svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

Vēstījums no kalna – 2

Lai mēs saprastu par ko tad Jēzus runā, ir jāatceras Izraēla tautas vecajās tradīcijas. Un jāsāk ir ar jautājumu – kāpēc vispār ir "izredzētā tauta"?

Bībele saka, ka Dievs aicināja Ābrahāmu un viņa ģimeni (Izraēla tautas priekštečus) būt par daļu no pasaules problēmas atrisinājuma. Izraēla tauta bija cilvēki ar mērķi, nozīmi. Viņi bija cilvēki, caur kuriem Dievs sakārtos pasaulē atkal visu pareizi. Viņi bija aicināti būt par pasaules gaismu... par zemes sāli...
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mat.5:13-14)
Un tad Jēzus saka – sekojiet man! un tas notiks! Sekojiet man! un jūs būsiet pasaules gaisma un zemes sāls! Vai līdz tam tauta bija bijusi laba gaisma un laba sāls? Jēzus saka: Nē! Viņš patiesībā izaicināja savus laikabiedrus patiesi kļūt par Dieva ļaudīm radikāli jaunā veidā. Jēzus vēsts bija patiesa revolūcija.
Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. (Mat.5:3-10)
Jēzus sāk ar deklaratīvu paziņojumu par Dieva Valstības vērtībām, ... tikai tās bija svētības nepareizajiem cilvēkiem (nabagiem, izsalkušajiem... lēnprātīgiem un miera nesējiem).

Jēzus paziņotā "īstā revolūcija", ir aizraujoši un izaicinoši savādāka, ka cilvēki bija iedomājušies. Jēzus patiesībā visu apgriež kājām gaisā.
Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. (Mat.6:1)
Viņš rāda, ka Dievs nav ieinteresēts tikai ārējās darbībās (paklausībā), bet Dievs grib revolucionāru izmaiņu visā sabiedrībā un katrā cilvēkā.

Visa svētruna ir kā liels izaicinājums uzņemties risku. Lai izmainītu pasauli ir jānotic, ka Dievs ir Dievs, un ir jāļauj, lai Dievs izmaina visas Tavas prioritātes un priekšstatus ar kājām gaisā.
Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. (Mat.7:21)
Un Jēzus nobeidz savu svētrunu ar brīdinājumu – nedomā, ka ir daudz un dažādas iespējas. Patiesībā ir tikai viens ceļš; un tas ir patiesas Dieva Tautas ceļš; tas ir ceļš, par kuru jau Vecās Derības baušļi un pravieši bija runājuši.

0 comments:

Ierakstīt komentāru