Nepārtrauc lūgties par saviem bērniem

Es lūdzu pēc šī zēna... kamēr tas dzīvos... (1.Sam.1:27)

Katrs svētais reiz ir bijis bērns, tāpat kā arī ikviens noziedznieks. Kas tad rada atšķirību? Pašā saraksta augšgalā ir vecāku ietekme!

Pravietis Samuēls vadīja Izraēla nāciju četrdesmit gadus, svaidīja Dāvidu par ķēniņu un vadīja viņu dažu viņa svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Bet kas bija dominējošā ietekme Samuēla dzīvē? Tā bija viņa māte Anna. Ieklausies viņas lūgšanā par viņa piedzimšanu: "Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts..." (1Sam.1:27-28).

Nekad nenovērtē par zemu to spēku, kāds ir mātes lūgšanām par savu bērnu. Tikai Dievs zina, cik daudz lūgšanas tiek atbildētas tieši šajā brīdī, jo bija uzticīgi vecāki, kuri lūdza varbūt pat pirms daudziem gadiem. Ja Tava aizņemtība šajā straujā laikmetā atņem Tev lūgšanu laiku par Taviem bērni un mazbērni, tad Tu dari pārāk daudz nesvarīgu lietu! Nav nekas svarīgāks par laiku, ko pavadi kopā ar Dievu lūdzot par viņiem. Vēl nav pār vēlu sākt sirsnīgāk lūgt par bērniem, kuri ir iemesls Tavām asarām vai bēdām. Jēzus mātei bija neizsakāmi smagi skatīties uz savu Dēlu pie krusta... bet viņai arī bija neizsakāms prieks redzēt Viņu augšāmcēlušos no miroņiem.

Protams, Tu vari jautāt, vai Tavas lūgšanas ir efektīvas un kad tās tiks atbildētas? Tikai Dievs to zina! Tomēr nekad, nekad nepārtrauc lūgt, jo:

a) Dievs darbus veic saskaņā ar savu grafiku, nevis mūsējo;

b) Viņa veidi un līdzekļi, ir daudz pārāki par mūsējiem;

c) Ja mātes lūdz Dievu – Dievs to ņem vērā!