...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)
Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).
Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:
Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.
Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.
Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.
Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.
Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.
"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).
Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."
Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!