Kristus mūs aicina veidot jaunas attiecības

Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja.
Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!" (Jāņa 8: 3–11)

…Un tās bija perfektas lamatas! Ja Jēzus saka: “Jā, jānomētā!“, tad Viņu tūliņ nosūdz romiešiem. Ja Jēzus saka: “Nē!”, tad farizeji pasludinātu visiem, ka viņš neatzīst Mozu...

Bet Jēzus nesaka neko. Viņš sāk rakstīt smiltīs... un Bībele saka, ka tad kad viņi redz rakstīto, viņi aiziet...

Tad Jēzus pievēršas sievietei un jautā: “Kur tad palika tie, kas tevi apsūdzēja?” Nabaga sieviete, kura, bailēs trīcoša, gaidīja, kad akmeņi sāks triekties pret viņu, paceļ acis un skatās – nav neviena! Visu viņas mūžu neviens viņu nav ņēmis nopietni... un Jēzus, ar mīlestības maigumu acīs, lūkojas viņā, smaida un saka: “Es tevi netiesāšu! Ej un negrēko vairs...”

Kas tas ir? Kas tur notika? Tas ir Jauns Sākums, tās ir Jaunas Attiecības...

Ievēro, ka tajā pašā laikā Jēzus farizeju grēkus rakstīja… smiltīs – viens vēja pūtiens un uzrakstītā vairs nav…

Starp citu, tas ir vienīgais gadījums Jaunajā Derībā, kad Dievs (Jēzus) pats personīgi kaut ko raksta... Bet vai atceries, kur Vecajā Derībā Dievs kaut ko raksta? Pareizi! Dievs pats ar savu roku rakstija “10 derības vārdus” jeb 10 baušļus...

Ko tas mums saka par Dievu? (Baušļi akmenī… Grēki smiltīs!)

Cik bieži mēs, cilvēki, to visu darām otrādi...

Bet tagad atceries – principi ir rakstīti akmenī un mūsu darbi smiltīs!!!

Kristus neatnāca pieķert grēciniekus...

Kristus atnāca atklāt Dieva principus dzīvē un aicināt mūs jaunām attiecibām.

Sešpadsmitkārt... Kādam Dievam mēs kalpojam?

… Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit. (Ecēhiēla 18: 31-32)

Mans Dievs ir tāds, kurš ir ieinteresēts mani un Tevi izglābt. Tāpēc Viņš mūs arī audzina...

Ir stāsts Bībelē kā Dievs sūtīja Mozu pie faraona ar ziņu: atlaid manus ļaudis!

Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī." Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu." (2.Moz. 5: 1-)

Mozus atnāk pie faraona: “Dievs sūta tev ziņu – atlaid savus vergus...”

Faraons pat ilgi nedomā: “… kas tas par dievu? Es tādu nezinu... cilvēkus nelaidīšu...”

Tad sarunā iejaucas Dievs: “Atvainojiet! … Ļaujiet, es iepazīstināšu ar sevi!”

Es esmu dzirdējis kā nopietni cilvēki un draudzes locekļi apgalvo, ka faraona atteikšanās bija Dieva zaimošana un tāpēc Dievs sodīja ēģiptiešus. Bet tas nav Bibliski... Dievs kā vienmēr dod informāciju – šajā gadījumā, lai faraons varētu pieņemt lēmumu...

Lai mēs to labāk varētu saprast, atcerēsimies kā cilvēki toreiz domāja?

Pasaules uzskats toreiz bija  – tāpēc, ka jūs esat vergi … mūsu dievi ir stiprāki par jūsējiem. Faraona  pārdomas varēja būt apmēram šādas: “… tas būtu muļķīgi atlaist jūs... mūsu dievi taču ir stiprāki...”

Tāpēc arī Dievs it kā saka: “Labi, ļauj es pieteikšu sevi... (un vienīgā valoda, kuru saprata faraons, izrādijās spēka pozicija).

Cilveki katru dienu iet pielūgt upi... (kad upe pārplūst ~ tā ir svētība) un vienā dienā upe vairs nav svētība... Viņi varēja sākt pārdomāt: „Jā... varbūt mūsu Nīlas dievs nav pats spēcīgākais...”

Visu 10 notikumu (skat. 2.Moz. 7: – 14:) mērķis bija parādīt, ka Dievs ir spēcīgāks par Ēģiptes dieviem (vardes,  saule – tie visi bija dievi... savukārt visi pirmdzimtie automātiski bija saules dieva Ra priesteri). Dievs mīlot audzināja Ēģiptiešus... un arī Izraēla ļaudis. Tie ēģiptieši, kuri neko nebija mācījušies, aizgāja bojā jūrā... Tās bija sekas – viņi nebija ņēmuši vērā Dieva mācību stundu...

Vai cilvēki šodien no tā mācās?

Piecpadsmitkārt… Dievs lieto spēku pret mums?

Bībele mums ir dota, lai kaut ko pateiktu par Dievu... Par katru Bībeles tekstu ir jāuzdod jautājums – ko tas saka par Dievu?

…ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots. (Cahar. 4:6)

Ko Dievs gribēja ar to pateikt? Reizēm mēs to saprotam tā – ne ar mūsu spēku, ne ar mūsu varu... bet ar Dieva spēku... (bet vai Viņš atrisina problēmu paradot savu spēku?)

Dievs risina problēmas nevis ar Savu spēku, bet ar Savu Garu... Ja tiek paradīts spēks — kas mainās? Nekas! (varbūt kāds sāk baidīties...) Bet uzticēšanās nerodas!
Cilvēki saka labi, labi... es darīšu ko tu saki! ...bet sirds nav manījusies! Bailes kļūst motīvs!

Iedomājies, ka Tu ej pa mežu. Pēkšņi - lacis! Tu sāc skriet un noskrien 100 metrus 9 sekundēs. Tu esi pārsteigts un lacis ir pārsteigts (par tik labu rezultātu?)...
Bailes ir motīvs! Adrenalīns nokļūst Tavās asinis un Tu skrien… bet mīlestība nesākas no bailēm!

Tu diezin vai sāksi īpaši mīlēt lāci, kurš Tevi tik pamatīgi nobiedēja…
Mums ir jāsaprot, ka patiesībā grēks ir veids kādā mēs domājam.
Ko mēs parasti sludinām (to laikam sauc par evaņģelizāciju)?

     “...stādieties priekšā, ko Dievs jums ir sagatavojis: jauna Jeruzaleme, zelta ielas,

     dzīvības koks, augli visu gadu... Vai gribi tur nokļūt... ?”
     Atbilde atkarājas no tā, kur Tavs klausītājs dzīvo... ja dzīvo Latvijā dziļos laukos...

     kur jābrien pa dubļiem... naudas nav zālēm... reizēm arī nav īsti ko ēst...

     “Gribam nokļūt uz zelta ielām un tos augļus arī...!!!”
     Bet ja Tavs klausītājs dzīvo Holivudā (Beverly Hils)… “Mums jau tas ir!”
     Tad mēs parast turpinam: “…bet ne jau tikai zelta ielas... Kristus II nākšana…

     būs arī uguns jūra... elle!”
Ja nedarbojas viens — darbojas otrs. Vai nav tā, ka cilvēki bieži kalpo Dievam vai nu atalgojuma dēļ, vai aiz bailēm… Ja mēs cilvēkiem stāstam, ka Jēzus nāks drīz, mums ir jāpasaka, kas tas ir – kas nāks...  Pretējā gadījuma cilvēki var teikt: “Nu un tad?” Mums ir jāpasaka, kas tur ir tik īpašs Jēzū Kristū! Ja kāds nezin/nepazīst Jēzu, kāda nozīme nākšanai?
Kāds misionārs stāstīja, kā viņš aizbrauc uz Āfriku un dod bērniem konfektes… bērni paņem papīrīšus... konfektes nomet zemē...

Ja mēs nezinam/nepazīstam, mēs nevaram novērtēt. Ja tikai sabaidīsim cilvēkus, mēs nepalīdzēsim viņiem! (Kāds ir viens no lielākajiem grēkiem? – dot nepareizu priekšstatu par Dievu...)

Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.(1.Kor.2:2)

Reliģija ir kaut kas vairāk — par ēšanu, neēšanu, iešanu uz baznīcu, naudas došanu, sabata ievērošanu un pat Bībeles lasīšanu...
Īsta reliģija ir attiecības ar Dievu!