svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (3)

Bet… jūsu vidū būs būt ... vadonim kā tādam, kas kalpo. (Lūk. 22:26)
Mihaels Bruners (Michael Bruner) raksta par to, kā būdams koledžas students, viņš apmeklēja lekciju, ko lasīja bijušais ASV ģenerālprokurors: ‘Pēc lekcijas es piegāju pie viņa, lai pajautātu, vai mēs varētu tikties un izdzert kādu kafiju... Mani kursabiedri bija šokēti, kad viņš teica: "Kā būtu ar rītdienu" ... Mēs tikāmies un runājām kādu stundu ... Es apbēru viņu ar jautājumiem. Kādus slavenus cilvēkus viņš ir saticis? Kā tas bija būt Ģenerālprokuroram 60tajos? ... Kad es viņam pajautāju, kurš ir bijis slavenākais cilvēks kādu viņš jebkad ir saticis, viņš sacīja: "Es nedomāju par cilvēkiem šādās kategorijās..." Un tad viņš man pateica kaut ko tādu, ko es nekad neaizmirsīšu: "Necenties dzīvē būt slavens vai liels, tā vietā centies darīt lielas lietas. Ja Tu tieksies pēc diženuma, Tavs diženums nomirs kopā ar Tevi. Bet, ja Tu tieksies darīt lielas lietas, Tavs ieguldījums turpinās dzīvot. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir būt kā kalpam. Vadi citus kalpojot viņiem, un Tu varēsi paveikt lielas lietas." Es biju pārāk nezinošs par kristietību, lai zinātu, ka viņš ņema šos vārdus no Rakstiem ... Jēzus bija kalpojošas vadības iemiesojums. Viņš ne tikai pateica mācekļiem, ko viņiem vajadzētu darīt, bet darīja to kopā ar viņiem ... Kad es tajā rītā izgāju no viesnicas un gaidīju ielas malā lai to šķērsotu, kāds akls cilvēks ar savu suni stāvēja man līdzās. Es skatījos uz skaisto suni un apbrīnoju viņa darbošanos... Suņa vienīgais mērķis dzīvē ir kalpot savam saimniekam... Kad luksoforā iedegās zaļā gaisma, suns maigi vilka [viņu] pāri ielai ... Dievs sūtīja mani dzīves līdzību. Es sapratu tā rīta mācību, ko nekad neaizmirsīšu – centies paveikt lielas lietas (ne iegūt slavu)… un vislabāk vadīt var kalpojot.’

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (2)

...kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. (Mat. 20:26)
Maks Andersons (Mac Anderson) raksta: “Tāpat kā katram cilvēkam, arī man ir šaubas, bailes un vilšanās... Tomēr kā līderiem, mums ir jākontrolē mūsu attieksme... mēs nevaram nenovērtēt kāda ietekme ir mūsu rīcībai un attieksmei. Vinstons Čerčils (W.Churchill) teica: ‘Lai būtu vadītājs, ir cena, kas jāmaksā… tas ir pienākums... palikt pozitīvam, vai jums tas patīk vai ne…’ Labs vadītājs sāk, pirms ir redzami panākumi... necenšas izvairīties no konfrontācijas... stāsta par savām kļūdām un atzīst tās, pirms kāds cits tās ir atklājis un sācis par tām runāt. Viņš meklē iespējas, lai atzīmētu, ko viņa kolēģi dara īpaši labi, un priecājas par katru mazāko uzlabojumu. Viņš necieš aprunāšanu (nedara pats, ne arī ļauj citiem)... ir ļoti konkrēts savās prasībās... novērtē atbildību... dara to, kas ir jādara, nevis to, kas ir populārs vai ērti.”
Kādas asociācijas vārds "sulainis" izsauc Tavā prātā? Vai tas ir kāds, kurš strādā “aiz skatuves”? Vai tas varētu būt Tavs personīgais asistents, kas rūpējas, lai Tu izskaties labi? Varbūt tie bija Tavi vecāki, kuri smagi strādāja, lai Tu varētu pabeigt augstskolu?
Čarlzs Stenlijs (Charles Stanley) saka: "Labi darbinieki ir mums visapkārt, bet, diemžēl, mēs bieži viņus uztvertam kā kaut ko pašsaprotamu. Tā ir netaisnība, kas mums jālabo ne tikai viņu, bet mūsu pašu dēļ. Viņu uzticīgā kalpošana sniedz neizsakāmu svētību... Kur vien Jāzeps gāja, cilvēki, kam viņš kalpoja, tika svētīti. Potifars nebija dievbijīgs vīrs, bet viņa stāvoklis uzplauka Jāzepa dēļ. Atrod cilvēkus Tavā dzīvē, kas ir kā Dieva dāvana Tev, un pavadi laiku kopā ar viņiem... Ja gadījumā Tu “pacel deguns augšā“ satiekoties ar kādu, kas dara "kalpa darbu", Tu sabojā attiecības, kas var burtiski mainīt visu Tavu dzīvi."
Katram no mums ir potenciāls būt ne gluži slavenam, bet gan lielam, jo patiess diženums nāk kalpojot!

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (1)

Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. (1.Kor. 3:8)
Baznīcas izaugsmes konsultants Džims Vaidemans (Jim Wideman) akcentē dažas atziņas, kuras var izmantot, ja esi vadītājs:
  1. Cilvēku mērķi un vajadzības pirmajā vietā. Tu esi organizācijas/uzņēmuma daļa, nevis visuma centrs. Padomā par to, kā Tava rīcība ietekmēs citus. Esi uzmanīgs! Pievērs uzmanību grūtībām un neveiksmēm, ko piedzīvo cilvēki Tev blakus. Atrodi veidus, kā atvieglot viņu slodzi, pat ja viņi Tev to neprasa.
  2. Palīdzi citiem uzvarēt. Ļauj citam gūt uzvaras vārtus, kamēr Tu tikai atdevi rezultatīvu piespēli. Pieturi bumbu, kamēr kāds pārvietojas līdz iespējai gūt vārtus. Pieņemt moto: "Tas nav svarīgi, kurš saņem atzinību." Esi gatavs uzņemties vainu un pārmetumus. Vienmēr dalies ar uzvarām. "Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt" (Mark.3:24), ja Tu esi vienā laivā ar citiem, tad gremdējot citus, arī Tev nav izredzes izdzīvot.
  3. Komunikācija pirmajā vietā. Uzturi kontaktus, pavadi laiku kopā ar saviem cilvēkiem, investē kolēģos… un atzīsti, ja arī Tev ir nepieciešama palīdzība. Esi atvērts konstruktīvai kritikai un padomiem. Vadītāju mentors Riks Teits (Rick Tate) saka: "Uzklausīt atsauksmes ir čempionu brokastis." Labs vadītājs māk klausīties.
  4. Neuztver visu personīgi. Līderība, pēc definīcijas, ir par "citiem". Ja sāksi domāt, tas viss ir par "tevi", Tu zaudēsi perspektīvu.
  5. Atdod visu, kas Tev ir. Timoteja mentors ap.Pāvils sacīja: "Centies būt ... krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties..." (2.Tim.2:15). Labs vadītājs pilnvaro citus. Lao-Tzu teica: "... beigu beigās labākā vadītāja cilvēki teiks: "Mēs to paveicām paši."

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Raksturs - skaistums, kas saglabājas

Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs. (1.Pēt. 3:3-4) 
Sabiedrisko attiecību nodaļa kādā skaistumkopšanas produktu uzņēmumā lūdza saviem klientiem atsūtītu attēlus kopā ar īsu aprakstu par visskaistāko sievieti, kādu viņi pazīst. Akcijas rezultātā kompānija saņēma tūkstošiem vēstuļu.
Kāda darbinieka uzmanību piesaistīja viena no tām un viņš to nosūtīja tālāk kompānijas prezidentam. Vēstuli bija rakstījis zēns no nelabvēlīgas ģimenes, kurš dzīvoja kādas pilsētas ļoti nabadzīgā rajonā. Vēstulē, kurā bija daudz pareizrakstības kļūdas, bija rakstīts apmēram tā:
“Skaista sieviete dzīvo netālo no manis. Es apmeklēju viņu katru dienu. Viņa liek man justies kā svarīgākajam pasaulē. Mēs spēlējam dambreti un viņa uzklausa manas problēmas. Viņa saprot mani... Kad es eju projām, viņa vienmēr pasaka, ka ir lepna par mani… Šis foto rāda, ka viņa ir skaistākā sieviete pasaulē, un es ceru, ka kādu dienu es apprecēšos un mana sieva būs tāda kā viņa..."
Kad prezidents lūdza parādīt sievietes fotogrāfiju, viņa sekretāre pasniedza attēlu, kurā bija redzama smaidoša bezzobaina veca sieviete sēžot ratiņkrēslā. Viņas pelēkie mati un grumbu izvagotā seja bija kaut kādā veidā absolūts pretstats viņas zibošajām acīm.
"Mēs nevaram izmantot šīs sievietes foto," prezidents smaidot sacīja. "Viņa pasaulei liks domāt, ka mūsu produkti nav nepieciešami lai būt skaista..."