Bībeles galvenais mērķis ir mūs iepazīstināt ar Dievu

...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:11–13)

Tev nav gadījies sastapt cilvēkus, kuri Tevi uzrunā: “...starp citu, vai Jūs piesaucat Dievu?” Un, ja Tu atbildi: “Jā…”, tad seko nākošais jautajums: “... un kādu vārdu Jūs lietojat?” Ja tagad Tu atbildi apmēram tā: “… Nuu... Dievs Tēvs...”, tad seko strikts aizradījums: “Tas neder! Ir jālieto pareizais vārds!”

Nu ko tad lai mēs darām? Piesaukt vārdu – būsi izglābts!?! Ko nozīmē – piesaukt Tā Kunga Vārdu? Vai tas nozīmē izrunāt pareizās skaņas/burtus? (...protams ir „jāizrunā” pareizi – problēmas universā arī sākās ar sātana slikto izrunu...)

Tomēr problēma jau nav izrunā/skaņās/burtos... Grēks ir neuzticēšanās Dievam...

...jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā… (Rom.10:11)

Tātad uzticēties ir svarīgi – tad arī nepaliksim kaunā!

…Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. (Rom.10:13)

Lūk mūsu grūtais jautājums – ko tad nozīmē “piesauc … Vārdu – tiek izglābts...”

Tas, ko Dievs no mums sagaida ir uzticēšanās!

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles… (Rom.10:17)

Ticība sākas ar vēsts klausīšanos… un vēsts tiek dzirdēta/ sadzirdēta/uzņemta no Jēzus vārdiem... Uzticēšanās sākas ar Dieva Vārda lasīšanu... (Klausīšanās tekstā tiek piemineta, jo Pāvila laikā katram nebija pieejama Bībele. Šodien Pāvils rakstītu, ka ticība nāk no Bībeles pētīšanas!)

Kāds ir Bībeles mērķis? Bībeles mērķis ir palīdzēt uzticēties Dievam! Bībeles mērķis ir parādīt – kāds ir Dievs! Tad, kad mēs pazīstam Dievu/zinām Viņu – mēs uzticamies...

Bībeles mērķis nav pateikt, kas man jādara! ...pamatprincipi, protams gan ir, bet ne ikdienas katrs solis. Bībeles mērķis nav atbildēt visus manus jautājumus! Ir jautājumi, kurus Bībele atbild, bet ne visus...

Bībeles galvenais mērķis ir Tevi iepazīstināt ar Dievu un palīdzēt Tev Viņam uzticēties!

Kam uzticēties?

Jūs noteikti atcerieties Bībelē doto padomu būt uzmanīgiem – kurus padomus un pamācības uzklausīt, kuras nē…

Ja tajā, ko kāds pravietis māca un stāsta, nav nekādas loģikas; ja pareģojums vai pravietojums, ko viņš saka, nepiepildās; ja viņš apgalvo, ka pārvalda ‘dieva’ spēku, bet nekādi brīnumi nenotiek...

Tad jau viss ir skaidrs, vai ne?

Bet, ja notiek tas, ko saka...

Visu, ko es jums pavēlu, jums būs turēt un darīt; neko tev nebūs pie tā pielikt un nekā no tā atņemt. Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,- tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem… (5.Moz.13:1–4)

Tātad kāds nāk un stāsta jums kaut ko (pat izdara brīnumu!)... un varbūt te nav pat runa par Allāhu, Budu vai Pērkonu…

Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka

…ja mēs nekalpojam un nepielūdzam un neuzticamies Dievam, kāds viņš ir – mēs patiesībā pielūdzam citu dievu...

Tātad ja mums ir nepareizs priekšstats par Dievu – mēs kalpojam elkam! Par to tad runā arī teksts 5.Mozus grāmatā. Ja kāds stāsta nepatiesību par Dievu... – aizmirstiet brīnumus, aizmirstiet pravietojumus un teiktā piepildīšanos...

Sekojiet Tam Kungam, savam Dievam, bīstieties Viņu un turiet Viņa baušļus, klausiet Viņa balsi, kalpojiet Viņam un pieķerieties Viņam. (5.Moz.13:5)

Dievs negrib, ka mēs pieviltos... Dievs nevēlas, lai mēs ātri sekotu katrai jaunai domai... Dievs vēlas, lai mēs patiešām Viņam uzticētos... Dievs vēlas, lai mēs visi izglābtos...

ap.Pāvils vs. ap.Jēkabs

… mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem… (Rom.3 :28)

… tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva… (Jēk.2:17)

Divi, šķiet dažādi, Bībeles teksti… Vai tiešām apustulis Pāvils raksta vienu un apustulis Jēkabs viņam nepiekrīt? Vai viņi runā viens otram pretī?

Ir kristieši, kuri dedzīgi piekrīt vienam no viņiem, tajā pat laikā necenšoties ieklausīties otrā.

Mēģināsim saprast (noteikti iesaku Tev izlasīt Tavā Bible vairāk kaut ko no Pāvila un Jekaba)…

Terminu lietojums:

Ap.Pāvilam ticība ir uzticēšanās Dievam (jeb atkarība no Dieva). Viņam darbi ir bauslības darbi... cenšanās nopelnīt glābšanu.

Ap.Jēkabam ticība ir reliģiska atziņa/pārliecība, kas var būt dzīva vai mirusi. Viņa uztverē darbi ir ārēja ticības apliecināšana. Jēkabam ticība un darbi nav pretēji termini, bet gan viens otru papildina.

Tātad ap.Jēkabs terminus lieto savādāk nekā ap.Pāvils – tas ir jāzina/jāatceras...

Rakstītā nolūks/mērķis:

Ap.Pāvils atbild uz jautājumu – kā mes tiekam glābti? Vai tā ir Dieva dāvana vai nē?

Ap.Jēkabs apskata taisnotas personas dzīvi. Kas notiek pēc tam, kad tu esi pieņēmis Dieva dāvāto pestīšanu... kā dzīvo tāda persona?

Kopīgā nostāja:

Abi ir pret nepareizu likuma izprašanu/izmantošanu/lietošanu.

Un vēl…

Ap.Pāvils rakstīja jūdiem (ar jūdu domāšanu...), kuri lietoja likumu, kā glābšanās

iespēju.

Ap.Jēkabs rakstīja vēlāk, lai palīdzētu tiem, kuri bija pārpratuši Pāvilu... tiem, kuri sāka domāt – nav absolūti nekādas nozīmes ko es daru, kā dzīvoju...