svētdiena, 2010. gada 25. jūlijs

Kā var zināt, ka ir īsta ticība?

Kā Tu vari zināt, ka Tev ir īsta/patiesa ticība? Kristieši par to ir diskutējuši visos laikos... Vai Tev ir atbilde?

Kā Tu zini,vai patiesi mīli Dievu? “Stingrie”  kristieši tad parasti atbild apmēram tā:

“…ja turu baušļus – tātad mīlu Dievu...” Kāda problēma ir ar šo apgalvojumu?

Parasti, ja mēs kādu mīlam – nav īpašu problēmu paklausīt... tas pat var sagādāt prieku!

Tomēr, ja paklausām – vai tas nozīmē, ka mīlam to, kuram izdaram pa prātam?

 

Bībelē (Jaunajā Derībā) vesela grāmata ir veltīta jautājumam – “kā tad īsti var zināt vai es ticu?”

Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra? Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tapusi pilnīga, un ir piepildīti raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, - un viņš tika nosaukts Dieva draugs. (Jēk.2: 14-23)

Pārliecība, ka ir Dievs (eksistē) nav ticība!

Kāda ticība tad ir īsta? Apustulis Jēkabs iesaka – tāda ticība kā Ābrahamam! Ja ir ticība kā Ābrahamam, tad ir OK! “… jo Ābrahama ticību Dievs pieskaitīja par taisnību...” Tas nozīmē, ka Dievs ar to bija apmierināts...

Kā Dievs sauc šādu ticību – par draudzību!

Kāda ir šī draudzība… un ko nozīmē, ja ir draugs?

Draugs nav lieta... draugs nozīmē attiecības! Būt draugam tas nozīmē nekrāpties! Es nevaru prasīt draugam – cik daudz es tev varu melot, lai mēs paliktu draugi?

Ko tad nozīmē, būt par Dieva draugu?

Par draudzību var spriest, skatoties uz darbiem…

Īsta draudzība/ticība nozīmē, ka Tu nekrāpies attiecībās ar Dievu!

svētdiena, 2010. gada 18. jūlijs

Mīlēt Dievu nozīmē Viņam uzticēties

images Ticība ir kaut kas vairāk nekā viedoklis vai uzskats! Ticība ir kaut kas vairāk kā tikai pārliecība par kaut ko! Ticība ir vairāk kā piederība draudzei!

Ticība ir kaut kas, kas ir katram... ticība ir balstīta uz pierādījumiem... ticība ir uzticēšanas (jo vairāk mēs zinām/pazīstam, jo vairāk uzticamies)!

Un tagad šīs reizes Bībeles teksts:

…Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri. Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši Man neuzticīgi. (Hoz. 6: 6–7)

Hmm… Vai zini kas ir paralēlisms Vecās Derības tekstā? Pētot ebreju literatūru, Kenets Beilijs, tā saucamo ebreju paralēlismu, iedala trīs kategorijās… nu labi! neiesim šoreiz tik dziļi teorijā – pietiks ikdienas sarunvalodas līmenī: tātad ir izteikts apgalvojums un tad nākošā rindiņa ir tā pati ideja, tikai citiem vārdiem...

[man ir prieks …] mīlestība ↔ ne upuri (kaujamie)

[man patīk] Dieva atziņa ↔ ne upuri (dedzināmie)

Vai redzi šeit atziņu?

… ir upurim nokauti lopi un tiek sadedzināti kā upuris… jau vairāk nokauj, jo vairak dedzināmie upuri… ?!?!? Labi! šī nav tā īstā :-)

…jo vairāk pazīstat Dievu, jo mīlošāks kļūstat! (tas, kas mums šeit tiek latviski iztulkots kā ‘mīlestība’ (ebreju valodā - ahab) ir ekvivalents sengrieķu ‘agape’) Zināšanas par Dievu ļauj Tev Viņu mīlēt! Jo Tu Viņu labāk pazisti, jo vairāk Viņam uzticies! Un jo vairāk uzticies, jo vairāk piedzīvo Vina mīlestibu!

Savukārt (velreiz ieskatoties tekstā) kas tad patiesībā ir problēma? “…pārkāpuši derību [jo…] kļuvuši […] neuzticīgi…” Tātad vienīgais veids kā nepārkāpt derību… vienīgais veids kā patiesi mīlēt Dievu, ir Viņu iepazīt un tā pa īstam uzticēties Viņam!

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Attiecības, uz kurām var paļauties

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr.11:1)

Kas tad šeit ir teikts? Ticība ir atkarīga no tā, kas cerams...?!? Vai Tu saproti to? Es nē!

Ieskatoties šī teksta orģinālā (tekstu pirms vairāk kā 1900 gadiem rakstīja sengrieķu valodā) mēs varam lasīt, ka “Ticība ir ‘hypostasis’…”

 

scroll1 Sengrieķu valodas eksperti (“The Vocabulary of the Greek Testament” by Moulton and Milligan p.659) saka, ka termins hypostasis apzīmē īpašumtiesības apliecinošu dokumentu. Pārtulkojot to vienkāršā latviešu sarunu valodā – “es tev dodu tik daudz naudu/pārtiku - tu man ēzeli/māju/zemi...” Tātad līgums, jeb pamatojums, ka es saņemšu kaut ko… un kā tiks atrisināts konflikts, ja es nesaņemu to ko cerēju.

 

Pāvils šeit tieši tā ari ir domājis – ticība ir pamatošanas/bāzēšanās uz to, kas ir

apsolīts... Un tas ir droši – pat ja to vēl neredzam...

Un tā es, balstoties uz Pāvilu, uzdrošinos apgalvot, ka ticība ir tādas attiecības, uz kurām mēs varam paļauties. Ja Tev ir šādas attiecības, Tu vari paļauties… pat ja visu nevar redzēt/aptaustīt.

 

Dievs grib veidot ar mums attiecības… un Viņš saprot – lai mēs uzticētos Viņam, ar sevi ir jāiepazīstina. Dievs neprasa/negrib aklu ticību. Viņš grib mums tik daudz ko piedāvāt, bet pirms tam Viņš vēlas, lai mēs zinātu par Viņu ko vairāk...

Dievs mums vēlas paskaidrot: “Tāds es esmu... to es darīšu...”

Viņš vēlas, lai arī Tu mācītos uzticēties, balstoties uz tiem pierādījumiem, kurus Viņš  Tev dod!

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

Ticība ir kaut kas, kas katram ir dots!

Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. (Rom.12:3)
Katram ir dota ticība un, kā Jēzus teica, tas ir pietiekami...
Cilvēki reizēm saka: “Es vispār nevaru ticēt!” Tā nav gluži taisnība! Mēs visi kaut kam ticam... jautājums ir tikai kam!
couch-sack-3 Ceru, ka Tu šo lasot, nestāvi kājās, bet esi ērti apsēdies un iekārojies. Tagad jautājums: vai Tu pirms tam pārbaudīji to uz kā apsēdies? Kāpēc Tu uzticējies? Tu no pieredzes zini, ka parasti lielākajai daļai mēbeļu tur, kur Tu atrodies, var uzticēties.
Ja nopērc aptiekā zāles – vai Tu mājās izdariet ķīmisko analīzi tām... Nē? Tu no pieredzes zini, ka parasti ar aptiekā pirktajām zālēm viss ir karībā… nu vairākumā gadījumu…
Dievs nesagaida no Tevis neko mazāk un neko vairāk. Ticības jomā Viņš no Tevis sagaida to pašu... No pieredzes/pierādījumiem saprast, ka var uzticēties!
     Cilvēks saka: “Es Bībeli palasīju, bet nevaru tam noticēt...”
     “Kāpēc?”
     “Nezinu! Man šķiet, ka kaut kas nav...”

Tāpēc Dievs vēlas, lai mēs būtu godīgi un pieņemtu lēmumus balstoties uz pieredzi!
Gadus atpakaļ padomju propaganda centās apgalvot, ka baznīca ir tiem, kuri nezin... tāpēc, ka nezin – vajag ticību...
Ir pat dzirdēts starp kristiešiem draudzēs, ka ir bīstami  mācīties/studēt, jo var zaudēt ticību... jo tu esi stulbāks, jo svētāks tu esi???

Bet Bībelē ir savādāk! Ticība ir balstīta uz zināšanām/saprašanu...
     Jo vairāk zināšanu, jo stiprāka ticība...
     Jo vairāk Tu zini un pazīsti, jo vairāk uzticies...
Un Dievs taču ir uzticams!