Par cipariem domājot... (2)

Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Ps. 39:6)

Runājot par kāda sava drauga bērēm, Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "… [aizgājējs] bija spilgts, daudz un smagi strādājošs, dinamisks kristietis. Viņš palīdzēja uzsākt darboties divām privātām slimnīcām ... bija vietējā futbola asociācijā ... ceļojis ... dziedājis koros visā pasaulē... Bija cilvēks ar ievērojami daudz enerģijas un spēju... Bet neviens nerunā par viņa garīgo ietekmi. Viņš daudzus ieinteresēja par futbolu, taču maz... par Kristu. Mācītājs izvadot neko nerunāja par viņa ieguldījumu ... izņemot to kā viņš kritizēja sprediķi pie baznīcas durvīm. Mirušā sievai un bērniem bija maz ko teikt, jo arī viņi bija saņēmuši maz viņa uzmanību un enerģiju. Iztēlojieties, ko viņš būtu varējis sasniegt, atdodot savu laiku un talantu Dievam...

Ir skumji par to domāt, kad salīdzinu to visu ar kādam citām bērēm, kur es arī piedalījos. Šis cilvēks arī bija pazīstams ... sabiedrībā. Tomēr viņš bija pārdomājis savas dzīves resursus un piedāvājis tos Dievam. Cilvēki nerunāja par viņa panākumiem un ietekmi Globālajā Tirgū, bet runāja par viņa garīgo ietekmi, ... kā viņš norādīja tiem uz Kristu ... viņa ieguldījumu kristīgu misiju vadīšanā un atbalstīšanā ... viņa ilggadējo kalpošanu dievkalpojumos... viņa misijas braucienu uz Moldovu. Viņa ģimene runāja par viņa mīlestību pret Svētajiem Rakstiem... viņa mīlestību pret viņiem... viņa, kā vīra un tēva, uzticību. Es tajā brīdī vēlējos kaut visa draudze varētu būt klātesoša šajās bērēs, lai pieredzētu to, ko Dievs var izdarīt caur kādu cilvēku, kas piedāvā katru savu dienu un savu dzīvi Kristum."

Tātad, cik daudz cilvēku Tu esi vadījis pie Kristus? Kur Tu ieguldi savu laiku, līdzekļus un talantu? Dieva dāvanas nav kā nejaušība, tas ir kā ieguldījums, un Viņš [Dievs] cer saņemt kaut ko atpakaļ. Šajā pasaulē vienīgā iepriekš noteiktā lieta ir stundu skaits diennaktī. Visu izšķir tas, kā Tu tās izmanto...

Par cipariem domājot... (1)

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit..., astoņdesmit gadi... Tas paiet ātri... (Ps. 90:10)

Mūsu dvēseles patiesībā nav izsalkušas pēc slavas, komforta, bagātības vai varas. Šie centieni un tieksmes ir mūsu prāta radītas, un rada tik daudz problēmu, ka nevar saprast kā tās atrisināt. Mūsu dvēseles ir izsalkušas pēc nozīmes. Mēs vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu jēga. Psalmists raksta: "Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi…” (Ps.90:10). Astoņdesmit gadi tas ir mazāk kā 30.000 dienas. Padomājiet kā to varētu rēķināt finansiālā ziņā: <30.000 Ls – varētu nopirkt jaunu automašīnu vai izdarīt pirmo iemaksu par māju labā rajonā. Tā nav ĻOTI liela nauda, un kā laiks, tas nav daudz. Neviens no mums nezina, cik daudz gadu mums katram vēl ir atlicis, bet mēs zinām, cik daudz mums ir bijis dots līdz šim. Ja būtu jāuzzīmē Tavas dzīves grafiks, salīdzinot ar mūžību, kā Tu parādītu savu dzīvi? Ījabs savā laikā sacīja: "Manas dienas lido ātrāk nekā audēja spole un izgaist bezcerībā" (Ījaba 7:6), "manas mūža dienas ir jo straujākas bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas" (Ījaba 9:25).

Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "Pusaudži cenšas saskaitīt cik viņiem ir draugu, kādas ir atzīmes, lai iekļūtu kādā koledžā. Koledžas studenti skaita kredīt-stundas... un cik alus viņi var izdzert... Pieaugušie mēra savus panākumus ar guļamistabu skaitu savā mājā un automašīnu skaitu garāžā... vai skaita finansu ieguldījumu ienesīgumu. Lielākā daļa cilvēku pieļauj divas kļūdas... viņi domā, ka vai nu viņiem ir tik daudz laika, ka viņi var atļauties to izšķiest, vai arī tik maz laika, ka viņi nevar paspēt izdarīt kaut ko nozīmīgu, tāpēc nav ko mēģināt. Mūsu dienas ir kā portfelis – visi ir vienāda izmēra, bet dažos ir ielikts kas vērtīgāks, nekā citos." “… kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis." (Sal.pam.12:11). Saskaitīt savas dienas nozīmē atdot tās Dievam un meklēt Viņa vadību savā dzīvē.

Kāds ir Tavs došanas motīvs?

Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs... (Mat.6:1)

Kad Tu palīdzi/ziedo, Dievs debesīs ņem vērā divas lietas: a) Tavas iespējas – cik daudz līdzekļu Tev ir; b) Tavus motīvus – kāpēc Tu dod?

“Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." (Mat.6:1-4).

Nākošie divi stāsti precīzi ilustrē to, ko Jēzus domāja sakot šos vārdus.

Pirmais stāsts: 1977. gadā kāda ģimene piekrita ziedot trim miljonus dolāru, lai paplašinātu zoodārzu Ņujorkas Centrālajā Parkā (Central Park Zoo). Taču problēmas radās tāpēc, ka piecu centimetru liela plāksnīte, kurā tiktu atzīmēts dāvinātāju vārds, viņiem nebija pietiekami liela. Kā arī, ģimenei, kas ziedoja pusmiljonu dolāru trīsdesmit gadiem senāk, lai izveidotu sākotnējo zoodārzu, bija lielāka plāksne. Tika izteikts ierosinājums, ka sākotnējo sponsoru vārdi jāaizstāj ar jaunu naudas ziedotāju vārdiem. Tomēr, kad parka komisija atteicās to darīt, ģimene atcēla savu ziedojumu…

Otrais stāsts: Čarlzs Sperdžens (Charles Spurgeon) un viņa sieva turēja vistas. Olas bija daudz un varētu tikt atdotas citiem, bet ģimene atteicās dāvināt olas. Pat tuviem radiniekiem tika teikts: "Jūs olas varat dabūt, bet jums ir jāmaksā par tām." Tā rezultātā Sperdženu ģimene tika uzskatīta kā sevišķi mantkārīgi cilvēki. Tikai pēc Sperdžena kundzes nāves atklājās visas stāsta detaļas. Izrādās, ka VISI ieņēmumi no olu peļņas tika atdoti, lai atbalstītu kādas divas vecas atraitnes. Sperdženiem šķita svarīgāk, ko par viņu dzīvi domā Dievs, nevis ko par viņiem runā apkārtējie cilvēki.
Iesākoties Adventa laikam, padomā – kas Tev ir svarīgākais?