Kāpēc mēs kaut kam vai kādam neuzticamies? Jo nepazīstam! Mums jau no mazotnes māca – nerunā ar svešiem cilvēkiem! neuzticies svešiniekam! … un tas šājā pasaulē ir pareizi.
Un tāpēc arī – ja mēs nepazīstam Dievu, mēs Viņam neuzticamies.
Tomēr Dievu tas neapmierina… un Viņš atrod veidu kā to risināt. Viņš dod pierādījumus, lai mums palīdzētu uzticēties Viņam, saprast kāds Viņš ir.
Jo ja mēs iepazīstam Dievu – mes uzticamies Viņam...
… šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3)
Tātad Bībeles mērķis nav ieteikt ko darīt un ko nedarīt… mērķis nav dot visas atbildes vai izskaidrot visu patiesību.
Bībeles mērķis ir palīdzēt ticēt Dievam… Kā tad mums jālasa Bībele?
Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, […] tie ir, kas dod liecību par Mani! (Jāņa 5:39)
Kristus saka, ka ja mēs domājam ‘jo vairāk tekstus zināsim no galvas, jo labāk’, tad neesam sapratuši, kas ir Bībeles mērķis.
Dievs nedeva Bībeli, lai mums būtu ko darīt – tad, kad nav ko darīt…
Tad, kad Tu lasi Bībeli, kas Tev tur ir jāmeklē? kādi jautājumi jāuzstāda?
Ko ,,tas un tas” man stāsta par Dievu?
Tas ir pamatjautājums, kurš Tev ir jāuzstāda par
- katru Bībeles mācību...
- katru stāstu Bībelē...
- katru doktrīnu...
Tikai tad, ja Tu atbildēsi uz šo jautājumu (saskatīsi to Bībelē) – Tu varēsi saprast/secināt, ko tas saka par mani, manu dzīvi, un par to, kas jādara...
Ņemot rokās Bībeli – vienmēr jautājums Nr.1 – ko tas (teksts ko lasu) māca par Dievu?