Dažas domas, pārlasot Elīsa dzīvesstāstu

... jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek... Jāņa 15:16 

Elīsa kalpoja citiem, kamēr vien viņš dzīvoja. Mēs lasām: ‘Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš... [pēc padoma]’ (2.Ķēn.13:14). Pat savā nāves gultā, Elīsa deva ķēniņam stratēģiskus padomus kā sakaut ienaidniekus.

Tātad, arī Tu vari pacelt citus, kaut pašam šķiet, ka esi nospiests. Varbūt Tu domā, ka jutīsies kā liekulis, ja viss nav kārtībā Tavā dzīvē, bet Tu vēl palīdzi citiem? Patiesībā, kad Tu sniedz mīlestību kādam citam, tas ļauj novērst uzmanību no sevis, Tava mazdūšība samazinās… - tas darbojas Tavā labā.

Elīsa ietekme turpinājās pat pēc viņa nāves. Kādu dienu ‘Elija sacīja Elīsam: "Lūdz, ko man būs tev darīt, iekams es tieku paņemts projām no tevis!" Un Elīsa atbildēja: "Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!"' (2.Ķēn.2:9). Elija, viņa skolotājs, veica septiņus galvenos brīnumus, kas reģistrēti Rakstos. Tad Elija nomira... un Elīsa bija paveicis tikai trīspadsmit līdz savas nāves brīdim. Vai Dievs nespēja piešķirt viņam apsolīto mantojumu? Nespried pārāk ātri! "Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās" (2.Ķēn.13:20-21). Lūk arī četrpadsmitais brīnums; Elīsa bija ieguvis dubultu porciju!

Jēzus sacīja: "Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek..." (Jāņa 15:16). Lai Tava lūgšana ir: "Kungs, dod man mantojumu... Padari manu ietekmi lielāku nekā mans mūžs. Dod man augļus, kas paliek..."

Nezaudē mieru!

… Tu dod mieru, tiešām mieru... (Jesajas 26:3) 

Mēs zaudējam mūsu iekšējo mieru četru iemeslu dēļ: 

(1) Mēs cenšamies mainīt cilvēkus mums apkārt. 

Mācoties no saviem piedzīvojumiem, Tu sāksi saprast, ka nevari mainīt citus cilvēkus, tikai Dievs var! Un Viņš to arī darīs, ja Tu pārtrauksi citu pamācīšanu, un saksi mīlēt viņus tādus, kādi viņi ir. Tas nenozīmē, ka Tev ir jāpiekrīt visam, ko viņi dara. Tas nozīmē, ka Tu apņemies viņus mīlēt, lūdzot pēc Dieva apsolījumiem viņu vārdā un ļaujot Dievam rīkoties ar viņiem tā kā Dievs to vēlas, kad Viņš to vēlas un Viņam par godu. Tava stresa iemesls varbūt ir tas, ka Tu mēģināji darīt kaut ko ar kaut ko, kur Tu nevari darīt neko! 

(2) Mēs cenšamies darīt lietas, kad tām nav īstais laiks. 

"Katrai lietai ir savs nolikts laiks..." (Sal.Māc. 3:1). Ja Tu esi audzinājis bērnus, Tu zini, ka viena no to galvenajām īpašībām ir nepacietība, viņi neko nav gatavi gaidīt. Dievs vēlas, lai mēs pieaugtu, tāpēc Viņš liek mums gaidīt, tāpēc Viņš māca mums uzticēties un palīdz mums nobriest! 

(3) Mēs sākam uztraukties, ja domājam, ka neattīstāmies pietiekami strauji. 

Var gadīties, ka Tu palēnini savu garīgo izaugsmi nolaidības dēļ, bet galu galā, "... Mēs... topam pārvērsti ... To dara Tā Kunga Gars" (2. Kor. 3:18). Tāpēc, iemācies izbaudīt savu dzīvi, kamēr Dievs darbojas ar Tavu problēmu (un atceries - Tev vienmēr ir problēmas)! 

(4) Mēs cenšamies arvien vairāk un vairāk… 

Tev šķiet, ka jādara tas, ko Tu domā, ka Dievs vēlas… Bet kāpēc Tu to dari nekonsultējoties ar Viņu par to, ko Viņš patiesībā grib, kad Viņš to grib, vai kā Viņš to grib darīt. Tā rezultātā Tev reizēm nolaižas rokas. Kāds ir risinājums? "Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!" (Jes. 26:3)

Tavas lūgšanas Dievam ir svarīgas

... Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēkaba 5:16)

Vecajā Derībā ir aprakstīts kā Ābrahāms devās uz dienvidiem. Kad viņš sasniedza Gerāru, mēs lasām, ka viņš sacīja, ka viņa sieva Sāra viņa māsa. "Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu" (1.Moz. 20:2). Vai jūs varat iztēloties, kā Sāra jutās, iesprostota un viena, domājot, kas viņu tagad sagaida? Un kas ir vēl sliktāk, viņas vīrs, cilvēks, kuram viņa bija uzticējusi savu dzīvību, pieļāva ka tas notiek! Mēs nevaram iedomāties, ko un kā Sāra lūdza tajā naktī. Bet viņas lūgšana aizskāra Dieva sirdi, jo Viņš "... naktī parādījās Abimeleham sapnī un sacīja tam: “... [sieviete] kuru tu esi paņēmis… ir precēta sieva ... atdod šo sievu viņas vīram ... tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi" (1.Moz. 20:3-7).

Dieva direktīvas vienmēr ir skaidras, tur nekad nav nekādas pretrunas. "Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā ... Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib" (Sal.Pam. 21:1). Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem ir vara (pat ja viņi nezina par Tavu eksistenci), neskatoties uz viņu pašu iedomāto augsto stāvokli, ir jāapstājas un jāklausās, kad Dievs runā, "... jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu" (Rom. 2:11).

Tātad, ko Tu vari darīt, ja esi bezpalīdzīgs situācijā, kuru Tu neesi izveidojis? Vai tad, ja kāds, kuru Tu mīlēji un uzticējies, Tevi ir pievīlis? Lūdzies! Tā vietā, lai ļautos rūgtumam vai bailēm, sauc uz Dievu. Viņš dzirdēs arī Tevi, tāpat kā Viņš dzirdēja Sāru. Vai Tu vari būt pārliecināts? Dieva Vārds saka: “Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā” (Jēkaba 5:16). Nav svarīgi, cik slikti lietas var izskatīties tieši tagad (un tās Sārai tajā naktī izskatījās diezgan slikti), arī Tavu lūgšanu Dievs uzklausa!