Viņam!
Lūk tas arī ir Evaņģēlijs!

svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Paklausība ir svarīga!

Vienu dienu kāds cilvēks nonāca pie Paradīzes vārtiem debesīs. Tur, kā jau parasti, vārtu sargs Pēteris viņu sagaida un jautā: "Ko Tu esi darījis, lai tiktu iekšā?" Cilvēks nemaz nesamulst un atbild: "Es esmu ievērojis baušļus!" Toties Pētera sejā atspoguļojas izbrīns: "O! Nāc iekšā! Mums debesīs pagaidām vēl neviens, izņemot Pašu Kungu, tāds nav..." (John Wagoner on GC session in 1890)
Pestīšana ir attiecību (nevis paklausības) jautājums!
Būtībā Tu vari grēkot cik vien patīk... bet ir jāatceras par sekām. Kas būs ar Tavu nervu sistēmu pēc tam?
Piemēram, mēs varam virtuves galda virsmā sadzīt naglu pie naglas... Vai tad navar tās atkal izraut ārā?
Dievam nav problēmu piedot mums mūsu grēkus (izvilkt naglas ārā)... Bet vai galda virsma pēc tam paliek tāda pati kā bija sākumā?
Nē! Un tā lūk ir problēma. Rētas paliek! Grēka sekas paliek! Tas ir mūsu izvēles ruzultāts... un mums ir jādzīvo ar mūsu izvēles sekām.
Paklausība Dieva dotajiem padomiem palīdz mums dzīvot labāk un laimīgāk, palīdz liecināt par Dieva mīlestību daudz efektīvāk. Ja arī Tu vēlies būt Dieva Valstības liecinieks  – paklausība ir svarīga!

svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Pamatprincips, kurš ir jāņem vērā...

Vēl dažas dienas... un būs rudens ne tikai vērtējot pēc laika apstākļiem, bet ņemot vērā visus astranomiskos aspektus. Un rudens bieži noskaņo cilvēkus pārdomām, aicina izdarīt kopsavilkumus.

Es savas pārdomas šajā sakarā gribētu izteikt sekojoši:
Ja Tu vari piekrist tam, ko es līdz šim šajās piezīmes esmu sarakstījis, tad Tu faktiski piekrīti tam, ko māca Adventistu Baznīca:
   Dievs valda universā, kur eksistē brīvība un Viņš respektē šo brīvību (tāpēc arī ir beigu beigās nepieciešama tiesa... jo ir jābūt skaidrībai kādu lēmumu katrs ir pieņēmis).
   Grēks nav tas, ko Tu dari... tas ir veids kādā Tu domā.

Cilvēki var darīt vienu un to pašu – vienam tas ir kā grēks, bet otram nē! Kāpēc? Tāpēc, ka svarīgs ir iemesls (kāpēc Tu to dari?).
Cilvēki reizēm man uzdod jautājumu: "Mācītāj, vai to un to darīt ir grēks?"
Patiesībā tas ir nepareizs jautājums. Pareizi būtu jautāt – kāpēc es daru to, ko es daru?

Tīri tehniski Tu vari darīt jebko, un tas nebūs grēks... kamēr vien Tu to dari bez sacelšanās domām pret Dievu.

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

Ticēt ir uzdot jautājumus

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles (Rom.10:17)
Vai kādreiz esi uzdevis jautājumu – kā tas notiek? Kā ticība var nākt no Dieva Vārda? Kā Dieva Vārds var šeit palīdzēt? Ir daudz cilvēku, kuri Bībeli uzskata par svarīgu, pat svētu grāmatu. Daudzi iegādājas Bībeli... un noliek to grāmatplauktā... bet tas neko nedod. Šajā pasaulē, kurā dzīvojam, tam nav efekta. Ticība/uzticēšanās nāk tikai iemācoties/uzzinot... Tāpēc ir jāuzdod jautājumi!
Kāpēc? Kas notiek, kad mēs uzdodam jautājumus? (...ir cilvēki, kuri paliek dusmīgi, ja viņiem jautā.)
... Pāvilu un Sīlu nosūtīja uz Beroju; tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā. Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot. (Ap.d. 17: 11)
Tātad Pāvils nonāk Berojā. Viņš sāk mācīt cilvēkiem jaunu patiesību. Vai viņš dzird pretī: "Mēs tā neesam pieradusi... mūs tā nemācīja?" NE!!!
Šie cilvēki ir godīgi! Viņi sāka pārdomāt, ka varbūt tam Pāvilam ir taisnība... varbūt mēs neesam līdz šim pareizi sapratuši... Pārbaudīsim!
Kur viņi pārbauda? Bībelē!
Ko tagad Pāvils saka par to? Vai viņš sāk uztraukties: "Ko? Jūs mani pārbaudīsiet! Aizmirsāt kas es esmu? Jēzus man atklājās ceļā uz Damasku! Jums ir jātic visam, ko es saku!"
Ko Pāvils saka? Viņš uzslavē Berojiešus. Šie ir īpaši ticīgie! Lūdzu pārējie mācaties no šiem – viņi uzdod jautājumus!

Šodien cilvēki pārāk daudz klausa autoritātes. Citē vienu vai otru mācītāju... pārāk lasa grāmatas... Un par maz griežas pie Bībeles. Ja balstāmies uz autoritātēm, labu slavu, tradīciju – tas nav tas, ko Jēzus mums iesaka darīt.
Starp citu, Jēzus neteica – ticiet man, klausieties, ko es jums saku, jo esmu Dieva Dēls.
Viņš deva izskaidrojumu/pierādījumu no Sv.Rakstiem un atstāja cilvēkam tiesības uzdot jautājumus un pieņemt lēmumus.

svētdiena, 2010. gada 8. augusts

Kāds ir Bībeles mērķis?

Kāpēc mēs kaut kam vai kādam neuzticamies? Jo nepazīstam! Mums jau no mazotnes māca – nerunā ar svešiem cilvēkiem! neuzticies svešiniekam! … un tas šājā pasaulē ir pareizi.

Un tāpēc arī – ja mēs nepazīstam Dievu, mēs Viņam neuzticamies.

Tomēr Dievu tas neapmierina… un Viņš atrod veidu kā to risināt. Viņš dod pierādījumus, lai mums palīdzētu uzticēties Viņam, saprast kāds Viņš ir.

Jo ja mēs iepazīstam Dievu – mes uzticamies Viņam...

… šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3)

Tātad Bībeles mērķis nav ieteikt ko darīt un ko nedarīt… mērķis nav dot visas atbildes vai izskaidrot visu patiesību.

Bībeles mērķis ir palīdzēt ticēt Dievam… Kā tad mums jālasa Bībele?

Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, […] tie ir, kas dod liecību par Mani! (Jāņa 5:39)

Kristus saka, ka ja mēs domājam ‘jo vairāk tekstus zināsim no galvas, jo labāk’, tad neesam sapratuši, kas ir Bībeles mērķis.

Dievs nedeva Bībeli, lai mums būtu ko darīt – tad, kad nav ko darīt…

Tad, kad Tu lasi Bībeli, kas Tev tur ir jāmeklē? kādi jautājumi jāuzstāda?

bible_jesus_face Ko ,,tas un tas” man stāsta par Dievu?

Tas ir pamatjautājums, kurš Tev ir jāuzstāda par

- katru Bībeles mācību...

- katru stāstu Bībelē...

- katru doktrīnu...

Tikai tad, ja Tu atbildēsi uz šo jautājumu (saskatīsi to Bībelē) – Tu varēsi saprast/secināt, ko tas saka par mani, manu dzīvi, un par to, kas jādara...

Ņemot rokās Bībeli – vienmēr jautājums Nr.1 – ko tas (teksts ko lasu) māca par Dievu?

svētdiena, 2010. gada 1. augusts

Tici Jēzum Kristum… un Tu būsi glābts!

Reiz misionārs Pāvils un viņa kolēģis Sīla nonāk Filipos (Ap.d.16:12-31). Tur viņi stāsta/sludina par Jēzu Kristu, kas izrādās ir jaunums pilsētas iedzīvotājiem. Un tiem cilvēkiem jaunumi nepatīk...
“Mana vecmāmiņa bija ticīga… un viņa teica, ka ir tā un tā!”
“Tā kā man mācīja bērnībā, tā es ticēšu!”
Katra jauna lieta taču ir aizdomīga, vai ne? Tāpēc arī pilsētnieki organizē arestu. Un pēc brīža gan Pāvils, gan Sīlas nonāk cietumā. Cietuma uzraugs kārtīgi ieliek viņu kājas siekstā… nu viss kā jau cietumā pieklājās – sēdi mitrā pagrabā pats savos …… un vaimanā.
Bet ko dara Pāvils un Sīlas?
paul-silas-2dchainedVairums no mums droši vien būtu sākuši ieļaunoties: “Ak, Kungs! Kā tā? Mēs taču sludinājām... evaņģelizējām, bet kāpēc tas notiek ar mums? Kāpēc netiek uzklausītas lūgšanas par apsardzību un palīdzibu?”
Viņu reliģija nav sevī centrēta. Pāvils un Sīlas dzied! Viņi dzīvoja un darīja tā kā sludināja (tāpēc arī vēlāk Pāvils var rakstīt savā vēstulē  fīlipiešiem: “Priecājieties vienmēr!” Cita draudze to varbūt nesaprastu, bet filipieši atcerējās kā Pāvils bija dziedājis cietumā).
Un tā viņi dzied jauku duetu! Labi pavada laiku... Kad pēkšņi pusnaktī visu satricina zemestrīce!
Šeit man ir jāiekļauj īss paskaidrojums – romiešiem bija likums, ka ja izbēg cietumnieki, cietuma sargi par to atbild ar savām dzīvībām.
Tad, kad nelaimīgais cietumsargs, zemestrīces pamodināts, ierauga cietuma durvis vaļā, viņš saprot, ka tās ir viņa beigas! Kāpēc gaidīt nāves spriedumu... tad labāk pašam to atrisināt, lai nav jāpiedzīvo negods…
Bet tad pēkšņi atskan balss no pagraba: “Mēs esam šeit! Nedari sev neko!”
Nabaga cietuma uzraugs paliek ar pavērtu muti: “Ko? Jūs neesat aizbēguši?… Jūs esat savādi cilvēki. Jums laikam ir kaut kas, kas man nav! Es arī tā gribētu dzīvot...”
…un, izvedis tos ārā, [cietuma sargs] sacīja: "Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?" Viņi atbildēja: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti." (Ap.d.16: 30–31)
Vai jūs piekrītat tam ko Pavils saka? Es zinu kristiešus, kam šis teksts nepatīk... Vai tas ir saskaņā ar pārējo Bībeles mācību? Ticēt Kristum Jēzum... un ar to pietiek?
Bet Dieva Vārds tā saka: Tici uz Kungu Jēzu un Tu būsi glābts!

svētdiena, 2010. gada 25. jūlijs

Kā var zināt, ka ir īsta ticība?

Kā Tu vari zināt, ka Tev ir īsta/patiesa ticība? Kristieši par to ir diskutējuši visos laikos... Vai Tev ir atbilde?

Kā Tu zini,vai patiesi mīli Dievu? “Stingrie”  kristieši tad parasti atbild apmēram tā:

“…ja turu baušļus – tātad mīlu Dievu...” Kāda problēma ir ar šo apgalvojumu?

Parasti, ja mēs kādu mīlam – nav īpašu problēmu paklausīt... tas pat var sagādāt prieku!

Tomēr, ja paklausām – vai tas nozīmē, ka mīlam to, kuram izdaram pa prātam?

 

Bībelē (Jaunajā Derībā) vesela grāmata ir veltīta jautājumam – “kā tad īsti var zināt vai es ticu?”

Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra? Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tapusi pilnīga, un ir piepildīti raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, - un viņš tika nosaukts Dieva draugs. (Jēk.2: 14-23)

Pārliecība, ka ir Dievs (eksistē) nav ticība!

Kāda ticība tad ir īsta? Apustulis Jēkabs iesaka – tāda ticība kā Ābrahamam! Ja ir ticība kā Ābrahamam, tad ir OK! “… jo Ābrahama ticību Dievs pieskaitīja par taisnību...” Tas nozīmē, ka Dievs ar to bija apmierināts...

Kā Dievs sauc šādu ticību – par draudzību!

Kāda ir šī draudzība… un ko nozīmē, ja ir draugs?

Draugs nav lieta... draugs nozīmē attiecības! Būt draugam tas nozīmē nekrāpties! Es nevaru prasīt draugam – cik daudz es tev varu melot, lai mēs paliktu draugi?

Ko tad nozīmē, būt par Dieva draugu?

Par draudzību var spriest, skatoties uz darbiem…

Īsta draudzība/ticība nozīmē, ka Tu nekrāpies attiecībās ar Dievu!

svētdiena, 2010. gada 18. jūlijs

Kas nav ticība…

Ja Dieva Vārds saka: “…tici uz Kungu Jēzu un tu būsi glābts!”, kas tad mums tagad jādara? Vajadzētu atrast un saprast, ko nozīmē ticēt...
Tomēr sāksim ar to, kas nav ticība:
  • Ticība nav viedoklis vai uzskats.
Kāds saka: “…es uzskatu, ka dievs ir kaut kāds augstāks saprāts…” Vai tā ir ticība? Nē! Tas ir viedoklis...
640_360 Akrobāts stāv pie virves, kura pārvilkta pār Niagāras ūdenskritumu. Kad salasījies bariņš zikārigo skatītāju, viņš vaicā: “Vai ticat, ka es pāriešu pāri?” Daži saka jā, citi nē! Bet akrobāts uzrāpjas uz virves un pāriet pa to pār ūdenskritumu turp un atpakaļ... Tad atkal vaicā skatītājiem: “Vai varēšu pārstumt ķerru?” Tagad jau lielāka daļa saka ka jā. Tomēr akrobāts uzreiz nesteidzas, bet jautā tālāk: “Vai ticat, ka es varēšu pārstumt kādu, ķerrā sēdošu, pār ūdenskritumu?” Tagad iestājas klusums… te viens no skatitajiem, lai izceltos saka: “JĀ!” Akrobāts netaisa garu pauzi: “Tad nāc, sēdies ķerrā! .... NĒ!
Un te mēs parasti sakām – lūk nebija īstas ticības.
Bet ticība, par kuru rakstīts Bībelē, nekad nemudinās darīt muļķības. Ja Tu dari muļķības savā dzīvē, lūdzu nesauc to ar ticību…

Ticība vienmēr ir bāzēta/balstīta uz pierādījumiem!
Daudzi saka – ticība ir ticēt tam, kas nav patiesība... Daudziem ticība ir iegūt pārliecību par kaut ko maz iespējamu.
Ticība ir kas vairāk nekā pārliecināšana. Vai tas ja Tevi kāds par kaut ko pārliecina nozīmē, ka tā ir patiesība? Ja es par kaut ko esmu pārliecināts –vai tas nozīmē, ka tā ir patiesība?
Izmēģināsim! Saki sev 37 reizes: “…es ticu, ka pie manas mājas stāv zilonis!”
Vai tas notiek, kam es mēģinu noticēt? Nē! Bet ir cilvēki kuri teiktu – tu neticēji pietiekami stipri!
Tas, ka Tu gribi kaut kam ticēt, nepadara to pat īstenību.
Es esmu pārsteigts, cik daudzi kristieši uzskata: …ja Tu būsi par kaut ko pārliecināts – tas notiks.
Es nesaprotu kā var domāt, ka ticība Dievam ir atkarīga no pārliecības stipruma...
Diemžēl ļoti bieži tieši tā mēs arī domājam.
Ticība ir atkarīga no objekta, kuram ticam (un nevis no pārliecības)!

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Dievu var atrast Bībelē!

Jānis Kristītājs nonāca cietumā... un vienu dienu viņam rodas šaubas: "... Jēzus ir mans radinieks... neapmeklē mani cietumā... vai Viņš maz ir Tas...?" Tāpēc Jāņa mācekļi tiek sūtīti, lai uzdotu jautājumus.
Kad Jāņa mācekļi nonāk pie Jēzus, Viņš saka: "OK! Es jums gan nevaru dot atbildi... bet jūs paskatieties apkārt. Paliekat kopā ar mani vienu dienu..."
Jāņa mācekļi tā arī izdara... un tad atgriežas pie Jāņa.
Jānis: "Nu? Ko Viņš jums teica?"
Mācekļi: "Neko!"
Jānis: "Neko? Ko tad viņš darīja?"
Mācekļi: "Viņš darīja to un to, un tad vel to..."
Jānis: "Viss skaidrs! Viņš ir Mesija!"                                                         (Stāsta orģinālu skat. Mat.11:)

Kā Jānis to varēja saprast? Jo viņš zināja Jes. 35:5-6 un Jes. 61:1 – tur ir teikts, kas Mesijam ir jādara.
Uz kāda pamata Jānis ticēja? Viņš uzdeva jautājumus... un Sv. Raksti palīdzēja saņemt atbildi.

Bībelē ir tik daudz stāstu. To mērķis ir pastāstīt mums kāds ir Dievs. Dot pieradījumus, ka Dievam var uzticēties...
Bībelē ir tikai daži teksti ir kā norādījumi vai ieteikumi. Kāpēc? Jo stāsti sniedz pierādījumus!
Ja uzdodam jautājumu – kāds ir Dievs? Atbilde var būt – Dievs ir mīlestība (1.Jāņa 4:8)... Bet tas ir tikai apgalvojums... informācija.
Ja Dieva mērķis būtu dot informāciju/norādījumus, tad Bībelē pietiktu ar vienu lapu. Bet Dievs dod pieradījumus/stāstus...
Ja mēs gribam uzticēties Dievam, uzdodam jautājumus... meklējam pieradījumus Bībelē.
Nav cita ceļa kā iepazīt Dievu — atrast Viņu Bībelē!!!

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

Kas tad ir patiesība?

Tāpēc sāksim atkal no sākuma!
Nopietni cilvēki bieži saka (un māca arī mūs): „...mums taču ir jābūt patiesiem savās attiecībās..!”
Tā tas ir – ir ļoti svarīgi būt patiesiem pret sevi, ģimeni, draudzi un Dievu...
PATIESUMS, tas ir – es ticu no visas sirds tam, ko es daru... (Tikai ievērojiet, ka te nekas nav teikts par Dievu). Patiesums ir nepieciešams, bet tas nenozīmē, ka sātans nevar jūs piekrāpt. Piemēram, kad kāda sieviete Indijā iemet savu zīdaini svētajā upē Gangā – viņa ir patiesa...
Kāpēc mēs tā nedarām? Jo domājam, ka zinām, ko patiesībā Dievs no mums sagaida...
Es dzīvoju Liepājā un, ja Tu vēlies atbraukt pie manis ciemos, vari izvēlēties to darīt ar autobusu. Autoostā Tu vari no visas sirds būt patiesi pārliecināts, ka iekāp autobusā, lai brauktu uz Liepāju, bet ja tas ir Saldus autobuss, tad tālāk netiksi... Izkāpjot galapunktā Tu nevari teikt – esmu Liepājā... Lai cik patiess Tu tajā brīdī esi – tas neizmaina autobusa maršrutu. Patiesums/no visas sirds – tas ir svarīgi... Tu nevari cerēt nokļūt debesīs dodot Dievam tikai daļu no sevis...
Bet ar to nepietiek!

Ticot no visas sirds tam, ko Tu dari (patiesums), Tev ir jābūt arī godīgam...
Tavā patiesumā ir jābūt iekļautam ari godīgumam!

Kas tad ir godīgums?
GODĪGUMS ir spēja pielikt jautājuma zīmi savam patiesumam...
Patiesums – es ticu no visas sirds, ka tas, lūk, ir tas, ko Dievs no manis vēlas...
Godīgums – es pēc tam pajautāju – vai tiešām Dievs to, un neko citu vēlas no manis...
Godīgums ir spēja šaubīties par savu patiesumu! Ja jūs nespējas šaubīties par „savu patiesumu” – tas jūs var novest neceļos... Vienīgais veids kā iegūt īstu uzticēšanos Dievam ir šaubas par sevi...

Svarīgākais jautājums, kas mums sev ir jāuzdod:
Vai mēs pieņemam to, ja Dievs nāk pie mums un saka, ka 'patiesība' īstenībā ir nedaudz savādāka kā līdz šim bijām iedomājušies? Ja mēs šodien atklājam, ka Bībele māca savādāk, kā mēs domājām vakar – vai rīt mēs esam gatavi sākt darīt savādāk?
Ja mūsu atbilde ir JĀ – tad mūsu patiesums mums palīdz lietas mainīt...
Ja mūsu atbilde ir NĒ – tad neviens mums nevar palīdzēt...

Mums ir jābūt savā ticībā/uzticībā tik patiesi godīgiem par to, par ko esam pārliecināti, ka esam gatavi atkal un atkal pārliecināties – kas tad ir patiesība!