Legālisms vai žēlastība? (2)

… mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebr.10:10) 

Skrupuloza “darīt” un “nedarīt” sarakstu ievērošana izaicina mūsu lepnumu un pašpietiekamību, veicinot mītu, ka, ja mēs pietiekami smagi strādāsim, mēs varam nopelnīt Dieva labvēlību. Tādas domāšanas pamatā ir bailes, bet "Dievs nav mums devis bailības garu..." (2.Tim.1:7). "Baiļu nav mīlestībā, ... jo bailēm ir mokas..." (1.Jāņa 4:18). Legālisms ir bailes, ka Dievs nav pietiekami liels, lai piedotu Tavus grēkus. Tās ir bailes, ka ja Tu nedari pareizās lietas pareizajā veidā īstajā laikā, un to nedari perfekti, tad noteikti būs slikti. Džons Valkers raksta: "Tie ir meli, ar elles smaržu! Kad mēs baidāmies no kļūdām, mēs kļūstam bailīgi, un norobežojam sevi no svētībām dzīvē. Mēs ļaujam analizēšanai ietekmēt mūsu lēmumus, kas mūs noved pie klusa izmisuma, ticības dzīves apsīkuma, bailēm rīkoties, pārliecības, ka žēlastība nav priekš mums, bailēm no atraidījuma..." 

Runājot par darbos balstītu reliģiju, Mārtiņš Luters teica: "...Esi grēcinieks un ļauj lai Tavi grēki ir spēcīgi… tikai ļauj Tavai uzticībai Kristum būt spēcīgākai... priecājies Kristū... par uzvaru pār grēku." Nē, Luters necentās attaisnot grēku! Viņš tikai bija ierādījis žēlastībai tās pienācīgo vietu, apliecinot, ka nekas nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības (Rom.8:38-39). Viņš necentās pazemināt likuma statusu, Viņš tikai paaugstināja žēlastību. Žēlastība nozīmē runāt ar Dievu un klausīties Viņa balsi, kad cilvēcīgi šķiet būtu vieglāk vienkārši ieskatīties noteikumu grāmatā. Patiesībā tāpēc, ka “Kristus… iegājis... pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā” (Ebr. 9:24), Viņš ir atbrīvojis mūs no atšķirtības, kas eksistēja grēka dēļ... Un tagad mums var būt attiecības ar Kristu.