Rāda ziņas ar etiķeti audzināšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti audzināšana. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2013. gada 25. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (3)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Ja Tev nāk prātā doma mainīt savu bērnu, tad vispirms sāc ar sevi! Citu mainīšana tāpat parasti nedarbojas. Pusaudži uztver šādus centienus ar lielām aizdomām: "Tātad es neesmu Tev pieņemams?" Vienīgais rezultāts šādiem mēģinājumiem būs Tava pusaudža pārvēršanās par “brīvības cīnītāju”, kam cēlonis būs Tavi centieni viņu koriģēt.
Labākais veids, kā kaut ko mainīt, ir mainīt veidu kā Tu pret to izturies. Ja Tu izmaini savus ‘dejas’ soļus, tad visa deja izmainīsies. Un tas darbojas ne tikai burtiski dejojot. Šādā veidā Tu būsi mainījis to, kā citi ir spiesti reaģēt uz Tevi. Ja tas, ko Tu parasti dari, vairs nestrādā, pārtrauc to un sāc rīkoties savādāk! Tev nav jāuztraucas vai jaunais veids ir perfekts risinājums. Vienkārša apstāšanās nogurdinošas un nomācošas konfliktu ‘dejas’ vidu uzlabos Tavu pašsajūtu, samazinās stresu un palīdzēs iegūt laiku, lai atrast ceļu uz efektīvāku stratēģiju. Tava šķendēšanās tikai liek Tavam bērnam jautāt: "Kāpēc Tu man vienmēr uzkasies?" Un šāda strīda turpināšana tikai novirza visus no patiesajām problēmām. Samazini spriedzi! Apliecini savam bērnam, ka Tu vērtē viņa viedokli... un tas palielinās varbūtību uz panākumiem.
Pusaudža prāts darbojas savādāk kā pieaugušajiem. Viņi nav traki, viņi tikai cenšas tikt galā ar strauji mainīgo ķīmiju. Bija laiks, kad tika uzskatīts, ka, līdz ar piecu gadu vecuma sasniegšanu, smadzeņu attīstība ir pabeigta. Izrādās, ka tas ir nepareizi! Tagad mēs zinām, ka vissarežģītākā attīstība notiek tieši pusaudžu vecumā. Pusaudžu smadzenēs veidojas spontāni savienojumi starp neironiem, kas bez brīdinājuma un apzināta iemesla atstāj Tavu bērnu pārbagātu, jaunu emociju varā, kuras viņi nesaprot un vēl nav iemācījušies kontrolēt. Tāpēc arī viņi uzvedas neracionāli, nekonsekventi, neparedzami un kaitinoši. Tavs uzdevums ir mēģināt viņus saprast un kļūt par nomierinošu atbalstu. "Grūtie gadi" pāries. To piedzīvojot, lūdz, jo "gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16).

svētdiena, 2013. gada 18. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (2)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16) 
Vecāki atcerieties, jūs ietekmējat savu bērns vairāk nekā jebkas cits šajā pasaulē! Jūs domājat: "Bet viņš, šķiet, pievērš tik maz uzmanības man, salīdzinot ar viņa draugiem!"
Pusaudzim viņa vienaudži ir ļoti svarīgi un ietekmīgi, tāpēc, ja Tu esi noraidoši aizspriedumains pret viņiem, Tu tikai palielināsi draugu negatīvo spiedienu uz savu bērnu. Tava pusaudža pretestība nebūt nenozīmē, ka viņš nepiekrīt Tavam viedoklim, vai domā, ka Tev nav taisnība. Viņš vienkārši piedzīvo divas, ļoti spēcīgas un dzīves uztveri veidojošas, dabīgas tendences.
Pirmkārt, lai attīstītu veselīgu sociālo pieredzi pusaudžiem ir nepieciešamas attiecības ar vienaudžiem. Izrādīšanās "krutiem" draugu priekšā veicina šīs attiecības, tāpēc viņi, nevēlas atzīt pieaugušo ietekmi. Neuztver to personīgi, jo problēma ir viņu pieaugošās vajadzības, nevis Tu.
Otrkārt, normāla attīstība spiežot pusaudzi kļūt arvien neatkarīgākam. Viņu “sacelšanās” parasti ir vēlēšanās būt neatkarīgiem, nevis būtiskas domstarpības ar pieaugušajiem. Šīs Dieva paredzētās un dotās tendences palīdz sagatavoties brīdim, kad viņi "atstās tēvu un māti ... un tie kļūs par vienu miesu" ar kādu citu uz visu mūžu (1.Moz.2:24). Svarīgi ir izprast šo dabisko plūsmu pusaudžu attīstībā un necensties to apslāpēt.
Tu vari censties atbalstīt savu pusaudzi, palīdzot viņam atrast konstruktīvus veidus, kā izteikt viņa jauno vēlmi pēc pašnoteikšanās. Problēma jau nav Tavi uzskati vai domas, bet gan tas, ko Tu ar to dari. Tu taču vari vienmēr palikt racionāls, mīlošs, atbalstošs, un pacietīgi aicināt uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Dievs arī Tavam bērnam dos laiku pārvērtēt savas vērtības, uzskatus un attieksmi. Un tad lūdziet, lai "... no tā viņš [vai viņa] neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis." (Sal.Pam.22:6).

svētdiena, 2013. gada 11. augusts

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (1)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)
Vai Tavā ģimenē ir pusaudzis? Laipni lūdzam “grūto gadu” pulciņā! Ar to nav jāsaprot, ka Tu esi pie kaut kā vainīgs – Tu tikai esi māte/tēvs, māsa/brālis vai vecmāmiņa/vectētiņš pusaudzim. Tu varbūt domā: "Bet viņai/viņam ir tikai desmit, vai tad viņa/viņš nav vēl bērns?" Tur nekā nevar darīt – tagad bērni attīstās ātrāk! Pubertāte tagad iestājas starp desmit un divpadsmit gadiem, un labiem vecākiem šo paātrināto ģenētiski rosināto procesu saprast ir ļoti svarīgi.
Šeit ir dažas noderīgas idejas:
  1. Dažas no līdz šim lietotām audzināšanas metodēm vairs nedarbosies. Kas labi nostrādāja ar bērniem, kamēr tie bija mazi, tagad vairs nederēs. Vai atceries, kā balss toņa paaugstināšana, rosināja septiņus gadus veca bērna tūlītēju paklausību? Pamēģini to ar savu hormonu iekasēto pusaudzi... un gatavojies kaujai. Pusaudžu ķīmiskais stāvoklis prasa ignorēt veco loģiku. Lai uzzinātu, kas darbojas šajā vecumā, lūdz Dievam gudrību un rīkojies, pamatojoties uz to, kas darbojas. Ja Tu izturēsies pret tīņiem kā pret maziem bērniem, Tu neko nepanāksi.
  2. Tas, kas nenotiek pats no sevis, to var iemācīties. Tiem "veiksmīgajiem vecākiem", par kuriem Tu esi dzirdējis, šī patiesība ir vai nu bijusi skaidra jau pašā sākumā un tāpēc viņi tagad tiek galā tīri vienkārši, vai arī viņiem to nākas iemācīties “sāpīgā veidā.” Tas nav viegli. Tu to apgūsti vispirms izdarot “tā ne-visai”, tad darot labāk... un tad lūdzot Dievu, lai varētu darīt to, ko Tu pats nespēj. Un Dievs Tev palīdzēs!
  3. Tava vienīgā neizlabojamā kļūda ir tā, kuru Tu nevēlies neatzīst. Tavi bērni zina, ka Tu neesi nevainojams, un viņi ar to tiks galā – viņi sapratīs. Viņi arī zina, ka nav nemaz tik viegli ir to atzīt, tāpēc viņi ātri piedos. Tas nozīmē tikai vienu – aizmirsti par nekļūdīgā tēlošanu. Vienkārši parādi viņiem praktiski, pazemīgi un konstruktīvi, kā rīkoties sarežģītās situācijās!

svētdiena, 2013. gada 14. jūlijs

Vecāki, tas ir jūsu darba apraksts

Piekodini tos [Dieva Vārdus] saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies (5.Moz.6:7) 
Ābrahāmam bija brāļadēls (vārdā Lats), kurš, kaut arī bija ļoti veiksmīgs biznesā, tomēr pazaudēja savu ģimeni. Kā tas varēja notikt?
Tāpēc, ka:
  1. viņš bija izvēlējies nepareizus uzsvarus – materiālie panākumi svarīgāki par garīgajiem panākumiem;
  2. viņš bija izvēlējies nepareizu vidi – viņš domāja, ka viņa bērni varētu dzīvot Sodomas pilsētā un tas viņus nekādi ietekmēs;
  3. viņam bija nepareizs priekšstats – viņš domāja, ka varēs izmainīt savus apkārtējos, piedāvājot tiem kompromisus;
  4. viņš bija nepareizs piemēru – viņš domāja, ka viņa ģimene varētu sekot viņa norādījumiem (nesekojot viņa dzīvesveidam;
  5. viņš pieļāva nepareizas attiecības – viņš neiedomājās/nesaprata (līdz bija pārāk vēlu) cik daudz Sodoma bija ietekmējusi viņa ģimeni (1.Moz.19:1-29).
Ja Tu domā, ka vari dzīvot pēc grēcīgās pasaules paradumiem un gaidīt, lai Tavi bērni sekotu Dieva, Tu muļķo pats sevi. Tā vietā, lai skaisti runātu par apaviem, kurus Tu vēlies, lai Tavi bērni valkātu, valkā arī pats tos! Parādi piemēru! Ārpus Tava (kā vecāku) ietekmes loka, Tavu bērnu dzīvē eksistē četri lielākie ietekmējošie faktori: viņu vienaudži, internets, mediji un mūzika. Un šie visi četri faktori strādā vai nu Tavā labā vai pret Tevi. Tu saki: "Bet es tagad esmu ļoti aizņemts..." Tad izdomā kā nebūt tik aizņemtam! Pārdomā savas prioritātes. Tava bērna raksturs tiek formēts tieši tagad... un jautājums ir: kas to formē?
Dieva Vārds skaidri un noteikti saka, ka sekojošās sešas lietas veido Tavu (kā mātes/tēva) darba aprakstu:
  • dod viņiem norādījumus (5.Moz.6:6-7);
  • apmāci viņus (Sal.pam.22:6);
  • rūpējies par viņiem (2.Kor.12:14);
  • audzini viņus (Efez.6:4);
  • disciplinē viņus (1.Tim.3:4);
  • mīli viņus (Titus 2:4).
Tātad, Tev nav neviena lielāka atbildība kā šī!