svētdiena, 2010. gada 25. jūlijs

Kā var zināt, ka ir īsta ticība?

Kā Tu vari zināt, ka Tev ir īsta/patiesa ticība? Kristieši par to ir diskutējuši visos laikos... Vai Tev ir atbilde?

Kā Tu zini,vai patiesi mīli Dievu? “Stingrie”  kristieši tad parasti atbild apmēram tā:

“…ja turu baušļus – tātad mīlu Dievu...” Kāda problēma ir ar šo apgalvojumu?

Parasti, ja mēs kādu mīlam – nav īpašu problēmu paklausīt... tas pat var sagādāt prieku!

Tomēr, ja paklausām – vai tas nozīmē, ka mīlam to, kuram izdaram pa prātam?

 

Bībelē (Jaunajā Derībā) vesela grāmata ir veltīta jautājumam – “kā tad īsti var zināt vai es ticu?”

Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra? Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tapusi pilnīga, un ir piepildīti raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, - un viņš tika nosaukts Dieva draugs. (Jēk.2: 14-23)

Pārliecība, ka ir Dievs (eksistē) nav ticība!

Kāda ticība tad ir īsta? Apustulis Jēkabs iesaka – tāda ticība kā Ābrahamam! Ja ir ticība kā Ābrahamam, tad ir OK! “… jo Ābrahama ticību Dievs pieskaitīja par taisnību...” Tas nozīmē, ka Dievs ar to bija apmierināts...

Kā Dievs sauc šādu ticību – par draudzību!

Kāda ir šī draudzība… un ko nozīmē, ja ir draugs?

Draugs nav lieta... draugs nozīmē attiecības! Būt draugam tas nozīmē nekrāpties! Es nevaru prasīt draugam – cik daudz es tev varu melot, lai mēs paliktu draugi?

Ko tad nozīmē, būt par Dieva draugu?

Par draudzību var spriest, skatoties uz darbiem…

Īsta draudzība/ticība nozīmē, ka Tu nekrāpies attiecībās ar Dievu!

svētdiena, 2010. gada 18. jūlijs

Kas nav ticība…

Ja Dieva Vārds saka: “…tici uz Kungu Jēzu un tu būsi glābts!”, kas tad mums tagad jādara? Vajadzētu atrast un saprast, ko nozīmē ticēt...
Tomēr sāksim ar to, kas nav ticība:
  • Ticība nav viedoklis vai uzskats.
Kāds saka: “…es uzskatu, ka dievs ir kaut kāds augstāks saprāts…” Vai tā ir ticība? Nē! Tas ir viedoklis...
640_360 Akrobāts stāv pie virves, kura pārvilkta pār Niagāras ūdenskritumu. Kad salasījies bariņš zikārigo skatītāju, viņš vaicā: “Vai ticat, ka es pāriešu pāri?” Daži saka jā, citi nē! Bet akrobāts uzrāpjas uz virves un pāriet pa to pār ūdenskritumu turp un atpakaļ... Tad atkal vaicā skatītājiem: “Vai varēšu pārstumt ķerru?” Tagad jau lielāka daļa saka ka jā. Tomēr akrobāts uzreiz nesteidzas, bet jautā tālāk: “Vai ticat, ka es varēšu pārstumt kādu, ķerrā sēdošu, pār ūdenskritumu?” Tagad iestājas klusums… te viens no skatitajiem, lai izceltos saka: “JĀ!” Akrobāts netaisa garu pauzi: “Tad nāc, sēdies ķerrā! .... NĒ!
Un te mēs parasti sakām – lūk nebija īstas ticības.
Bet ticība, par kuru rakstīts Bībelē, nekad nemudinās darīt muļķības. Ja Tu dari muļķības savā dzīvē, lūdzu nesauc to ar ticību…

Ticība vienmēr ir bāzēta/balstīta uz pierādījumiem!
Daudzi saka – ticība ir ticēt tam, kas nav patiesība... Daudziem ticība ir iegūt pārliecību par kaut ko maz iespējamu.
Ticība ir kas vairāk nekā pārliecināšana. Vai tas ja Tevi kāds par kaut ko pārliecina nozīmē, ka tā ir patiesība? Ja es par kaut ko esmu pārliecināts –vai tas nozīmē, ka tā ir patiesība?
Izmēģināsim! Saki sev 37 reizes: “…es ticu, ka pie manas mājas stāv zilonis!”
Vai tas notiek, kam es mēģinu noticēt? Nē! Bet ir cilvēki kuri teiktu – tu neticēji pietiekami stipri!
Tas, ka Tu gribi kaut kam ticēt, nepadara to pat īstenību.
Es esmu pārsteigts, cik daudzi kristieši uzskata: …ja Tu būsi par kaut ko pārliecināts – tas notiks.
Es nesaprotu kā var domāt, ka ticība Dievam ir atkarīga no pārliecības stipruma...
Diemžēl ļoti bieži tieši tā mēs arī domājam.
Ticība ir atkarīga no objekta, kuram ticam (un nevis no pārliecības)!

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Dievu var atrast Bībelē!

Jānis Kristītājs nonāca cietumā... un vienu dienu viņam rodas šaubas: "... Jēzus ir mans radinieks... neapmeklē mani cietumā... vai Viņš maz ir Tas...?" Tāpēc Jāņa mācekļi tiek sūtīti, lai uzdotu jautājumus.
Kad Jāņa mācekļi nonāk pie Jēzus, Viņš saka: "OK! Es jums gan nevaru dot atbildi... bet jūs paskatieties apkārt. Paliekat kopā ar mani vienu dienu..."
Jāņa mācekļi tā arī izdara... un tad atgriežas pie Jāņa.
Jānis: "Nu? Ko Viņš jums teica?"
Mācekļi: "Neko!"
Jānis: "Neko? Ko tad viņš darīja?"
Mācekļi: "Viņš darīja to un to, un tad vel to..."
Jānis: "Viss skaidrs! Viņš ir Mesija!"                                                         (Stāsta orģinālu skat. Mat.11:)

Kā Jānis to varēja saprast? Jo viņš zināja Jes. 35:5-6 un Jes. 61:1 – tur ir teikts, kas Mesijam ir jādara.
Uz kāda pamata Jānis ticēja? Viņš uzdeva jautājumus... un Sv. Raksti palīdzēja saņemt atbildi.

Bībelē ir tik daudz stāstu. To mērķis ir pastāstīt mums kāds ir Dievs. Dot pieradījumus, ka Dievam var uzticēties...
Bībelē ir tikai daži teksti ir kā norādījumi vai ieteikumi. Kāpēc? Jo stāsti sniedz pierādījumus!
Ja uzdodam jautājumu – kāds ir Dievs? Atbilde var būt – Dievs ir mīlestība (1.Jāņa 4:8)... Bet tas ir tikai apgalvojums... informācija.
Ja Dieva mērķis būtu dot informāciju/norādījumus, tad Bībelē pietiktu ar vienu lapu. Bet Dievs dod pieradījumus/stāstus...
Ja mēs gribam uzticēties Dievam, uzdodam jautājumus... meklējam pieradījumus Bībelē.
Nav cita ceļa kā iepazīt Dievu — atrast Viņu Bībelē!!!

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

Kas tad ir patiesība?

Tāpēc sāksim atkal no sākuma!
Nopietni cilvēki bieži saka (un māca arī mūs): „...mums taču ir jābūt patiesiem savās attiecībās..!”
Tā tas ir – ir ļoti svarīgi būt patiesiem pret sevi, ģimeni, draudzi un Dievu...
PATIESUMS, tas ir – es ticu no visas sirds tam, ko es daru... (Tikai ievērojiet, ka te nekas nav teikts par Dievu). Patiesums ir nepieciešams, bet tas nenozīmē, ka sātans nevar jūs piekrāpt. Piemēram, kad kāda sieviete Indijā iemet savu zīdaini svētajā upē Gangā – viņa ir patiesa...
Kāpēc mēs tā nedarām? Jo domājam, ka zinām, ko patiesībā Dievs no mums sagaida...
Es dzīvoju Liepājā un, ja Tu vēlies atbraukt pie manis ciemos, vari izvēlēties to darīt ar autobusu. Autoostā Tu vari no visas sirds būt patiesi pārliecināts, ka iekāp autobusā, lai brauktu uz Liepāju, bet ja tas ir Saldus autobuss, tad tālāk netiksi... Izkāpjot galapunktā Tu nevari teikt – esmu Liepājā... Lai cik patiess Tu tajā brīdī esi – tas neizmaina autobusa maršrutu. Patiesums/no visas sirds – tas ir svarīgi... Tu nevari cerēt nokļūt debesīs dodot Dievam tikai daļu no sevis...
Bet ar to nepietiek!

Ticot no visas sirds tam, ko Tu dari (patiesums), Tev ir jābūt arī godīgam...
Tavā patiesumā ir jābūt iekļautam ari godīgumam!

Kas tad ir godīgums?
GODĪGUMS ir spēja pielikt jautājuma zīmi savam patiesumam...
Patiesums – es ticu no visas sirds, ka tas, lūk, ir tas, ko Dievs no manis vēlas...
Godīgums – es pēc tam pajautāju – vai tiešām Dievs to, un neko citu vēlas no manis...
Godīgums ir spēja šaubīties par savu patiesumu! Ja jūs nespējas šaubīties par „savu patiesumu” – tas jūs var novest neceļos... Vienīgais veids kā iegūt īstu uzticēšanos Dievam ir šaubas par sevi...

Svarīgākais jautājums, kas mums sev ir jāuzdod:
Vai mēs pieņemam to, ja Dievs nāk pie mums un saka, ka 'patiesība' īstenībā ir nedaudz savādāka kā līdz šim bijām iedomājušies? Ja mēs šodien atklājam, ka Bībele māca savādāk, kā mēs domājām vakar – vai rīt mēs esam gatavi sākt darīt savādāk?
Ja mūsu atbilde ir JĀ – tad mūsu patiesums mums palīdz lietas mainīt...
Ja mūsu atbilde ir NĒ – tad neviens mums nevar palīdzēt...

Mums ir jābūt savā ticībā/uzticībā tik patiesi godīgiem par to, par ko esam pārliecināti, ka esam gatavi atkal un atkal pārliecināties – kas tad ir patiesība!