Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota… Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās... (Rom. 12:9-13)
Dažreiz mēs aizstāvam mūsu mīlestības (labestības, laipnības, pacietības, miera, prieka un visu citu "augļa daļu") trūkumu, ar koncentrēšanos uz debesu mērķi un smago darbu, kāds (mums šķiet!) ir vajadzīgs, lai to sasniegtu…
Bet mēs nevaram noturēt savu “aizsardzības līniju,” ja atceramies, ko tad patiesībā Kristus mācīja. Viņš teica: "Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darāt arī jūs viņiem..." (Mat. 7:12).
Kad bija pēdējā reize, kad Tu devies kādam palīdzēt, necerot kaut ko saņemt pretī? Māte Terēze teica: "Diena, kas nodzīvota neparādot mīlestību citiem, ir diena, kuru nebija vērts dzīvot." Mīlēt cilvēkus - tam ir jābūt dzīves veidam, noteiktai attieksmei un saistībām, kuras mēs uzņemamies katru dienu.
Viljams Barklijs rakstīja: "Vairāk cilvēku ir ievesti baznīcā ar reālu kristīgās mīlestības laipnību, nekā ar visas pasaules teoloģijas argumentiem. Un visvairāk cilvēku ir padzīti no baznīcas ar vienaldzību un neieinteresētību no tā saucamo kristiešu puses, nekā to spētu visas pasaules šaubas..."
Vai Tu kādreiz esi padomājis, ka varbūt visas tās mazās dzīves problēmas, kas katru dienu Tevi atkal un atkal aizkaitina, patiesībā ir tikai Dieva dotās iespējas Tev kļūt līdzīgākam Kristum?
Pirms jau daudziem gadiem Čaks Svindols rakstīja: "Ko Tas Kungs dara, lai palīdzētu man paplašināt manu redzesloku un ļaut man saredzēt, cik egoistisks es esmu? Ļoti vienkārši: Viņš man dod dažus aktīvus bērnus, kuri skrien un lec, saburza un nosmērē apģērbu, izlej pienu, laiza automašīnas logu, nomet lipīgas konfektes uz paklāja… tas izaicina manu gatavību izturēties ar nesavtīgu attieksmi... Tad man ir jāpārdomā, vai es esmu gatavs atteikties no mana komforta, manis paša vēlmēm, manis paša grafika, manis iedomātā priekšstata par to, ko vajag citiem... Tas tad arī noved mani atpakaļ pie Kristus."
Pirms jau daudziem gadiem Čaks Svindols rakstīja: "Ko Tas Kungs dara, lai palīdzētu man paplašināt manu redzesloku un ļaut man saredzēt, cik egoistisks es esmu? Ļoti vienkārši: Viņš man dod dažus aktīvus bērnus, kuri skrien un lec, saburza un nosmērē apģērbu, izlej pienu, laiza automašīnas logu, nomet lipīgas konfektes uz paklāja… tas izaicina manu gatavību izturēties ar nesavtīgu attieksmi... Tad man ir jāpārdomā, vai es esmu gatavs atteikties no mana komforta, manis paša vēlmēm, manis paša grafika, manis iedomātā priekšstata par to, ko vajag citiem... Tas tad arī noved mani atpakaļ pie Kristus."
Kā Tu redzi cilvēkus sev apkārt?
Vai saskati fantastisko iespēju parādīt viņiem savu mīlestību?
6 comments:
Tikai nesaki ka ari valdiba mums ir Dieva dota lai varam paradit milestibu :-)
... Un kāpēc ne?
2.Korintiešiem 6:14 Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?
Neesmu teologs, laikam tāpēc nesapratu, Anonīms, šī Bībeles fragmenta sakaru ar tēmu. Tad jau labāk šķiet derētu šis: Marka 6:34 "Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās..."
Vai tas, ka gribās iebilst pret aicinājumu mīlēt, neliecina, ka ar mums, cilvēkiem, viss nav kārtībā?
Man ļoti iepatikās kā Guntis Bukalders nonāk līdz rūpīgai/kalpojošai mīlestībai savā rakstā par to, kas tad ir vissvarīgākais Dieva pielūgsmē (skat. http://www.limbazi.adventisti.lv/?p=1314 ):
"...Jautāsim sev — vai es sekoju Jēzum, vērtējot citus augstāk par sevi? Vai rūpējos par citu vajadzībām ikdienā?..."
Domāju otrādi. Vajadzētu iemācīties mīlēt sevi saprast ka īsts kaifs rodas sadarbojoties ar citiem - palīdzot citiem tā, ka pašam par to prieks. Dzīvei nav citas jēgas kā baudas. Mācīsimies baudīt dzīvi ar Dieva palīdzību. Dzīves kvalitāte nesastāv iekš puņķiem un pārstrādāšanās nesasniedzamu mērķu dēļ, bet darbā kas nes gandarījumu pašam darītājam.
Ierakstīt komentāru