svētdiena, 2013. gada 25. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (3)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Ja Tev nāk prātā doma mainīt savu bērnu, tad vispirms sāc ar sevi! Citu mainīšana tāpat parasti nedarbojas. Pusaudži uztver šādus centienus ar lielām aizdomām: "Tātad es neesmu Tev pieņemams?" Vienīgais rezultāts šādiem mēģinājumiem būs Tava pusaudža pārvēršanās par “brīvības cīnītāju”, kam cēlonis būs Tavi centieni viņu koriģēt.
Labākais veids, kā kaut ko mainīt, ir mainīt veidu kā Tu pret to izturies. Ja Tu izmaini savus ‘dejas’ soļus, tad visa deja izmainīsies. Un tas darbojas ne tikai burtiski dejojot. Šādā veidā Tu būsi mainījis to, kā citi ir spiesti reaģēt uz Tevi. Ja tas, ko Tu parasti dari, vairs nestrādā, pārtrauc to un sāc rīkoties savādāk! Tev nav jāuztraucas vai jaunais veids ir perfekts risinājums. Vienkārša apstāšanās nogurdinošas un nomācošas konfliktu ‘dejas’ vidu uzlabos Tavu pašsajūtu, samazinās stresu un palīdzēs iegūt laiku, lai atrast ceļu uz efektīvāku stratēģiju. Tava šķendēšanās tikai liek Tavam bērnam jautāt: "Kāpēc Tu man vienmēr uzkasies?" Un šāda strīda turpināšana tikai novirza visus no patiesajām problēmām. Samazini spriedzi! Apliecini savam bērnam, ka Tu vērtē viņa viedokli... un tas palielinās varbūtību uz panākumiem.
Pusaudža prāts darbojas savādāk kā pieaugušajiem. Viņi nav traki, viņi tikai cenšas tikt galā ar strauji mainīgo ķīmiju. Bija laiks, kad tika uzskatīts, ka, līdz ar piecu gadu vecuma sasniegšanu, smadzeņu attīstība ir pabeigta. Izrādās, ka tas ir nepareizi! Tagad mēs zinām, ka vissarežģītākā attīstība notiek tieši pusaudžu vecumā. Pusaudžu smadzenēs veidojas spontāni savienojumi starp neironiem, kas bez brīdinājuma un apzināta iemesla atstāj Tavu bērnu pārbagātu, jaunu emociju varā, kuras viņi nesaprot un vēl nav iemācījušies kontrolēt. Tāpēc arī viņi uzvedas neracionāli, nekonsekventi, neparedzami un kaitinoši. Tavs uzdevums ir mēģināt viņus saprast un kļūt par nomierinošu atbalstu. "Grūtie gadi" pāries. To piedzīvojot, lūdz, jo "gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16).

svētdiena, 2013. gada 18. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (2)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16) 
Vecāki atcerieties, jūs ietekmējat savu bērns vairāk nekā jebkas cits šajā pasaulē! Jūs domājat: "Bet viņš, šķiet, pievērš tik maz uzmanības man, salīdzinot ar viņa draugiem!"
Pusaudzim viņa vienaudži ir ļoti svarīgi un ietekmīgi, tāpēc, ja Tu esi noraidoši aizspriedumains pret viņiem, Tu tikai palielināsi draugu negatīvo spiedienu uz savu bērnu. Tava pusaudža pretestība nebūt nenozīmē, ka viņš nepiekrīt Tavam viedoklim, vai domā, ka Tev nav taisnība. Viņš vienkārši piedzīvo divas, ļoti spēcīgas un dzīves uztveri veidojošas, dabīgas tendences.
Pirmkārt, lai attīstītu veselīgu sociālo pieredzi pusaudžiem ir nepieciešamas attiecības ar vienaudžiem. Izrādīšanās "krutiem" draugu priekšā veicina šīs attiecības, tāpēc viņi, nevēlas atzīt pieaugušo ietekmi. Neuztver to personīgi, jo problēma ir viņu pieaugošās vajadzības, nevis Tu.
Otrkārt, normāla attīstība spiežot pusaudzi kļūt arvien neatkarīgākam. Viņu “sacelšanās” parasti ir vēlēšanās būt neatkarīgiem, nevis būtiskas domstarpības ar pieaugušajiem. Šīs Dieva paredzētās un dotās tendences palīdz sagatavoties brīdim, kad viņi "atstās tēvu un māti ... un tie kļūs par vienu miesu" ar kādu citu uz visu mūžu (1.Moz.2:24). Svarīgi ir izprast šo dabisko plūsmu pusaudžu attīstībā un necensties to apslāpēt.
Tu vari censties atbalstīt savu pusaudzi, palīdzot viņam atrast konstruktīvus veidus, kā izteikt viņa jauno vēlmi pēc pašnoteikšanās. Problēma jau nav Tavi uzskati vai domas, bet gan tas, ko Tu ar to dari. Tu taču vari vienmēr palikt racionāls, mīlošs, atbalstošs, un pacietīgi aicināt uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Dievs arī Tavam bērnam dos laiku pārvērtēt savas vērtības, uzskatus un attieksmi. Un tad lūdziet, lai "... no tā viņš [vai viņa] neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis." (Sal.Pam.22:6).

svētdiena, 2013. gada 11. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (1)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Vai Tavā ģimenē ir pusaudzis? Laipni lūdzam “grūto gadu” pulciņā! Ar to nav jāsaprot, ka Tu esi pie kaut kā vainīgs – Tu tikai esi māte/tēvs, māsa/brālis vai vecmāmiņa/vectētiņš pusaudzim. Tu varbūt domā: "Bet viņai/viņam ir tikai desmit, vai tad viņa/viņš nav vēl bērns?" Tur nekā nevar darīt – tagad bērni attīstās ātrāk! Pubertāte tagad iestājas starp desmit un divpadsmit gadiem, un labiem vecākiem šo paātrināto ģenētiski rosināto procesu saprast ir ļoti svarīgi.
Šeit ir dažas noderīgas idejas:
  1. Dažas no līdz šim lietotām audzināšanas metodēm vairs nedarbosies. Kas labi nostrādāja ar bērniem, kamēr tie bija mazi, tagad vairs nederēs. Vai atceries, kā balss toņa paaugstināšana, rosināja septiņus gadus veca bērna tūlītēju paklausību? Pamēģini to ar savu hormonu iekasēto pusaudzi... un gatavojies kaujai. Pusaudžu ķīmiskais stāvoklis prasa ignorēt veco loģiku. Lai uzzinātu, kas darbojas šajā vecumā, lūdz Dievam gudrību un rīkojies, pamatojoties uz to, kas darbojas. Ja Tu izturēsies pret tīņiem kā pret maziem bērniem, Tu neko nepanāksi.
  2. Tas, kas nenotiek pats no sevis, to var iemācīties. Tiem "veiksmīgajiem vecākiem", par kuriem Tu esi dzirdējis, šī patiesība ir vai nu bijusi skaidra jau pašā sākumā un tāpēc viņi tagad tiek galā tīri vienkārši, vai arī viņiem to nākas iemācīties “sāpīgā veidā.” Tas nav viegli. Tu to apgūsti vispirms izdarot “tā ne-visai”, tad darot labāk... un tad lūdzot Dievu, lai varētu darīt to, ko Tu pats nespēj. Un Dievs Tev palīdzēs!
  3. Tava vienīgā neizlabojamā kļūda ir tā, kuru Tu nevēlies neatzīst. Tavi bērni zina, ka Tu neesi nevainojams, un viņi ar to tiks galā – viņi sapratīs. Viņi arī zina, ka nav nemaz tik viegli ir to atzīt, tāpēc viņi ātri piedos. Tas nozīmē tikai vienu – aizmirsti par nekļūdīgā tēlošanu. Vienkārši parādi viņiem praktiski, pazemīgi un konstruktīvi, kā rīkoties sarežģītās situācijās!

svētdiena, 2013. gada 4. augusts

patria potestas

... [jūs] esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu... (Rom.8:15 jaun.tulk.) 
Pāvila laikabiedri ļoti labi saprata viņa pieminēto romiešu adoptācijas principu, ar kuru Pāvils vēlas ilustrēt svētības, kas iegūstamas Dieva ģimenē. Romiešu ģimenē tēvam bija absolūtas kontroles tiesības pār saviem bērniem jebkurā vecumā. Juridiski tas saucās 'patria potestas'. Romiešu adoptācija bija divpakāpju process, kas pārcēla bērnu piederību no viena patria potestas pie cita.
  1. Atbrīvošana. Šis solis iekļāva simbolisku pārdošanu, kur īstais tēvs divreiz "pārdod" un "atpērk" savu bērnu, un ja trešo reizi viņš nepirka tos atpakaļ, ar to tad arī beidzās viņa kā tēva tiesības.
  2. Attaisnošana. Tad jaunais audžutēvs iepazīstināja romiešu tiesnesi ar savu lietu, kurš likumīgi nodeva bērnu viņa patria potestas.
Arī mūsu piederība ir pārcelta no sātana pakļautības uz mūsu Debesu Tēva svētīto patria potestas. Vēstules Romiešiem astotajā nodaļā apustulis Pāvils parāda šādas adopcijas priekšrocības:
  • pieņemtā persona zaudēja visas tiesības savā vecajā ģimenē un ieguva jaunu tēvu, kā arī visas likumīgās savas jaunās ģimenes locekļa tiesības;
  • pieņemtais kļuva mantinieks saviem jaunā tēva īpašumiem. Ja jaunajā ģimenē bija jau citas māsas un brāļi, tad viņi visi kļuva par kop-mantinieki;
  • visi adoptētā parādi tika pilnīgi atcelti, juridiskie ieraksti par nodarījumiem vēsturē tika dzēsti, pagātnei nebija nekādas ietekmes uz jauno dzīvi;
  • tika prasīts, lai septiņi pilsoņi tiktu pieaicināti būt šīs adopcijas juridiskās likumības liecinieki. Ja adoptētā leģitimitāti vai tiesības tiktu kādreiz apstrīdētas, katrs no šiem lieciniekiem tad varētu liecināt par pieņemtā likumīgo stāvokli.
Mēs varam būt īpaši pateicīgi Dievam, jo "Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni" (Rom.8:16). Ne mazāk, ne vairāk kā pats Svētais Gars apstiprina mūsu piederību Dieva ģimenē.