Dari labāko iespējamo savai pilsētai… savai valstij!

Rūpējieties par ...[savas] pilsētas labklājību ... un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jer.29:7) 

Vai Tu esi apmierināts ar to vietu/apstākļiem savā dzīvē, kur atrodies? Vai varbūt Tu ilgojies būt kaut kur citā vietā/laikā? 

Dievam priekš Tevis ir kāds padoms (tikai ļoti iespējams tas ir kaut kas tāds, ko Tu nemaz negribi dzirdēt). Tas ir padoms, kuru Viņš deva caur pravieti Jeremiju cilvēkiem, kuri bija vergi Babilonijā, kuri bija aizvesti tālu prom no visa tā, kas tiem bija tuvs, mīļš un dārgs. Dievs toreiz teica: "...celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!" (Jer.29:5-7 Jaunais tulkojums).

Ebreji bija trimdā, jo Dievs bija pieļāvis, ka tos aizved gūstā. Vai nevarētu būt, ka arī Tu esi savā dzīvē tur, kur Tu esi šodien, jo Dievam ir kāds plāns? Varbūt Viņš ir nolicis Tevi tur , kur Tu esi, lai caur Tevi svētītu tos, kas ir Tev blakus? Tā vietā, lai plānotu savu dzīvi sākt no jauna kaut kur citur; lai cerētu, ka kāda fantastiska sagadīšanās vai apstākļi visu izmainīs, varbūt būtu vērts sākt ieguldīt savu laiku, spēkus un arī līdzekļus attiecībās ar Taviem līdzcilvēkiem? Varbūt tas var kardināli izmainīt un uzlabot arī Tavu dzīvi? Kāpēc? Tāpēc, ka kad viņi tiks svētīti, arī Tu būsi svētīts! Kā mēs zinām? Jo Jēzus teica: "Dodiet, tad jums taps dots: ... jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūk.6:38). 

Marta Vašingtona (Martha Washington) reiz teica: "Es joprojām esmu apņēmusies būt jautra un laimīga jebkurā dzīves situācijā. Es esmu sapratusi, ka lielākā daļa mūsu dzīves laimes vai nelaimes brīžu ir atkarīga no mūsu attieksmes... un nevis no apstākļiem..." Tas izklausās gandrīz tāpat kā to rakstīja apustulis Pāvils: "...Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu." (Filip.4:12).

Ja Tu vēlies nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot ar sajūtu, ka tas ir nozīmīgi – sāc darīt maksimāli labāko iespējamo tur, kur Dievs Tevi ir aicinājis to darīt.

Atrisini ģimenes problēmas

Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "... un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1.Moz.12:1-3)

Lai tiktu svētītas visas ģimenes virs zemes, Ābrahāmam bija jāsāk ar savu ģimeni.

Pirms kāds cilvēks varēja pretendēt uz vadošo lomu draudzē Jaunās Derības baznīcas laikā, tika pārbaudīta arī viņa mājas dzīve (skat. 1.Tim.3:5). Cilvēki toreiz sprieda apmēram tā – ja kādam nav izdevies tikt galā ar problēmām savas mājas lokā, tad nebūtu prātīgi palielināt viņa ietekmes sfēru. Savukārt, ja Tu vēlies baudīt Dieva svētības savā ģimenē, Tev ir jāiemācās tikt galā ar grūtībām.

Tātad:

1. Mēģini atcerēties, ka jūs visi esat vienā komandā. Neļauj savai neapmierinātībai (par kaut ko) gāzties pār Taviem mīļajiem. Pārāk bieži mājas ir tā vieta, kur mēs ļaujam emocijām vaļu tad, kad esam noguruši būt 'jauki’.
2. Pirms runā, ņem vērā visus faktus. Nekas nevar vairāk kaitēt kā izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. "Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties" (Sal.pam.13:3).
3. Rīkojies ar apdomu. Pārdomā visas savas iespējas... un Tu būsi objektīvāks. Tas ir veids, kā Tu esi apmācīts rīkoties jebkuru problēmu gadījumā savā darbavietā – kāpēc tā nerīkoties savas ģimenes lokā?
4. Atrodi kaut ko labu katrā situācijā. Skots Peks (Scott Peck) raksta: "Tikai tāpēc, ka ir problēmas, mēs mentāli un garīgi augam. Mēs mācamies, ja par spīti sāpēm, esam gatavi tās risināt." Nav svarīgi, cik slikta šķiet kāda situācija, vienmēr var atrast kaut ko pozitīvu. Meklē to!
5. Pārliecinies, ka cilvēki Tev blakus zina, ka viņus mīli. Ir taisnība, ka ļoti svarīgi ir atklāt citiem to, kā Tu jūties... tikai tas vienmēr ir jādara smalkjūtīgi. Tomēr vēl svarīgām ir pārliecināties par to, ka Tava ģimene zina, ka Tu viņus mīli. Ja cilvēks jūtas mīlēts, viņš var pārdzīvot gandrīz jebkuru krīzi.

Kā Tu domā – kad Tev vajag Dieva mīlestību visvairāk? Tad, kad Tu esi pelnījis to vismazāk!

Mēģini sekot šim piemēram.

Izmanto savu dāvanu (2)

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme... (1.Kor.12:7)

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ja atrodam un izpildām savas dzīves aicinājumu, ir tas, ka tiek atrisināts jautājums par to, kas ir patiesi panākumi. Daudziem no mums ir kļūdains priekšstats par to. Mēs esam pārāk pieķērušies domai, ka veiksme tiek mērīta pēc tā, cik labi mēs kaut ko darām – salīdzinājumā ar citiem. Šāda izpratne ir droša vilšanās recepte!

Nav svarīgi, ko Tu dari, vienmēr būs kāds cits, kas darīs to labāk. Bet, ja mēs definētu panākumus saistībā ar Dieva mērķiem mūsu katra dzīvei, tā ir gluži cita atskaites sistēma. Patiesa veiksme nav tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko citi ir darījuši, bet gan tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko Dievs Tev ir piešķīris darīt: "Ir dažādas dāvanas … bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem" (1.Kor.12:4-6).

Jēzus varēja sacīt, ka Viņš ir bijis veiksmīgs, jo Viņš ir varējis pabeigt darbu, ko Viņa Tēvs bija nosūtījis Viņu darīt (Jāņa 17:4). Pāvils varēja sacīt savas dzīves beigās: "...Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis..." (2.Tim.4:7).

Vadoties pēc šāda standarta, veiksme var nozīmēt atstāt ienesīgu darbu, lai sekotu Dieva aicinājumam. Tas var nozīmēt, ka Tu izmanto savus talantus Dieva godam, nevis dzenoties pēc slavas un iedomātas laimes. Lai kas arī tas būtu, kad Tu zini, savu aicinājumu, Tu vari pārstāt salīdzināt sevi ar citiem, vai vēlēties būt kāds cits. Bībele saka, ka mums katram ir dotas īpašas spējas, "...lai nestu svētību" (1.Kor.12:7). Tikai tad, kad Tu izmantosi savas dāvanas citiem par svētību, Tu izjutīsi patiesu gandarījumu. Labs atalgojums un paaugstinājums darbā ir labi, bet tas nevar nostāties dievišķā mērķa vietā.

Tikai savā īstajā aicinājumā Tu piedzīvosi prieku, kas nebeidzas...