Ticība – uz pierādījumu pamata, Tu esi pārliecināts...

... un tad, ja Tu esi pārliecināts, Tu arī vēlies/esi gatavs pieņemt to, ko Dievs dod, ticēt tam, ko Dievs saka, uzklausīt to, ko Dievs vēlas Tev teikt.
Kā mēs varam zināt, ko tad Dievs vēlas lai darām, ko Dievs vēlas, kam lai ticam?

MĒS VARAM TO UZZINĀT UZDODOT JAUTĀJUMUS. Ticība ir balstīta uz pierādījumiem... un tas sevī ietver zināt, ko Dievs vēlas un vēlēšanos to darīt. Bet ja nu ap mani/manī ir tik daudz balsis, kuras iesaka kaut ko: dari to! ... nē to! Ja es gribu zināt Dieva gribu, ja gribu darīt, to ko Viņš vēlas... ir jāuzdod jautājumi! Ticība nozīmē uzdot jautājumus!

Pieņemsim, ka Dievs kādu dienu nosēžas un saka, ka Visi, kam ir jautājumi, drīkst jautāt...
Atnāk pirmais eņģelis: "Dievs, vai Tu esi patvaļīgs/kaprīzs?"
Dievs: "Noteikti Nē!"
Turpat ir arī otrais eņģelis: "Vai Tu nemelo, kad saki, ka ja neticam Tev – mirsim..."
Dievs: "Kā Tu tā vari domāt?"
Trešais eņģelis, jau bailīgāk: "Vai tā ir patiesība, ka Tu esi nepiedodošs?"
Dievs (sākoties zemestrīcei, parādoties ugunij no debesīm): "Kā tu vari jautāt tādu jautājumu?"
Pēc brīža, kad zemestrīce jau pierimusi, Dievs atkal pievēršas sanākušajiem: "Vai ir vēl kādi jautājumi?"
Vai jums gribētos vēl ko jautāt? Vai, ejot projām, jūs teiktu: "O! Man tagad viss ir skaidrs, tagad es saprotu!" Vai jūs apmierinātu šāda saruna? – Mani nē!

Kā Dievs atbild uz mūsu jautājumiem?
Ja jau Dievs vēlas, lai visi izglābjas, kāpēc Viņš neuzraksta kaut kur debesīs: ES ESMU DIEVS... ES EKSISTĒJU... TICIET MAN! Viņš to nedara, jo nākošā dienā sātans/velns uzrakstītu: NETICIET – VIŅŠ MELO! Šajā pasaulē apgalvojums vai norādījums neko nepierāda. Nevar pierādīt kaut ko apgalvojot... vai ar spēku...
Ja Dievs sakārtotu zvaigznes, lai tās katru nakti spīd uzrakstā SĀTANS – KRĀPNIEKS, ko tas mainītu?
Šajā blogā komentāros kāds ieraksta: tas viss bija meli...
Es: Nē, nebija viss...
Vai tas kaut ko atrisina?

Sātans apvaino Dievu – pasaka kaut ko sliktu par Dievu... Dievs: Nē, tā nav! Cik pārliecinoši tas ir? Ko tad Dievs dara, lai pierādītu kam taisnība?
Viņš sāk garu (gadsimtiem) procesu kurā cenšas saviem cilvēkiem parādīt – lūk tāds es esmu!

Dievs sāk izskaidrošanu un mācīšanu...
1) vispirms tautai (tā noorganizē noslēgtu klubiņu);
2) tad sūta Dēlu...
Kāpēc Kristus nāca uz mūsu zemi? Viņš nāca, lai parādītu – kāds ir Dievs!

Kas ir ticība…

Jēzus atbildēja viņiem: “... Patiesi es jums saku: ja jūsu ticība būs kā sinepju graudiņš un jūs pateiksiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, tad tas pārcelsies, un nekas nebūs jums neiespējams…” (Mat.17: 20)

Par ko šeit tiek runāts? Par ticību...

Kurš ir mūsu lielākais ticības piemērs? Protams, Kristus!

Cik kalnus Kristus pārcēla? Hmm...

Tātad – vai Kristus šeit runā par literāriem/reāliem kalniem?

Par ko tad Kristus runā?

Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību! Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu. (Lūk.17: 5-6)

Vai Kristus runā par koku stādīšanu?

Vai Viņš runā par kalnu pārcelšanu?

Kristus runā par ticības kvalitāti, nevis kvantitāti!

Runājot par ticību nav vairāk vai mazāk! Jautājums ir vai Tu tici un kam Tu tici? ”... ja ir tik daudz cik sinepju graudiņš...”, tad ir pietiekami...

Ja Tu ej pa dzīvi un Tev priekšā ir liels problēmu kalns (nu tāds kurmju rakuma lielumā) ...dzīve ir grūta – ko lai dara?

Jēzus cenšas pateikt, ka ticībā Tu vari atrast ceļu ap/pāri/caur visām problēmām! Nekāds problēmu kalns nav šķērslis ticībai!

(turpinājums sekos)

Vai tāpēc man jāpazaudē ticība?

Un notika, kādu dienu, kad viņa [Ījaba] dēli un viņa meitas ēda un dzēra sava pirmdzimtā brāļa namā, tad kāds vēstnesis atsteidzās pie Ījaba un sacīja: "Patlaban vērši vilka tīrumā arklus, bet ēzeļu mātes atradās līdzās viņiem ganos. Pēkšņi lopiem uzbruka sabieši un tos paņēma, bet jaunos kalpus viņi nokāva ar zobena asmeni; es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
Un, kamēr tas vēl skaidroja, ieradās kāds cits un sacīja: "Dieva uguns krita no debesīm un sadedzināja gan sīklopus, gan arī jaunos ganu zēnus, tos pilnīgi aprīdama; es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
Un, kamēr šis vēl stāstīja, nāca kāds cits un sacīja: "Kaldeji izvirzījās trijos pulkos, un tie uzbruka kamieļiem un tos aizveda, bet kalpus tie nogalināja ar zobena asmeni. Es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
Kamēr tas vēl runāja, atnāca kāds cits un sacīja: "Tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimtā brāļa namā. Un redzi, liela vētra nāca no tuksneša un sagrāba namu aiz visiem tā četriem stūriem; tas sagruva uz jauniešiem, un tie bija pagalam. Es vienīgais izglābos, lai tev to paziņotu."
Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu, nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes, un sacīja: "Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!" Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu. (Ījaba 1: 13-22)

Ījabs zaudē savus bērnus... un viņš ir spējīgs pateikt: “Vai tāpēc man jāpazaudē ticība Dievam?” Nekas, kas notiek ap mani nevar izjaukt attiecības ar Dievu.

Lūk, par ko arī runā Jēzus:

Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, – tad tas notiks. (Mat 21:21)

Kristus necentās mums mācīt, ka vajag tikai noticēt, un viss notiks ka uz burvju mājienu.
Lasot Jēzus līdzības, vienmēr ir jāuzdod jautājums: kā tas darbojas? kā tas kalns tiek pārcelts? Ja Jēzus saka: “…kas sit pa vienu vaigu, tam pagriez otru...” Kā tas darbojās? Kad Jēzus bija apcietināts, kareivji viņu sita… bet Jēzus prasīja romiešu kareivim: “Kāpēc tu mani sit? Ja esmu vainīgs,  pierādi to un tad tiesā! Ja nē – tev nav tiesības pārkāpt likumu!” Reizēm kristieši izfantazē trakas lietas...

Nekas nav šķērslis ticībai!

Ja Tu tici, ka ir Dievs – tas ir pietiekami! Tad uzticies Viņam, un Viņš par visu parūpēsies… pat ja šajā brīdī viss nenotiek tā, kā Tu to iztēlojies, nepazaudē uzticēšanos Viņam. Tev jau nav jāpārceļ kalni – to dara un darīs Dievs, Kurš visu ir radījis… un visu arī uztur.