Kāpēc mīlestība?

Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota… Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās... (Rom. 12:9-13)

Dažreiz mēs aizstāvam mūsu mīlestības (labestības, laipnības, pacietības, miera, prieka un visu citu "augļa daļu") trūkumu, ar koncentrēšanos uz debesu mērķi un smago darbu, kāds (mums šķiet!) ir vajadzīgs, lai to sasniegtu… Bet mēs nevaram noturēt savu “aizsardzības līniju,” ja atceramies, ko tad patiesībā Kristus mācīja. Viņš teica: "Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darāt arī jūs viņiem..." (Mat. 7:12).

Kad bija pēdējā reize, kad Tu devies kādam palīdzēt, necerot kaut ko saņemt pretī? Māte Terēze teica: "Diena, kas nodzīvota neparādot mīlestību citiem, ir diena, kuru nebija vērts dzīvot." Mīlēt cilvēkus - tam ir jābūt dzīves veidam, noteiktai attieksmei un saistībām, kuras mēs uzņemamies katru dienu.

Viljams Barklijs rakstīja: "Vairāk cilvēku ir ievesti baznīcā ar reālu kristīgās mīlestības laipnību, nekā ar visas pasaules teoloģijas argumentiem. Un visvairāk cilvēku ir padzīti no baznīcas ar vienaldzību un neieinteresētību no tā saucamo kristiešu puses, nekā to spētu visas pasaules šaubas..."

Vai Tu kādreiz esi padomājis, ka varbūt visas tās mazās dzīves problēmas, kas katru dienu Tevi atkal un atkal aizkaitina, patiesībā ir tikai Dieva dotās iespējas Tev kļūt līdzīgākam Kristum?
Pirms jau daudziem gadiem Čaks Svindols rakstīja: "Ko Tas Kungs dara, lai palīdzētu man paplašināt manu redzesloku un ļaut man saredzēt, cik egoistisks es esmu? Ļoti vienkārši: Viņš man dod dažus aktīvus bērnus, kuri skrien un lec, saburza un nosmērē apģērbu, izlej pienu, laiza automašīnas logu, nomet lipīgas konfektes uz paklāja… tas izaicina manu gatavību izturēties ar nesavtīgu attieksmi... Tad man ir jāpārdomā, vai es esmu gatavs atteikties no mana komforta, manis paša vēlmēm, manis paša grafika, manis iedomātā priekšstata par to, ko vajag citiem... Tas tad arī noved mani atpakaļ pie Kristus."

Kā Tu redzi cilvēkus sev apkārt?

Vai saskati fantastisko iespēju parādīt viņiem savu mīlestību?

Nepārtrauc lūgties par saviem bērniem

Es lūdzu pēc šī zēna... kamēr tas dzīvos... (1.Sam.1:27)

Katrs svētais reiz ir bijis bērns, tāpat kā arī ikviens noziedznieks. Kas tad rada atšķirību? Pašā saraksta augšgalā ir vecāku ietekme!

Pravietis Samuēls vadīja Izraēla nāciju četrdesmit gadus, svaidīja Dāvidu par ķēniņu un vadīja viņu dažu viņa svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Bet kas bija dominējošā ietekme Samuēla dzīvē? Tā bija viņa māte Anna. Ieklausies viņas lūgšanā par viņa piedzimšanu: "Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts..." (1Sam.1:27-28).

Nekad nenovērtē par zemu to spēku, kāds ir mātes lūgšanām par savu bērnu. Tikai Dievs zina, cik daudz lūgšanas tiek atbildētas tieši šajā brīdī, jo bija uzticīgi vecāki, kuri lūdza varbūt pat pirms daudziem gadiem. Ja Tava aizņemtība šajā straujā laikmetā atņem Tev lūgšanu laiku par Taviem bērni un mazbērni, tad Tu dari pārāk daudz nesvarīgu lietu! Nav nekas svarīgāks par laiku, ko pavadi kopā ar Dievu lūdzot par viņiem. Vēl nav pār vēlu sākt sirsnīgāk lūgt par bērniem, kuri ir iemesls Tavām asarām vai bēdām. Jēzus mātei bija neizsakāmi smagi skatīties uz savu Dēlu pie krusta... bet viņai arī bija neizsakāms prieks redzēt Viņu augšāmcēlušos no miroņiem.

Protams, Tu vari jautāt, vai Tavas lūgšanas ir efektīvas un kad tās tiks atbildētas? Tikai Dievs to zina! Tomēr nekad, nekad nepārtrauc lūgt, jo:

a) Dievs darbus veic saskaņā ar savu grafiku, nevis mūsējo;

b) Viņa veidi un līdzekļi, ir daudz pārāki par mūsējiem;

c) Ja mātes lūdz Dievu – Dievs to ņem vērā!

Dažas domas, pārlasot Elīsa dzīvesstāstu

... jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek... Jāņa 15:16 

Elīsa kalpoja citiem, kamēr vien viņš dzīvoja. Mēs lasām: ‘Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš... [pēc padoma]’ (2.Ķēn.13:14). Pat savā nāves gultā, Elīsa deva ķēniņam stratēģiskus padomus kā sakaut ienaidniekus.

Tātad, arī Tu vari pacelt citus, kaut pašam šķiet, ka esi nospiests. Varbūt Tu domā, ka jutīsies kā liekulis, ja viss nav kārtībā Tavā dzīvē, bet Tu vēl palīdzi citiem? Patiesībā, kad Tu sniedz mīlestību kādam citam, tas ļauj novērst uzmanību no sevis, Tava mazdūšība samazinās… - tas darbojas Tavā labā.

Elīsa ietekme turpinājās pat pēc viņa nāves. Kādu dienu ‘Elija sacīja Elīsam: "Lūdz, ko man būs tev darīt, iekams es tieku paņemts projām no tevis!" Un Elīsa atbildēja: "Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!"' (2.Ķēn.2:9). Elija, viņa skolotājs, veica septiņus galvenos brīnumus, kas reģistrēti Rakstos. Tad Elija nomira... un Elīsa bija paveicis tikai trīspadsmit līdz savas nāves brīdim. Vai Dievs nespēja piešķirt viņam apsolīto mantojumu? Nespried pārāk ātri! "Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās" (2.Ķēn.13:20-21). Lūk arī četrpadsmitais brīnums; Elīsa bija ieguvis dubultu porciju!

Jēzus sacīja: "Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek..." (Jāņa 15:16). Lai Tava lūgšana ir: "Kungs, dod man mantojumu... Padari manu ietekmi lielāku nekā mans mūžs. Dod man augļus, kas paliek..."