Kā nerīkoties muļķīgi

... es esmu aplami rīkojies... (1.Sam. 26:21)

Nekrologs par cilvēka dzīvi patiesībā atklāj diezgan daudz... Arī Bībelē var atrast dažādus kopsavilkumus par cilvēku dzīvēm. Skumji, bet savas dzīves noslēgumā ķēniņš Sauls pats bija spiests atzīt: "... es esmu aplami rīkojies...“ (1.Sam. 26:21). Izraēla pirmais ķēniņš bija pieredzējis diženumu, līdz kādā brīdī viņš nolēma darīt lietas pats pēc sava, nevis Dieva prāta. Kad filistieši uzbruka Izraēlai, viņš centās sapulcināt savu karaspēku, kas diemžēl bija paralizēts aiz bailēm. Sauls zināja, ka viņam būtu jāgaida pravietis Samuēls, kurš nāks un upurēs dedzināmo upuri, kā to prasīja likums. Bet tad, nevarēdams pravieti sagaidīt, Sauls sacīja: "Es darīšu to pats. Ņemot vērā apstākļus, Dievs taču sapratīs..." Šī nepaklausība bija viņa karjeras beigas. Sauls mira, izdarot pašnāvību kaujas laikā. Tik daudzsološa valdnieka dzīve beidzās ar negodu.

Arī Tu vari rīkoties aplami (muļķīgi!):

(1) ja domā, ka Dievam sīkumi nav svarīgi. Saula krišana tomēr nenotiek vienā naktī. Mazi, sīki pārkāpumi summējās lielā. Domādams, "tas taču nav nekas liels galu galā," Sauls ķērās risināt jautājumus pats savā spēkā. Viņš teica: "... es domāju: tagad filistieši dosies pret mani..., bet es vēl neesmu paspējis Tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību, – tā es iedrošinājos..." (1.Sam.13:12). Ievēro vārdus, "es iedrošinājos..." Tas var šķist tik labi un pareizi, un tomēr ir tik nepareizi. Tu vari uzticēties savām sajūtām tikai tad, ja tās ir saskaņā ar Dieva Vārdu.

(2) ja mēģini attaisnot savu uzvedību. Sauls sāka racionalizēt: "... Kad es redzēju, ka ļaudis klīst projām no manis un tu noliktā laikā nenāci, un..." (1.Sam.13:11). Pārtrauc racionalizēt! Nožēlo grēkus un paklausi Dievam!

(3) ja ļauj aizvainojumam Tevi kontrolēt. Lai gan Saulam bija lieliskas līdera dotības, tad tomēr Dāvida popularitātes pieaugšana izsauca viņā aizvainojumu, kas beigās iznīcināja Saulu.

Lielākā daļa cilvēku reizēm mācās no savām kļūdām; savukārt gudri cilvēki mācās no citu cilvēku kļūdām! Mācieties no Saula – nerīkojieties tik muļķīgi kā viņš!

Esi pazemīgs!

...sūtnis [nav] lielāks par to, kas viņu sūtījis (Jāņa 13:16)

Viens no iemesliem, kāpēc Dievs izvēlējās Jāni Kristītāju kā Jēzus vēstnesi ir tas, ka Jānis bija pazemīgs. Viņš tiek stādīts mums priekšā tikai kā "saucēja balss tuksnesī" (Mark.1:3), un nav dižmanības vai skaļu titulu. Daudz ievērojami svētie/pravieši dzīvoja pirms Jāņa, tomēr Jēzus apgalvoja, ka "neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju" (Mat.11:11). Jānim nebija kādi apslēpti nolūki vai egoistiski plāni. Viņa vēstījums bija vienkāršs: "Viņam vajag augt, bet man iet mazumā." (Jāņa 3:30).

Džons Bārnets (John Barnett) saka: "Lepnums, jeb konkurēšana ar Dievu, ir grēks. Tas padara Tevi pašpaļāvīgu, pašpārliecinātu, pašpietiekamu, pašapmierinātu, biklu, sevī vērstu , egocentrisku un uz sevi orientētu. Tas padara Tevi neuzticamu, jo neviens nevar paredzēt, ko Tu darīsi. Tas padara Tevi nemīlošu, jo Tu neesi gatavs kaut ko dot citiem. Tas padara Tevi nespējīgu mācīties, jo nevienā taču Tevi patiesībā neklausies. Tas atņem Tev draugus, jo Tu vienmēr centies pārspēt citus. Pazemība nozīmē, ka Tu vienmēr meklē veidus, kā kalpot."

Kad kāds jautāja Hadsonam Teiloram (Hudson Taylor): "Vai Tu apzinies to, kā Dievs Tavā vadībā lika uzplaukt misijas darbam Ķīnā? Es šaubos, vai kādam cilvēkam ir bijuši lielāki panākumi...", Teilors esot atbildējis: "Es gan tā nedomāju. Patiesībā Dievs meklēja kādu pietiekami mazu un vāju cilvēku, lai izmantotu viņu tā, ka viss gods un nopelns paliktu Dievam... un Viņš atrada mani."

Secinājums?

"...Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību" (1.Pet.5:5).

Tātad, esi pazemīgs!

Vai var pateikt, ka esam bijuši kopā ar Jēzu?

Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata... ka tie bijuši kopā ar Jēzu (Ap.d. 4:13)

Luanna Pratere stāsta: "Kad es piespraudu uzņēmuma logo piespraudi,  es jutos tik lepna, jo tagad ikviens varēja redzēt, kāda man brīnišķīga darba vieta. Es biju sajūsmā, līdz brīdim, kad kāds mani nokaitināja un es sapratu – es tagad nevaru reaģēt neņemot vērā, kādu iespaidu tas atstās! Ja Tev būtu jāvalkā "Dieva zīmogs uz pieres" (Atkl.9:4), vai Tu būtu jaukāks attiecībās ar lielveikala pārdevēju, īdzīgu priekšnieku vai niķīgu mazuli? Ja pasaule varētu redzēt to, kas Tu patiesībā esi, vai tas mainītu Tavu uzvedību? Vai tas, ka Tu esi piepildīts ar Svēto Garu, ir tik pat acīmredzami kā uzraksts pie žaketes atloka, kur teikts ka piederi Kristum? Es esmu pieradusi pie plāksnītes, tomēr joprojām es domāju, pirms reaģēt; es apsveru sekas, jo es baidos diskreditēt manu uzņēmumu… Kas ir rakstīts uz Tavas plāksnītes? Vai cilvēki var pateikt, ka Tu esi "bijis ar Jēzu?"

Jēzus to nostādīja ļoti vienkārši: "Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem" (Jāņa 15:8). Ja Tava dzīve tiktu nofilmēta, vai tā būtu filma, kas parādītu kāds esi mīlošs vīrs vai sieva, laba māte vai tēvs, apzinīgs darbinieks?

Autore Lisa TerKeursta raksta: 'Būsim godīgi, pārstāvēt Kristu ir grūti kamēr esam šajā grēcīgajā miesā. Mums jāļauj Viņa mācībai, lai tā iesūcas manā sirdī un prātā. Mums ir Viņu jālūdz palīgā, lai pārtrauktu mūsu dabisko miesas reakcija... Tātad, ja mans vīrs ir aizmirsis kaut ko izdarīt, vai mani bērni atkal sasmērē apģērbu, vai kāds uzkāpj man uz kājas, izraisot manī vēlēšanos reaģēt ... es varu teikt: "Tēvs ... darīt to, ko Tu vēlies, nevis to, ko es gribu."'